Jaunattīstības valstu ekonomikas ir mazāk aizsargātas pret tirgus šoku nekā 1990. gados, kad krīze tādās valstīs kā Taizeme un Krievija aizbaidīja investorus no tirgiem, tomēr tas nenoveda pie globālās recesijas.
Tā liecina jaunākais Morgan Stanley ekonomistu un stratēģu pētījums. Viņi lēš, ka 1990. gada kritums jaunattīstības tirgus pieprasījumā ASV ekonomikas izaugsmi četros ceturkšņos samazinātu par 1,4%, bet eirozona un Japāna, visdrīzāk, iekļūtu recesijā, raksta Bloomberg.
Iemesli tam ir fakts, ka jaunattīstības tirgiem, īpaši Ķīnai, ir spēcīgāka ietekme uz pasaules ekonomiku, piegādes ķēdēm un tirdzniecību. Jaunattīstības valstu ekonomikas patlaban veido aptuveni pusi no pasaules IKP, kas ir vairāk nekā 1997.-1998. gadā, kad to īpatsvars bija 50%.
«Ja jaunattīstības tirgus šoks īstenojas, ietekme uz attīstības tirgiem būtu spēcīgāka nekā 1990. gados un, visdrīzāk, tā būtu ilgāka,» norāda eksperti.
Pētījums ir balstīts uz scenāriju, kad jaunattīstības valstu importa apjomi divos ceturkšņos sarūk par 15%, finansiālie apstākļi pasliktinās tāpat kā 1990. gados un izejvielu cenas sarūk, naftas cenai samazinoties līdz aptuveni 80 dolāriem par barelu.
Eiropas akciju tirgus kritums ietekmētu visvairāk, ņemot vērā, ka šajā tirgū darbojošās kompānijas 65-80% no ieņēmumu pieauguma saņem tieši jaunattīstības tirgos.