Savulaik nodokļu parādniekiem bija un arī tagad ir salīdzinoši vienkārši «uzmest» valsti – nodibināt jaunu uzņēmumu un sākt visu no nulles, bet nodokļu parādu atstāt vecajam uzņēmumam, no kura to piedzīt nav reāli, jo aktīvu nav un, ja ir, tad ieķīlāti, un priekšā kredītiestāde, norāda bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore, tagad Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone.
«Ne velti 2012.-2015. gados Saeima atbalstīja daudzus VID priekšlikumus, kas tagad ļauj efektīvāk piedzīt nodokļu parādus: gan saimnieciskās darbības apturēšanu efektīvākā izpildījumā, gan riska personu un adrešu reģistrēšanu un uzņēmējdarbību ierobežojošu pasākumu veikšanu, t.sk. amatpersonai aizliedzot noteiktu laika periodu nodarboties ar uzņēmējdarbību,» piemetina I. Pētersone. Viņasprāt, šobrīd nodokļu administrācijai ir daudz vairāk dažādu instrumentu, kā panākt nodokļu parādu piedziņu, kaut arī galvenais iemesls – nav ne mantas, ne naudas, kā arī «valsts rindā pēdējais» – joprojām ir saglabājies.
Šādu viedokli viņa pauž, komentējot faktu, ka 2012. gada rudenī sāktā un pērn finišējušā nodokļu atbalsta pasākuma ietvaros veiktas iemaksas 7,74 milj. eiro apmērā.
Nodokļu atbalsta pasākumam varēja pieteikties tie nodokļu maksātāji - gan fiziskas, gan juridiskas personas -, kurām uz 2011.gada 1.septembri bija izveidojies nodokļu parāds, kas līdz 2012. gada 1.oktobrim nebija samaksāts. Maksājums bija jāveic reizi mēnesī, un tas varēja būt līdz 60 mēnešiem, maksājumam bija jābūt vismaz Ls 50 apmērā katrā nodokļu veidā. Kopumā dalībai nodokļu atbalsta pasākumā, kas ļāva dzēst 90% soda naudas un 100% nokavējama naudas, pieteicās 3417 nodokļu maksātāji, tai skaitā 1553 fiziskās personas un 1864 juridiskās personas.
Visu rakstu Atbalstu izmanto niecīgi lasiet piektdienas, 9.marta laikrakstā Dienas Bizness!