Uzņēmumi sākuši daudz skrupulozāk pētīt ne tikai nomas maksu, bet arī papildu izdevumus un to cēloņus, vēsta laikraksts Dienas bizness.
Ja tie ir augsti, tas var mudināt kompānijas mainīt atrašanās vietu. Turklāt ir jārēķinās ar faktu, ka Baltijā energoresursi joprojām ir lētāki nekā Rietumeiropā, un nākotnē to cena var pieaugt. Šīs lietas arvien vairāk liek aizdomāties par ēku energoefektivitāti.
Vēl pirms pieciem gadiem visi koncentrējās tikai uz siltuma patēriņa samazināšanu, bet mazāk pievērsa uzmanību dzesēšanai, elektroenerģijas patēriņam, sacījis inženieris, SIA Bauplan Nord valdes loceklis Jans Brinks.
Viņš skaidrojis, ka birojos cilvēku daudzums un blīvums ir daudz lielāks nekā mājokļos, katram ir dators, birojos ir arī printeri, serveri, faksi - viss diezgan mazā platībā. Daudzas biroju ēkas ir ar stiklotām fasādēm. Tās ir vāji izolētas, un telpas ir jākurina. Piemēram, saulainā rudens dienā no rīta sāk sarasties cilvēki, tiek ieslēgti datori un citas ierīces, saule sāk spoži spīdēt. Un jau pēc pāris stundām kļūst karsti, un vajadzētu sākt telpas atvēsināt. Taču daļā ēkas saule, iespējams, neiespīd, tur joprojām vajag sildīt. Tādējādi sanāk vienlaikus ēku gan sildīt, gan dzesēt, un tas nav racionāli.
Galvenās rekomendācijas jaunu biroju ēku gadījumā tāpēc būtu pēc iespējas samazināt stikla fasādes, protams, kompromiss ir jāmeklē - dienas gaismu vajag, citādi būs jāslēdz lampas arī gaišajā laikā; izvēlēties ēku konstruktīvos risinājumus, kas tur un nelaiž cauri siltumu/aukstumu; lietot ārējās žalūzijas pret sauli.