Mākslinieks Dainis Rudens, piesaistot mākslinieku Ēriku Cauni, uz 45 metrus augstā Olaines ūdenstorņa radījis mākslas darbu «Heirēka!».

Kopumā darba tapšanā ir izmantoti vairāk nekā 350 krāsu baloniņi un kopējais noklātais laukums ir 600 kvadrātmetri. Ūdenstorni tagad rotā grafisks zīmējums ar uzrakstu «Olaine» un vairāku cilvēku attēlojumu, kas simbolizē cilvēka nepagurstošo vēlmi pēc izaugsmes, atklājumiem un došanās augšup, kur neiztikt arī bez klupšanas akmeņiem un neparedzamām situācijām dzīvē.

Kā informēja Olaines novada pašvaldība, tad ūdenstornis nepilda tā funkcijas un šobrīd netiek izmantots.

««Heirēka!» ir sengrieķu matemātiķa Arhimēda atklāsmes prieka sauciens, ar kuru arī mūsdienās apzīmē kādu atklāsmes brīdi dzīvē. Tās ir atklāsmes, kuras cilvēks piedzīvo savas dzīves izaugsmes un attīstības ceļā, kurš nekad nav vienkāršs un gluds – bieži vien šīs atklāsmes atnāk tieši grūtākajos brīžos, kad cilvēki ir ceļā uz iecerēto virsotņu un rezultātu sasniegšanu, tādējādi piešķirot papildu motivāciju mērķu īstenošanai. Šī vides objekta veidošana bija arī unikāla pieredze manā mākslinieka karjerā, kas ļāva man izkāpt no komforta zonas un apzināties, piedzīvot šo «heirekas» brīdi, ka noteikti ir iespējams sasniegt vēl un vēl augstākas virsotnes manā daiļradē,» par darba ideju un tapšanu pastāstīja D. Rudens.

ASV akcijas pēc šīs valsts prezidenta vēlēšanām strauji pieaugušas. Tāpat šim procesam palīdzējušas cerības uz efektīvu vakcīnu pret Covid-19 vīrusu.

Kopumā gan vēl tālāka akciju pieauguma ziņā viss nemaz tik viennozīmīgi neizskatās, teic ieguldījumu eksperti.

Neskatoties uz minētajām cerībām, joprojām ikdiena pasaulē paiet pandēmijas zīmē, kas šajā ziņā turpina uzturēt pietiekami lielu neskaidrību. Diemžēl epicentrs šajā ziņā ir Eiropa.

Nebeidzamā pandēmija

Tiek izcelts, ka Covid-19 situācija Eiropā sāka kļūt nekontrolējama jau septembra vidū, kad vienā dienā reģistrēto jauno saslimšanas gadījumu skaits sasniedza rekordaugstu līmeni, ja salīdzina ar attiecīgajiem mērījumiem pavasarī. Sākumā gan Eiropas valstu valdības nesteidza ieviest stingrus pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai, jo hospitalizēto pacientu un nāves gadījumu skaits joprojām bija daudz zemāks nekā gada sākumā. Taču oktobra beigās, gaisa temperatūrai pazeminoties un slimībai vēršoties plašumā, statistikas dati par smagi slimiem pacientiem un nāves gadījumiem atkal kļuva satraucoši.

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Labākais brīdis bankas Citadele un Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārdošanai ir jau palaists garām, norāda Krievijas bankas M2M Private Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kurš savulaik aktīvi darbojās Latvijas finanšu sektorā.

Viņš pieļāva, ka pašlaik investoru interese par banku Citadele un Hipotēku bankas komercdaļu ir ļoti maza. «Tas ir tāpēc, ka labākais brīdis jau ir palaists garām, un cerēt uz to, ka šāds brīdis pienāks atkal šogad, ir visai nereāli. Proti, cerēt jau var, bet reāli tas tā nebūs. Labākais brīdis, kad bija iespējams pārdot šos aktīvus, bija pirms gada. Tad Eiropā vēl nebija sākušās patlaban redzamās smagās problēmas banku sektorā. Turklāt tad lielā mērā arī bija jau pārvarētas 2008.gada krīzes sekas. Man šķiet ka toreiz, pirms gada, vajadzēja to arī darīt. Bet, tā kā tas nav izdarīts, patlaban valdībai jāizšķiras - vai nu gaidīt labāku brīdi, kas jau izdarīts bankas Citadale gadījumā, vai tomēr pieņemt lēmumu un pārdot par tādu cenu, kādu investori piedāvā,» klāstīja Idelsons.

Uzņēmējs Ilmārs Osmanis ir ne vien izveidojis divas modernas elektronikas ražotnes Latvijā, bet arī nopircis līdzīga profila uzņēmumu Zviedrijā.

Laikam nav daudz cilvēku, kas dzimšanas dienas dāvanā saņemtu rūpnīcu, bet Ilmārs Osmanis ir viens no retajiem — viņš to pats sev «uzdāvināja» 40 gadu jubilejā. 2001. gada 25. maijā Ogrē piebrauca mašīna ar pirmajām iekārtām topošajai elektronikas rūpnīcai. Tobrīd uzņēmumā bija septiņi darbinieki un skaidrs biznesa plāns pieciem gadiem.

2006. gadā šis plāns arī tika īstenots. «Mans partneris, «biznesa eņģelis» no Zviedrijas, teica, ka šis ir pirmais tāds gadījums viņa pieredzē,» atceras uzņēmējs. Tagad pirmās iekārtas stāv stūrī piemiņai, rūpnīcā Ogrē tehnoloģijās vien investēti aptuveni seši miljoni eiro un strādā 90 cilvēki. Ir atvērta ražotne Ventspilī un 2007. gadā nopirkta rūpnīca Zviedrijā. Hanzas Elektronika ražo komponentes dažādām elektroniskām ierīcēm, un klientu vidū ir tādas pazīstamas kompānijas kā Ericsson un General Electric. Kompānijas konsolidētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 37 miljoni eiro.

Cinisms valsts iestādēs Latvijā nav mazinājies, un tā mērogi ir mērāmi miljonos, pie šādas atklāsmes ir nonākusi Valsts kontroles vadītāja Inguna Sudraba, un jāteic, ka viņai ir taisnība.

Kļūst arvien redzamāk, ka izslavētais taupības režīms uz valsts aparātu diez ko neattiecas. Šeit jārunā gan par prēmiju maksāšanu, gan ieplānotām padārgām shēmām, gan arī lielas naudas tērēšanu par neko.

Viens no lielākajiem kurioziem šajā sakarā droši vien ir Valsts kancelejas direktores Guntas Veismanes pagājušajā nedēļā paustais paziņojums, ka ar šīs institūcijas svētību, sākoties taupības politikai, prēmijas nav maksātas — ir bijuši tikai materiālie stimuli. Jāteic, kā ir: brīdī, kad pamatalgai klāt «piemet» vēl kādu summu, saņēmējam ir pilnīgi vienalga, kāds ir nosaukums — prēmija, materiālais stimuls, dāvana vientuļai sievietei vai pabalsts grūtajām dzīves dienām, jo būtība jau ir viena un tā pati. Interesanti, ka burtiski dažas dienas vēlāk tā pati Veismane televīzijā stāsta, ka valsts pārvaldi gaidot nopietnas reformas, ka tajā strādājošajiem algas, visticamāk, nepalikšot iepriekšējā līmenī utt. Savelkot kopā abus viņas izteicienus, nerodas pārliecība, ka reformas, kuru galvgalī stāv Veismane, jau pašā sākumā ir nolemtas veiksmei, jo vairāk atgādina reformēšanas procesa uzturēšanu jeb kūsājoša darba imitāciju.

Divas tēmas, kas kopš pagājušā gada rudens nosaka «toni» pasaules medijos, ir ASV prezidenta Donalda Trampa politika tirdzniecībā ar pārējo pasauli un britu izmisīgā cīņa ar veselu jautājumu gūzmu par un ap Lielbritānijas atdalīšanos no ES.

Tomēr, neskatoties uz neskaidrībām, kas valda ap abiem minētajiem jautājumiem, biznesa pasaule saglabā optimismu, – M&A (uzņēmumu iegādes un apvienošanās) darījumu skaita dinamika Eiropā pērn sasniedza augstāko punktu kopš 2008. gada, un arī šis gads ir aizsācies cerīgi. Baltijas valstu uzņēmumiem šis, visticamāk, ir labākais brīdis investīciju piesaistei.

Perspektīvu biznesa ideju aizsācējiem un jau nobriedušu uzņēmumu īpašniekiem Baltijas valstīs kopš pagājušā gada ir pievērsta īpaši liela investoru uzmanība. Tādu globālo spēlētāju kā Blackstone un Kartesia ienākšana Baltijas tirgū ir vēsturisks brīdis, – tas ir nozīmīgs signāls visa reģiona reputācijai, ko uztver arī citi privātā kapitāla fondi un stratēģiskie investori. Latvijas izaicinājums – valsts un biznesa līmenī – ir turpināt risināt šo daudzsološi aizsākto stāstu.

Patlaban aktīvi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir pārāk zemu novērtēti, un to vērtība pieaugs, atlabstot Krievijas ekonomikai, tāpēc šobrīd ir labākais brīdis, lai šajā reģionā veiktu ilgtermiņa ieguldījumus.

Šādu viedokli paudis investīciju fonds East Capital, ziņo Bloomberg.

«Šobrīd ar tādu novērtējumu, kāds ir Baltijas valstīs, es pirktu visu. Ilgtermiņa investoriem šis ir īstais brīdis ieguldījumiem,» norāda East Capital vadītājs Pīters Hakansons (Peter Hakannson).

Par to, ka Baltijas valstis pamazām atkopjas no finanšu krīzes arī liecina reģiona lielāko banku Swedbank un SEB izteikumi, ka slikto kredītu apjomu pieaugums jau ir sasniedzis virsotni.

Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā, kas šo tendenci ir turpinājusi, ir Itālija. Vēlēšanas notika jau šī gada 4. martā, tomēr šobrīd joprojām nav miņas par koalīciju, kam tad varētu uzticēt valdības veidošanu.

Kaut arī globālā un pēc tam Eiropas parādu krīze būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un radījusi populistu partiju popularitātes vilni daudzviet Eiropā, Itālijas iedzīvotāju protesta balsojumam 4. marta vēlēšanās nebija jābūt īpašam pārsteigumam.

Itālija ir trešā lielākā eiro zonas valsts, un straujas izaugsmes periodu tā nav pieredzējusi jau aptuveni divdesmit gadu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zem 2000. gada līmeņa un tā pieaugums ir būtiski lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs.

Šī vājā izaugsme, protams, atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. Iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis (rīcībā esošie ienākumi) kopš 2000. gada ir sarukuši par aptuveni 10%. Bezdarba līmenis – kaut arī samazinājies no 13% krīzes augstākajā punktā – turpina būt augsts jeb 11%. Bezdarbs jauniešu vidū ir viens no augstākajiem eiro zonā (34% 2017. gadā). Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības robežas. Vienlaikus palielinājies arī valsts parāda līmenis, valdības parāds pieaudzis līdz 132%, kas ir otrs augstākais eiro zonā aiz Grieķijas

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics vadošā partnere Latvijā Armine Movsisjana. «Ļoti lepojamies ar savu ilggadējo pieredzi finanšu sektorā – esam revidenti vairākumam Latvijas banku un apdrošināšanas sabiedrību. Arī publiskajā sektorā ir pieprasījums pēc profesionālas ekspertīzes, jo īpaši tas novērojams sarežģītākās lietās ar starptautisku raksturu. Tāpēc kā konsultanti palīdzam arī mūsu valstij vairākos nozīmīgos finanšu darījumos,» stāsta A. Movsisjana.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Ja mēs sasniegtu elektroenerģijas ražošanas apjomus lielākus nekā Latvijas vidējais gada patēriņš pēc četriem gadiem, kas ir izdarāms, tad iegūtu, ka elektroenerģija kopumā tiek vairāk eksportēta, nekā importēta un valsts iegūst, nevis zaudē.

Tādu mērķi un novērtējuma skalu sev izvirzījis klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars. Viņaprāt, enerģētika ne tikai “jānostāda uz kājām”, bet arī jāpadara par klimata mērķiem atbilstošu.

Fragments no intervijas

Gadās, ka jūs vēl uzrunā kā enerģētikas un klimata ministru un jūs dedzīgi labojat, ka pareizi ir klimata un enerģētikas ministrs. Šķiet, ka kārtība ir būtiska ne tikai burta pēc. Vai tā ir, vai klimats arī pēc būtības ir pirmajā vietā un pēc tam enerģētika? Kāpēc?

Taisnība, šis brīdis tiešām ir saistīts ar ļoti konkrētiem izaicinājumiem enerģētikā. Mēs sastopamies ar bezprecedenta cenu kāpumu, ir problēmas ar energoresursu pieejamību, mēs to izjūtam katrs savā ikdienas dzīvē! Paralēli tam notiek ļoti strauja transformācija enerģētikā, ievērojot tieši atteikšanos no fosilajiem energoresursiem. Protams, patlaban enerģētikas tēma ir numur viens, jo tā tieši ietekmē mājsaimniecību ikdienu un uzņēmēju konkurētspēju. Raugoties arī uz īstermiņa uzdevumiem, enerģētika ir pirmajā vietā. Dienaskārtībā ir sadales un pārvades tarifu jautājumi, ir arī vēja un citu atjaunojamo energoresursu jaudu ģenerācijas palielināšana, ir jautājumi par sašķidrinātās dabasgāzes piegādes nodrošināšanu. Tomēr, raugoties uz to, kā mēs dzīvosim turpmāk un kā dzīvos mūsu bērni, šajā gadījumā priekšplānā parādās klimata joma. Pie šīs atklāsmes esam nonākuši ilgstošu debašu ceļā. Vēl pirms desmit gadiem mums valstī bija pietiekami liels skeptiķu loks, kuri apšaubīja klimata pārmaiņu esamību vispār un to ietekmi globāli uz civilizāciju kopumā. Šīs balsis pēdējā laikā patiešām ir noklusušas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Gundars Grieze, AS Trasta komercbanka valdes priekšsēdētājs. Trasta komercbanka ir senākā privātbanka Latvijā, kura darbojas vietējā tirgū 26. gadu, kā arī pirmā banka Austrumeiropā, kura ieviesa interneta banku (1997. gadā). Trasta komercbanka arī ir pirmā banka Latvijā, kura veica pirmo publisko akciju piedāvājumu Rīgas biržā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā bankā/nozarē?

Tas bija liels izaicinājums, un es to pieņēmu. Šajā amatā jau esmu ilgus gadus, un neviena diena nav bijusi līdzīga. Ir iegūta milzīga pieredze, esot kopā ar daudziem cilvēkiem, uzņēmumiem un biznesa idejām. Darbs man ir devis iespēju pabūt daudzās pasaules valstīs, iepazīt to biznesa kultūru un vidi, tikties ar valstu pirmajām amatpersonām. Tas ir interesanti un man patīk.

Sērijveida dzīvokļiem cenu kritums šā gada pirmajā ceturksnī ir sasniedzis 24.7%, — datus apkopojusi kompānija Balsts.

Martā cenas ir samazinājušās par aptuveni 9.6 %. Pašlaik Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu vidējā cena ir 743 eiro/m2.

«Šis cenu kritums ir lielākais, kāds bijis viena ceturkšņa ietvaros. Krituma temps nesamazinājās, gluži pretēji — tas turpināja palielināties. Iespējams, tuvojas tas brīdis, kad cenām vairs īsti nebūs, kur sarukt. Par to liecina pārdevēju rīcība — arvien mazāk īpašumu nonāk pārdošanā, vairāk tie tiek piedāvāti īrei, jo pārdevēji nav gatavi nolaist cenas vēl zemāk. Arī pircēji ir gatavībā – arvien vairāk ir tādi, kuriem uz rokas ir personīgie brīvie naudas līdzekļi tūlītējai īpašuma iegādei,» raksturoja Balsta valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Strādājot pie mūzikla Vadonis, komponists Zigmars Liepiņš sapratis — Latvijai steidzami vajag jaunu Kārli Ulmani.

Vai Latvija nav kļuvusi par placadarmu kārtējam starptautiska mēroga eksperimentam, kas — Austrumi vai Rietumi ietekmē šeit notiekošos procesus, vai arī Obama Amerikā un Medvedevs Krievijā nav uzskatāmi par diktatoriem? Šādas un dažādas citas pārdomas radušās komponistam kādreizējam Radio SWH īpašniekam Zigmaram Liepiņam, strādājot ar kārtējo lieldarbu — muzikālo izrādi Vadonis, kas veltīta slavenākajam mūsu Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim.

Kopš atbrīvojāties no savām daļām Radio SWH, informācija par jūsu gaitām ir visai paskopa. Ko īsti šobrīd dara Zigmars Liepiņš?

Nodarbojos ar savām mūzikas lietām, un ar zināmu sava kapitāla menedžēšanu. Tās «olas», kas savulaik ir «izdētas», tagad ir jāmēģina saglābt, lai tās nesaplīstu. Pa šo laiku esmu uzrakstījis Kapteiņa stāstus, svītu Dziesmu svētkiem Dziedot dzimu, dziedot augu, bet pašlaik top jauns darbs, kas pilnībā ir paņēmis manu laiku — muzikālā izrāde Vadonis.

Runājot par nākamā gada budžetu, veselības ministre Ilze Viņķele ir norādījusi, ka Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumos (pieņemti 2018. gada 13. decembrī) noteikto mediķu darba algu pieaugumu par 20% 2020. gadā īstenot nevarēs. Jo tam nepieciešami papildu 120 miljoni eiro, taču visi valsts budžeta līdzekļi, kas ir papildus bāzes finansējumam, ir vien 100 miljoni eiro, kas godīgi jāsadala visām nozarēm.

Ministre DB uzsvēra, ka «atalgojuma pieaugums mediķiem būs, taču, visticamāk, ne tādā apmērā, kādu pagājušā gada nogalē pēcvēlēšanu gaisotnē solīja Saeimas deputāti. Mēs vēl pacīnīsimies ne tikai, lai pierādījumos balstīti lēmumi kļūst par labo praksi, bet arī par to, lai veselības nozare saņem tai nepieciešamo finansējumu». Šajā situācijā vissatraucošākais ir tiesiskais nihilisms, ar kādu rīkojās jaunā Saeima. Proti, nevienam deptātam neesot pret, 80 parlamentārieši (ieskaitot veselības ministres partijas biedrus) nobalsoja par šiem grozījumiem, lai gan jau tobrīd vajadzēja būt skaidram, ka tas finansiāli nebūs iespējams. Tā ir ļoti slikta prakse, ka parlaments pieņem likumu, par kuru vēlāk pats pasaka, ka to izpildīt nevarēs. Tas tikai vairo tiesisko nihilismu. Saprotams ir arodbiedrības sašutums par to, ka likums vienkārši netiks pildīts. Tāpat ir saprotams, ka šo likumu pie labākās gribas nevar izpildīt. Pat pirmklasniekam ir skaidrs – ja papildu nauda līdztekus bāzes finansējumam ir 100 miljoni eiro visiem, bet mediķu algu paaugstinājums vien ir 120 miljonu eiro vērts, tad gali kopā neiet.

Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) ir atsaucis sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un tuvākajās dienās piedāvās partijām atbalstīt «bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību», pavēstīja politiķis.

«Ir savilktas sarkanās līnijas krustām šķērsām, un acīmredzot ir pamats uzskatīt, ka deputāti labprātāk grib saņemt aptuveni 3000 eiro algu, bet nevirzīties uz priekšu, baidīties pieņemt nepopulārus lēmumus, strādāt, veidot valdību,» pēc tikšanās ar politisko partiju pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Gobzems. Viņa vērtējumā pašlaik sarunas ir nostājušās pozīcijā, ka atbalsta balsis viņa valdībai ir un vienlaikus to it kā nav.

Līdz ar šādu soli Gobzems Ministru kabinetā piedāvā samazināt ministru skaitu. Tādējādi viņš atgriežoties pie priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem, atsakoties no pēcvēlēšanu laikā īstenotajiem kompromisiem, skaidroja Gobzems. «KPV LV» pirms vēlēšanām solīja ministriju skaitu samazināt līdz sešām.

Lietuvas banka "Swedbank", pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām, iesaldējusi Baltkrievijas valstij piederošās Druskininku sanatorijas "Belorus" kontus, paziņojusi sanatorija.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis šīs sanatorijas vadītājs Iļja Jepifanovs, viņš vērsies pie atbildīgajām Lietuvas institūcijām, lūdzot atbloķēt kontus, lai varētu samaksāt algas darbiniekiem, kuru lielākā daļa ir Lietuvas pilsoņi.

Pēc viņa teiktā, konti iesaldēti 18.decembrī, kā pamatojumu norādot sankcijas, ko ES noteikusi Baltkrievijai.

Pašas sanatorijas "Belorus" ES sankciju sarakstā nav, bet 17.decembrī tajā iekļauta Baltkrievijas Republikas Prezidenta Lietu pārvaldes Galvenā saimnieciskā pārvalde (GHU), kas saskaņā ar Lietuvas Reģistru centra datiem ir vienīgā sanatorijas akcionāre. Sanatorija darbojas kā valsts iestāde.

"Mums nav saistības ne ar kādām fiziskajām personām, esam Baltkrievijas Republikas īpašums. Neesam saistīti ar sliktiem cilvēkiem vai sliktām lietām," izteicies Jepifanovs. "Esam sekmīgs uzņēmums, kas dod darbu lielam skaitam cilvēku, kuri regulāri godīgi nomaksā visus nodokļus, atbalsta Lietuvas valsti, un tāda situācija man nav saprotama. (..) Nevaram pat izmaksāt algas, lai gan nauda ir."

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji piektdienas rītā vienojās par sankcijām pret Baltkrievijas amatpersonām saistībā ar politisko krīzi šajā valstī, paziņoja diplomāti ES aprindās.

Vienošanās tika panākta, kad Kipra atsauca savu veto pēc ES paziņojuma, ka tā var nākotnē noteikt sankcijas pret Turciju.

Vienošanās dod iespēju noteikt ceļošanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu apmēram 40 Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma amatpersonām, kas ir atbildīgas par 9.augustā rīkoto prezidenta vēlēšanu falsifikāciju un pēcvēlēšanu protestu brutālu apspiešanu.

Pats Lukašenko nav iekļauts sankcijām pakļauto amatpersonu sarakstā, apstiprināja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

"Nē, Lukašenko nav pašreizējā sarakstā, bet mēs, protams, sekosim situācijai, sekosim notikumu attīstībai," sacīja Mišels pēc tikšanās ar ES līderiem.

Lietuvas Seims ceturtdien nolēmis, ka Baltkrievijas valstij piederošā Druskininku sanatorija "Belorus", kuras līdzekļus pagājušā gada nogalē Lietuvas banka "Swedbank" iesaldēja saistībā ar Minskas režīmam noteiktajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām, vairs nesaņems Covid-19 dīkstāves subsīdijas, bet vienlaikus atļāvis izmaksāt vienreizējus pabalstus darbiniekiem, kuri aizies no no darba šai dziednīcā.

Saskaņā ar Seima lēmumu ES sankcijām pakļauti Lietuvas uzņēmumi nevarēs pretendēt nedz uz dīkstāves subsīdijām, nedz cita veida atbalstu, kas būtu paredzēts, piemēram, jaunu darba vietu radīšanai.

Sanatorijas "Belorus" gadījums ir pirmā reize, kad starptautiskas sankcijas noteiktas kādam Lietuvā strādājošam uzņēmumam. Lielākā daļa no gandrīz 400 "Belorus" darbiniekiem ir Lietuvas pilsoņi.

Uz vienreizēju pabalstu varēs pretendēt sanatorijas darbinieki, kas darbā pieņemti līdz pagājušā gada nogalei un no darba aizies šogad neatkarīgi no tā, vai viņi to darīs pēc darba devēja iniciatīvas, pēc pašu vēlēšanās vai arī saskaņā ar pušu vienošanos. Pabalsti tiks izmaksāti 20 dienu laikā pēc aiziešanas no darba, bet būs jāatmaksā gadījumā, ja "Belorus" ar attiecīgo darbinieku triju mēnešu laikā noslēgtu jaunu darba līgumu.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstnieki sanāksmē trešdien vienojušies noteikt jaunas sankcijas Baltkrievijai, sankcijām pakļaujot 78 indivīdus un septiņas organizācijas, pavēstīja diplomāti.

Runa ir par liegumu ieceļot ES un aktīvu iesaldēšanu, norādīja avoti.

No sankcijām pakļautajiem indivīdiem septiņi ir tieši saistīti ar lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā 23.maijā, bet vēl 71 cilvēkam noteiktas sankcijas saistībā ar valdības represijām pret opozīciju.

Sankcijas oficiāli tiks apstiprinātas pirmdien, kad tiksies ES valstu ārlietu ministri.

Uz "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā ES reaģēja, liedzot Baltkrievijas lidsabiedrību lidmašīnām lidot ES gaisa telpā, kā arī ES valstu lidsabiedrību lidmašīnām izmantot Baltkrievijas gaisa telpu.

Vēlāk Eiropadomes prezidents Šarls Mišels paziņoja, ka ES izstrādā jaunas sankcijas pret Baltkrieviju.

Baltkrievijas Republikas Prezidenta Lietu pārvaldes pārvaldītā Jūrmalas sanatorija "Belorusija" ir nonākusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Baltkrievijai, aģentūrai LETA atzina komisijā.

FKTK gan neatklāj, vai pret sanatoriju vērstas kādas darbības šo sankciju piemērošanā.

"Minētā juridiskā persona ir nonākusi FKTK redzeslokā, bet FKTK nedrīkst atklāt informāciju par konkrētām finanšu iestādēm, to klientiem, kā arī atklāt uzraudzības informāciju un to komentēt," uzsvēra FKTK Komunikācijas un finanšu pratības daļas vadītāja Dace Jansone.

Viņa norādīja, ka starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likums nosaka, ka gadījumā, ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikti finanšu ierobežojumi, visām iestādēm atbilstoši to kompetencei ir pienākums nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma iesaldēt visus finanšu līdzekļus, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, kā arī liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem.

Baltkrievija slēgusi robežu ar Poliju un Lietuvu un pastiprina Ukrainas robežas apsardzi, paziņojis Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

"Mēs esam spiesti atvilkt spēkus no ielām. Kā jau es teicu - pusi armijas nolikt zem ieročiem un slēgt valsts robežu ar Rietumiem, vispirms ar Lietuvu un Baltkrieviju. Ar lielu nožēlu, mēs esam spiesti nostiprināt valsts robežu ar mūsu brālīgo Ukrainu," sieviešu forumā "Par Baltkrieviju" paziņoja Lukašenko.

Viņš pavēstīja, ka viņš nav agresors, audzis laukos, kur visi viens otru aizstāvējuši un palīdzējuši cits citam.

"Es negribu, lai mūsu valsts karotu. Turklāt es negribu, lai Baltkrievija un Polija un Lietuva pārvērstos par karadarbības zonu, kur tiks risināti mūsu jautājumi," sacīja Lukašenko.

Viņš piebilda, ka vēlas vērsties pie Lietuvas, Polijas un Ukrainas tautām: "Apturiet savus trakos politiķus, neļaujiet izcelties karam."