Pēc krīzes periodā Valsts ieņēmu dienests novērojis satraucošu tendenci, proti, ne tikai vidējie uzņēmumi, bet ari lielie, reāli strādājošie uzņēmumi atgriezušies pie naudas atmazgāšanas pakalpojumu un shēmu izmantošanas, norāda VID Finanšu policijas pārvaldes vadītājs Kaspars Čerņeckis.
Viņš atzīmēja, ka šogad jau atklāti vairāki šādi gadījumi uzņēmumos, kuros strādā pat vairāki simti darbinieku. «Uzņēmums var strādāt «tīri», bet tāpat izmanto šos te naudas atmazgāšanas pakalpojumus: maksā aplokšņu algas, slēdz fiktīvus PVN darījumus. Tā ir tendence, ko šogad esam pamanījuši. Lielajiem nevajadzētu pēckrīzes periodā atgriezties pelēkajā un melnajā zonā,»uzsvēra K. Čerņeckis.
Viņš arī atzīmē, ka arī darbiniekiem, kuri saņem aplokšņu algas, vajadzētu aizdomāties, no kurienes šīs nauda nāk. Pēc viņa teiktā aplokšņu alga ir tā nauda, kas iegūta nelikumīgā veidā, piemēram, izkrāpjot PVN.
VID norāda, ka šā gada deviņos mēnešos atklāta un pārtraukta kopumā astoņu organizēto grupējumu darbība. Šo grupējumu pakalpojumus ir izmantojuši 74 reāli strādājoši uzņēmumi. Uzsākti arī 224 kriminālprocesi. Lielākais skaits no tiem jeb 99 uzsākti par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, 21 - par krāpšanos, bet 13 – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Savukārt kriminālprocesu ietvaros konstatētais valstij nodarīto zaudējumu apjoms lēšams, pēc VID aprēķiniem, vairāk nekā 19 milj. Ls apmērā.
Šā gada deviņos mēnešos valsts budžetā ieskaitīta manta, kas atzīta par noziedzīgi iegūtu, 263,3 tūkst. Ls apmērā, kā arī arestēti finanšu līdzekļi 2,13 milj. Ls. Savukārt patiesā labuma guvēji, kas izmantojuši «naudas atmazgāšanas» shēmas, paši labojuši PVN deklarācijas un valsts budžetā iemaksājuši 390,7 tūkst. Ls.