Kādreiz slavenā Admirāļu kluba kabarē vietā durvis vērusi jauna radošu pasākumu norises vieta ar gana ambiciozu pozicionējumu — gandrīz teātris Artelis. Tā idejas autors, producentu grupas Virus Art režisors un producents Viktors Runtulis uzsver kultūras nozīmi valsts attīstībā, norādot — jo vairāk tiek «nogriezts» kultūrai, jo vieglāk ir pakļaut tautu.

Pašreizējās krīzes laikā gluži vai normāla ir parādība, ka tiek slēgta viena izklaides vieta pēc otras, bet jūs esat atvēris jaunu. Uz kā ir balstīts šis biznesa projekts?

Šis projekts ir tapis, lai radītu, nevis lai izdzīvotu. Domājot tikai par to, kā izdzīvot, var nonākt līdz zagšanai, kas šobrīd arī notiek. Bet, ja kaut kas tiek radīts, un tas ir no sirds... Domāju, ka noteikti būs cilvēki, kam tas patiks un kas uz šejieni nāks. Pirms trīs gadiem, kad radījām kabarē un citus pasākumus uz dažādām citām skatuvēm, sākām jau domāt, ka paralēli tam lielajam pasākumam vajag arī kādu mazu vietiņu dažādiem eksperimentiem, lai tiem pašiem māksliniekiem būtu citādāka vide, kur sevi pilnveidot. Šeit, sēžot kādā no pirmajām piecām rindām, var redzēt katru grimasi vai sviedru lāsīti cilvēkam, kas ir uz skatuves.

«Šeit var braukt jebkurš, bet īpaši priecīgi esam par radošām personībām – māksliniekiem, pavāriem, dzejniekiem un citiem,» biznesa portālam db.lv saka māksliniece Patricija Brekte, kura Siguldā kopā ar dzīvesbiedru Ksavjēru no Francijas izveidojusi mākslinieku māju «Peahen Residence».

Iepriekš biedrība «Peahen» 12 gadus darbojusies Andrejsalā, Rīgā. Tur Patricija Brekte izveidoja savu mākslas studiju «Art Studio Peahen», bet nu jau aptuveni divarpus gadus savas jaunās mājas atradusi Siguldā. «Art Studio Peahen organiski attīstījās, izveidojās rezidence un komandai pievienojās Ksavjērs, kurš pameta labi apmaksātu darbu Londonā un pārcēlās uz Latviju. Piepildījām lielāku sapni un iekārtojām savu mākslas māju, es pati izveidoju savu darbnīcu, bet viņš savu virtuvi!»

Mākslinieces iedvesmas avots un mākslas bagātināšanās veids ir ceļošana, tāpēc viņa sākusi nodarboties ar mākslas tūrismu un izveidojusi «Peahen Art Holidays». Nedēļas garumā viņa piedāvā braucienu uz Franciju, nelielai klientu grupai. «Pirmo braucienu es nosapņoju un realizēju to ar saviem pirmajiem gleznošanas studentiem, pati īrēju māju, pavāru, mašīnu,» atceras P.Brekte. Brauciens parasti ilgst 7 dienas, no sestdienas līdz sestdienai un tajā piedalās 7 personas.

Iespējams, savulaik Rīgas horeogrāfijas skolas laikā iegūtais krampis un perfekcionisms Boutique Event Planning īpašniecei Alisei Kolosovai palīdz uzburt greznus svētkus

Alise teic, ka viņas dzīvē notikumi nereti savirknējušies labvēlīgi, tā, piemēram, pēc dejošanas Monako kabarē trupā radusies iespēja rīkot kāzas arī Francijā.

Par ko sapņoji kļūt jaunībā? Vai tas sakrīt ar to, ko dari patlaban?

Mana bērnība un pusaudžu gadi pagāja baleta skolā. Padomju skola bija ļoti strikta. Gribot negribot, dejotāji kļuva pārņemti, daudziem lielākais sapnis bija nokļūt uz lielās operas skatuves, citādi nav vērts. Lai gan par talanta trūkumu nesūdzējos, mani līdz galam nevilināja doma par dejošanu uz operas nama skatuves. Nebija sāpīgi beigt šo karjeras posmu, jo šķita, ka dzīvē varu darīt vēl ko citu. Daudzi dejotāji pēc karjeras beigām kļūst par pasniedzējiem vai izveido paši savu deju skolu. Mani šāds darbs nesaistīja. Ilgus gadus dejoju arī Dzirnās, un kā dejotāja piedalījos daudzos korporatīvajos pasākumos. Redzēju pasākumu norises virtuvi. Neapzināti tā sāka ievilkt.

Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā vakar, 16.maijā, uzvaru guva Norvēģijas pārstāvis Aleksandrs Ribaks, kurš izpildīja dziesmu Fairytale.

Otro vietu ieguva Johanna no Īslandes, bet trešo - Aišela un Arašs no Azerbaidžānas.

Norvēģijai izdevās savākt 387 punktus, kas ir jauns rekords. Johanna ieguva 218 punktus, Aišela un Arašs - 207 punktus.

Šogad Eirovīzijas dziesmu konkurss norisinājās Krievijā, Maskavā. Latvijas pārstāvis Intars Busulis finālā Aleksandrs Ribaks (Foto: REUTERS/SCANPIX)nAleksandrs Ribaks (Foto: REUTERS/SCANPIX)etika.

Parīzes modes nedēļā ceturtdien prezentēta kolekcija «AdR at H&M», ko radījusi Vogue Japan redaktore un radošā konsultante itāliete Anna Dello Russo.

Annas Dello Russo bižutērijas, apavu un aksesuāru līnijas preces 140 veikalos un internetā nonāks pārdošanā no 4. oktobra.

H&M jaunā kolekcija tika prezentēta Parīzes modes nedēļas laikā Francijas galvaspilsētas kabarē klubā Paradis Latin. Pasākuma ietvaros tika izveidota «jautra kabarē izrāde parīziešu stilā». Pati Anna Dello Russo kolekcijas prezentāciju nodēvējusi par ekstravagantu, kas arī bijis viņas mērķis.

#1/12

Anna Dello Russo

Avots: H&M

#2/12

Avots: H&M

#3/12

Jaunās kolekcijas prezentācija

Avots: H&M

#4/12

Avots: H&M

#5/12

Avots: H&M

#6/12

Avots: H&M

#7/12

Avots: H&M

#8/12

Avots: H&M

#9/12

Avots: H&M

#10/12

Avots: H&M

#11/12

Avots: H&M

#12/12

Avots: H&M

Skatīties pārējos attēlus

Viens no lielākajiem darījumiem nekustamā īpašuma tirgū Parīzē noticis ar jauktas apbūves kompleksu, kurā ietilpst arī slavenā Mulenrūža (Moulin Rouge).

Darījumu konsultēja kompānija Knigth Frank. Tā apjoms un detaļas netiek atklātas, informē propertyEU.com.

Kabarē kopā ar dažādiem citiem komercobjektiem pārdots Mulenrūžas operētājkompānijai, savukārt dzīvojamās vienības — mājokļu grupai 13F. Darījums pēc realizētajiem kvadrātmetriem ir bijis lielākais investīciju darījums mazumtirdzniecības objektā Parīzē.

Kompleksu veido 18 tūkst. m2 tirdzniecbīas, izklaides un biroju telpas, tostarp pazīstamais kabarē, naktsklubs Locomotive, ātrās ēdināšanas restorāns Quick, krogs O'Sullivan un 80 dzīvokļi.

Vairākas ASV tiesas skata pikantu ģimenes strīdu: IBM dibinātāja mazmeita pirms vairākiem gadiem izšķīrās no savas lesbiskās partneres, ko iepriekš bija adoptējusi, un kas tagad pieprasa savu IBM īpašuma daļu, raksta Spiegel.

IBM datoru koncerna dibinātāja, ilggadēja tā prezidenta un pēc tam ASV vēstnieka PSRS Tomasa Vatsona mazmeita Olīve Vatsone iepazinās ar Patrīciju Spado tālajā 1978. gadā, kad ASV viendzimuma laulības vēl nebija atļautas. Tāpēc Vatsone savu draudzeni adoptēja, lai nodrošinātos pret to, ka tā varētu tikt izslēgta mantotāju saraksta. Trīs gadu desmitus vēlāk, kad šīs attiecības jau sen ir izjukušas, tās atkal kļuvušas par pikantu sarunu tematu Ņujorkā un Volstrītā (Wall Street). Iemesls: uz daudziem miljoniem lēšamais IBM dinastijas mantojums. Kad abas draudzenes 1990. gadā izšķīrās, Vatsone no saviem 10 miljoniem dolāru Spado izmaksāja pusmiljonu.

Uzņēmumu «Ziedi un čipsi» izveidojušas trīs ģimnāzistes - Patrīcija Anna Vavilova, Elizabete Šilēna un Patrīcija Šteinberga apvienojušās, lai kopīgiem spēkiem parādītu, cik stilīgi un ērti var patērēt dārzeņus un augļus ikdienā.

Uzņēmuma saknes meklējamas skolēnu biznesa un ekonomikas simulāciju spēles «Bizness24h» konkursa fināla kārtā, kurā bija uzdevums izveidot produktu, kas visīsākajā laikā spētu nodrošināt vislielāko apgrozījumu. Biznesa portālam db.lv uzņēmuma pārstāves stāsta, ka septiņu mēnešu laikā apgrozījums sasniedzis gandrīz 5000 eiro, no kuriem peļņa ir aptuveni 4000 eiro.

Meitenēm radusies ideja sekot pasaules tendencēm un sabiedrības pastiprinātajai interesei par veselīgu dzīves veidu. Izmantojot Latvijā pieejamos dārzeņus un augļus, tika radīts produkts, kas nesatur e- vielas. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem, šobrīd uzņēmumam ir izdevies atrast īsto tehnoloģiju.

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Modes un izklaides centrā Rīga Plaza tiks atklāta gleznu izstāde Endij Vorhol, kas Tu esi? Absolut ģēnijs, kas veltīta amerikāņu māksliniekam Endijam Vorholam.

Izstādē būs apkopti 10 Latvijā populāru cilvēku darbi, kurus radīt palīdzējuši tādi glezniecības metri kā Jānis Anmanis, Patrīcija Brekte un Karinē Paranjanc.

Izstādes idejas pamatā ir Endija Vorhola jau 60.gados sludinātais uzskats, ka nākotnē sabiedrība piedzīvos apsēstību ar patēriņu. Viņš prognozēja, ka nākotnē cilvēki kļūs apsēsti ar patēriņa precēm, mākslīgām zvaigznēm un kulta simboliem, arvien vairāk attālinoties no patiesām vērtībām. Šis amerikāņu mākslinieka kultivētais uzskats ir arī caurvīts gleznās, kuras ir radījuši sabiedrībā zināmi cilvēki, no kultūras, mākslas un sporta aprindām, daudzi no kuriem nekad mūžā nav spēruši soļus glezniecībā.

Paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023" (LAGB 2023) laureāti.

Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012.gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu - Saldus mūzikas un mākslas skola.

Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, komentējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža vēlmi samazināt deputātu skaitu pašvaldībā, aicina ministru nodarboties ar svarīgākām lietām un izteicies neticami daiļrunīgi, liecina intervija vietnē ventasbalss.lv.

«Jūs zināt, sēž Sprūdžs, urbina degunu, vai ausi, vai kasa galvu un domā - mēs esam Reformu partija, mums kaut ko vajag reformēt. Nu, protams, ooo, deputātu skaits. Kruta skan. Bij 13, ja būtu 12 tā būtu baigā reforma, bet - ja 11, mmmmm, es būtu lielākais reformētājs pasaulē. Vispār vajag noreformēt vienkārši līdz vienam deputātam, viens deputāts, to, ko ievēl, tas ir viens deputāts. Citiem vārdiem, nu ko mocīties ar tiem pārējiem. Tāpēc es aicinu Sprūdžu neurbināt degunu, vai nekasīt ausi, vai nekasīt galvu, ir svarīgākas lietas reģionālajā attīstībā, vides politikā, pašvaldību darba pilnveidošanā,» norāda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs.

Porcelāns ir īpaši kaprīzs materiāls, taču tādēļ no tā veidotās lietas ir atšķirīgas un piesaista uzmanību .

«Mana mīlestība ir porcelāns,» saka keramiķe Aira Lesiņa. No šī materiāla viņa izgatavo krūzes, sienas dekorus, rotas. Viens no viņas spilgtākajiem darbiem ir sienas dekori – lāči, kaķi, eži, bruņurupuči, kam uz vēdera ir kāds īpašs mākslinieces rakstīts vēstījums. Teksti uz viņas darbiem rakstīti nedaudz bērnišķīgā manierē. Reizēm pat cilvēki sakot: izskatās, kā rakstīts ar kreiso roku – kurš tad to nevar! Taču ir tādi, kurus tieši tas uzrunā.

Populārākās ir Airas gatavotās porcelāna krūzes. «Mums katram ir daudz krūžu, bet ir viena vismīļākā. Man liekas, ka no rīta vajag pozitīvisma devu. Es pati esmu gatava celties agrāk, svarīgi, lai man būtu rīta kafijas rituāls, tāpēc krūzei jābūt īpašai,» uzskata Aira. Iespējams, tāpēc, ka viņa savas krūzes veido ar šādu attieksmi, arī cilvēki to jūt un tās pērk.

Par vidējā pirksta parādīšanu tiešajā ēterā televīzijas kanāla BBC laika ziņu diktoru Tomasu Šafernakeru, kurš par saviem panākumiem šajā amatā saņēmis arī vairākus apbalvojumus, viņa darbadevēji pielikuši pie darbiem, kas nesaistās ar parādīšanos TV ekrānā, ziņo Sky News.

Lai gan BBC pārstāvji neapstiprina ziņas, ka T. Šafernakers ir atcelts no sava amata, droši avoti kompānijā informē, ka viņš tagad pilda pienākumus televīzijā, neparādoties kameras priekšā.

Šā gada augustā T. Šafernakers tika pieķerts tiešajā ēterā parādot vidējo pirkstu saviem kolēģiem, kuri tajā brīdī jokojuši par viņu. Kad BBC laika ziņu diktors pamanīja, ka tiek filmēts, viņš neveikli mēģinājis izlikties, ka kasa bārdu.

Oktobra sākumā par kādas Indijas amatpersonas uzvārda izsmiešanu pamatīgas problēmas arī radās Jaunzēlandes televīzijas diktoram Paulam Henrijam (Paul Henry). Indijs amatpersonas vārds ir Šeila Diksita (Sheila Dikshit).

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Otrdien paziņots projekta Drosmīgais uzvarētājs – zīmols, kas savā būtībā ir ambiciozs un ir uzdrošinājies izaicināt pasaules mēroga spēlētājus vai sabiedrību kopumā, gan savos darbos, gan komunikācijā kopumā apliecinot savu drosmi, un ir spējis mainīt sarunas veidu savā nozarē vai kategorijā.

Latvijas Drosmīgā statusam pieteicās vairāki Latvijas zīmoli, piemēram, Madara Cosmetics, Positivus, Depo DIY, MyKoob, Kalnciema kvartāls un Wooly World.

Par Latvijas drosmīgāko zīmolu tika atzīts mācību sociālais tīkls MyKoob. Pērn kompānija piedalījās starptautiskā konferencē Startup Week 2011, kurā bija ap 500 uzņēmumu no visas Eiropas. Tajā MyKoob tika atzīts par otru labāko start up projektu Eiiropā, kas pavēra iespēju aizbraukt uz ASV Silīcija ieleju. Lai gan sākotnēji tika plānots Silīcija ieleju apmeklēt pieredzes uzkrāšanas nolūkos, tomēr MyKoob vizītes laikā pavērās iespēja reālai sadarbībai ar ASV privātajām izglītības iestādēm. Rezultātā – šobrīd MyKoob ir uzsākta sadarbība ar 900 ASV izglītības iestādēm par Latvijā radītā mācību sociālā tīkla ieviešanu. MyKoob savā sociālajā tīklā ASV izglītības iestādēm piedāvā produktu, kasa ļauj skolēnu vecākiem internetā izvēlēties skolas ēdnīcas piedāvātos ēdienus un pasūtīt tos iepriekš – šāda iespēja vēl netiek piedāvāta Latvijā.

Latvijas un Igaunijas kopprojekta rezultātā ir izveidots jauns meža portāls, kurā ir apkopoti dati gan par Latvijas, gan Igaunijas mežiem.

Jauno lietotni var izmantot gan datorā, gan visās viedierīcēs. Tās izveidē investēti aptuveni 150 tūkstoši eiro un plānots, ka investīcijas atmaksāsies trīs līdz piecu gadu laikā.

«ForestMan» lietotne ir tapusi, sadarbojoties Latvijas uzņēmumam SIA «Modul» un Igaunijas uzņēmumam OÜ «Deskis». Izveidotā lietotne sasaista dažādu datubāžu un reģistru informāciju ar satelītnovērošanas datiem.

Lietotne ir noderīga privātmežu īpašniekiem, kas vēlas precīzi zināt, kur atrodas viņu zemes īpašuma robežas, kā arī dažādiem meža uzņēmumiem, kas nodarbojas, piemēram, ar mežu pārdošanu, ciršanu vai eksportu. Ar tīmekļa lietotnes palīdzību ir iespējams meklēt datus, kas ir saistīti gan ar Latvijas, gan Igaunijas mežiem.

Parīzes naktskluba Crazy Horse vadība var atviegloti uzelpot, jo kluba topless dejotājas pēc streika atgriezušās uz skatuves, vēsta thelocal.fr.

Db.lv jau rakstīja - Crazy Horse, kas ir viena no populārākajām šāda veida vietām pasaulē, trešdien paziņoja, ka bijusi spiesta atcelt izrādes otrdien un arī trešdien. Tas noticis pirmo reizi kopš kabarē izveides 1951. gadā. Dejotāju streika iemesls bija atalgojums.

Kluba 18 dejotājas atgriezušās uz skatuves, jo vadība piekritusi atalgojuma paaugstināšanai par 15%, informējis viens no īpašniekiem.

Vadība arī piekritusi ņemt vērā to, ka dejotājas smagi strādā. Sīkāka informācija par to, kā tas izpaudīsies, gan netiek sniegta.

Pagājušajā mēnesī Taivānas galvaspilsētā Taipejā atklāts restorāns, kurā viesmīles klientus sagaida ar zobeniem un liesmām, vēsta Reuters.

Restorāns ar nosaukumu Nindzja klientiem piedāvā maltīti vāji apgaismotā ēdamzālē, kur viņus apkalpo kareivīga izskata melnā vai sarkanā ģērbtas viesmīles.

Vecrīgā turpmāk darbosies Rīgas Erotikas muzejs, kuru Latvijā ierīkojis Vids Kontrimavičus no Lietuvas.

Ekspozīcijas īpašnieks Kontrimavičus pēc Rīgas draugu uzaicinājuma savu pirms septiņiem gadiem aizsākto kolekciju ar aptuveni 300 eksponātiem tagad pārvedis no Lietuvas uz Latviju.

Iepriekš muzeja ekspozīcija bija aplūkojama pirms diviem gadiem atvērtajā Kauņas Erotikas muzejā, kas bija pirmais Baltijas valstīs.

Rīgas Erotikas muzejā kolekcija tiks papildināta arī ar pašmāju ekspozīcijām, jo vienā no Rīgas Erotikas muzeja piecām zālēm tiks izvietoti Latvijas erotikas vēstures darbi.

Rīgas Erotikas muzejs ierīkots Vecrīgā, Kaļķu ielā 24, otrajā stāvā. Muzejs atrodas līdzās jaunatvērtajam kabarē klubam Burlesque un Asnātes Smelteres modes namam Salons A.

Cilvēku vēlmi izbaudīt ko neparastu gan sajūtu un emociju, gan garšu ziņā par savu biznesa pamatu izvēlējies igauņu uzņēmējs Risto Meigass

Viņa uzņēmums Skyworld Service vienpadsmit Eiropas valstīs vada Dinner in the Sky – burtiskā nozīmē tie ir īstermiņa restorāni, maltītes gaisā. Tagad tas ir ķēries pie jauna izaicinājuma – izklaides un ēdiena apvienojuma projektā Kriminālās vakariņas. Pērn šī pasākuma koncepcija aprobēta Tallinā, šogad Risto Meigass to piedāvā arī Rīgas un Helsinku iedzīvotājiem. Ar panākumiem Igaunijā viņš ir apmierināts – Kriminālās vakariņas pēc pārdoto biļešu skaita bija starp iecienītākajām teātra izrādēm, to apmeklēja vairāk nekā seši tūkstoši cilvēku.

Jau 18 gadu vecumā Risto bija savs bārs, tiesa, tas vēlāk bankrotēja, taču visu mūžu viņš ir strādājis paša izveidotajos uzņēmumos un ne dienu nav strādājis algotu darbu citu vadībā. Intervijā DB viņš atklāj tendences kulinārijas pasaulē.

Gaļas tirgū jau kopš pagājušā gada beigām turpinās apjomu samazinājums. Gaļas ražotāji un pārstrādātāji norāda – konkurences cīņa saasinās un patlaban vairāk nekā iespējama vairāku tirgus spēlētāju aiziešana no tirgus.

Gaļas ražotāji un pārstrādātāji norāda – konkurences cīņa saasinās un patlaban vairāk nekā iespējama vairāku tirgus spēlētāju aiziešana no tirgus. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, gaļas iepirkums pārstrādes uzņēmumos turpina sarukt jau kopš gada sākuma. Šā gada jūlijā un augustā iepirkums tonnās sasniedzis vislielāko kritumu – attiecīgi par 26.6 % un 18.4 % mazāk nekā gadu iepriekš. Cūkas kautmasā jūlijā iepirktas pat par 32 % mazāk nekā pērn jūlijā, bet augustā – par 25.2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Vairāki nozares spēlētāji uzskata, ka ne visi izturēs pieaugošo spriedzi un cīņā par patērētāju nāksies atkāpties no saviem mērķiem. Jau šobrīd vairākām kompānijām ir jūtams apgrozāmo naudas līdzekļu trūkums, ko īpaši sajūt eksportētāji, naudu par piegādāto preci saņemot 1.5 – 6 mēnešus pēc preču piegādes. Tiesa, ne visi ir gatavi atklāti runāt par nozares problēmām, sakot, ka joprojām tirgū ir jūtams pelēkā sektora pieaugums, kas sasniedzis jau 20 % un vairāk.