Lai arī vērojamā ekonomikas izaugsme vēl neatspoguļojas visu mājsaimniecības ienākumu kāpumā, ekonomikā notiekošais ir mazinājis nenoteiktību un ir veicinājis noskaņojuma pieaugumu, kas ir atgriezies 2007.gada beigu līmenī, nule kā iznākušos makroekonomikas datus komentē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Pēc eksperta teiktā, arī uzkrājumu statistika norāda, ka iedzīvotāji nododas tērēšanai, ko, protams, daļēji veicina arī salīdzinoši zemais noguldījumu ienesīgums.
Tajā pašā laikā Swedbank ekonomiste Lija Strašuna vēlas norādīt uz patērētāju noskaņojuma pamatotību.
«Protams nav iemeslu krist panikā, bet tajā pat laikā būtu naivi domāt, ka pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanās Latvijas mājsaimniecības neietekmēs. Latvijas eksporta pieaugumam bremzējoties un ārvalstu investoru riska apetītei mazinoties, jaunas darba vietas radīsies lēnāk un arī algu kāpums varētu piebremzēties,» pieļauj Swedbank ekonomiste.
Pēc viņas domām, sagaidāms, ka cenu kāpums pierims (uz to cer arī patērētāji – iedzīvotāju inflācijas gaidas turpina krist) un tas varētu nākamgad uzlabot pirktspēju. Tomēr mājsaimniecību uzkrājumu līmenis vēl arvien ir zems, bezdarbs augsts, iedzīvotāju turpina izbraukt no valsts darba meklējumos – tāpēc, visticamāk, ka privātā pieprasījuma un mazumtirdzniecības izaugsme atkal piebremzēsies jau šī gada beigās.
Jau ziņots, ka augustā salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi pērn mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies par 7,4%.
Mazumtirdzniecības apgrozījums, skatoties salīdzināmajās cenās, gandrīz sasniedzis pagājušā gada decembra līmeni, tomēr kā zināms gada pēdējā mēnesi tirdzniecību aktivizē iedzīvotāju pošanās gaišāku Ziemassvētku sajūtu radīšanai. Ja atrēķinām tā dēvēto decembra faktoru, mazumtirdzniecības apgrozījums sasniedzis augstāko punktu kopš 2008. gada novembra.