Lai muitas kontroles pasākumu īstenošanas procesā nodrošinātu iespēju optimāli iesaistīt muitas kinologus ar darba suņiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad turpina veikt pakāpenisku novecojušo darba suņu nomaiņu ar jauniem. Šī gada oktobrī iegādāti trīs jauni darba suņi, kas tiks apmācīti narkotisko vielu un tabakas izstrādājumu meklēšanā un pēc pamatapmācības kursa beigšanas kinologu vadībā uzsāks darbu Latvijas muitas kontroles punktos, informē VID.

Jaunie darba suņi publiskā iepirkuma konkursa ietvaros tika iegādāti Nīderlandē, noslēdzot līgumu ar uzņēmumu K9 Group Holland B.V. VID Muitas pārvaldes amatpersonas – darba suņu apmācības instruktori – veica uzņēmuma piedāvāto suņu testēšanu, pārbaudot to atbilstību VID izvirzītajām prasībām, lai tos būtu iespējams atbilstoši apmācīt un izmantot darbā dienestā, t.i., darbspējas dažādās vidēs, vēlmi rotaļāties, meklēt un atrast motivācijas priekšmetu, nervu sistēmas stabilitāti un vispārējo veselības stāvokli, fizisko formu, kā arī socializācijas līmeni.

Darba suņiem ir jābūt izteiktai vēlmei pēc mantiņas, un šai interesei ir jābūt noturīgai. Tāpat suņiem ir jāspēj aktīvi spēlēties un ilgstoši meklēt motivācijas priekšmetu, jābūt fiziski aktīviem, jāspēj labi izturēt ilgstošu slodzi, kā arī viņi nedrīkst izrādīt bailes vai agresiju pret šāvieniem.

Izdevumu samazināšanas plāns sāpīgi skāris nabadzīgākos Latvijas Pasta darbiniekus - pastniekus. Latvijas Pasta valde nolēmusi atteikties no preses izvadāšanas ar Renault markas pasta automašīnām un liek pastniekiem braukt ar personīgajām mašīnām, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Galvenais iemesls, kāpēc Latvijas pasts pirms četriem gadiem nolēma izmantot automašīnas, bija pastnieku drošība. Tas notika pēc pastnieces slepkavības Ludzas rajonā. Neaizsargāto pastnieci, kas viena ar kājām gāja cauri mežam, nosita ar cirvi 700 latu dēļ. Pēc aptuveni gada Audriņu pagastā smagi savainoja vēl vienu pastnieci. Toreizējais Latvijas pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs solīja pastniekus apgādāt ar automašīnām un apmaksāt arī auto vadīšanas kursus. Solījumu viņš pildīja.

Taču tagad uzņēmuma vadība aprēķinājusi, ka solījuma pildīšana izmaksā pārāk dārgi.

Pretējā gadījumā būtu jāsamazina pastnieku algas, vai arī jāpalielina maksa par pasta pakalpojumiem, biedē uzņēmuma vadītājs. Aprēķini liecina, ka uzņēmums ietaupīs aptuveni 6 santīmus uz vienu kilometru, ja pastnieki presi vedīs ar savu privāto mašīnu. Gadā tie būšot vairāki simti tūkstoši latu.

Desmit klaiņojoši suņi, kas pāri okeānam devās ceļā no šā gada Ziemas Olimpisko spēļu pilsētas Sočiem uz Vašingtonu, ceturtdien nonāca savā galamērķi, kur tie meklē jaunus saimniekus, vēsta CNN.

Soču dzīvnieku tiesību aizstāvji sāka uzņemt klaiņojošos suņus no ielām pēc tam, kad parādījās ziņas, ka, iespējams, tiek organizēta suņu masveida indēšana Sočos. Tāpat klaiņojošo suņu fotogrāfijas līdztekus citām Soču nebūšanām pārpludināja mikroblogošanas vietni Twitter.

ASV slēpotājs Gass Kenvortijs (Gus Kenworthy) Ziemas Olimpisko spēļu laikā publiski solīja, ka pēc olimpiādes beigām viņš uz ASV vedīs četrus klaiņojošus suņus. Sadarbojoties ar organizāciju Humane Society International, sportists īstenoja šo projektu ar uzviju un uz ASV no Sočiem nogādāja desmit klaiņojošus suņus.

Valdība šodien, 15. aprīlī, apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība. Tie paredz, ka No 2009.gada 1. janvāra suņus un kaķus būs jāreģistrē mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā, informē Zemkopības ministrija.

Līdz šim nebija noteikumu, kas regulētu mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas un identifikācijas kārtību. Pašlaik vairākās pašvaldībās ir paredzēta mājas (istabas) dzīvnieku – suņu un kaķu – reģistrācija, dzīvnieku īpašniekiem izsniedzot žetonus. Tā kā šai kārtībai nav efektīva kontroles mehānisma, ar katru gadu reģistrēto dzīvnieku skaits samazinās un tas novedis pie vairākām negācijām:

-dzīvnieki nav identificējami, nav nosakāms dzīvnieka īpašnieks;

-nav mehānisma veiksmīgai pašvaldību nodevas par dzīvnieku turēšanu iekasēšanai, jo nav pilnvērtīgu reģistra datu nodevu iekasēšanai no dzīvnieku īpašniekiem;

-nav izkontrolējama dzīvnieka vakcinācija pret trakumsērgu, bez identifikācijas nav pierādāms, ka tieši konkrētais dzīvnieks ir vakcinēts;

Itālijas policijai izdevies atklāt rekordlielu skaitu gadījumu, kad cilvēki centušies no valsts izvest naudu un dažādas luksusa preces, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Gada pirmajos sešos mēnešos uz robežām izņemto preču vērtība sasniegusi 41 miljonu eiro, kas, salīdzinot ar attiecīgu periodu pirms gada, ir pieaugums 78% apmērā.

Šādi panākumi Itālijas policijai izdevušies pateicoties labradoru šķirnes suņiem, kas apmācīti saost naudas banknotes, vēsta britu laikraksts The Guardian. Itālijas policija norāda, ka ceļotāji naudu mēdz paslēpt lellēs, apģērbā vai kurpju papēžos.

Tā kāda ķīniešu uzņēmēja aizturēta ar 100 tūkstošiem eiro, kurus tā bija paslēpusi savā apakšveļā, bet kāds ķīnietis bija pamanījies cigaretēs nobēdzināt 500 eiro banknotes kopumā 200 tūkstošu eiro apmērā.

Policija labradoru apmācībai izmanto no Itālijas bankas ziedotām, sasmalcinātām eiro naudas zīmēm veidotus sapresētus kubus. «Labradori ir noderīgāki šādam darbam nekā vācu aitu suņi, jo ir rūpīgāki un mierīgāki, tādējādi spējot labāk sajust smalko naudas smaržu,» klāstīja Itālijas policijas pārstāvji.

Ulubele varētu orientēties uz dzīvnieku viesnīcas pakalpojumiem. Tā būtu pansija, dzīvnieku viesnīca un rehabilitācijas centrs, kā arī kinoloģijas un Cilvēcības skoliņa bērniem, nākotnes ieceres intervijā Dienas Biznesam atklāj dzīvnieku pansijas Ulubele izveidotāja un vadītāja Ilze Džonsone.

Laba attieksme pret dzīvniekiem ir sabiedrības brieduma rādītājs. Lai arī šajā ziņā pēdējā laikā Latvijā daudz kas ir mainījies uz labo pusi, tomēr ir nepieciešamas izmaiņas normatīvos, kas noteiktu stingrākus dzīvnieku labturības nosacījumus un liegtu lielai daļai suņu pavairotāju palikt pelēkajā zonā. Gadā pansija Ulubele spēj uzņemt 1200 kaķus un suņus, 40% tur atrod viņu saimnieki, 50% adoptē trīs mēnešu laikā, bet pārējie tur paliek uz ilgāku laiku vai dodas uz citiem medību laukiem.

Katram dzīvniekam uz pasaules ir savs cilvēks, jautājums ir tikai, kad un kādos apstākļos viņi satiksies, uzskata I. Džonsone. Arī šajos Ziemassvētkos notika brīnums – savu jauno saimnieku atrada slims bezšķirnes suņuks, kuru veterinārārsti bija ieteikuši iemidzināt. Tagad vecais opītis, kuram bija atteikušas klausīt pakaļkājas, dzīvo privātmājā, un viņam ir sarūpēti speciāli ratiņi, ar kuriem pārvietoties.

Suns ir gluži kā ģimenes loceklis, tāpēc loģiski, ka četrkājainie draugi bieži tiek ņemti līdzi izbraucienos. Neatkarīgi no tā, vai mīlulis dodas garā ceļojumā vai to nepieciešams aizvest līdz pāris kvartālu attālumā esošai veterinārajai klīnikai, vienmēr jāparūpējas par suņa drošu pārvadāšanu. Lasi un uzzini, kādas ir opcijas, suni pārvadājot dažādos transportlīdzekļos!

Pārvadāšana automašīnā

Ļoti iespējams, ka suns visbiežāk tiks pārvadāts tieši ar automašīnu. Diemžēl visai bieži iespējams redzēt suņus, kuri braukšanas laikā ir izliekušies pa logu, brīvi pastaigājas pa salonu vai pat sēž šofera klēpī. Tas pavisam noteikti nav veids, kā pārvadāt suni. Pirmkārt, suns gan tieši, gan netieši var izraisīt bīstamu situāciju vai avāriju, piemēram, bloķējot redzamību vai ielienot pie pedāļiem. Otrkārt, atgadoties ceļu satiksmes negadījumam, sekas šādos gadījumos var būt ļoti smagas vai pat letālas. Un – ne tikai sunim.

Ministru prezidenta Ivara Godmaņa uzruna Latvijas Televīzijā 2007.gada 31.decembrī

Godātie Latvijas ļaudis!

Atļaujiet man Jūs uzrunāt šajās pēdējās aizejošā, 2007.gada minūtēs.

Vairums no Jums Jauno gadu sagaida tuvu un mīļu cilvēku lokā. Tie ir ļaudis, ar kuriem Jūs esat dalījuši priekus un bēdas, veiksmes un neveiksmes, cerības un vilšanās. Tie bijuši Jums līdzās gan baltās, gan ne tik baltās dienās. Tieši tāpat, kā Latvijas valsts.

Es teikšu tā: Latvijai šis ir bijis kontrastu gads. Ne jau balts no abiem galiem... un ne zaļš pa vidu. Drīzāk raibs. Latvijai tas nozīmējis gan strauju izaugsmi ekonomikā, gan skaļus skandālus politikā. Mēs esam pieredzējuši kā kredītu un līzingu eiforiju, tā arī ilūziju sabrukumu. Šis gads mūs visus ir mētājis no laimes uz nelaimi un atpakaļ. Un tomēr, ja man vajadzētu to raksturot ar vienu vienīgu frāzi, es teiktu: šis ir bijis vērtīgu mācību gads. Realitātes apjausmas gads.

Latvijas Pasts iegādājies 200 jaunus un modernus velosipēdus, kuru uzbūve un funkcijas īpaši pielāgotas pasta sūtījumu transportēšanai dažādos laikapstākļos, atsaucoties uz uzņēmuma pārstāves Agijas Tēraudas sniegto informāciju, ziņo reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Ar velosipēdiem ikdienā pārvietosies pastnieki, kas apkalpo privātmāju rajonus pilsētās un lauku reģionos.

Rūpējoties par darbinieku un transportlīdzekļu drošību, Latvijas Pasts velosipēdus reģistrējis Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), pēc kuras datiem, šis ir lielākais vienas juridiskas personas vienlaikus reģistrēto velosipēdu skaits.

Jauni velosipēdi pirkti, jo iepriekš – 2004. un 2006.gadā – iegādātie velosipēdi intensīvās slodzes rezultātā jau nolietoti, nespējot pilnībā nodrošināt ne pastnieka komfortu, ne arī nepieciešamās piegādes funkcijas, raksta Zemgales Ziņas.

Latvijas Pasta darbinieki šodien, 18.aprīlī, vairākās Rīgas pasta nodaļu pastkastītēs, kā arī dzīvojamo ēku kāpņutelpās konstatējuši viltotus pasta sūtījumus no Izraēlas.

Viltotās vēstules pastnieki atraduši 24., 39., 58. un 79. pasta nodaļas apkalpes teritorijā. Kā Db.lv pastāstīja Latvijas Pastā, vēstules tika atrastas pasta kastēs, kurās cilvēki var iemest sūtāmās vēstules, pie pasta nodaļām, kā arī pastnieki, piegādājot presi no rīta, atrada šādas vēstules kāpņutelpās izmētātas uz zemes.

Pagaidām neesot zināms, kas šajās vēstulēs ir iekšā - tās neatvērtas nodotas izmeklēšanai. Latvijas Pasta pārstāvji arī nezinot, kāds varētu būt šādu vēstuļu sūtīšanas mērķis, kā arī to, kas būtu varējis tādas sūtīt.

Sūtījumi no Izraēlas noformēti kā ierakstītas vēstules, tie izsūtīti no vienas adreses, un norādītā saņēmējadrese arī uz visiem sūtījumiem ir vienāda. Kopumā līdz šīm brīdim konstatēti vairāki desmiti identiski ierakstītu vēstuļu sūtījumu.

Visbiežākais ārējais iemesls korespondences kvalitatīvas piegādes traucējumiem ir nesakārtota adrešu numerācija, neatbilstošs pastkastīšu tehniskais stāvoklis un nepieskatīti mājdzīvnieki, kas apdraud pastnieku veselību, liecina Latvijas Pasta darbinieku novērojumi.

Viens no būtiskākajiem pastnieku darbu apgrūtinošiem ārējiem faktoriem – nesakārtota adrešu numerācija – rodas, kad atsevišķās teritorijās paralēli spēkā esošajiem māju nosaukumiem tiek veidotas jaunas ielas vai tiek apvienotas vairākas ielas vienā un attiecīgi tiek piešķirta jauna numerācija tajās esošajiem namiem. Tādējādi dažkārt veidojas situācijas, kad par jauno adrešu kārtību netiek informēts ne Latvijas Pasts, ne arī korespondences izsūtītāji, tajā skaitā bankas, telekomunikāciju un komunālo pakalpojumu sniedzēji, un pasta darbiniekiem nav iespēju piegādāt pasta sūtījumus atbilstoši norādītajām adresēm, norāda Latvijas Pasta pārstāvji.

Kopš pavasara pastnieki papildus darba pienākumiem sākuši tirgot arī dažādas preces – mazgāšanas līdzekļus, tualetes papīru, šampūnus, kancelejas preces, zeķes un citas pirmās nepieciešamības lietas. Tādējādi varot nopelnīt papildu naudu, ko pierēķina algai, – vidēji četrus līdz desmit latus, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Cenas esot dažādas – gan augstākas, gan zemākas nekā veikalos.

Pastnieki ar mazumtirdzniecību nodarbojoties gan lauku teritorijās, gan pilsētās, tomēr preču sortiments esot atšķirīgs – piedāvā konkrētajai vietai pieprasītāko.

«Jāuzsver, ka arī pilsētās klienti labprāt pie pastnieka iegādājas pastmarkas, aploksnes, mobilā tālruņa kartes un citas lietas,» norādījusi Latvijas pasta sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda. Viņa skaidrojusi, ka «preču realizācija un maksājumu pieņemšana ir viens no veidiem, lai kompensētu piegādājamo preses izdevumu un vēstuļu apjomu kritumu un nodrošinātu darbavietas».

Lai gan Latvijas Pastam darbīgākais gada laiks nupat tikai sācies, tomēr jau tagad secināms, ka tas būs vēl veiksmīgāks nekā pērn

Decembris uzņēmumam jau vēsturiski saistās ar lielāko darba apjomu. VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns secina, ka gads ir noslēdzies veiksmīgi. Vairākos rādītājos uzņēmums ir sasniedzis būtiski labākus rezultātus nekā jebkad iepriekš. Ja pērn uzņēmums bija sasniedzis savu vēsturiski lielāko apgrozījumu, tad šogad tas būs pieaudzis vēl vairāk. «Ierasts, ka nozīmīga darba apjoma pieauguma gadījumā citi rādītāji cieš, jo ir jāspēj adaptēties un tikt galā ar jaunajiem apstākļiem. Mūsu gadījumā ir bijis pat otrādi, jo papildus apjoma pieaugumam mēs vienlaikus esam kāpinājuši arī kvalitātes rādītājus. Tas bija viens no mūsu šā gada stratēģiskiem mērķiem, kas būs izpildīts, jo esam panākuši klientu apmierinātības pieaugumu. Tas liecina, ka mēs dodamies pareizā virzienā. Lielākais izaicinājums būs šo ceļu turpināt un izdarīt vēl vairāk un vēl ātrāk,» komentē M. Vilcāns. Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs norāda, ka tagadējās uzņēmuma valdes viena no būtiskākajām prioritātēm ir klientu apkalpošanas kvalitāte un ātrums. Joprojām šis jautājums ir uzņēmuma dienaskārtībā, turpinot uzlabojumus un jaunu piedāvājumu īstenošanu.

"Latvijas Pasts" uzsācis sadarbības projektu ar mazumtirdzniecības uzņēmumu "Elvi", nodrošinot pārtikas produktu piegādes klientu dzīvesvietās Latgalē.

Pārtikas produkti tiks piegādāti Latgales lauku teritorijās, ņemot vērā, ka pilsētās pārstāvēts plašs pārtikas produktu tirgotāju un piegādātāju klāsts un klientiem nav nepieciešamas papildu piegādes. Pakāpeniski šāds pārtikas piegāžu modelis sadarbībā ar "Elvi" tiks īstenots arī citos Latvijas reģionos.

Produkti tiks piegādāti uz visām adresēm lauku teritorijās, un piegādes nodrošinās "Latvijas Pasta" pastnieki, kas ikdienā darba vajadzībām izmanto motorizēto autotransportu.

"Esam priecīgi kopā ar "Elvi" piedāvāt šo daudziem lauku teritoriju iedzīvotājiem svarīgo pakalpojumu – saņemt savā dzīvesvietā svaigus pārtikas produktus. Covid-19 laiks mums iemācījis rūpēties par savu drošību, un īpaši būtiski tas ir iedzīvotājiem attālās viensētās, no kurām nokļūt līdz tuvākajam veikalam nereti ir problemātiski. "Latvijas Pasts", kas darbojas pilnīgi visā Latvijā, te būs palīgs ar mūsu pastnieku starpniecību. Šis laiks ir izaicinājums mums visiem, bet "Latvijas Pasts" ir radis papildu iespēju vērtīgi izmantot savus resursus. Sākam ar Latgali, bet pakāpeniski turpināsim visā Latvijā," komentē Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Šodien un rīt Salacgrīvā notiks lielākais mūzikas un mākslas festivāls Baltijas valstīs – Positivus, kura ietvaros piesātinātā divu dienu programmā varēs baudīt ne tikai lielisku mūziku, bet arī kino, teātri, dejas mākslu u.c. saistošas izklaides un atpūtas aktivitātes. Festivāla aktualitātes, uzstāšanos un intervijas ar māksliniekiem pārraidīs Radio SWH.

Uz galvenajam skatuvēm, kam šogad dots TELE2 un CĒSU ALUS nosaukums, uzstāsies spožākās pašmāju un ārzemju zvaigznes, no kurām galvenās ir MOBY, PRĀTA VĒTRA, SINEAD O’CONNOR, PETER DOHERTY, THE WHIP, EBONY BONES un THE TIGER LILLIES.

Positivus festivālā viesosies arī TWO DOOR CINEMA CLUB, THE LEISURE SOCIETY, SONS OF NOEL AND ADRIAN, THE HAPPY ENDINGS, JURGA, INSTRUMENTI, DZELTENIE PASTNIEKI, THE HOBOS, ZIG ZAG, THE MUNDANE, BEDWETTERS, DAHLING, DUN DUN un LAIME PILNĪGA.

Plašu pašmāju mākslinieku programma būs I LOVE YOU terasē, kur uzstāsies HOSPITĀĻU IELA, S.P.B., SATELLITES LV, EL MARS, VOCEKS VOISKA, GAUJARTS, MARTIN CONFUSED, MARIPOSSA, MONA DE BO un ACID RAIN.

Latvijā mīļdzīvnieku pieskatīšanas bizness vēl ir diezgan jauns un ne tik populārs kā ārzemēs, kur daudziem mīluļiem ir sava auklīte.

Kinoloģe un IK Dod man ķepu! vadītāja Kristīne Leja stāsta, ka 2006. gadā nodibināja pirmo individuālo mājdzīvnieku pieskatīšanas un suņu pastaigu pakalpojumu Baltijas valstīs. Viņa aizdomājās par to, kur cilvēki atstāj savus suņus, kad dodas komandējumos vai daudz strādā. Tolaik Latvijā bija pieejamas tikai suņu viesnīcas. K. Leja ievietoja sludinājumu, ka pieskata mājdzīvniekus individuāli un ved pastaigās suņus, un pakāpeniski radās pieprasījums. Šajā laikā viņa novērojusi, ka konkurence Rīgā ir pieaugusi, ir parādījušies arī citi pakalpojumu sniedzēji un cilvēki, kam tas ir hobijs. «Tas ir labi, jo konkurence dod sparu nestāvēt uz vietas, attīstīties. Konkurenti palīdz popularizēt pakalpojumu, līdz ar to pieprasījums aug visiem,» viņa norāda.

14 gadu laikā 4paws (IK Dod man ķepu!) īpašniece Kristīne Leja ir pieskatījusi aptuveni tūkstoš dzīvnieku, lielākoties suņus

«Katru mēnesi man vidēji ir trīs līdz četri jauni klienti. No vienas puses, tas ir daudz, no otras puses, – maz. Taču es nedzenos pēc liela skaita. Dzīvnieki nav bagāža, ko var ielikt mantu glabātavā un pēc saimnieka atgriešanās izņemt. Katrs dzīvnieks ir atšķirīgs – tāpat kā cilvēki. Katram ir jāatrod sava pieeja un laiks, īpaši pirmajā reizē,» saka Kristīne. Viņa cenšas suņus ņemt līdzi ikdienas gaitās, tos socializē – kopā dodas uz kafejnīcu, iepirkties, brauc sabiedriskajā transportā, skrien, peld. Viņa cenšas sarunāties ar tiem saimnieka dzimtajā valodā. Ja Kristīne nezina konkrētas valsts valodu, iemācās vismaz galveno komandu vārdus. Viņa novērojusi, ka pēc tam, kad ar suni kādu laiku sarunājas latviski, viņš iemācās atšķirt biežāk dzirdētos vārdus arī latviešu valodā.

Ne tikai mājlopu, bet arī mājdzīvnieku īpašnieki, Latvijas tautsaimniecībai atkopjoties, arvien biežāk pieņem lēmumu tos apdrošināt.

Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa) jaunākie dati, šā gada piecos mēnešos mājdzīvnieku, galvenokārt suņu, apdrošināšanas gadījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, palielinājies teju par trešdaļu.

AAS Balta apdrošina suņus, kaķus, papagaiļus, jūrascūciņas, trušus, seskus un citus mājdzīvniekus, taču dzīvnieku īpašnieki lielākoties izmanto iespēju apdrošināt suņus. Baltas dati liecina, ka apdrošināti tiek aptuveni trīsdesmit dažādu šķirņu suņi, tajā skaitā ši–tcu, čiuaua, zeltainie retrīveri, Stafordšīras bulterjeri un citu šķirņu pārstāvji.

Pilsētā Ķīnas dienvidrietumos noteikts aizliegums dienas laikā vest pastaigās suņus, bet suņu atrašanās parkos, iepirkšanās centros, sporta objektos un citās sabiedriskās vietās aizliegta pavisam.

Juņnaņas provinces Veņšaņas pilsētas administrācijas rīkojumā noteiktie ierobežojumi ir visstingrākie visā valstī, kur suņu īpašniekiem arī līdz šim jau bija jāievēro visai strikti priekšraksti.

Komunistiskās Ķīnas izveidotāja Mao Dzeduna varas laikā suņu kā mājas mīluļu turēšana tika uzskatīta par buržuāzisku noslieci, tomēr pēdējo desmitgažu laikā suņu turēšanas paraža atkal kļuvusi populāra.

Tiesa gan, daudzās pilsētās spēkā ir noteikumi, kas regulē to, cik lielus suņus drīkst turēt noteiktās pilsētu apkaimēs. Tā, Pekinas centrā lielie suņi ir aizliegti.

Tomēr Veņšaņa ir gājusi krietni tālāk, nosakot, ka suņi ārpus mājām drīkst atrasties vakarā no plkst.22 un līdz plkst.7 no rīta.

Lietuvas muita paziņojusi, ka pēdējā laikā bieži no trešajām valstīm Lietuvā uz izstādēm, ārstēšanu, tūrisma vai citiem mērķiem ievestie dzīvnieki netiek aizvesti atpakaļ, bet gan nelegāli pārdoti Eiropas Savienībā (ES).

Muitas sniegtā informācija liecina, ka šā gada deviņos mēnešos tikai Medininku robežkontroles punktā uz valsts robežas ar Baltkrieviju reģistrēti 1950 gadījumi, kad dzīvnieki tiek ievesti no trešajām valstīm. No tiem 77 reizes personas ar dzīvniekiem netika ielaistas Lietuvā saistībā ar mēģinājumu nelegāli pārvadāt dzīvniekus.

Pagājušajā nedēļā Medininkos Krievijas pilsones krāpnieciskā veidā caur Lietuvu uz Igauniju mēģināja aizvest desmit suņus, kuriem nebija robežas šķērsošanai nepieciešamo dokumentu.

«Ļoti iespējams, ka sievietes pēc izstādes Igaunijā gatavojās suņus pārdot ES pilsoņiem. Šajā gadījumā ar Valsts pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu Krievijas pilsonēm ar suņiem netika ļauts iebraukt Lietuvā un noteiktajā kārtībā viņām lika atgriezties valstī, no kuras viņas brauca,» paziņoja Lietuvas muitā.

Janvārī noslepkavotās uzņēmējas Ellas Ivanovas atraitnis Igors Ivanovs apsūdzēts par uzkūdīšanu uz slepkavību un tās atbalstīšanu mantkārīgā nolūkā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Par to liecina Db rīcībā esošā informācija, kamēr Ģenerālprokuratūra neatklāj, kādas līdzdarbības formas bijušas katram no četriem slepkavībā apsūdzētajiem. Prokuratūra arī neinformē, pret kurām no izmeklēšanas sākumā apcietinātajām sešām personām kriminālprocess izbeigts. Db noskaidroja: par nevainīgiem atzīti Ivanovu ģimenes šoferis un miesassargs Arvīds Vilcāns, kā arī Sergejs Davidovičs. Pēdējais savulaik bija apcietināts spirta rūpnieka Daiņa Peimaņa slepkavības lietā, taču atbrīvots pierādījumu trūkuma dēļ.

Apsūdzības piedāvātais stāsts tomēr ir nesaprotamu detaļu pilns. Pirmkārt, kāpēc L. Antonovam ziemas naktī būtu meklējis patvērumu mežā tā vietā, lai iespējami ātrāk nokļūtu Rīgā. Otrkārt, ja I. Ivanovs, iepriekš iemidzinot suņus, izbrauca no valsts ap plkst. 15 dienā pirms slepkavības nakts, jāsecina, ka dzīvnieki gulējuši vismaz desmit stundas – slepkavība notika ap vieniem naktī. Ekspertīze miegazāļu konstatēšanai suņu organismos veikta tikai nedēļu pēc slepkavības, pēc Db informācijas – paklausot neatlaidīgiem paša I. Ivanova lūgumiem. Treškārt, ja slepkavas ir saistīti ar organizēto noziedzību, izvēlēts pasūtījuma slepkavībām netipisks ierocis – par vītņu šaujamieroci pārveidota, Krievijā ražota gāzes-signālpistole. Db jau rakstīja: nozieguma vietā tika atrastas sešas izšautas lodes, no tām piecas – E. Ivanovas ķermenī, no kurām viena – galvā. Tās raidītas no ieroča, kura kalibrs ir mazāks par 9 mm.

Dakteris Dūlitls ir dzīvnieku dakteris, Jūlija Zagorska - dzīvnieku fotogrāfe.

Viņai prieku sagādā bildēt mājdzīvniekus - suņus, kaķus, fretkas, trušus utt. Jūlijai ar vīru ir kaķis - precīza amerikāņu filmās redzēto tīņu kopija, kuram viss ir slikti, nekas nepatīk un nobildēt nevar. Tāpēc viņai nākas bildēt svešu cilvēku dzīvniekus, vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Tas ir kaifs - strādāt ar dzīvniekiem!» atbild Jūlija, kad prasu - kāpēc tieši zvēri? Viņa piecus gadus bildējusi cilvēkus - nu jā, forši, smuki, var iepazīt jaunus cilvēkus. Taču viņa vienmēr izvēlējusies fotografēt neparastus cilvēkus un nekad to nav darījusi tikai naudas pēc. «Arī tagad - ja man iepatīkas kāds suns, es to sabildēšu bez maksas. Es atbalstu Juglas suņu patversmi, braukāju pie viņiem un bildēju suņus. Taču citi nav diez ko atsaucīgi,» tā viņa.

Ja valsts budžetā tiks piešķirts finansējums, jau nākamajā gadā čips jeb mikroshēma zem ādas būs jāievada katram mūsu valstī dzīvojošam sunim.

Tāpat suņi būs jāreģistrē vienotā reģistrā, raksta Latvijas Avīze.

Zemkopības ministrijā mikroshēma zem ādas ievadīta Džekam, dzīvnieku patversmes "Ulubele" sunim, vienam no bijušajiem VEF teritorijas sargiem, kurus, uzņēmumam likvidējoties, vienkārši aizmirsa. Ja suns noklīdīs, pēc mikročipā iekodētā numura uzreiz varēs noteikt, kam viņš pieder un kur ir viņa mājas.

Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtības noteikumu izstrāde un aizstāvēšana dažādās valsts institūcijās ilgusi vairākus gadus. Šīs kārtības izstrādē piedalījušies ne tikai atbildīgo resoru, bet arī pašvaldību, dzīvnieku aizsardzības organizāciju pārstāvji, veterinārārsti, juristi un pat ekonomisti. Galvenais uzdevums bijis atrast principus, kā panākt, lai suņus tiešām reģistrētu masveidā.

Reģionālais laikraksts Staburags viesojies suņu audzētavā Zak de Lux Skrīveros.

Suņu audzēšana ir Tatjanas Pieles vaļasprieks, kurā iesaistījusies visa ģimene. Viss sākās pirms astoņiem gadiem. Ģimene juta nelielu tukšumu dvēselē, un viens no otra atsvešinājās. Lai uzlabotu attiecības, skrīverietei ieteica iegādāties suni. Tas Tatjanai ļāva īstenot sapni par četrkājaino mīluli — mopsi. Kucīte Basta nu ir «omes» godā, taču joprojām iepriecina saimniekus. Pēc diviem gadiem Bastai piedzima kucēni, un ģimenei ļoti iepatikās viena no kucītēm, kuru nolēma paturēt. Togad pasaulē atzīmēja lelles Bārbijas 50. jubileju, tādēļ mazo mopsenīti nosauca tai par godu. Bārbija bija ļoti skaista, to ievēroja arī cilvēki apkārt un ieteica Tatjanai piedalīties izstādē. Talantīgā suņu meitene sevi lieliski parādīja gan pirmajā, gan visās pārējās izstādēs. Saimniece satika un iepazina suņu audzētājus. Lai gan nodoma iesprausties šajā nišā sākotnēji nebija, palēnām vaļasprieks pārauga nopietnākā darbībā. «Sasniegumi, kas tiek gūti izstādēs, dod adrenalīnu, kas liek gribēt iesākto turpināt. Tas ir liels gandarījums, ka manus suņus ievēro un novērtē,» stāsta Tatjana.