Pasaules ekonomika kopš finanšu un ekonomiskās krīzes sākuma 2008. gadā nav jutusies tik labi kā šobrīd, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.
Mājsaimniecību parādu slogs daudzviet ir sarucis, augošā ekonomikas aktivitāte veicina bezdarba kritumu, kas sāk atspoguļoties straujākā darba samaksas pieaugumā. Uzņēmumi ir atsākuši investēt. Uzņēmēju un patērētāju noskaņojums ir diezgan labs. Tas viss šogad palīdzēs pasaules ekonomikai noturēt pērn sasniegto straujāko izaugsmes tempu pēdējo 8 gadu laikā. Arī nākamajos pāris gados tas būs jaudīgs, tomēr nedaudz palēnināsies.
ASV ekonomikā šogad un nākamgad gaidāma ļoti spēcīga 2,7-2,5% izaugsme, kas 2020.gadā palēnināsies līdz 1,5% darbaspēka trūkuma, augošu procentu likmju un izmaksu, kā arī tirdzniecības ierobežojumu ietekmē. Eirozonā augstākais izaugsmes temps jau ir aiz muguras, un izaugsme pakāpeniski palēninās galvenokārt vājāka eksporta, bet arī augošas nenoteiktības un ierobežojošu piedāvājuma puses faktoru dēļ (piemēram, darbaspēka trūkums, augsta jaudu noslodze). Izaugsme vēl arvien būs diezgan laba un plaša, ap 2,0% šogad, 1,8% 2019. gadā un 1,6% 2020. gadā.
Spēcīga ekonomika mudina centrālās bankas mazināt monetārās politikas atbalstu, lai izvairītos no pārkaršanas, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un nauda vēl arvien būs lēta. Eiropas Centrālā banka «naudas drukāšanu» pārtrauks šī gada izskaņā, refinansēšanas likmi pirmo reizi pēc krīzes periodā paaugstinot 2019. gada beigās. Savukārt Federālo Rezervju sistēma turpinās celt bāzes procentu likmi reizi ceturksnī līdz pat nākamā gada rudenim.
Šogad esam piedzīvojuši jaunu protekcionisma vilni, saasinoties tirdzniecības konfliktam starp ASV un Ķīnu, un pastāv risks, ka šis vilnis augs lielāks. Joprojām uzmanības centrā ir ģeopolitika, kas ietver gan reģionālos saspīlējumus un konfliktus (piemēram, Tuvajos Austrumos), gan jaunas starpvalstu sankcijas (piemēram, Krievijai, Turcijai, Irānai). Bažas rada arī parādu slogs dažādos tirgos, piemēram, uzņēmumu parādu nasta Ķīnā, valdību parādu slogs virknē eiro zonas valstu, ASV, kā arī dolāru valūtā emitētais parāds attīstības valstīs (Turcija, Argentīna, Dienvidāfrikas Republika), kas tās padara jutīgas pret ASV procentu likmju celšanu. Brexit sarunu lēnais progress palielina risku, ka sarunas noslēgsies bez kompromisa, kā rezultātā ciestu labvēlīgais tirdzniecības režīms starp abiem blokiem. Mēs sagaidām, ka abas puses tomēr spēs vienoties.
Arvien pieaugošs risks ir klimata pārmaiņu radītā negatīvā ietekme uz ekonomiku un sabiedrību, ko šovasar piedzīvoja arī Latvija. Ja nesekos adekvāta rīcība no politikas veidotājiem, potenciālie zaudējumi no šādu ekstremālu laika apstākļu radītām sekām ar laiku tikai pieaugs. Negatīvo risku ir daudz, bet ir arī daži faktori, kas izaugsmi var paātrināt. Piemēram, tehnoloģiskā progresa radīts straujš ražīguma kāpums, kā arī ievērojami lielākas investīcijas atjaunojamo energoresursu segmentā.
Pasaules ekonomiku, tai skaitā arī Latviju, negatīvie riski var ietekmēt gan caur svārstībām finanšu tirgos (akciju cenu kritums, valūtu kursu svārstības), gan noskaņojuma pasliktināšanos (piesardzība attiecībā uz investīcijām un patēriņu), gan krītošiem starptautiskās tirdzniecības apjomiem. Sagaidām, ka pasaules ekonomikas izaugsme tuvākajos gados tomēr būs noturīga pret potenciālo risku ietekmi. Bet viens ir skaidrs – tuvredzīga rīcība politikā un ekonomikā agri vai vēlu iedragā ekonomikas izaugsmes pamatus.