Ieguldījumu veikšana jaunattīstības tirgos ir sarežģītāka nekā ieguldījumi attīstītajās valstīs, jo jaunattīstības valstīs ir jāpievērš pastiprināta uzmanība gan politiskajiem, gan arī dažādiem strukturālajiem faktoriem, saka Swedbank Finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs Jānis Spriņģis.

Viņš norāda - nenoteiktība jaunattīstības valstīs ir lielāka nekā attīstītajās valstīs. Bieži vien investori vispār izvairās no ieguldījumu veikšanas jaunattīstības valstīs, un, piemēram, slavenais investors Vorens Bafets (Warren Buffett) pārsvarā iegulda tikai ASV tirgū. Lai ieguldīšanu jaunattīstības tirgos padarītu drošāku, investors var no sākuma apsvērt ieguldījumu veikšanu, piemēram, plaši diversificētos biržā tirgotajos fondos, jo ieguldījumu veikšana individuālu uzņēmumu akcijās jaunattīstības valstīs ir daudz riskantāka un neparedzamāka nekā līdzīgu ieguldījumu veikšana attīstīto valstu uzņēmumu akcijās, iesaka eksperts.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Polijas nacionālā valūta, kas nav piesaistīta eiro, cieš no jaunattīstības tirgu svārstībām

Jaunattīstības valstu valūtas turpina piedzīvot vērtības kritumu. Iemesli ir dažādi un reizēm pārklājas un summējas – politiskās nestabilitātes risks, stagnējoša ekonomikas izaugsme un ASV centrālās bankas monetārā politika, pamazām sašaurinot kvantitatīvo mīkstināšanu pasaules lielākajā ekonomikā.

Šā kompleksa iznākumā trūkties kā likums dabū Turcijas lira, Argentīnas peso, Indijas rūpija, Indonēzijas rūpija un Dienvidāfrikas rands. Šo valstu valūtu vērtība cēlās, ASV Federālajām rezervēm kopš 2009. gada stimulējot savas valsts ekonomiku, kas ietekmēja arī starptautiskā kapitāla rožaināku skatījumu uz jaunattīstības tirgiem, to kreditēšanu un attiecīgo valūtu kursiem.

Jaunattīstības valstu ekonomikas ir mazāk aizsargātas pret tirgus šoku nekā 1990. gados, kad krīze tādās valstīs kā Taizeme un Krievija aizbaidīja investorus no tirgiem, tomēr tas nenoveda pie globālās recesijas.

Tā liecina jaunākais Morgan Stanley ekonomistu un stratēģu pētījums. Viņi lēš, ka 1990. gada kritums jaunattīstības tirgus pieprasījumā ASV ekonomikas izaugsmi četros ceturkšņos samazinātu par 1,4%, bet eirozona un Japāna, visdrīzāk, iekļūtu recesijā, raksta Bloomberg.

Iemesli tam ir fakts, ka jaunattīstības tirgiem, īpaši Ķīnai, ir spēcīgāka ietekme uz pasaules ekonomiku, piegādes ķēdēm un tirdzniecību. Jaunattīstības valstu ekonomikas patlaban veido aptuveni pusi no pasaules IKP, kas ir vairāk nekā 1997.-1998. gadā, kad to īpatsvars bija 50%.

«Ja jaunattīstības tirgus šoks īstenojas, ietekme uz attīstības tirgiem būtu spēcīgāka nekā 1990. gados un, visdrīzāk, tā būtu ilgāka,» norāda eksperti.

Investori turpina izpārdot savas biržās tirgoto fondu (ETF) daļas, kuri iegulda jaunattīstības valstu akciju tirgos, raksta Bloomberg.

Rezultātā janvārī no jaunattīstības valstu fondiem aizplūduši vairāk nekā septiņi miljardi dolāru, kas ir lielākais apjoms, kopš tie tika izveidoti, liecina Bloomberg dati.

Investori naudu sāka aktīvāk izņemt no fondiem pēc tam, kad jaunākie dati liecināja, ka Ķīnas ražošana sarukusi, bet Argentīnas negaidītā peso devalvācija pasliktināja noskaņojumu Latīņamerikā.

Janvāris MSCI Emerging Markets akciju indeksam bijis sliktākais gada sākums kopš 2008. gada, un šajā gadā no jaunattīstības valstu tirgiem aizplūduši aptuveni 468 miljardi dolāru.

Šajā nedēļā Turcijas un Dienvidāfrikas Centrālās bankas sekoja kolēģiem Brazīlijā un Indijā, ieviešot stingrāku monetāro politiku, jo Turcijas liras kurss sasniedza rekordzemu līmeni.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Jaunattīstības tirgu parāda līmenis pēdējās desmitgades laikā ir četrkāršojies, tādējādi, augot ASV procentu likmēm, var gaidīt problēmas, brīdina Fitch Ratings.

Jaunattīstības tirgu parādzīmju apmērs ir audzis no 5 triljoniem dolāru pirms desmit gadiem līdz 19 triljoniem dolāru patkaban. Neskatoties uz to, ka parādzīmes emitētas vietējā valūtā, aizņēmējus ietekmēs ārējo aizņemšanās izmaksu pieaugums, spēcīgāks dolārs un kapitāla ieplūdes palēnināšanās.

Fitch eksperti lēš, ka ASV Federālo Rezervju sistēma līdz nākamā gada beigām cels likmes vismaz sešas reizes.

«Ja tas notiks vēl straujāk nekā gaidīts, jaunattīstības tirgu parāds var nonākt zem spiediena,» sacījusi Fitch analītiķe Monika Inzola. «Ja investoru apetīte attiecībā pret jaunattīstības tirgiem samazinās, emitenti var saskarties ar refinansēšanas izaicinājumiem pat savā mājas tirgū, savukārt kapitāla aizplūde var radīt spiedienu uz valūtas kursu.»

Pirmdien jaunattīstības valstu valūtu vērtība samazinājās līdz zemākajam līmenim vairāk nekā desmit gadu laikā, sarūkot naftas cenai un valdot runām tirgus dalībnieku vidū, ka ASV centrālā banka drīz cels procentu likmes, raksta Bloomberg.

MSCI Emerging Markets indekss zaudēja 0,6% savas vērtības.

Bloomberg indekss, kas apkopo datus par 20 galveno jaunattīstības valstū valūtu kursiem, saruka par 0,4%, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2003. gada aprīļa. Investori jaunattīstības valstu valūtas pamet, pārvietojot līdzekļus uz ASV vērtspapīriem, jo pasaules lielākās ekonomikas izaugsme ir straujāka, salīdzinot ar citām lielākajām ekonomikām.

«Jaunattīstības valstu valūtu tirgus zaudē pamatu attiecībā pret dolāru, jo piektdien tika publicēti labāki ASV darba tirgus dati, nekā tika gaidīts,» saka Societe Generale eksperts Bernds Bergs. «Krievijas vietējie tirgi ir panikas stāvoklī. Patlaban uzmanība ir vērsta uz 11.decembra Krievijas centrālās bankas lēmumu.»

Šobrīd jau dominējošais finanšu tirgus dalībnieku viedoklis ir, ka Grieķija izstāsies no Eirozonas. Ja iepriekš oficiālās institūcijas kategoriski noliedza šādu iespēju, tad pēdējās dienās citā līmenī pacēlās diskusijas par varbūtību, ka Grieķija izlems pamest Eirozonu un nepildīt uzņemtās saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem.

Grieķijas izstāšanās no Eirozonas noteikti satricinās finanšu pasauli, kaut arī tās ietekme varētu nebūt tik liela, kāda bija no Lehman Brothers bankas bankrota 2008. gada septembrī. Grieķijas krīze nav pilnībā negaidīts jaunums, tirgus dalībniekiem ir bijis laiks sagatavoties un izplānot dažādus scenārijus.

Domājot par iespējamiem satricinājumiem, lielo nenoteiktību un sagaidāmo augsto svārstīgumu finanšu tirgos, kurus izraisīs Grieķijas izstāšanās no Eirozonas, ir vērts pamēģināt, balstoties uz līdzīgiem satricinājumiem pagātnē, modelēt to, kāda varētu būt dažādu aktīvu klašu uzvedība. Ne visu finanšu instrumentu cenas kritīs, būs aktīvi pēc kuriem pieprasījums noteikti pieaugs (skatīt 1. attēlu).

Šonedēļ jaunattīstības akciju tirgi aizvada labāko nedēļu sešu nedēļu laikā, reaģējot uz ASV Federālo Rezervju sistēmas pārstāvju mājieniem, ka stingrākas monetārās politikas ieviešana būs lēna, raksta Bloomberg.

MSCI Emerging Markets indekss šonedēļ pieauga par 2,1%. Straujāko kāpumu piedzīvoja Filipīnu akciju tirgus indekss.

Bloomberg indekss, kas apkopo 20 jaunattīstības valstu valūtu kursu izmaiņas, šonedēļ pieauga pirmo reizi sešu nedēļu laikā. Straujāko pieaugumu starp Āzijas valūtām uzrādīja Malaizijas ringits.

Pēc FRS oktobra sanāksmes detalizēta pārskata publicēšanas investoru skats uz jaunattīstības valstu akcijām ir kļuvis optimistiskāks. Oktobra sanāksmē FRS pārstāvji uzsver, ka būtu piemērots laiks aizņemšanās likmi celt decembrī, taču likmes paaugstināšanas temps nebūšot straujš. Augstākas procentu likmes atspoguļo pārliecību par ASV ekonomikas stiprumu, un ASV ir liels eksporta tirgus daudzām jaunattīstības valstīm.

Ķīnas ekonomikas bremzēšanās ietekme uz pasaules ekonomiku ir lielāka nekā sākotnēji tika prognozēts, īpaši, uz jaunattīstības tirgiem, norāda Starptautiskais Valūtas fonds.

Atskaitē G20 sanāksmei SVF uzsver, ka Ķīnas ekonomikas satricinājumi un citi faktori, piemēram, naudas plūsmas virziena maiņa palielina riskus ekonomikas izaugsmei visā pasaulē.

SVF brīdina, ka attīstītajām un jaunattīstības valstīm vajadzētu turpināt atbalstīt pieprasījumu ar reformām un investīcijām, lai nodrošinātu, ka satricinājumi tirgos un Ķīnas nepatikšanas neapstādina ekonomiskās aktivitātes izaugsmi pārējā pasaulē.

Šis ziņojums tiks apspriests G20 pārstāvju sanāksmes laikā piektdien un sestdien. Pagaidām gan SVF nav pārskatījusi savu šā gada pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi, atstājot to 3,3% līmenī. Tiesa gan, šīs nedēļas sākumā SVF vadītāja Kristīne Lagarde sacīja, ka pasaules ekonomikas izaugsme visdrīzāk būs vājāka nekā prognozēts.

Pirmdien jaunattīstības valstu valūtu vērtība turpināja samazināties, piedzīvojot ilgāko kritumu kopš 2000. gada, liecina Bloomberg dati.

Indekss, kas apkopo 20 visvairāk tirgoto jaunattīstības valstu valūtu cenu izmaiņas, saruka par 0,3%, bet MSCI Emerging Markets akciju indekss saruka līdz četru gadu zemākajam līmenim.

Piemēram, Turcijas lira saruka līdz rdekordzemam līmenim, bet Krievijas rubļa vērtība un šīs valsts akciju cenas pazeminājās, reaģējot uz naftas cenu samazināšanos. Rubļa kurss pret dolāru saruka par 0,8% līdz 65,496 rubļiem par dolāru.

Nordea Bank analītiķis Anderss Svendsens uzskata, ka jaunattīstības valstu valūtu vērtība būs zema visu šo gadu, gaidot ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmumu celt likmes. Līdzīgu uzskatu pauž arī Areca Capital eksperts Denijs Vongs Teks Mengs:

Apvienošanās un pārņemšanas darījumu aktivitāte starp jaunattīstības un attīstīto valstu kompānijām pērn sarukusi līdz rekordzemam līmenim un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kritusies par 17,3%, liecina jaunākais KPMG pētījums.

Kā raksta Reuters, tas liecina, ka uzņēmumi aizvien ir piesardzīgi vārgās ekonomikas atveseļošanās dēļ un augošās politiskās neskaidrības dēļ.

ASV kompānijas pērn veikušas 220 darījumus, salīdzinot ar 226 darījumiem.

Kopumā pērn visā pasaulē starp jaunattīstības un attīstīto valstu uzņēmumiem notikuši 1682 darījumi, salīdzinot ar 2033 darījumiem iepriekšējā gadā.

Otrajā pusgadā notika 810 darījumi, un šajos darījumos iesaistīts mazākais jaunattīstības valstu kompāniju skaits kopš 2005.gada, kad KPMG sāka apkopot datus.

ASV uzņēmumu skaits, kuri noslēdza darījumus, otrajā pusgadā saruka līdz 98, salīdzinot ar 122 pirmajā pusgadā, kas ir mazākais ASV uzņēmumu vadītais iegādes darījumu skaits kopš aptaujas sākuma.

Noskaņojuma uzlabošanās ASV un pēdējā laika pieaugums jaunattīstības tirgos ir ļāvis pasaules akciju tirgiem dzēst gada sākumā piedzīvotos zaudējumus, raksta Bloomberg.

Tādējādi finanšu tirgi ir atguvuši trīs triljonus dolāru. MSCI All-Country World Index pirmdienu noslēdza ar pieaugumu jau devīto dienu pēc kārtas, tādējādi pasaules akciju vērtība sasniedza 62,1 triljonu dolāru, salīdzinot ar aptuveni 59 triljoniem dolāru februāra sākumā, kad vērtība bija sasniegusi šā gada zemāko līmeni.

Akciju tirgos pēc sliktākā gada sākuma kopš 2010.gada atkal ir atgriezies optimisms, reaģējot uz ziņām, ka ASV bezdarba līmenis ir sarucis līdz zemākajam līmenim kopš 2008.gada, Ķīnas tirdzniecības apjomi palielinājušies, savukārt jaunattīstības valstis ir spērušas soļus, lai samazinātu kapitāla aizplūdi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Latvijā pērn 54 % datoru lietotāju izmantoja pirātisku programmatūru un pirātisma radītie zaudējumi Latvijā 2011. gadā sasniedza 23 miljonus eiro, liecina Business Software Alliance (BSA) pētījums.

Saskaņā ar BSA datiem 58% no datorlietotājiem Centrālajā un Austrumeiropā apliecina, ka izmanto pirātiskās datorprogrammas. Daži no aptaujātajiem lietotājiem atzina, ka nelicencētās datorprogrammas izmanto visu laiku vai lielāko daļu laika, savukārt citi atzina, ka to dara neregulāri un reti.

Pirātisma rādītāji 2011.gadā Latvijā ir samazinājušies par 2%, salīdzinot ar 2010.gadu, taču pētījums apliecina, ka uz kopējā Eiropas fona Latvija joprojām atrodas starp valstīm, kur nelicencētās programmatūras lietotāju skaits pārsniedz 50% (Polija — 53%, Lietuva — 54%, Grieķija — 61%, Rumānija — 63% un Bulgārija — 64%). Vidēji Eiropas Savienībā nelicencētu programmatūru izmanto 33 % datoru lietotāju.

Pēdējo nedēļu laikā vairākus ietekmīgus attīstības valstu tirgus pāršalkušas ziņas par nemieriem vai ekonomikas bremzēšanos. Valdot šādam fonam, fondi un investori jau izņem vai apsver izņemt naudu no šiem tirgiem, ziņo, piemēram, The Wall Street Journal.

Arvien skeptiskāk pasaules ieguldījumu fondi raugās arī uz tā saucamajām BRIC valstīm (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna). Piemēram, investīciju gigants Goldman Sachs pārstājis rekomendēt pirkšanai to ASV uzņēmumu akcijas, kuriem ir augsta produkcijas noieta ekspozīcija pārejas ekonomikas valstīs, kas apliecina strauju intereses zudumu par ieguldījumiem jaunattīstības valstīs.

The Wall Street Journal ziņo, ka pagājušās nedēļas laikā no fondiem, kas bāzēti uz BRIC valstu obligācijām vien noplūduši līdzekļi aptuveni sešu miljardu ASV dolāru vērtībā.

DB jau ziņojis, ka attieksmi pret politiku un ekonomiskajiem procesiem, kas pēdējo gadu laikā samazinājis vairuma vienkāršo iedzīvotāju reālo rocību uz augošās dārdzības fona, no daudzu jaunattīstības valstu ierindas iedzīvotāju viedokļa varētu raksturot ar žargonu «piegriezies». Tas cilvēkus izved ielās un liek ārvalstu investoriem bažīties par savu ieguldījumu drošību, un rezultātā krītas arī jaunattīstības valstu biržu indeksi, šo procesu vēl vairāk pastiprinot bažām par to, ka līdzšinējie ekonomikas stimulēšanas mehānismi attīstītajās valstīs tā īsti nestrādā, kas likumsakarīgi liks ciest arī pārejas valstu eksportam, tādējādi dažādi sociālie faktori summējas ar ekonomiskajiem.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

2008. gada krīzes scenārijs 2016. gadā neatkārtosies un rezultāti vairāk līdzināsies 1998.–1999. gada krīzes iznākumam, uzskata Nordea bankas eksperti.

Šādas prognozes galvenais iemesls ir apstāklis, ka ASV ekonomiskā situācija ir ļoti labvēlīga un ka Ķīna dara visu iespējamo, lai novērstu lejupslīdi vai vismaz iegūtu laiku un attālinātu recesiju līdz 2017. vai 2018. gadam, vai vēl tālāk. Tomēr globālajā ekonomikā vērojamas trīs būtiskas tendences, kas rada bažas par to, ka jauna lejupslīde varētu būt tepat aiz stūra. Šīs tendences ir globalizācijas pauze, ienākumu konverģences un politikas pauze.

Par globalizācijas pauzi liecina globālās tirdzniecības apjomu samazināšanās. Tas vērojams gan attiecībā uz tirdzniecību starp attīstītajām valstīm, gan tirdzniecību starp jaunattīstības valstīm, kā arī uz tirdzniecību starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm. Tas nozīmē, ka šo parādību nav iespējams izskaidrot tikai ar zemākām naftas un patēriņa preču cenām vai spēcīgāku dolāru. Padziļināti aplūkojot šo jautājumu, redzams, ka globālā ekonomika cieš no pārprodukcijas (vai nepietiekama patēriņa). ASV patērētāji vien veicina globālo pieprasījumu, jo ASV 2015. gadā ir reģistrējusi rekordlielus tirdzniecības deficītus gan ar Ķīnu, gan eirozonu.

Lielā divdesmitnieka saiets šoreiz, visticamāk, nebūs miermīlīgs akadēmiskais klubiņš. Sanāksmes dienaskārtībā iezīmējas jautājumi, kas būtiski skar visas pasaules ekonomiku, Baltijas valstis ieskaitot.

Līdz ar to šī nedēļas nogale, kad Sidnejā pulcēsies pasaules lielāko ekonomiku finanšu ministri un Centrālo banku vadītāji uz G20 samitu, var nest būtisku ieskatu kopsakarībās, kas tuvākajā laikā noteiks pasaules ekonomikas virzību.

G20 sanāksmē šoreiz plānoti divi tā saucamie smagie jautājumi. Pirmais no tiem saistīts ar atšķirīgu ekonomikas smagsvaru skatījumu uz pasaules konjunktūru un tās uzmundrināšanas iespējām. ASV, Kanāda un tā saucamās straujās attīstības valstis kā, piemēram, Ķīna labprāt redzētu straujāku pasaules ekonomiskās konjunktūras uzrāvienu, līdz ar to izdara spiedienu uz lielāko Eiropas ekonomiku Vāciju, lai tā atteiktos no iecienītā taupības principa un vairāk investētu, piemēram, savā infrastruktūrā un celtu cilvēkiem algas. Šīs valstis arī labprāt redzētu, ka nākotnē vadošajām pasaules ekonomikām tiktu noteikti konkrēti izaugsmes mērķi, piemēram, 2,5 vai 3% gadā. Savukārt Vācija ir slavena ar savu «jostas savilkšanas» jeb konsolidācijas domāšanu, paģērot valsts budžetu deficīta samazināšanu, kas jo īpaši ir akmens ASV un Japānas dārziņā.

Otrdien jaunattīstības valstu akciju tirgus indeksi turpināja samazināties, sasniedzot piecu mēnešu zemāko līmeni, jo vājāki dati nekā gaidīts no Ķīnas līdz pat ASV veicināja bažas, ka pasaules ekonomikas izaugsme bremzēsies, raksta Bloomberg.

MSCI Emerging Markets Index saruka par 1,1% līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada augusta beigām. Indekss piedzīvo sliktāko gada sākumu vēsturē, jo investori gada sākumā atbrīvojušies no akcijām aptuveni 2,9 triljonu dolāru vērtībā, valdot bažām, ka Ķīnas izaugsme palēninās, bet ASV Federālo Rezervju sistēma sāk samazināt savus ikmēneša aktīvu iepirkumus.

Strauji kritās arī jaunattīstības valstu biržu indeksi, un Taizemes, Malaizijas, Dienvidkorejas un Filipīnu akciju tirgus indeksi saruka par vismaz 1,2%.

Eiropas jaunattīstības valstīs arī bija vērojams kritums – Rumānijas indekss saruka par 1,1%, Polijas – par 0,9%, savukārt Krievijas Micex kritās jau trešo dienu pēc kārtas, samazinoties par 0,6%.

Ņemot vērā Ukrainas konflikta turpināšanos, investori, kuri ieguldījuši naudu Krievijā, patlaban atbrīvojas no šīm investīcijām, pārvietojot līdzekļus uz citām jaunattīstības valstīm.

Pagājušajā nedēļā investori no ASV lielākā biržā tirgotā fonda, kas iegulda Krievijā Market Vectors Russia ETF, izņēma līdzekļus 12,3 miljonu ASV dolāru apmērā, liecina Bloomberg apkopotie dati. Pirms tam jūlijā no fonda aizplūda jau 90,8 miljoni dolāru, kas ir straujākais mēneša kritums kopš februāra.

Līdzekļi no Krievijas ieguldījumu fondiem turpina aizplūst aizvien straujāk, tirgus dalībniekiem gaidot, kādas sankcijas ASV un Eiropas Savienība atkal Krievijai piemēros.

Starptautiskais Valūtas fonds pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievijas IKP šajā gadā augs par 0,2%, kas ir ievērojami mazāk nekā 0,5%, ko prognozēja valdība. Pērn ekonomika auga par 1,3%.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Ceturtdien akciju tirgi, izejvielu un dārgmetālu cenas piedzīvo kritumu, ko veicina ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Bena Bernankes paziņojums, ka līdzšinējie ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas pasākumi varētu tikt samazināti.

MSCI All Country World Index saruka par 3%, kas ir lielākais kritums kopš 2011. gada novembra, bet Standard&Poor's 500 piedzīvoja kritumu par 1,6%.

Eiropas akciju tirgus raksturojošais Stoxx Europe 600 Index noslīdēja par 2,6%, kas ir lielākais kritums kopš 2012. gada marta.

Saruka arī visi Baltijas biržu indeksi - lielākais kritums bija NASDAQ OMX Riga - par 1,02%. OMX Tallinn samazinājās par 0,39%, bet OMX Vilnius - par 0,27%.

Lielu kritumu varēja vērot jaunattīstības akciju tirgos, kur indekss MSCI Emerging Markets Index saruka par 4,2%, piedzīvojot lielāko lejupslīdi kopš 2011. gada. Tā, Turcijas un Indonēzijas indeksi samazinājās par vairāk nekā 3%, Indijas Sensex – par 2,7% un Krievijas Micex – par 1,5%.

Ceturtdien jaunattīstības valstu biržās varēja vērot indeksu pieaugumu, jo naftas cenu kritums un spriedzes mazināšanās saistībā ar ASV militāro darbību Sīrijā, atkal rosināja investoru riska apetīti.

Jaunattīstības valstu akciju tirgu raksturojošais MSCI Emerging Markets indekss pieauga par 1,2%. Tāpat par 2% palielinājās Turcijas un Indijas akciju tirgus indeksi. Savukārt par 3,6% auga Filipīnu biržas indekss un par 1,7% - Indonēzijas biržas indekss.

«Patlaban aizvien pastāv daudzi ārēji faktori, piemēram, ASV kvantitatīvās mīkstināšanas programmas bremzēšana,» aģentūrai Bloomberg sacījis Midas International Asset Management eksperts Heo Pils Seoks, piebilstot, ka tomēr investoru noskaņojums uzlabojas, un nauda atkal ieplūst jaunattīstības tirgos, jo tie ir salīdzinoši lēti.