Žurnāls Forbes apkopojis sarakstu ar ASV augstskolām, pēc kuru beigšanas, absolventam ir vislielākās iespējas kļūt bagātam.

Forbes izveidotajā sarakstā ir ņēmis vērā absolventa ienākumus pēc augstskolas pabeigšanas turpmākajos 20 gados, kā arī lielākos ienākumus, kādi ir augstskolu absolventiem.

Desmit labākās ASV augstskolas:

0 līdz 5 gadiem absolventa gada alga - 58 000 USD;

10 līdz 20 gadiem absolventa gada alga - 134 000 USD;

Runājot par degvielas cenu dažādos pasaules reģionos, bieži tiek piesauktas izteiktas atšķirības. Piemēram, oficiāli dārgākais benzīns ir Norvēģijā, kur viens galons (3,79 litri) benzīna maksā 10,12 ASV dolārus (1 litrs maksā aptuveni 1,5 Ls).

Savukārt vislētākais benzīns meklējams Venecuēlā, kur valsts prezidents Ugo Čavess parūpējies, ka viena galona benzīna cena ir vien 0,09 ASV dolāri (1 litrs maksā aptuveni 1,3 santīmus). Šajā sakarā Bloomberg veicis interesantu pētījumu: kamēr Norvēģijā, lai pilnībā pielietu 39 galonu ietilpīgu Chevrolet Suburban bāku, būs jārēķinās ar maksu 394,68 ASV dolāru apjomā, Venecuēlā šādas bākas uzpildīšana izmaksātu vien 3,51 ASV dolāru.

Protams, jārēķinās, ka dzīves līmenis dažādā pasaules valstīs ir ļoti atšķirīgs. Tādēļ ļoti interesants ir rādītājs, kas mēra, kāa daļa no konkrētās valsts vidējiem iedzīvotāja ienākumiem aiziet viena galona benzīna nopirkšanai šajā pašā valsī. Bloomberg šo rādītāju nosaucis par «Pain at pump», ko varētu tulkot kā aktuālās «cenas sāpīgumu» konkrētās valsts iedzīvotājiem. Piemēram, Norvēģijā, kur, kā jau minēts, ir dārgākais benzīns pasaulē, viena galona iegādei aiziet tikai 3,7% vidējo dienas ienākumu (statistikas dati liecina, ka Norvēģijas iedzīvotāja ienākumi vidēji dienā ir 272 ASV dolāri). Jāsecina - vairums Norvēģijas iedzīvotāju nav jālauza galva par benzīna dārdzību, salīdzinājumā ar ienākumiem varētu teikt, ka Norvēģijā benzīns uzskatāms par vienu no lētākajiem pasaulē.

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Kārļa Marksa slavenākais darbs Kapitāls vienā no Pekinas teātriem tiks iestudēts kā mūzikls, ziņo The Guardian.

Jaunā iestudējuma režisors He Njaņs solījis apvienot klasisko Brodvejas mūziklu tradīcijas ar spilgtu šovu Lasvegasas stilā, raksta The Gurdian. Mūzikls ar dziesmām un dejām būšot ne vien izklaidējošs, bet arī visnotaļ izglītojošs. Īpaši režisors uzsvēris, ka Marksa teorija netiks izkropļota.

Mūzikla sižeta pamatā būs stāsts par kādu kompāniju, kuras strādnieki piepeši apjauš savu apspiesto stāvokli un pakāpeniski iepazīst virsvērtības rašanās noslēpumus.

The Gurdian konstatē, ka šis nav pirmais mēģinājums iestudēt K.Marksa Kapitālu teātrī. Pirmo reizi to iestudēja jau 30. gados Japānā, pēc tam šo izrādi iestudēja arī ķīniešu valodā. 2007. gadā izrādi pēc Kapitāla motīviem iestudēja Vācijā, tiesa, prese to nosauca par kaut ko līdzīgu lekcijai, brīžiem sausu un garlaicīgu.

Auditoru firma PricewaterhouseCoopers, kas atbild par ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars nonākšanu līdz to ieguvējiem, atvainojusies par pieļauto kļūdu labākās filmas nosaukšanā.

Jau vēstīts, ka Oskara balvu pasniegšanas ceremonijā svētdien Losandželosā kategorijā Labākā filma sākotnēji par uzvarētāju tika paziņots mūzikls La la Land, lai gan balvu bija ieguvusi filma Moonlight (Mēnessgaisma).

Kļūda tūlīt pat tika izlabota, taču radīja manāmu apjukumu ceremonijas izskaņā.

«Mēs no sirds atvainojamies Moonlight, La La Land, Vorenam Bītijam un Fejai Danavejai un Oskara skatītājiem par kļūdu, kas tika pieļauta Labākās filmas balvas paziņošanā,» teikts PricewaterhouseCoopers izplatītajā paziņojumā.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Jūrmalas vadība no nākamā gada iecerējusi visiem Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem nekaustamā īpašuma nodokli samazināt par 70%. Tas attieksies uz visiem – arī daudzajiem miljonāriem, kas apmetušies Jūrmalā, vēsta raidīijums Nekā Personīga.

Atbildot uz jautājumu, vai sanāks tā, ka Liepiņu ģimene, kurai vīrs strādā, bet sieva ir bezdarbniece, saņems tādu pašu atlaidi, piemēram, kā Kirovs Lipmans, Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis norāda: «Ja mēs noteiktu šo te nosacītā Kirova Lipmana ieņēmumu slieksni un visiem, kam ir tāds vai virs, tiem nebūs nekādas atlaides un tiem, kam ir zem, tiem būs – tad visi nāktu pie mums ar iesniegumiem, ko nav iespējams apstrādāt. Mums būtu jāpieņem vesela armija cilvēku.»

Pēc Zemes grāmatas datiem septiņu vērtīgāko Jūrmalas privātmāju kadastrālās vērtības kopā veido turpat 6 miljonus latu (5 874 679 Ls). Ja šobrīd no šiem īpašumiem Jūrmala nodokļos iekasē aptuveni 88 tūkstošus latu gadā, tad pēc atlaižu ieviešanas summa būs 26 tūkstoši.

Latvijā ir 27. dārgākais benzīns pasaulē; vislētākā degviela ir Venecuēlā, bet visdārgākā – Norvēģijā , liecina Bloomberg un Associates for International Research veiktais pētījums par degvielas cenām dažādās pasaules valstīs šā gada trešajā ceturksnī.

Latvija minētajā pētījumā, atbilstoši benzīna dārdzībai šā gada trešajā ceturksnī ieņem 27. vietu. Līdzīgā pētījumā par šā gada otro ceturksni Latvijā benzīns tika novērtēts kā 31. dārgākais pasaulē. Pētījuma informācija arī liecina, ka Latvijā tas šā gada trešajā ceturksnī maksāja vidēji 1,72 ASV dolārus par litru (aptuveni 0,92 Ls).

Dažādās pasaules valstīs dzīves līmenis ir ļoti atšķirīgs. Piemēram, pērkot benzīnu pārtikušajā Norvēģijā, kur tas ir rekorddārgs, liela daļa iedzīvotāju, visticamāk, neizjūt būtisku sava maciņa svara samazināšanos, jo ienākumu bāze ir ļoti augsta. Pieejamie makroekonomikas dati salīdzināti ar trešā ceturkšņa degvielas cenām. Latvijā ir 27. dārgākais benzīns pasaulē, bet, lai iegādātos vienu litru benzīna, trešajā ceturksnī mums bijis jāatvēl 4,1% dienas ienākumu, liecina Bloomberg pētījums. Atliek secināt, ka mums ir 18. augstāks benzīna cenas «sāpīguma slieksnis» no pētījumā iekļautajām valstīm. Degvielas cenas «sāpīguma» slieksnis, salīdzinot ar Latviju, zemāks ir gan Lietuvā, kur no dienas ienākumiem litra benzīna iegādei jāatvēl 4,04% (topā 19. vieta), un Igaunijā, kur tam jāatvēl 3,46% dienas ienākumu (topā 26. vieta).

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Visdārgākais Big Mac ir Norvēģijā, kur tas maksā 5.79 ASV dolārus, liecina jaunākais Big Mac indekss, ko aprēķinājis ASV žurnāls The Economist. Norvēģijas krona attiecībā pret dolāru ir pārvērtēta par 63 %.

Krievijas rublis attiecībā pret dolāru ir nenovērtēts par 51 % un Krievijā Big Mac maksā 1.73 dolārus. Zviedrijā Big Mac maksā 4.58 dolāru.

Šoreiz pētījumā Baltijas valstis nav iekļautas, bet pagājušā gada vasarā saskaņā ar The Economist datiem Latvijā, pārrēķinot dolāros, Big Mac maksāja 3.5 ASV dolārus, Igaunijā – 3.22 ASV dolārus, bet Lietuvā – 3.17 ASV dolārus.

Process ir sācies, - tā var teikt par jau ilgāku laiku prognozēto situāciju, kad spekulanti un citi pircēji pēdējos gados iegādātos galvaspilsētas dzīvokļus sāks pārdot par lētāku naudu, nekā tos pirkuši paši.

Vienlaikus parādās mazpazīstami ļaudis, kas iespaidīgus darījumus veic bez banku finansējuma.

Vēl pirms pusgada īpaši dārgo Rīgas un Jūrmalas dzīvokļu un komerctelpu tirgus vispārējā nekustamo īpašumu posta apstākļos izskatījās pēc pēdējās stabilitātes un varbūt pat attīstības saliņas: kā rādīja Baltic Screen apkopotie dati no nekustamo īpašumu kompāniju datu bāzēm, 2007. gada otrajā pusgadā Rīgā un Jūrmalā kopā bija reģistrēti vismaz astoņi dzīvokļu un neapdzīvojamo telpu iegādes darījumi, kuru apjoms katram pārsniedza pusmiljonu latu, bet pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos tādi bija saskaitāmi veseli vienpadsmit.

Nu šī saliņa ir nogrimusi: otrajā pusgadā Rīgā un Jūrmalā notikuši vairs tikai četri darījumi ar dzīvokļiem un telpām, kuru zemesgrāmatās ierakstītā summa bijusi virs pusmiljona latu. Vēl vairāk – kopumā Rīgā un Jūrmalā bijuši tikai 19 darījumi ar dzīvokļiem un telpām, kuru summa pārsniegusi 200 tūkstošus latu.

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Liepājas teātris nākamās sezonas abonementu cenu pazeminājis par aptuveni 10% - agrāko 40 latu vietā dārgākais abonements maksās 36 latus.

Par to DB informēja Liepājas teātra literārā padomniece Zanda Borga. Līdz 22. jūnijam abonementu cenas būs no 18 līdz 36 latiem (skolēniem, studentiem un pensionāriem no 12 līdz 23 latiem). Pazeminātā cena iecerēta kā akcija, un no jūlija abonementu cenas sasniegs pērno līmeni. Nākamā sezona Liepājas teātrī sāksies šī gada 10. septembrī ar režisora Rolanda Augustīna (Atkočūna) iestudēto Blaumaņa lugu Ugunī. Decembrī sekos L. Bernsteina mūzikls Vestsaidas stāsts, ko iestudēs Valdis Lūriņš; februārī - M. Mamedova Eņģeļi krustcelēs, kuras saturs ir variācijas par tēmu Vai viegli būt jaunam?, tās režisors būs lugas autors Mihails Mamedovs. Martā Liepājas teātrī pirmizrāde paredzēta R. Havdona komēdijai Šikās kāzas Dž.Dž.Džilindžera režijā, bet sezonu noslēgs atkal režisors R. Augustīns (Atkočūns) ar V. Šekspīra Sapni vasaras naktī.

Tik daudzu iekāroto Mārupes privātmāju tirgū novērojama visai izteikta sabalansētība lielāko darījumu vērtības ziņā.

Deviņi no desmit lielākajiem darījumiem ir 250 000 – 300 000 eiro robežās.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, 2019. gadā Mārupē reģistrēts tikai viens privātmājas (viena dzīvokļa māja ar zemi) iegādes darījums vērtībā virs 300 000 eiro (darījumi uz pirkuma līguma pamata).

2019 gada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.10

Eur 255 000

Mēmeles iela, 344.50 kv.m telpu platība un 1445 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts decembrī.

Nr.9

Eur 255 000

Mēmeles iela, 220 kv.m telpu platība un 1900 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts maijā.

Nr.8

Eur 259 000

Laimdotas iela, 267.3 kv.m telpu platība un 1848 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts februārī.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vadoties pēc zemesgramata.lv atrodamajiem datiem, aprīlī reģistrēti 772 nekustamā īpašuma pirkuma darījumi.

Janvārī tika reģistrēts 1251 darījums, februārī 1259 darījumi un martā- 1231 darījums. Lai gan krietni mazāk kā ierasts, tomēr darījumi joprojām, arī ārkārtas situācijas laikā un ar dažādiem apgrūtinājumiem, notiek.

Pētot Rīgas vērtīgākos šā gada dzīvokļu darījumus, redzams, ka visos mēnešos līdz aprīlim bija reģistrēti dzīvokļu iegādes darījumi virs EUR 300 000.

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā: rekords – 24,43 miljoni  

Žurnāls "Dienas Bizness" publicējis ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem...

Janvāra dārgākais dzīvokļa darījums bijis EUR 370 000 vērtībā. Lielākais februāra dzīvokļa darījums bijis EUR 340 000, martā - EUR 311 950 apmērā.

Savukārt dārgākais aprīlī reģistrētais darījums Rīgā, par ko pieejama informācija, ir bijis EUR 270 000 vērtībā, nepārvarot EUR 300 000 slieksni, vadoties pēc Cenubanka.lv atrodamās informācijas.

Cilvēkus no īpašuma iegādes attur gan neziņa par savu tuvāko mēnešu ienākumu stabilitāti, gan ekonomisko situāciju valstī un pasaulē kopumā. Arī bankas atsevišķās nozarēs strādājošajiem hipotekārā kredīta izsniegšanu var atteikt, lai gan pirms ārkārtas situācijas pasludināšanas iespējas izmantot kredītu bija stabilas.

Kreditēšanas standarti kļuvuši striktāki 

Covid-19 izraisītās krīzes dēļ ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā banku kreditēšanas stratēģija...

Novērojams, ka potenciālie pircēji par tirgū esošajiem īpašumiem piedāvā izteikti zemākas cenas par prasītajām cerībā iegūt ļoti izdevīgu darījumu, taču pārdevēji visbiežāk nemēdz šādiem piedāvājumiem piekāpties un izlemj nogaidīt ārkārtas situācijas atcelšanu un situācijas stabilizēšanos.

Arī racionālas un pamatotas bailes saslimt ar Covid-19 attur cilvēkus no īpašumu apskatēm un kontaktēšanās ar pārdevējiem klātienē.

Ārkārtas situācijā nekustamo īpašumu darījumu skaits ir mazāks, taču tirgū joprojām ir novērojama interese no pircēju puses. Pirkumi ir racionālāki un lēmumi visbiežāk tiek pieņemti ļoti pragmatiski, atliekot luksusa klases pirkumus un dzīves uzlabojumus uz vēlāku laiku.

Sācis savu karjeru kā sportists, turpinājis kā komjaunatnes līderis, iekšlietu sistēmas darbinieks un politiķis, nu jau vairākus gadus kādreizējais iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers ir pievērsies vienīgi uzņēmējdarbībai. Turklāt ārpus Latvijas, jo šeit viņu valsts līmenī ne pārāk mīlot.

Arī pats pret šeit notiekošajiem procesiem Čevers savos izteikumos nav īpaši saudzīgs – uzņēmēji ir pusdepresīvā stāvoklī, lats ticis nepareizi novērtēts, analītiķi, kas nav spējīgi domāt, bet mūsu ceļi… Tie ved uz nekurieni.

Kādu jūs redzat pašreizējo politekonomisko situāciju Latvijā?

Tā ir pietiekami smaga, runājot gan par politiku, gan par ekonomiku. Faktiski šī ir ceturtā reize Latvijas neatkarības pastāvēšanas vēsturē, kad mēs saskaramies ar krīzi. Pirmā bija deviņdesmito gadu sākumā, otrā – 1995. gadā, kad norisinājās banku krīze, trešā – 1998. gadā, saistībā ar notikumiem Krievijā, ceturtā – esošā, kas ir un vēl būs lielākā no visām.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Nekustamā īpašuma tirgus līdz galam vēl nav atkopies, Rīgā tas atgūstas krietni lēnāk nekā Tallinā vai Viļņā

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Pro Kapital Grupp vadītājs Paolo Mikeloci (Paolo Michelozzi), tajā pašā laikā piebilstot, ka ekonomiskie indikatori ir pozitīvi, kas vieš pārliecību, ka arī Rīgā tuvākajā nākotnē būs labāka tirgus situācija.

Nav vienkāršs tirgus

Pašlaik šīs nekustamā īpašuma kompāniju grupas portfelī ir attīstības projekti 100–130 miljonu eiro vērtībā visās trijās Baltijas valstīs. Pēc krīzes uzņēmums aktīvāk darbojies kaimiņvalstīs, taču šogad, pēc ilgāka pārtraukuma, tas ir pabeidzis augstvērtīgu dzīvojamo māju River Breeze Residence Klīversalā. Sākt jebkādu jaunu projektu pēc krīzes bija izaicinoši, atzīst P. Mikeloci. Klīversalas kvartāla attīstību uzņēmums ir sācis virzīt jau pirms krietna laika. «Tas ir mūsu nozīmīgākais projekts, mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai to attīstītu labākajā iespējamā veidā, lai projekts atbilstu visām tām prasībām, ko izvirza pilsēta. Tad, kad redzējām, ka varam sasniegt labus rezultātus, ka detālplānojums ir optimāls, sākām, un esam apmierināti ar panākto rezultātu. Protams, tam, ka projekts nāca tik ilgi, ir saistība arī ar kopējo situāciju nekustamā īpašuma tirgū,» viņš piebilst. Pašlaik šajā projektā ir pārdota aptuveni 1/3 apartamentu.

Izvērtējot izsolēs pārdotos Rīgas pašvaldības īpašumus pēdējā piecgadē, dārgākais no tiem bijis poliklīnikas ēka un zemesgabals Vecrīgā, Grēcinieku ielā 34, kas 2013.gadā izsolē pārdots par 3 184 387 eiro, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Īpašuma departamentā.

Īpašums pārdots jau pirmajā izsolē.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, to iegādājās kompānija Doreks kas tobrīd bija reģistrēta uz kāda 1929.gadā dzimuša kunga vārda. Viņam pašam piederēja vien neliels dzīvoklītis Vecmīlgrāvī. Rīgas domes opozīcijā esošajai partijai "Vienotība" radās aizdomas, ka namu iegādājusies fiktīva persona, tādēļ politiskā spēka pārstāvji aicināja domes vadību izsoli anulēt, taču šī prasība netika ņemta vērā.

Kā liecina Firmas.lv dati, šā gada februāra sākumā SIA Doreks mainījis īpašniekus - tagad uzņēmums pieder kādai 1958.gadā dzimušai Ukrainas pilsonei. Firma darbojas datortehnikas un biroja tehnikas apkalpošanas nozarē.