Latvijas bagātākā ģimene ir Lembergu ģimene - Aivars, Anrijs un Līga Lembergi, kuru īpašumu kopvērtība gada laikā augusi par desmit miljoniem latu, sasniedzot 140 miljonus latu, secināts Baltic Screen pētījumā.

Saraksta veidotāji norāda, ka Ventspils mēra ģimenei joprojām ir divi būtiski atšķirīgi īpašumu saraksti - viens, kas atrodams Aivara Lemberga amatpersonas deklarācijā un publisko reģistru datos par viņu pašu un bērniem Līgu un Anriju, - tajā redzams, ka ģimenes īpašumu kopvērtība nekādi nepārsniedz 10-12 miljonus latu (pašam ģimenes galvam oficiāli pieder seši nekustamie īpašumi Rīgā un Ventspils novadā, uz dēla vārda reģistrētas kapitāldaļas SIA Baltimar VT, AS VB Holdings un SIA LSF Holdings, kā arī 48 nekustamie īpašumi Rīgā, Ventspilī, Ventspils un Krimuldas novadā, bet uz meitas vārda ir 25 nekustamie īpašumi Rīgā, Ventspilī, Ventspils un Kuldīgas novadā).

Miljardierim, filantropam un "Microsoft" līdzdibinātājam Bilam Geitsam pieder vērienīga savrupmāja Medinā, Vašingtonā, iesaukta par "Xanadu 2.0". Lai gan miljardieris pēdējos gados izteikti aizraujas ar labdarību un pievērš uzmanību klimata pārmaiņu problēmu risināšanai, tas nemaina faktu, ka viņa īpašums ir izteikti ekskluzīvs un uzmanības vērts.

Jāatgādina, ka "Microsoft" līdzdibinātājs B. Geitss (Bill Gates) vēl pavisam nesen atkal bija kļuvis par bagātāko cilvēku pasaulē, liecināja "Bloomberg Billionaires Index". Taču šobrīd šī pozīcija atkal zaudēta.

B. Geitsa mājas celtniecībai zeme pie ūdens tika nopirkta 1988. gadā. Tā izmaksāja 2 miljonus ASV dolāru. Ēkas būvniecības izmaksas sasniedza 63 miljonus ASV dolāru. Īpašuma vērtība, pēc "King County public assessor's office" aplēsēm, pagājušā gadā sasniedza jau 127,48 miljonus ASV dolāru

Būves platība veido vairāk nekā 6100 kvadrātmetrus. To būvējusi 300 celtnieku brigāde, no kuriem 100 bijuši elektriķi. Publiskie dati liecina, ka ēkā ir septiņas guļamistabas un 18 sanmezgli. Kopā īpašumā izvietotas sešas virtuves.

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Austrālijas kalnrūpniecības magnāte Džina Rainhārta (Gina Rinehart) - pasaulē bagātākā sieviete - atkal radījusi sašutumu Austrālijā. Šoreiz viņa salīdzinājusi algas Austrālijas kalnrūpniecības nozarē ar lēto darbaspēku Āfrikā, vēsta CNBC.

Video, kas ievietots Sydney Mining Club interneta vietnē, Rainhārta mudinājusi atcelt noteikumus un samazināt nodokļus, lai nezaudētu starptautisko uzņēmumu investīcijas. Tie dodot priekšroku mazākām izmaksām Āfrikā.

«Afrikāņi grib strādāt, un tās [Āfrikas] strādnieki ir gatavi strādāt par mazāk nekā 2 ASV dolāriem dienā,» paziņojusi pasaulē bagātākā sieviete, piebilstot, ka šāda statistika darot viņu bažīgu par Austrālijas nākotni.

Rainhārtas komentāriem sekojusi ātra Austrālijas premjerministres Džūlijas Gilardas (Julia Gillard) atbilde. Viņa akcentējusi, ka 2 ASV dolāru alga nav attiecināma uz Austrāliju.

Viena no tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm – zirgaudzēšana – patlaban piedzīvo brīdi, kad profesionalitāte ieņem arvien nozīmīgāku lomu. Jo bagātāka valsts, jo vairāk zirgu. šī sakarība ir spēkā arī mūsdienās, pārliecināts Juris Astičs, 3 vītolu staļļi vadītājs

Juris Astičs secina: «Vērtējot pēc šāda kritērija, Latvijas bagātākā daļa ir pie mums, Latgalē, jo te ir visvairāk zirgu – ap 4000. Otra bagātākā vieta – Rīgas apkārtne, kur mīt ap 2000 rikšotāju.»

Latvijā kopumā ir ap 11 tūkstošiem zirgu. Visi – šķirnes, sporta, darba, jauni, veci. Diem- žēl to skaitam arvien ir tendence samazināties. Palie- linoties to cilvēku skaits, kas iegādājas sev vienu zirgu, taču nevis darbam, bet priekam, izvēlas zirgu kā gleznu, teic staļļu vadītājs.

Nosacīti zirgus varot iedalīt trijās daļās, skaidro J. Astičs. Apmēram puse ir tā sauktie praktiski pielietojamie zirgi, kurus nodarbina tūrisma nozarē, pasākumu rīkošanas biznesā, veselības uzlabošanai, mājsaimniecībā u.c. 25% ir tādu, kurus iegādājas turīgi ļaudis un tur zirgu staļļos pie profesionāla kopēja, apciemojot rikšotāju retumis. Atlikusī ceturtdaļa ir augstas kvalitātes sporta zirgi un zirgi tirdzniecībai. Speciālists vērtē, ka no tiem Latvijas līmenim augsti profesionāli ir daži simti, starptautiskā līmenī vērtīgi daži desmiti.

Piektdien, 29. decembrī Latvijas kinoteātros sāk rādīt režisora Ridlija Skota, uz patiesiem notikumiem balstītu filmu Visa pasaules nauda (All the Money in the World) par pagājušā gadsmita pasaules bagātākā cilvēka - Žana Pola Getija cietsirdīgo un tumšo dabu.

Žans Pols Getijs dižojas ar pasaules bagātākā cilvēka titulu gandrīz 20 gadu garumā, līdz 1976. gadā viņš atstāja šo pasauli, neparūpējoties par pienācīgu sagatavotu sava darba turpinātāju, tādejādi līdz šodienai vairs nav palikusi ne mazākā liecība par Getija impērijas bagātības varenumu.

Piedzimis imigrantu ģimenē kā ļoti gaidīts bērns, 22 gadu vecumā pabeidzis Kalifornijas un Oksfordas universitātes, Getijs drīz vien sāk pielietot savas zināšanas naftas biznesā, kur iemaņas gūst, vērojot tēva izdošanos nopelnīt miljonus naftas drudža laikā. Iespējams, Getija cietsirdīgais raksturs veidojas to 20 gadu laikā, kad viņš pacietīgi izpērk Tidewater Associated Oil Company akcijas, iegūstot kontrolpaketi, uzņēmuma īpašniekiem to pat nezinot, vai varbūt to četru gadu laikā, kad no miljonu vērta uzņēmuma īpašnieka viņš kļūst par cilvēku, kam pašam nācās aizņemties, līdz viņa ekspedīcija Saūda Arābijā vainagojās ar panākumiem - tiek atrasta nafta, kas Getiju vēlāk nodrošina ar pusmiljonu lielu peļņu dienā. Lai gan Žanam Polam Getijam bija četri bērni un sešpadsmit mazbērni, nauda un miljardiera statuss allaž bija svarīgāks par radu attiecībām. Ja cilvēka dzīvībai ir cena, tad Getijam tā noteikti nebija pat 2 miljonus vērta, tieši tādu summu pieprasīja teroristi par mazdēla izpirkšanu, kuru neaprēķināmais miljardieris atteicās samaksāt.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Liela daļa cilvēku uzskata, ka efektīva motivācija var nākt no ārienes – ka, izmantojot prasmīgas metodes, viens cilvēks var motivēt otru. Kā, piemēram, pārliecinošs treneris, kurš saka uzmundrinošu runu komandai pirms spēles, kaunina vai slavē spēlētājus treniņu laikā, vai skolotājs, kurš izmanto apbalvojumus un sodus, lai pārvērstu mazos mežoņus paklausīgos skolniekos.

Tomēr, kā rāda visi Edvarda L. Deci un Raiena pētījumi, patiesība ir pilnīgi pretēja – cilvēka kreativitātes, atbildības izjūtas, veselīgas uzvedības un noturīgu pozitīvu izmaiņu pamatā ir cilvēka pašmotivācija, nevis ārējā motivācija. Ārējais spiediens var panākt cilvēka paklausību, piekāpību, bet tai līdzi nāk dažādas negatīvas sekas, tai skaitā – nepakļāvība.

Ir divu veidu kontrolēta uzvedība. Pirmais veids ir pakļaušanās, un tā ir tāda pakļaušanās, kādu vēlas panākt autoritārās varas piekritēji. Pakļaušanās nozīmē darīt to, kas ir likts tāpēc, ka to liek. Savukārt otra veida reakcija uz kontroli ir nepakļaušanās, kas nozīmē darīt pretēji, nekā tiek sagaidīts. Abas šīs reakcijas ir savstarpēji saistītas – ja ir viena, tad pastāv iespēja rasties otrai. Piemēram, izcili paklausīgs padotais, kurš izpilda visas vadītāja prasības atriebjoties var iesaistīties nodevīgā sazvērestībā.

Pirmdien 300 pasaules bagātākie cilvēki kopumā zaudēja bagātību 44,4 miljardu ASV dolāru apmērā, jo akciju tirgi visā pasaulē piedzīvoja lielāko kritumu mēneša laikā, bet rubļa vērtība saruka līdz vēsturiski zemākajam līmenim, raksta Bloomberg.

Vislielāko naudas summu zaudēja Krievijas miljardieri Genādijs Timčenko un Leonīds Mihelsons, kuru bagātības apmērs saruka par 3,2 miljardiem dolāru pēc tam, kad kompānijas Novatek akcijas cena samazinājās par gandrīz 18%, liecina Bloomberg Bollionaires Index, kas apkopo datus par bagātākajiem cilvēkiem pasaulē.

Visi sarakstā iekļautie Krievijas un Ukrainas miljardieri pirmdienas laikā zaudēja naudu – kopumā 12,8 miljardus dolāru.

Vladimirs Lisins, kas ir Krievijas vērtīgākā tērauda ražotāja Novolipetsk Steel vadītājs, zaudēja 1,2 miljardus dolāru, jo kompānijas akcija cena saruka par 7,1%. Viņa bagātības apmērs patlaban ir 10,6 miljardi dolāru, kas ir par 3,9 miljardiem mazāk nekā gada sākumā.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Nauma Nadeždina grāmatas domātas brīvām dvēselēm. Šis rakstnieks ļaujas iekšējās pasaules balsij un pasaka skaļi to, ko viņa sirds tāpat jau zina. Dzīves līkloči, kuros kā maldugunis iedegas karjera čekas skolā un katoļu baznīcā, mietpilsoniska idille ar sievu, bērniem, māju un biznesu, izmetuši Naumu patstāvīgu atziņu krastā.

Vai viegli dzīvot apzinātu dzīvi?

Nav viegli, toties interesanti gan. Dzīve vispār nav vienkārša, tiklīdz tajā kaut ko sāc saprast, vienlaikus atskārsti, cik tā patiesībā ir sarežģīta. Nākotne slēpjas mūsu pagātnē, viss sākas ar piedzimšanu – bērns virzās uz priekšu pa nospraustu, izvēlētu ceļu. Bet tikai paaugoties mēs saprotam, kāpēc bija vajadzīga šī pieredze, jo tā veido mūsu dzīvi. Viss, kas ar mums notiek, paliek apziņā. Es pa īstam kļuvu pieaudzis un sāku dzīvot apzinātu dzīvi pirms gadiem pieciem, lai gan apziņas uzplaiksnījumi gadījās arī agrāk.

Piecsimt pasaules turīgāko cilvēku bagātība pirmdien, kas jau nodēvēta par akciju biržu "Melno pirmdienu", sarukusi par 238,5 miljardiem ASV dolāru (208,2 miljardiem eiro), liecina ziņu aģentūras "Bloomberg" veidotā miljardieru indeksa dati.

Indieša Mukeša Ambani bagātība samazinājusies par 5,8 miljardiem dolāru līdz aptuveni 41,8 miljardiem dolāru, viņam zaudējot Āzijas turīgākā cilvēka statusu.

Zaudējumu ziņā viņu apsteidzis interneta tirdzniecības kompānijas "Alibaba" dibinātājs Džeks Ma no Ķīnas, kura bagātība sarukusi par 1,1 miljardu dolāru līdz 44,5 miljardiem dolāru.

Tikmēr ASV interneta tirdzniecības kompānijas "Amazon" dibinātāja un vadītāja, pasaules bagātākā cilvēka Džefa Bezosa bagātība pirmdien samazinājusies par 5,6 miljardiem dolāru, bet amerikāņu investors Vorens Bafets zaudējis 5,3 miljardus dolāru.

Eiropā vislielākos zaudējumus cietis Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno, kura bagātība sarukusi par 4,4 miljardiem dolāru.

Žurnāls Forbes atjaunojis savu pasaules bagātāko cilvēku sarakstu, kurā sievietes vēl aizvien ir mazākumā – no 1226 miljardieriem vien 104 jeb 8,5% ir sievietes, turklāt lielākā daļa ievērojamo bagātību ieguvušas mantojuma vai laulību ceļā. Taču ir arī izņēmumi, tostarp Krievijas bagātākā sieviete Jeļena Baturina, vēsta Interfaks.

Lielākā daļa sieviešu Forbes miljardieru sarakstā, ir iekļuvušas, pateicoties mantojumam vai laulībām, tomēr ir arī izņēmumi, kā, piemēram, ķīniete U Jaczjuņ, kas dibinājusi tehnoloģiju kompāniju, kā arī krieviete Jeļena Baturina, kompānijas Inteko īpašniece, kas iernindojusies Forbes saraksta 1075. vietā. Tādējādi J. Baturina, saskaņā ar Forbes, vēl joprojām ir bagātākā sievietē Krievijā.

«J. Baturinas statuss vēl joprojām uzskatāms par unikālu – viņa ir viena no bagātākajām sievietēm pasaulē, turklāt savu bagātību ir nopelnījusi patstāvīgi,» komentējis E. Baturinas preses sekretārs.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

"Ja valūtas devalvācija būtu risinājums ekonomikas problēmām, tad Argentīna šodien būtu bagātākā valsts pasaulē, bet realitātē tā nav spējusi atkopties kopš Huana Perona laikiem," tā Vilis Vītols.

Jo vairāk mēs investēsim šo fondu apguvē, jo vairāk tiks iegūti līdzekļi, kuri nebūs nevienam jāatdod. Tāpat atļaušos izteikt piedāvājumu, kurš varētu izrādīties nepopulārs — Latvijai būtu jāuzbūvē sava AES, kas mums ļautu attiecībā uz elektroenerģiju gūt neatkarību no citu valstu resursiem.

Ir dzirdēts, ka Latvijas ekonomiskā situācija tiek salīdzināta ar Argentīnu. Uzreiz jāteic — tās ir muļķības! Mums ir stabila nauda, ilgu laiku ir bijusi stabila ekonomika, kā arī valsts budžeta deficīts, kas atbilst Māstrihtas kritērijiem. Jā, šobrīd mums ir būtiskas ekonomiskās problēmas, taču jāatzīst, ka ne jau tās visas ir mūsu pašu vainas dēļ. Jā, mūsu valdības ir slikti strādājušas, to nevar noliegt, taču, pat neraugoties uz to, ar Argentīnas gadījumu mūsu ekonomiku salīdzināt nevar. Argentīnas ekonomikā burtiski ikdiena ir valūtas devalvācija, kas šo zemi ne pie kā laba vairāku gadu garumā nav novedusi.

ASV žurnāla Forbes krievu versijas apkopotā informācija liecina, ka 20 Krievijas bagātākie cilvēki šogad kopumā zaudējuši 73,4 miljardus dolāru (59,7 miljardus eiro).

Forbes apkopotā informācija attiecas uz laiku periodu no 12.februāra līdz 16.decembrim.

Žurnāls vēsta, ka vislielākos zaudējumus šogad cietis konglomerāta AFK Sistema lielākais īpašnieks Vladimirs Jevtušenkovs, kurš trīs mēnešus pavadīja mājas arestā saistībā ar izmeklēšanu par naftas uzņēmuma Bashneft akciju piesavināšanos un legalizēšanu.

Jevtušenkova bagātība šogad samazinājusies par 8,1 miljardu dolāru - līdz 900 miljoniem dolāru, tādējādi pazaudējot miljardiera statusu, lai arī viņš saglabājis 20.vietu Krievijas turīgāko cilvēku sarakstā.

Otrajā vietā vislielākos zaudējumus piedzīvojošo Krievijas bagātnieku sarakstā ieņem tērauda uzņēmuma NLMK vadītājs Vladimirs Ļisins, kura turība sarukusi par 7,5 miljardiem dolāru - līdz 8,7 miljardiem dolāru. Turklāt viņš bagātāko cilvēku sarakstā nokritis no ceturtās uz devīto vietu, vēsta Forbes.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Dienvidamerikas otra nabadzīgākā nācija gatavojas naftas bumam, kas to varētu izvirzīt kontinenta bagātāko valstu saraksta augšpusē un vēl augstāk, vēsta BBC. Vai Gajāna varēs izvairīties no tā sauktā naftas lāsta un nodrošināt, ka jaunatklātie labumi tiek visiem?

«Daudzi cilvēki joprojām neaptver apmērus,» toreizējais ASV vēstnieks Gajānā Perijs Hollovejs sacīja pagājušā gada novembrī. «Pienākot 2020. gadam, IKP pieaugs 300% līdz 1000% apmērā. Tas ir gigantisks apmērs. Jūs būsiet bagātākā valsts puslodē un potenciāli bagātākā valsts pasaulē.»

ExxonMobil paziņojis, ka atklājis vairāk nekā 5,5 miljardus barelu naftas zem valsts ūdeņiem Atlantijas okeānā.

Patlaban bijušajā Lielbritānijas kolonijā, kas ir vienīgā angliski runājošā valsts Dienvidamerikā, valda nabadzība un augsts bezdarba līmenis. Taču, raugoties vēsturiski, Gajānai vajadzētu būt piesardzīgai. Lielu naftas rezervju atklāšana citās jaunattīstības valstīs saasinājusi esošo korupciju, kā rezultātā jaunā bagātība tikusi izšķērdēta un nozagta. Tas ir tiek saukts par naftas lāstu. Pēdējo mēnešu laikā vērojamā politiskā krīze valstī tiek uzskatīta par pirmo gaidāmo nedienu pazīmi.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Starptautiskā valūtas fonda pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts (MI) lielākā vai mazākā mērā ietekmēs vairāk nekā 40% darba vietu visā pasaulē. Savukārt starptautiskais finanšu holdings “Goldman Sachs” paziņojis, ka MI skars vairāk nekā 300 miljonu darba vietu ASV un Eiropā. Izņēmums nav arī darba vide IT nozarē, kur nepieciešamība pēc IT speciālistu prasmēm savā darbā izmantot MI iespējas tikai pieaug.

Tā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) ziņojums “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzību analīze 2023″ par IT industrijas profesijām, atklāj vairāk kā desmit IT specialitātes, kurās jau šobrīd ir nepieciešamas padziļinātas MI prasmes – datu zinātniekiem un inženieriem, mašīnmācīšanās, datorredzes un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) inženieriem, u.c. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijas IT jomā, taču pagaidām vēl MI lietošanas iemaņas kā viena no noteicošajām prasībām vai kritērijiem darba kvalifikācijas novērtēšanai netiek izvirzīta.

Darba sludinājumu skaits mazinājies

Latvijā pirms gada vienlaikus aktuāli bija aptuveni 1000 darba sludinājumi IT nozarē, tagad vidēji tie ir 400. Tas zināmā mērā skaidrojams ar to, ka ES fondu apguve IT industrijā ir pašreiz beigusies, līdz ar to ir ne tikai mazāks pieprasījums pēc darba spēka, bet arī jūtama konkurence uz jebkuru valsts pārvaldes izsludinātu iepirkumu. Piemēram, ja uz vienu iepirkumu ir pat desmit pretendenti, tas Latvijas tirgū ir daudz.

Andrejs Livanovičs (Energy Consulting):

„Tas ir tāds pīķis kā Everests Himalajos. Tas bija ļoti trekns gads, ar kura augļiem man jāapietas daudz prātīgāk nekā Aigaram Kalvītim ar saviem treknajiem gadiem. Manā konsultāciju biznesā viens cikls ir 5-6 gadi. Tas nozīmē, ka es uz šīs peļņas rēķina dzīvoju iepriekšējos divus gadus un vēl dzīvošu 3-4 gadus. Jāturpina strādāt, un ar peļņu jāapietas ļoti prātīgi. Es to uztveru kā lielu debesu dāvanu, par kuru jābūt pateicīgam un ar kuru jāapietas ļoti prātīgi. 2008. gadā peļņa būs, taču daudzas reizes mazāka, bet 2009.gadā – vēl mazāka.”

Guntis Rāvis (Skonto būve):

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Atšķirībā no grāmatizdevniecības nozares kopējā apgrozījuma, kas pēdējos gados saglabājies bez būtiskām izmaiņām, nozares uzņēmumu kopējā peļņa pērn varētu būt piedzīvojusi būtisku kritumu - 2017.gadā tā samazinājusies līdz 180,61 tūkst.eiro, liecina Lursoft pētījums.

Grāmatizdevniecības nozarē vietu raduši 156 uzņēmumi, no tiem 8 reģistrēti aizvadītajā gadā. Nozarē reģistrēto uzņēmumu vidējais vecums sasniedzis 13 gadus un patlaban sekmīgi darbu turpina arī vairāki 1991.gadā reģistrēti grāmatizdevēji.

Pelnošāko Latvijas grāmatizdevēju TOP5 skatiet galerijā!

Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati liecina, ka izdevējdarbībā dominē izteikti nozares līderi – 2017.gadā 44% no Latvijas kopējās grāmatu tirāžas veido SIA Apgāds Zvaigzne ABC, AS Latvijas Mediji un SIA Jumava izdevumi. Apgāds Zvaigzne ABC 2017. gadā izdevis 364 grāmatas, kuru tirāža sasniedz 28% no kopējās grāmatu tirāžas.

Latvijas Mediji izdevuši 95 grāmatas, kuru tirāža veido 12% no kopējās tirāžas, bet Jumava – 147 grāmatas, kuru tirāža sastāda 4% no kopējās tirāžas, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati par izdevējdarbību Latvijā.Salīdzinājumā ar pēdējiem pieciem gadiem, grāmatu skaits ir gandrīz nemainīgs, taču grāmatu tirāža aizvien turpina samazināties. 2017. gadā izdotas 2 185 grāmatas, neskaitot krāsojamās grāmatas bērniem, bet grāmatu tirāža, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājusies par 11%.

Pasaules ekonomika atkal nonākusi nedrošā stāvoklī - attīstīto valstu valdības mazina izdevumus un arī privātais sektors kļūst arvien piesardzīgāks. Bezdarba līmeņi daudzās attīstītajās valstīs pieaug līdz divciparu procentiem, radot darbavietu krīzi, raksta CNBC.

Tomēr dažas no pasaulē lielākajām kompānijām rietumu un jaunajos tirgos nelikvidē darbavietas, bet gan pieņem darbā jaunus darbiniekus.

Medijs izveidojis pasaulē 10 lielāko darba devēju sarakstu (biržās kotēti uzņēmumi). Tas veidots, ņemot vērā pasaules akciju indeksus, kompāniju tīmekļa vietnes, gada pārskatus un citu publiski pieejamu informāciju. Veidojot šo sarakstu, vērā ņemti pilna laika darbinieki, izņemot dažus gadījumus, kad bizness lielā mērā atkarīgs no nepilna laika darbiniekiem.

Pasaulē lielākie darba devēji darbojas dažādās nozarēs, piemēram, mazumtirdzniecībā, telekomunikācijās, enerģētikā un banku sektorā. Medijs aprēķinājis kompāniju ieņēmumus uz darbinieku un peļņu uz darbinieku, pamatojoties uz to 2010. gada peļņu. «Dažas no šīm organizācijām varētu jūs pārsteigt, bet citas ir slavenas to lieluma un globālā pārklājuma dēļ,» raksta CNBC.