Vedot kravas no Āzijas uz Eiropu un pretējā virzienā pa arktiskajiem ūdeņiem, var ietaupīt līdz par 40% laika.
Par pasaules klimata pārmaiņu ietekmi nākotnē, visticamāk, dzirdēsim vēl daudz. Globālā sasilšana ir visnotaļ reāla, tā var raisīt īstenu revolūciju arī jūras transporta nozarē. Proti, kūstot ledājiem Ziemeļu ledus okeānā, veidojas jauni jūras ceļi, pa kuriem agrāk kuģot nebija iespējams vai tas bija iespējams vien dažus mēnešus gadā ar spēcīgiem ledlaužiem.
Ledum kūstot un no tā atbrīvojoties Krievijas ziemeļu piekrastei, ievērojami samazinās ceļa garums (un patērētais laiks), ko kuģiem nākas veikt, piegādājot kravas no Āzijas uz Eiropu. Eksperti norāda, ka, kuģojot gar Krievijas ziemeļu krastu, varot ietaupīt līdz pat 40% laika, ja to salīdzina ar laika posmu, kas būtu jāpavada ceļā, izvēloties tradicionālos maršrutus, ziņo Thomson Reuters. Turklāt zinātnieki lēš, ka līdz 2050. gadam ledus Arktikā būs palicis tik maz, ka kuģi no Āzijas uz Eiropu un otrādi varēs braukt pa tiešo caur Ziemeļpolu. Ledus kusīšot arī Kanādas ziemeļos, kas jaunus jūras ceļus atbrīvos arī šajā posmā.
Jāpiebilst, ka šobrīd nozīmīgākie pasaules ceļi lielākoties ved caur Suecas un Panamas kanāliem. Pagaidām gan speciālisti neprognozē, ka šie satiksmes posmi būtiski zaudēs savu nozīmi, lai gan droši varot prognozēt, ka vairāk tiks izmantots tā saucamais Ziemeļu jūras ceļš. Pagaidām gan šo jūras ceļu traucē izmantot arī sezonālie faktori – Krievijas ziemeļu piekraste lielu daļu gada tomēr ir aizsalusi. Eksperti norāda, ka jāpaiet vēl vairākiem gadu desmitiem, līdz ledus vairs nebūs nopietns šķērslis.
Lai nu kā būtu ar šo faktoru, Reuters, piemēram, raksta, ka tuvākajos astoņos gados transporta intensitāte pa Ziemeļu jūras ceļu palielināsies astoņas reizes, bet 2030. gadā pa šo ceļu jau tiks pārvadāta viena ceturtā daļa kravu no Āzijas uz Eiropu
