Pārtikas cenu jautājums ir tēma par kuru ir izdevīgi skaļi runāt, taču politikas veidotāji šajā jautājumā neiedziļinās pēc būtības, intervijā sacīja SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine.
"Ja runājam par pašreizējo populismu, kas skan no politiskās vides un Ekonomikas ministrijas puses, tad nav nekāds noslēpums, ka vainīgais vienmēr ir jāatrod, un šobrīd tas ir veiksmīgi izdevies. Visi ir atraduši, ka tirgotājs ir vainīgs. Diemžēl tas nav nekas jauns un tā ir bijis gadiem," pauda Vārtukapteine.
Viņa noraidīja pārmetumu, ka Latvijas ražojumiem veikalos tiek piemērots augstāks uzcenojums nekā importa produktiem. Problēmas ir saistītas ar to, ka lielos tirgos, piemēram, Polijā, ražošanas apmēru dēļ preču pašizmaksa bieži ir zemāka nekā Latvijā.
Tajā pašā laikā Vārtukapteine pauda, ka diskusijās netiek runāts par to, ar ko atšķiras Latvijas ražotāji un ar ko preču izplatītāji jeb starpnieki, tostarp gada sākumā no ļoti daudziem izplatītājiem tika saņemti cenu paaugstinājumi zīmolu precēm, kuras viņi pārstāv Latvijas tirgū.
"Paradoksāli, ka tieši vietējie mazie ražotāji, piemēram, mazās konditorejas un gaļas kūpinātavas, cēla cenas robežās līdz 5%, bet lielajiem izplatītājiem cenu pieaugums ir līdz 50%. Tā ir pavisam cita situācija, tāpēc nevaram vienkārši visu pielīdzināt," sacīja "Elvi" pārstāve, piebilstot, ka tieši ar Latvijas mazajiem ražotājiem attiecības esot ļoti labas, tostarp sadarbība ir ar reģionālajiem ražotājiem, kas produkciju piedāvā tikai savā darbības apkārtnē.
"Mēs esam joprojām salīdzinoši neliels uzņēmums ar aptuveni 5% tirgus daļu. Ja pie mums atnāk lielais ražotājs vai piegādātājs, kurš Latvijā ieņem 50% tirgus daļu, tad kurš šajā brīdī ir dominējošā stāvoklī? Mēs varam tikai uzklausīt viņa vēlmes un būtībā mums ir jāpiekrīt visam. Pēc būtības šādas situācijas netiek vērtētas," sacīja Vārtukapteine.
Viņa pauda uzskatu, ka arī valdības pieņemtais Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums, kas pašlaik tiek skatīts Saeimā, jau pašā pamatā aizstāv tikai vienu pusi.
Pēc Vārtukapteines minētā, likuma pieņemšana tā pašreizējā veidolā varētu nozīmēt, ka tirgotāji, lai izvairītos no potenciālām problēmām, sadarbību pārtrauks tieši ar mazākajiem preču piegādātājiem.
"Protams, ka jebkuri likumi, kas vienai pusei draud ar milzīgiem sodiem, rada bažas. Mēs ļoti, ļoti rūpīgi pārdomāsim, kā un ko darīt. Šāda situācija nekad nav veselīga un neveicinās labu sadarbību, jo mums vienmēr būs jābaidās," teica Vārtukapteine.
Jau ziņots, ka valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu, kura mērķis nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū, kā arī līdzsvarot sadarbību gadījumos, kad lauksaimniecības un pārtikas preču pircējs, kas ir ekonomiski spēcīgāks, šo stāvokli izmanto negodīgi, tādējādi kaitējot piegādātājam.
Ekonomikas ministrijā norāda, ka ar likumprojektā ietverto normu tiešā veidā tiktu novērsta atšķirīgā pieeja no lauksaimniecības un pārtikas preču pircēju puses piemērot būtiski atšķirīgus sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm, salīdzināmos darījumos.
Vienlaikus negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījums papildināts ar Zemkopības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, kas paredz noteikt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju, kā arī aizliegt vienpusēju sankciju piemērošanu un noteikt gadījumus, kuros tās netiek piemērotas.
Paredzēts arī svītrot tiesības lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājam vienoties ar ražotāju vai ražotāju kooperatīvo sabiedrību par garākiem norēķinu termiņiem par svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, kas ir garāki par 20 dienām pēc to piegādes.
Vienlaikus par likuma noteikto prasību neievērošanu turpmāk Konkurences padome būs tiesīga piemērot naudas sodu pircējam un nepārtikas preču mazumtirgotājam līdz 4% no tā neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 700 eiro. Paredzēts, ka grozījumi naudas soda apmēra izmaiņām stāsies spēkā 2026.gada 1.jūlijā.
Par likumprojektu vēl būs jālemj Saeimā.
SIA "Elvi Latvija" koncerna apgrozījums 2023.gadā bija 5,48 miljoni eiro, kas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa 2023.gadā bija 116,3 tūkstoši eiro, kas ir par 6,7% vairāk nekā pirms gada. "Elvi" darbojas kā franšīzes turētājs un devējs un ar tā franšīzi pārsvarā darbojas veikali Latvijas reģionos.
"Elvi Latvija" reģistrēta 2010.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1 002 820 eiro. "Elvi Latvija" pieder SIA "Fortis VM" (66,88%), Imantam Rendeniekam (33,05%) un SIA "Realto Capital" (0,07%), kuras vienīgais īpašnieks ir Alvis Krasovskis.
