Jaunais Eiropas Savienības komisārs liek saprast, ka ģenētiski modificētie organismi Eiropā tiks regulēti stingrāk
Lietuvas kandidāts uz Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošības komisāra posteni Vītenis Povils Andrjukaitis visai sekmīgajā noklausīšanās reizē Eiropas Parlamentam cita starpā paudis stingru nostāju par pārtikas drošību un ģenētiski modificētās (ĢM) pārtikas izplatību Eiropā, liecina Eiropas Parlamenta (EP) audiovizuālie materiāli.
Varu valstīm
Lietuvas kandidātam vēl jāsaņem galīgais EP apstiprinājums kopā ar visu Eiropas Komisijas (EK) sastāvu, kam vajadzētu notikt nākamnedēļ. Pēc profesijas būdams ārsts un politiķa karjerā arī līdzšinējais Lietuvas veselības ministrs, V. P. Andrjukaitis ir viens no visprecīzāk «tēmētajiem» dalībvalstu kandidātiem uz ES vadošajiem amatiem, jo pārsvarā valstu izteiktās intereses par vēlamajiem EK portfeļiem bija diezgan plašas. Pēc «grilēšanas» EP kaimiņu eksministrs bija visnotaļ pārliecināts par savas kandidatūras akceptu. Par prioritāti amatā viņš deklarēja pašreizējā pārtikas drošības līmeņa nodrošināšanu Eiropā, tomēr izteiktie komentāri par politikas niansēm ļauj domāt, ka gan sevišķi importētās pārtikas kvalitātes, gan ĢMO jautājumā nākamajos piecos gados skrūves tiks pievilktas. Arī telefonsarunā ar DB V.P. Andrjukaitis apstiprināja, ka viņa pārraudzītajā sfērā tieši ĢMO jomā paredzama lielākas teikšanas piešķiršana ES dalībvalstu līmenī. Viņa šefs Žans Klods Junkers devis «ļoti skaidru mandātu sešu mēnešu laikā izvērtēt situāciju pašreizējos regulējumos», lai noteiktu to vājās vietas salīdzinājumā ar dalībvalstu pašnoteikšanās politikas pozīcijām. Par spīti tam, ka tie tika pasniegti kā stingrākie pasaulē, sevišķi Eiropas dabas aizsardzības organizācijas ir kritizējušas šogad jūnijā ES Padomes apstiprinātos noteikumus par ĢMO statusu ES. Vienošanās paredz deleģēt dalībvalstīm teikšanu, vai tās savās teritorijās aizliedz vai ierobežo ĢMO. Nevalstiskās organizācijas Zemes draugi padomes loceklis Jānis Ulme DB komentē, ka tā gan ir patiesības viena puse, jo no otras puses pašreizējā ES likumdošanas ietvarā dalībvalstīm ir vien pilnvaras uz atteikšanās iespēju.
Praktiski tas nozīmē, ka, biotehnoloģiju kompānijai piesakot EK izplatīšanai ES, piemēram, jaunu ĢMO kukurūzas šķirni, Latvija vai cita valsts var šai kompānijai lūgt izņemt sevi no pieteikuma procedūras, bet – tieši šādā formā. Proti, kādam globālam biotehnoloģiju milzim, kura budžets un, jādomā, arī juristu resursi pārsniedz dažas mazākas valsts IKP, šādā gadījumā ir iespēja valsts prasību arī neievērot.
J. Ulme gan atzīst, ka jaunā ES kārtība ir pussolis valstīm uz labāku tiesību aizstāvību, jo nacionālajā aizliegumā, kas var tikt izmantots kā alternatīva, ja biotehnoloģiju kompānija valsts lūgumu neņem vērā, tagad ir pieļauti vairāki argumenti šādam liegumam. Iepriekš aizliedzot kādu ĢMO, valstij bija jāargumentē ar zinātniskas pētniecības liecībām, bet tagad der arī politiski argumenti, piemēram, par attiecīgu reģionālās attīstības plānu.
NVO pārstāvis tomēr to neuzskata par pietiekamu valsts tiesību garantiju, jo sākotnēji EK bija solījusi tādu likumu, kas ĢMO izplatīšanas atteikuma dēļ kompānijai arī nedotu tiesības attiecīgo valdību iesūdzēt Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). V. P. Andrjukaiša nonākšana amatā, viņaprāt, šai ziņā nāks par labu. Tā domāt ļauj precedenti Lietuvas Seimā, kur politiķis jau agrāk paudis skepsi par ĢMO un nepieciešamību stiprākām valdības starptautiskajām tiesībām. Sevišķi attiecībās ar globālajām korporācijām, kas budžeta un «lietā liekamo» cilvēkresursu ziņā nereti pārsniedz daudzas pasaules valstis, šādas preventīvas juridiskās normas ir no svara.
Rietumu dažādība
Paredzamā V. P. Andrjukaiša politika principiāli sakrīt ar ES t.s. subsidiaritātes principu. Proti, publiskās varas pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk personai jeb vienkāršajam cilvēkam un spēj nodrošināt pienākumu efektīvu īstenošanu zemākā pārvaldes līmenī. Jo būtiskāk tas ir augošā eiroskepticisma un ekstrēmi labējās politikas popularitātes apstākļos, kas izmanto dalībvalstu elektorātu nepatiku pret varas un teikšanas koncentrēšanos Briselē.
Jaunais EK sastāvs turklāt būs politiskāks, kā to komentē arī V. P. Andrjukaitis. Vairums komisāru darbosies sešu viceprezidentu koordinācijā pēc piekrītošajām jomām. Dažkārt tas nozīmēs viena komisāra tiešo politisko atbildību vairākiem viceprezidentiem. Spriežot pēc EK informācijas, V. P. Andrjukaiša tiešais priekšnieks apstiprināšanas gadījumā gan būs tikai Igaunijas kandidāts uz digitālā vienotā tirgus posteni Andruss Ansips (sk. DB infografiku 11.09.2014.). Maz ticams, ka tas jebkā varētu ietekmēt nākamā veselības un pārtikas drošības komisāra ĢMO politiku.
Savukārt J. Ulme norāda uz paša EK prezidenta Ž. K. Junkera politisko radniecību šai jautājumā. Viņš ir bijis ilggadējs Luksemburgas premjers, un viņa valsts pēc Austrijas ir otrā skaļākā protestētāja pret ĢMO izplatību Eiropā.
Cita ar pārtikas drošību saistīta V. P. Andrjukaiša prioritāte pēc stāšanās amatā EP ir pretestība ķīmiski apstrādātas gaļas importam no ASV. Kopā ar ĢMO tie pārtikas jomā ir divi kardinālākie ES un ASV domstarpību iemesli un ir karsto kartupeļu pārītis arī Transatlantiskā Tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) līguma diskutētāju mutēs.
«Es nevaru iziet uz kompromisiem, vai tas būtu par hormoniem gaļā vai par hlora vannās peldinātu vistas gaļu,» politikas portāls EU Observer citē komisāra kandidātu. Aprakstot topošās EK sastāvu, portāls iepriekš pauda šaubas par pašu jauno Komisijas šefu Ž.K. Junkeru – vai tik politiskais spiediens pēc ekonomikas izaugsmes nepieciešamības TTIP procesā nekompromitēs ES interešu konsekventu aizstāvību?
Kaut nozīmīgos jautājumos – kā ekonomiskos, tā ģeopolitiskos ‒ ASV un ES ir tradicionālas partneres, kas labi iekļaujas vārda «rietumi» vispārinātā izpratnē, pārtikas drošība (vismaz eiropiešu izpratnē) un arī ļoti rezervētā attieksme pret ĢMO šai Atlantijas krastā nudien ir piedauzības akmens TTIP tapšanā. Līguma process gan ir arī citu pretrunu pilns, ieskaitot autortiesības, patērētāju tiesības, korporāciju un valdību attiecību juridisko regulējumu.
ĢMO ir viens no aspektiem, kurā iezīmējas sistēmisks risks par sliktu ES nacionālajām valdībām, ja korporācijas kādu no tām gribētu, piemēram, «kārt pie zvana» PTO. DB jau rakstīja (29.09.2014.), ka šā iemesla dēļ EP ratificēšanas procesā draud izgāzties ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgums (CETA). Tas paredz kompānijām tiesības sūdzēt nacionālās valdības augstākās starptautiskajās instancēs. Pret to iebilduši sevišķi Vācijas un jaunā EP sastāva sociāldemokrāti. CETA tiek uzskatīts par TTIP «ģenerālmēģinājumu». Paredzamā ES tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma savas EP noklausīšanās gaitā pieļāvusi, ka šīs kompāniju tiesības no TTIP projekta varētu izslēgt. To pieļauj arī Ž.K. Junkers.
