Pagājušā gada nogalē Uzņēmumu Reģistra (UR) mājas lapā parādījās paziņojums par to, ka turpmāk UR iesniedzot sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieku reģistru ar ārvalstu komersanta pārstāvja parakstu, vai, ja ārvalstu komersanta pārstāvja paraksts ir uz citiem daļu pārejas pierādījumiem, iesniegtajiem dokumentiem būs papildus nepieciešams pievienot dokumentu, kas apliecina komersanta reģistrāciju attiecīgajā ārvalstī un dokumentu, kas apliecina personas pilnvarojumu pārstāvēt ārvalsts komersantu un šī pilnvarojuma apjomu.
No UR mājas lapā ievietotā paziņojuma izriet, ka UR argumentācija minētajām papildus prasībām ir sekojoša. Komerclikuma 187.panta sestā daļa nosaka: "Par izmaiņām SIA dalībnieku reģistra ierakstos valde iesniedz komercreģistra iestādei precizētu dalībnieku reģistra eksemplāru. Ja daļas tiek atsavinātas, dalībnieku reģistra eksemplāru paraksta arī daļu atsavinātājs un daļu ieguvējs vai arī tam pievieno citus pierādījumus, kas apliecina daļu pāreju". UR uzskata, ka "situācijā, kad minētos dokumentus paraksta ārvalstu komersanta pārstāvis, tie par pierādījumiem var tikt uzskatīti tikai tad, ja tiem pievienoti pierādījumi par attiecīgā ārvalsts komersanta pastāvēšanu, kā arī par attiecīgās personas tiesībām ārvalsts komersantu pārstāvēt."
Jā, arī es iepriekš esmu paudusi viedokli, ka Komerclikumā noteiktā kārtība daļu īpašuma tiesību maiņai atstāj, iespējams, par daudz vietas negodīgai rīcībai un tāpēc tā būtu pārskatāma. Tomēr šis UR izvēlētais ceļš negatīvā nozīmē pārsteidz, jo, manuprāt, UR nav likumiska pamata augstāk minētos papildus dokumentus pieprasīt un stipri jāšaubās, vai UR viedokli atbalstītu tiesa.
No likuma par UR skaidri izriet, ka UR ir jāpieņem paziņojums par SIA dalībnieku maiņu, ja ir iesniegti LIKUMĀ noteiktie dokumenti. SIA dalībnieku maiņas gadījumā izsmeļošu iesniedzamo dokumentu sarakstu satur Komerclikums, kurā par UR paziņojumā norādītajiem papildus dokumentiem nav minēts ne vārda. Cik var saprast, UR visdrīzāk uzskata, ka Komerclikuma 187.panta sestā daļa uzliek UR par pienākumu nodrošināt, ka dokumenti, kas tiek iesniegti attiecībā uz SIA daļu īpašnieku maņu var tikt uzskatīti par pierādījumiem. Manuprāt, šāda argumentācija neiztur nekādu kritiku un, lai to noskaidrotu, pietiek vien ar attiecīgās Komerclikuma normas gramatisku interpretāciju.
No likuma teksta ir skaidri redzams, ka likumdevējs ir uzskatījis, ka par pietiekamu pierādījumu daļu pārejai ir uzskatāms dalībnieku reģistrs, kuru ir vienkārši parakstījusi komersanta valde un darījuma dalībnieki, nepievienojot nekādus papildus dokumentus, neatkarīgi no tā, vai darījumā ir iesaistīts ārvalsts komersants. Līdz ar to, ja darījuma dalībnieki paši neparaksta dalībnieku reģistru, ar "citiem pierādījumiem" daļu pārejai likumdevējs saprot citus līdzvērtīgi parakstītus dokumentus un arī -neatkarīgi no tā, vai darījumā ir iesaistīts ārvalstu komersants. Pašreiz spēkā esošajos normatīvajos aktos nav arī citu normu, kas pamatotu UR rīcību.
Secinājums? Pašreiz UR bez likumiska pamatojuma piespiež uzņēmējus tērēt vairāk līdzekļu un laika, lai sagatavotu iesniegšanai UR dokumentus par SIA dalībnieku maiņu. Jācer, ka UR savu viedokli drīzumā pārskatīs.