No šī gada 1. janvāra Latvijā izmaiņas skar gan atsevišķu nodokļu likmes, gan ar tiem apliekamos ienākumus, gan nodokļu sodu sistēmu.
Dažas izmaiņas vērtējamas kā uzņēmējiem un darba ņēmējiem labvēlīgas, piemēram, pieaugs ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums. Tomēr citas novitātes, piemēram, akcīzes nodokļa likmju pieaugums degvielai, var kārtējo reizi veicināt inflāciju, kas nākamgad prognozēta 5.9 % apmērā.
Neapliks dividendes
Saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" grozījumiem, kas stājas spēkā šī gada 1. janvārī, ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā ienākumā vairs nebūs jāiekļauj no ES un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstīm saņemtās dividendes.
Ar UIN apliekamajā ienākumā vairs netiks iekļauti arī ieņēmumi no ES un EEZ publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas.
Arī likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" veikti grozījumi, kas noteic, ka ar IIN netiek aplikti ieņēmumi no ES un EEZ valstu un to pašvaldību parādzīmēm, ienākumi no noguldījumiem un depozītiem šajās valstīs reģistrētās kredīt iestādēs un krājaizdevu sabiedrībās, kā arī apdrošināšanas atlīdzības, ko izmaksājušas ES vai EEZ valstīs dibinātas apdrošināšanas sabiedrības. Turklāt ar nodokli apliekamajā ienākumā vairs nebūs jāiekļauj procentu maksājumi par līzinga pakalpojumiem un aizņēmumiem, kas saņemti no Latvijas Republikas rezidentiem, piemēram, ar konkrēto UIN maksātāju saistītiem uzņēmumiem. Līdz šim ar UIN apliekamo ienākumu varēja nepalielināt par procentu maksājumiem tikai tādā gadījumā, ja kredītu vai aizņēmumu, par kuru tie tiek maksāti, ir izsniegusi Latvijā vai citā ES dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, LR Valsts kase, Ziemeļu investīciju banka vai Pasaules Bankas grupa.
No 2007. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienestam (VID) piešķirtas tiesības aizkavēt vai atteikties atmaksāt nodokļa maksātājam pārmaksātās UIN summas, turklāt no 10 līdz 30 dienām pagarināts termiņš, kurā VID var izvērtēt pārmaksas pamatotību.
Palielināts arī normatīvajos aktos noteiktais limits darba devēju veikto veselības nelaimes gadījumu un dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem darba ņēmēju labā - tas pieaudzis no 180 Ls līdz 300 Ls gadā.
Akcīze audzēs cenas
Akcīzes nodokļa palielinājums degvielai un tabakas izstrādājumiem, visticamāk, izraisīs šo preču cenu pieaugumu. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) aplēsusi, ka nodokļa likme benzīnam pieaugs par 1.7 sant. litrā, bet dīzeļdegvielai par 1.4 sant. litrā. Ņemot vērā, ka akcīzes nodoklim tiek pieskaitīts arī PVN, benzīna cenas nodokļa palielinājuma ietekmē pieaugs par 2 sant. litrā, bet dīzeļdegvielas cenas par 1.7 sant. litrā. LDTA norāda, ka līdz šim degvielas akcīzes nodokļa likme Latvijā bijusi nedaudz zemāka nekā citās Baltijas valstīs un viena no zemākajām ES, taču līdz ar likmes palielināšanu Latvijā, degvielas cenas visās Baltijas valstīs izlīdzināju-šās. "Atzīstami, ka pērn sakarā ar straujo naftas cenu kāpumu pasaulē, valdība pieņēma lēmumu atlikt kārtējo akcīzes nodokļa izlīdzināšanu. Vienlaikus, ja vēlamies, lai Latvijā ir kvalitatīvi, Eiropas līmeņa ceļi, akcīzes nodokļa kāpums ir nepieciešams un pat neizbēgams," norāda LDTA prezidents Ojārs Karčevskis.
Tabakas izstrādājumu, konkrēti, cigarešu cenas akcīzes nodokļa likmes pieauguma rezultātā 1 paciņas cena kāps par 5 - 10 sant., atkarībā no cigarešu markas, lēš tabakas izstrādājumu vairumtirgotāja SIA Philip Morris korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Hincenberga. Viņa skaidro, ka dārgākajām cigarešu markām cenas augs straujāk nekā lētākiem izstrādājumiem. Turklāt jāņem vērā, ka akcīzes nodokļa likme un cenas tabakas izstrādājumiem šogad augs divas reizes - gan no 1. janvāra, gan no 1. jūlija.
Samazinātais PVN
No 2007. gada 1. janvāra paplašināts to preču un pakalpojumu loks, kurām, atbilstoši likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" grozījumiem, tiek piemērota samazinātā PVN likme 5 % apmērā.
PVN šādā apmērā tiks piemērots energoresursiem - gan elektroenerģijas un dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem, gan malkas un koksnes kurināmā piegādēm iedzīvotājiem.
Ar PVN 5 % apmērā tiks aplikti arī iedzīvotājiem sniegtie vienkāršotās renovācijas un iekštelpu remonta pakalpojumi, ja šīs telpas tiek vai tiks izmantotas dzīvošanai.
Tiesa, jāņem vērā, ka ar samazināto PVN likmi apliekamajā pakalpojuma cenā nevarēs iekļaut izdevumus par materiāliem, tehnoloģijām un mehānismu izmantošanu.
5 % PVN turpmāk tiks piemērots arī frizieru pakalpojumiem. Latvijas Skaistumkopšanas nozares asociācija iepriekš (Db 20.03.2006.) prognozēja, ka PVN likmes samazināšana frizieru pakalpojumiem no līdzšinējiem 18 % līdz 5 % varētu mazināt cenu kāpumu šajā nozarē, vienlaikus veicinot jaunu, nelielu frizētavu veidošanos.
Nodoklis elektrībai
Šogad plānots ieviest arī jaunu nodokli - ar to tiks aplikta gala patērētājiem piegādātā elektroenerģija. Tiesa, nodokļa likme pagaidām būs neliela - tikai 0.35 Ls par vienu megavatstundu.
No nodokļa būs atbrīvota gan no atjaunojamiem energoresursiem iegūtā, gan mājsaimniecībās un preu un pasažieru pārvadājumos, un ielu apgaismošanā izmantotā, gan efektīvās koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģija.
Nelielu dabas resursu nodokli piemēros arī akmeņoglēm, koksam un lignītam. ·īm precēm nodokļa likme būs atkarīga no tā, vai to pavaddokumentos ir norādīta ogļu siltumspēja.
Sakārto sodu sistēmu
Būtisku reformu piedzīvos arī nodokļu sodu sistēma - no 2007. gada 1. janvāra sodi par dažādiem pārkāpumiem nodokļu jomā kļūs elastīgāki. Soda nauda līdzšinējo 100 % līdz 150 % apmērā tiks uzlikta tikai par atkārtotiem pārkāpumiem, proti, gadījumos, kad nodokļu maksātājs atkārtoti samazinājis tajā pašā nodoklī maksājamo summu, turklāt pārkāpjot tās pašas normatīvo aktu prasības.
Nodokļu maksātājiem būs tiesības precizēt iesniegtās nodokļu deklarācijas, iemaksājot budžetā samazināto nodokļa summu un nokavējuma naudu 0.05 % apmērā par katru nokavēto dienu. Turklāt nodokļa deklarācijas drīkstēs precizēt arī pēc VID paziņojuma par nodokļu auditu saņemšanas, tiesa, šādā gadījumā būs jāmaksā 10 % liela soda nauda.
Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš sola, ka šogad uzmanība tikšot pievērsta arī nodokļu sodu sistēmas turpmākai sakārtošanai, proti, tam, lai visos nodokļu piemērošanu regulējošajos likumos šie sodi būtu vienādi.
"Nodokļu sodu sistēma ir jāpadara adekvāta, lai nerastos situācijas, kad uzņēmēji ir spiesti pārtraukt biznesu tikai tādēļ vien, ka nespēj samaksāt aprēķinātos nodokļu sodus. Protams, pret ļauprātīgiem un apzinātiem pārkāpumiem arī turpmāk jāvēršas bargi," uzsver O. Spurdziņš.
Mazāka birokrātija
Ievērojami paplašināsies to loks, kuri grāmatvedību var kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā.
To paredz izmaiņas likumā "Par grāmatvedību" un Gada pārskatu likumā, kas stājas spēkā 1. janvārī.
Varēs izvēlēties
Individuālie uzņēmumi un komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru saimnieciskās darbības apgrozījums gadā nepārsniedz 200 000 Ls, grāmatvedību drīkstēs kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā un neiesniegt gada pārskatus. Līdz šim vienkāršotu grāmatvedību varēja kārtot tie saimnieciskās darbības veicēji, kuru gada apgrozījums nepārsniedza 45 000 Ls, tādēļ mainās arī to saimnieciskās darbības veicēju loks, kam ir tiesības kvalificēties par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem. Likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" ietvertā norma ļaus šiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri līdz šim bijuši UIN maksātāji un kuru apgrozījums ir no 45 000 Ls līdz 200 000 Ls, izvēlēties, vai saglabāt UIN maksātāja statusu un turpināt sagatavot gada pārskatu atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām.
Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" jaunajām normām, nedaudz tiek mainīta apliekamā ienākuma no saimnieciskās darbības noteikšanas kārtība nodokļa maksātājiem, kuri grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā. Izmaiņas skars arī pamatlīdzekļu uzskaiti un nolietojuma norakstīšanu, kā arī saimnieciskās darbības izdevumu atzīšanu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām. Vienkāršota arī kārtība nelielu zaudēto debitoru parādu norakstīšanai.
Mazās komercsabiedrības, kuras bilances datumā nepārsniedz divus no trim kritērijiem: bilances kopsumma 250 000 Ls, neto apgrozījums - 500 000 Ls un pārskata gada vidējais darbinieku skaits -25, drīkstēs gada pārskatam pievienot saīsinātu peļņas/zaudējumu aprēķinu un neiesniegt vadības ziņojumu. Tāpat šīm komercsabiedrībām vairs nebūs nepieciešams zvērināta revidenta atzinums par gada pārskatu.
Pavadzīmju mazāk
Komersantiem, kuri pērn jau sāka strādāt ar pavadzīmēm ar VID piešķirtiem numuriem, ar "papīriem būs jākrāmējas" mazāk: pārskati par pavadzīmju numuru izlietojumu būs jāiesniedz reizi ceturksnī, nevis reizi mēnesī. Stingrās uzskaites pavadzīmes - rēķini vairs nebūs nepieciešami arī darījumos ar kokmateriāliem, medikamentiem un akcīzes precēm - varēs lietot pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem. Tiesa, darījumos ar akcīzes precēm būs jāievēro īpašas prasības pavadzīmju noformēšanai, bet darījumiem ar naftas produktiem darbosies īpaša kārtība pavadzīmju pie-šķiršanai. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, jautāts, vai šogad varētu likvidēt pavadzīmes vispār, atbild noliedzoši.