Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Starptautisko aizdevēju iebildumu dēļ Parex bankai nāksies meklēt citus veidus, kā nokārtot kārtējo 164 miljonu latu sindicētā kredīta maksājumu.

Kārtējā sindicētā kredīta atmaksai Parex bankai patlaban ir nepieciešams nodrošināt vēl salīdzinoši nelielu daļu no kopējās atdodamās summas, un viens no izskatītajiem variantiem bijis līdzekļu piesaistīšana no AS Citadele banka, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Šāds iespējamais variants gan nav guvis aizdevēju pārskata misijas atbalstu, jo Citadeles pārdošanas kontekstā jaunu kredītsaistību uzņemšanās nebūtu atbalstāma. Aizdevēju iebildumu dēļ nu tiekot meklēti citi ceļi, kā nodrošināt nepieciešamos līdzekļus kredīta maksājumam.

Neoficiāli izskanējis, ka vēl viens no apspriestajiem variantiem ir finansējuma piesaiste no Latvijas Bankas, tiesa, šādā gadījumā gan nav skaidrības par iespējamā kredīta nodrošinājumu. Tāpat saistību nokārtošanai varētu tikt piesaistīti Valsts kases līdzekļi, kas savukārt varētu izraisīt papildu negatīvu rezonansi sabiedrībā.

Ceturtdien panāktā vienošanās par a/s Parex banka sindicētā kredīta atmaksas jauno grafiku ir būtisks priekšnoteikums bankas pilnvērtīgas darbības atsākšanai. „Rīt mēs varam sākt jaunu dzīvi,” intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam 100. pants teica Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Jau vēstīts, ka 19. martā Parex banka atmaksāja sindicētā kredīta devējiem 30 % no kopējās aizdevuma summas jeb 232.5 milj. eiro, kā arī vienojās par atlikušās pamatsummas atmaksas grafiku, kas paredz 40 % no kopējā kredīta atmaksāt 2010. gada februārī, bet atlikušos 30 % - 2011. gadā. Sindicētā kredīta atmaksai izmantots no Valsts kases ņemts aizdevums.

„Šobrīd situācija ir daudz labāka nekā pagājušā gada novembrī, kad nebija skaidrs, vai no bankas vispār būs iespējams kaut ko saņemt,” tā N.Melgailis.

Valdība atbalsta Parex bankas valdes priekšsēdētāja Nila Melngaiļa piedāvāto Parex bankas sindicētā kredīta atdošanas grafiku, kas paredz, ka šogad bankas kreditoriem tiks atdoti 20 % no kopumā 775 milj. eiro lielā sindicētā kredīta. Šonedēļ kreditoriem tikšot pārskaitīti uzkrātie kredītprocenti – aptuveni 3 milj. eiro.

Tiesa, kā pēc valdības slēgtās sēdes žurnālistiem atzina N. Melngailis, pagaidām vienošanās ar sindicētā kredīta devējiem vēl nav panākta, taču, viņaprāt, vienoties noteikti izdosies. "Pricipā jau no pagājušā gada novembra, kad Parex banka pārgāja valsts īpašumā, sindikāts varēja pieprasīt kredīta atdošanu, bet tas nav noticis," savu pārliecību pamato pašreizējais Parex bankas valdes priekšsēdētājs.

Premjers Ivars Godmanis informē, ka šodien valdība pieņēmusi lēmumu atbalstīt N. Melngaiļa piedāvāto sindicētā kredīta atdošanas grafiku, saskaņā ar kuru šogad Parex kreditoriem tiks atmaksāti 20 % no kredīta summas, kā arī izsniegt valsts garantijas, ka nākamgad Parex atdos vēl 30 % no sindicētā kredīta summas, bet 2010. gadā – atlikušo daļu.

Latvijas Banka uzskata, ka Parex bankai obligāto rezervju norma tomēr jāpilda, līdz ar to Parex banka nevarēs izmantot obligāto rezervju līdzekļus sindicētā kredīta atmaksai.

Tāda ir Latvijas Bankas atbilde uz Parex bankas lūgumu, atbrīvot banku no obligāto rezervju prasību izpildes. «Parex banka ir kredītiestāde, kam ir bankas licence, - tā joprojām ir spēkā. Atbilstoši likumam, visām kredītiestādēm ir jānodrošina obligāto rezervju izpilde. Kopš restrukturizācijas Parex banka obligāto rezervju prasības ir pildījusi, tās neapšaubot, un kā licencētai bankai tai saskaņā ar likumu ir jāturpina šīs prasības pildīt, » Db.lv sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. Viņš norāda, ka, nespējot pildīt tai noteikto uzdevumu – savlaicīgi nodrošināt bankas līgumsaistību izpildi pret sindicēta kredīta izsniedzējiem, Parex bankas vadība pēdējā brīdī pauž vēlmi pārkāpt likuma prasības.

Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

Lai nodrošinātu, ka Parex banka ir atbilstoši kapitalizēta un var saņemt valsts galvojumu, Parex bankas pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā kopsummā jāiegulda no 195 milj. Ls līdz 248 milj. Ls.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija valdībai ierosinājusi Parex bankas kapitālu palielināt, nepiesaistot papildu finansējumu, bet pārformējot daļu no šobrīd Parex bankā jau noguldītajiem līdzekļiem, liecina Db rīcībā esošā informācija.

Db jau vēstījis, ka otrdien Ministru kabinets nolēma Parex bankai izsniegt valsts galvojumu, kas nepieciešams, sindicētā kredīta restrukturizēšanai. Valdība atbalsta Parex bankas priekšlikumu, saskaņā ar kuru šogad sindicētā kredīta devējiem varētu tikt atdoti 20 % jeb 155 milj. eiro no kopumā 775 milj. eiro lielā sindicētā kredīta.

Saskaņā ar šo piedāvājumu, atlikušo sindicētā kredīta daļu Parex banka saviem kreditoriem varētu atdot 2010. un 2011. gadā.

«Neuzskatu, ka sindicētā kredīta devēji Parex bankai prasīs uzreiz atdot visu parādu, taču neparedzu arī iespēju, ka Parex banka varētu parādu neatdot,» to intervijā Latvijas Radio norādīja Parex bankas prezidents Nils Melngailis.

«Būtībā jau tajā brīdī, kad valsts pārņēma Parex banku, sindicētā kredīta devēji varēja pieprasīt atdot visu aizdoto summu. Viņi to nedarīja, jo pretējā gadījumā banka būtu kļuvusi maksātnespējīga. Tas nav viņu interesēs, viņiem ir pietiekami liels iegansts vienoties ar mums, jo pretējā gadījumā naudas atgūšana varētu būt problemātiska,» tā N. Melngailis. Viņš piebilda, ka nekas pašlaik arī neliecina par to, ka sindicētais kredīts varētu tikt atprasīts pirms termiņa. N. Melngailis arī paziņoja, ka sarunām ar sindicētā kredīta devējiem ir noslēgts līgums arī ar investīciju fondu Blackstone, lai uzlabotu Parex kredītnosacījumus.

Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?

“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.

Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.

1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam

Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.

«Neesam saņēmuši no Latvijas Bankas nevienu oficiālu dokumentu, kas apliecinātu Latvijas Bankas šodien izplatīto informāciju. Esmu šokēts, ka Latvijas centrālā banka atļaujas paust publiskus apgalvojumus par kādas kredītiestādes it kā nespēju pildīt savas līgumsaistības, jo īpaši, pirms ir iestājies šo saistību izpildes termiņš!»

Tā saistībā ar Latvijas Centrālās bankas paziņojumu par to, ka Parex bankai obligāto rezervju norma tomēr jāpilda, līdz ar to Parex banka nevarēs izmantot obligāto rezervju līdzekļus sindicētā kredīta atmaksai, izteicies Kristofers Gviljams, Parex bankas valdes priekšsēdētājs

«Ar šādu precedentu neesmu sastapies nevienā pasaules valstī. Jebkurš finansists saprot šādu nepārdomātu un bezatbildīgu paziņojumu tālejošās sekas. Dziļu neizpratni rada arī Latvijas Bankas paziņojuma saturs un mērķis, jo jau vakar, 20. aprīlī, mēs saņēmām Parex bankas naudas līdzekļus, kas līdz šim tika turēti centrālās bankas kontā,» norāda Gviljams.

Sindicētā kredīta atmaksai Parex banka ir akumulējusi teju visus nepieciešamos līdzekļus, tostarp piesaistot arī Parex bankas uzkrātās naudas rezerves Latvijas Bankā, kuru turpmākai turēšanai obligāto rezervju kontā nav nedz ekonomiska, nedz loģiska pamatojuma, informē banka.

Saskaņā ar Eiropas Komisijā apstiprināto Parex bankas Restrukturizācijas plānu un tajā izvirzītajiem mērķiem, sindicētā kredīta atmaksa bez valsts palīdzības ir izvirzīta par Parex bankas darbības šā brīža prioritāti. Kredīta apjoms ir 164 miljoni latu, atmaksas termiņš - 2011. gada 5. maijs.

«Obligāto rezervju būtība ir kredītiestāžu riska darījumu ierobežošana, savukārt Parex banka jau no 2010. gada 1. augusta neveic komercbankām raksturīgos klasiskos pakalpojumus. Mēs neesam naudas tirgus dalībnieks, Parex bankai ir saistoši Eiropas Komisijas noteiktie ierobežojumi, kas tai aizliedz veikt noguldījumu piesaistīšanu un kreditēšanu,» skaidro Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Parex banka veikusi starptautiskā sindicētā kredīta pēdējo maksājumu 164 miljonu latu apmērā.

Maksājums ir veikts no bankas pašas resursiem, nepiesaistot valsts budžeta līdzekļus, informē kompānija. Līdz ar to ir nosargāts valsts budžets un pilnībā nokārtotas Parex bankas prioritārās un būtiskās saistības.

«Ņemot vērā šā brīža sarežģīto fiskālo situāciju valstī un smagos politiskos lēmumus, kas valdībai ir jāpieņem saistībā ar budžeta konsolidāciju, esmu tiešām gandarīts par bankas jaunās komandas panākumiem. Mums ir izdevies pilnībā norēķināties ar sindicētā kredīta aizdevējiem, tādējādi atslogojot valsts budžetu un nodokļu maksātājus no 164 miljonu latu saistībām,» komentē Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

AS Parex banka atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla Nozare.lv iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.

Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati Parex banka šādu informāciju neatklāja.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam Nozare.lv telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai Parex bankai būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110.panta 1.daļa.

Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka «komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt».

Laikā, kad valsts iepludina naudu Parex bankā, tā kreditē uzņēmumu, kas teju tūlīt pēc kredītķīlas reģistrēšanas atzīts par maksātnespējīgu. Pērnā gada 18. decembrī Komercķīlu reģistrā reģistrēta ķīla, ko Parex bankai devusi SIA Global Fashion Group, kas plašāk pazīstams kā pērnpavasar lidostas Rīga teritorijā atklātā modes preču tirdzniecības centra City Fashion Outlet un veikalu Palazzo Italia un Ermenegildo Zegna īpašnieks. Dažas dienas vēlāk - 23. decembrī - tiesa šo uzņēmumu atzinusi par maksātnespējīgu.

Krievijas uzņēmēja Grigorija Rabinoviča (attēlā) pārstāvētais luksus preču veikalu īpašnieks Global Fashion Group, pirms tika atzīts par maksātnespējīgu, devis komercķīlu Parex bankai."Nē" jauniem kredītiem

Kopš novembrī atklātībā nonāca ziņas par Parex bankas nopietnajām finansiālajām problēmām, kuru dēļ valdība spēra precedenta soli, pārņemot banku valsts īpašumā, reģistrēts ļoti mazs skaits ķīlu, kur kā ņēmējs vai devējs figurē šīs bankas nosaukums, Db secināja, pētot Komercķīlu reģistra datus. Finansiāli ietilpīgākās ir ķīlas, kuras Parex banka devusi depozītam no Valsts kases - kā Db jau ziņoja (5.01.2009.), līdz šim finanšu iestādes darbības stabilizēšanai valsts jau ir ieguldījusi 674 milj. Ls.

A/s Parex banka šodien atmaksās sindicēto kredītu devējiem 232.5 milj. eiro jeb 30 % no kopējās sindicētā kredīta pamatsummas, informē bankas Korporatīvo komunikāciju un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Indra Zinkeviča. Sindicētā kredīta atmaksai Parex banka izmanto Valsts kases aizdotos līdzekļus.

Šodien Parex banka noslēdza sarunas ar sindicēto kredītu devējiem, vienojoties par kredītu atmaksas nosacījumiem. Vienošanās paredz, ka šomēnes Parex banka atmaksā sindicēto kredītu devējiem 30 % no kredīta pamatsummas jeb 232.5 milj. eiro, nākamā gada februārī – 40 % no kredīta pamatsummas jeb 310 milj. eiro, bet 2011. gadā – atlikušo sindicētā kredīta pamatsummu, tas ir, vēl 232.5 milj. eiro.

«Vienošanās parakstīšana ar sindicēto kredītu devējiem apliecina, ka ir veiksmīgi noslēdzies būtisks posms bankas darbības stabilizēšanā. Pašreiz notiek intensīvs darbs pie bankas attīstības scenārijiem, kur būtiska uzmanība tiks veltīta pakalpojumu sniegšanai uzņēmējiem, mājsaimniecībām un privātā kapitāla pārvaldīšanai,» norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Parex banka līdz šā gada februāra beigām bija akumulējusi 80 miljonu latu sindicētā kredīta atmaksai 2011. gada maijā.

Tādējādi tai vēl nepieciešami 83 miljoni latu, jo kopējā sindicētā kredīta summa veido 163 miljonus latu. Bankas vadība gada pārskatā norāda, ka 2011. gada pirmajā pusgadā Parex bankas prioritāte ir sindicētā kredīta atmaksa bez valsts atbalsta, un tas ir būtisks izaicinājums bankas vadībai un darbiniekiem.

Sindicētā kredīta atmaksai Parex banka līdzīgi kā iepriekš, arī 2011. gadā nepieciešamos līdzekļus plāno atgūt no sekmīgas kredītu restrukturizācijas un vērtspapīru pārdošanas, neveicot aktīvu neizdevīgus piespiedu pārdošanas darījumus.

Saskaņā ar 2009. gada martā panākto vienošanos ar sindicēto kredītu devējiem, Parex banka ir atmaksājusi jau 70 % no kopējās kredīta summas.

Parex banka Finanšu ministrijai pirms termiņa ir atmaksājusi sešus miljonus latu no valsts iepriekš veiktā ieguldījuma bankā.

Šobrīd valsts no Parex bankas ir atguvusi 70 miljonus latu un saņēmusi 98 miljonus latu procentu maksājumos par valsts atbalsta izmantošanu, Db.lv informēja Parex bankā. Tāpat papildus Parex banka ir veikusi valsts garantētā sindicētā kredīta atmaksu 164 miljonu latu apmērā, tādējādi atbrīvojot valsts budžetu un nodokļu maksātājus no būtiskām kredītsaistībām.

Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams atgādina, ka Parex bankā ir atstāti tikai problemātiskie kredīti ar ieilgušām atmaksas problēmām, līdz ar to bankas ikdienas darbs ir saistīts ar klientiem, kuri vai nu nespēj pildīt savas saistības pret banku, vai arī nevēlas sadarboties un kārtot savus parādus. Neesot arī noslēpums, ka nereti banka saskaras ar nopietnu pretdarbību Latvijā un ārpus tās robežām, jo daļai klientu saistību apjoms ir mērāms miljonos latu. Tādēļ K.Gviljams apgalvo, ka katrs bankas komandas atgūtais lats ir smaga darba rezultāts.

2011. gada pirmajos deviņos mēnešos akciju sabiedrība Parex banka koncentrējusi darbību trijos galvenajos virzienos – kredītu restrukturizācija, nekustamo īpašumu pārvaldīšana un parādu piedziņa. Pārskata periodā izdevies sekmīgi noslēgt vairākus, sarežģītus liela apjoma kredītu restrukturizācijas darījumus.

«Īpaši jāatzīmē NVS valstu kredītu restrukturizācijas speciālistu profesionālie panākumi, kas bankai ļāva pilnā apmērā atgūt savulaik izsniegtos vairāku miljonu lielos aizdevumus. Kopš Parex bankas restrukturizācijas 2010. gada 1. augustā kopumā ir atgūti 197 miljoni latu, - pamatā no mūsu pārvaldībā esošo problemātisko kredītu restrukturizācijas un vērtspapīru pārdošanas,» norādīja Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Kopumā Parex bankas saimnieciskā darbība noritējusi saskaņā ar restrukturizācijas plānu, un pārskata periodu banka ir noslēgusi ar 35 miljonu latu zaudējumiem. Attiecīgajā 2010. gada periodā Parex bankas zaudējumi veidoja 120 miljonus latu.

Sindikāts nav ieinteresēts Parex bankas nogremdēšanā, jo pretējā gadījuma tas neatgūtu savu naudu.

Tā intervijā Db apgalvo jaunieceltais a/s Parex banka valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Kāpēc piekritāt kļūt par Parex bankas vadītāju? Kādi bija jūsu nosacījumi tam, lai jūs izšķirtos par šādu soli?

Izvērtējot situāciju, kā arī ņemot vērā to pieredzi, kas man ir bijusi banku jomā, darbā, piesaistot investīcijas, es sapratu — jo ātrāk notiks vadības maiņa bankā, jo lielākas ir cerības pagriezt situāciju uz labo pusi. Es piekritu šim piedāvājumam "saliekot kopā" esošo situāciju ar savu pieredzi. Nolēmu mēģināt.

Sanāk, ka darījāt to izaicinājuma pēc?

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

Parex bankas pamatkapitāla palielināšanai nepieciešamos 227 miljonus latu Privatizācijas aģentūra (PA) aizņemsies no Valsts kases, noslēdzot aizdevuma un ķīlas līgumus, informēja PA.

Aizdevums tiks izsniegts uz septiņiem gadiem, paredzot nodrošinājumu ar attiecīgu skaitu PA īpašumā esošo Parex bankas akciju un attiecīgiem prasījumiem, kas izriet no PA ieguldījuma Parex bankas subordinētajā kapitālā. Aizdotie līdzekļi nebūs valsts papildus ieguldījums bankā, bet pēc būtības tiks kapitalizēti Valsts kases iepriekš izvietotie līdzekļi Parex bankā.

Šodien PA akcionāru sapulce apstiprināja aģentūras valdes iepriekšpieņemto lēmumu par būtiskas līdzdalības palielināšanu akciju sabiedrībā Parex bankā, iegādājoties jaunās emisijas 165 miljonus akciju. Tāpat bija nepieciešams saņemt PA padomes piekrišanu un PA valsts kapitāla daļas turētāja atļauju aizdevuma izsniegšanai 62 miljonu latu apmērā Parex bankai, kas tiks ieguldīts bankas subordinētajā kapitālā.

http://www.db.lv/images/article/2009/02/03/39d6b041-81e0-4510-8fda-7bf2c643982f.jpg

Nils MelngailisSavukārt jautāts par iespēju, ja sindikāts nepiekrīt pārkreditēšanai, N. Melngailis norādīja, ka neredz sindikāta interesi vērsties pret banku agresīvi.

Nekāds lēmums par Parex bankas sadalīšanu labajā un sliktajā bankā pagaidām nav pieņemts, ir vērtēta citu valstu pieredze, sacīja intervijā N. Melngailis. Esot gadījumi, kad šāds lēmums ir nepieciešams, taču tas jālemj valdībai, nevis bankas vadībai.

Jautāts par to, cik lieli valsts līdzekļi būs jāiepludina bankā, lai nodrošinātu sindicētā kredīta atmaksu, bankas vadītājs atzina, ka 3. februāra valdības sēdē tikšot runāts par summām, taču tas, cik lieli valsts līdzekļi būs nepieciešami, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Kā pirmo N. Melngailis nosauca noguldītāju uzticību bankai, otrs faktors - cik ātri izdosies atrast bankai pircēju. Jo ātrāk bankai atradīšot investoru, jo lielākas iespējas būšot piesaistīt sindicētā kredīta atmaksai investora līdzekļus.