VAS Privatizācijas aģentūra (PA) pabeigusi AS Nagļi valsts kapitāla daļas pārdošanu, pārdodot PA turējumā esošās valstij piederošās akcijas un valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās sabiedrības akcijas.

Kā informē PA, akciju pirkumu līgumi kopsummā par 147,9 tūkstošiem latu ir noslēgti par visu valstij piederošo 75 493 sabiedrības akciju pārdošanu. Akcijas, izmantojot Komerclikumā un sabiedrības statūtos noteiktās pirmpirkuma tiesības, iegādājušies uzņēmuma akcionāri.

PA turējumā esošās akcijas un valsts pensiju budžetam nodotās akcijas tika atsavinātas vienlaicīgi, saskaņā ar šā gada jūnijā apstiprinātajiem privatizācijas un pārdošanas noteikumiem. Valsts pensiju speciālā budžeta akciju pārdošanu PA īstenoja saskaņā līgumu, kas 28.martā tika noslēgts starp Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) un PA. Valsts kapitāla daļa AS Nagļi veidoja 14,69% no sabiedrības 513 822 latu lielā pamatkapitāla, no tām - 7,08% jeb 36 382 akcijas bija valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās akcijas.

AS Nagļi izsludinājusi iepirkumu par zivju inkubācijas un audzēšanas ceha tehnoloģisko līniju iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamā līgumcena noteikta 500 tūkstoši eiro. Pretendenti savus pieteikumus var iesniegt līdz 25.februārim.

Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta finansējumu.

Db.lv jau rakstīja, ka 2013.gadā VAS Privatizācijas aģentūra (PA) pabeidza AS Nagļi valsts kapitāla daļas pārdošanu, pārdodot PA turējumā esošās valstij piederošās akcijas un valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās sabiedrības akcijas.

Kā informē PA, akciju pirkumu līgumi kopsummā par aptuveni 210 tūkstošiem eiro ir noslēgti par visu valstij piederošo 75 493 sabiedrības akciju pārdošanu. Akcijas, izmantojot Komerclikumā un sabiedrības statūtos noteiktās pirmpirkuma tiesības, iegādājušies uzņēmuma akcionāri.

Noslēdzies AS Nagļi izsludinātais iepirkums par zivju inkubācijas un audzēšanas ceha tehnoloģisko līniju iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā tika saņemti trīs pretendentu pieteikumi, un par uzvarētāju atzīta SIA Koi Vide, kas iekārtas piegādās par 463,4 tūkstošiem eiro.

Paredzamā līgumcena noteikta tika 500 tūkstoši eiro.

Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta finansējumu.

Db.lv jau rakstīja, ka 2013.gadā VAS Privatizācijas aģentūra (PA) pabeidza AS Nagļi valsts kapitāla daļas pārdošanu, pārdodot PA turējumā esošās valstij piederošās akcijas un valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās sabiedrības akcijas.

Kā informē PA, akciju pirkumu līgumi kopsummā par aptuveni 210 tūkstošiem eiro ir noslēgti par visu valstij piederošo 75 493 sabiedrības akciju pārdošanu. Akcijas, izmantojot Komerclikumā un sabiedrības statūtos noteiktās pirmpirkuma tiesības, iegādājušies uzņēmuma akcionāri.

Noslēdzies AS Nagļi izsludinātais iepirkums par zivju inkubācijas ceha rekonstrukciju, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā tika saņemti trīs pretendentu pieteikumi, bet par uzvarētāju atzīta SIA SCM Latvija. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 639,6 tūkstoši eiro.

Iepirkumā ietilpst esošā zivju inkubācijas ceha rekonstrukcija un citu būvniecības darbu veikšana saskaņā ar izstrādāto tehnisko projektu ar pielikumiem un izstrādāto būvdarbu tāmi. Rekonstrukcijai paredzētā objekta kopējā platība ir 1124m².

AS Nagļi ir pilna cikla zivju audzētava, kurai ir pašai savs karpu un līdaku vaislas materiāls, kur tiek veikta zivju inkubācija, izaudzēti zivju mazuļi, tālāk - tirgus zivis.

Būvdarbi pabeigti 15 valsts vietējo autoceļu posmos, tostarp uz diviem tiltiem, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Šajā būvniecības sezonā dažādi darbi paredzēti uz 159 kilometriem vietējo autoceļu. Darbus finansē no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļiem.

Jūnijā pabeigta pērn sāktā vietējā autoceļa Dobele-Lestene-Tukums (V1101) pārbūve no grants par asfaltbetona segumu no Dobeles līdz Liepājas šosejai.

Tāpat asfaltbetona segums atjaunots un darbi pabeigti desmit valsts vietējo autoceļu posmos, tostarp uz autoceļa Talsi-Lībagi (V1405) posmā no Talsiem līdz Mundigciemam, uz autoceļa Stende-Lauciene-Mērsrags (V1401) posmā no Laucienes līdz Grīvas ceļam, uz autoceļa Madona-(Lazdona)-Ļaudona-Jēkabpils (V841) posmā no Variešiem līdz Jēkabpilij, uz autoceļa Dimzas-Vircava-Vairogs (V1054) posmā pie Vircavas, kā arī uz autoceļa Ērmiķi-Sidrabe-Tīsi (V1058) apmēram trīs kilometru posmā pirms krustojuma ar reģionālo autoceļu Dobele-Bauska (P103).

Lai cīnītos ar Covid-19 izraisītajām sekām tūrismā, ir atjaunots Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes darbs, informē Ekonomikas ministrijā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzskata, ka tas ir īpaši svarīgi šajā sarežģītajā pārmaiņu laikā starp diviem ES fondu plānošanas periodiem: "Cīņa ar Covid-19 izraisītajām sekām ir nopietns un resursu ietilpīgs darbs, tādēļ sagaidu, ka padome palīdzēs kopīgi rast nozarei atbilstošākos pasākumus gan īstermiņa krīzes risinājumiem, gan arī ilgtermiņā domājot par efektīvas politikas izveidi".

Par Padomes priekšsēdētāju ekonomikas ministrs iecēla tūrisma nozares ekspertu Jāni Nagli, bet par vietnieku - Biznesa augstskolas "Turība" Tūrisma pētniecības centra vadītāju Ēriku Lingebērziņu.

"Esmu pārliecināts, ka padomes darbā abu iesaistīto pušu - tūrisma nozares un valsts sektora pārstāvība un produktīva sadarbība nodrošinās rezultatīvu padomes darbu. Jauns gads, jaunas iespējas un atjaunotā padome ir laba kombinācija, un arī rezultātam ir jābūt pārliecinošam. Sagaidu, ka kolēģi no ministrijām sniegs būtisku atbalstu gan Ekonomikas ministrijas, gan nozares privātā sektora pārstāvju iniciatīvām," komentēja ministrs.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju (LVRA) turpmāk vadīs SIA "Islande Hotel" valdes priekšsēdētājs un līdzšinējais asociācijas valdes loceklis Andris Kalniņš, šajā amatā nomainot Jāni Nagli, informē asociācijā.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdē darbu turpinās AS "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa, viesnīcas "Monika Centrum Hotel" ģenerāldirektors Ruslans Jamčinksis, viesnīcas "Vecgulbenes muiža" saimnieks Ainars Melders un viesnīcas "Pullman Riga Old Town Hotel" valdes loceklis Valdis Vanadziņš.

Savukārt no jauna asociācijas valdē ievēlēts Biznesa augstskolas "Turība" pētnieks Ērikas Lingebērziņš, viesnīcas "Radisson Blu Latvija Conference&SPA Hotel" pārdošanas un mārketinga direktors Jānis Priede, viesnīcas "Hotel Jūrmala Spa" Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Dace Šķēle un "Mogotel Hotel Group" administratīvā direktore Inese Zača.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) padome izteikusi neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem Rinaldu Muciņu, Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni, informēja padomes konsultante Gundega Vārpa.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam PSKUS padome iecēlusi slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos - Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons.

Jaunās pagaidu valdes locekļiem ir augsta kompetence vadības, ārstniecības un finanšu jomās, informēja Vārpa.

Pagaidu valdes priekšsēdētājam Vidzim ir Jeila vadības skolā Ņūheivenā, ASV, iegūts uzņēmējdarbības vadības maģistra grāds (MBA) ar specializāciju veselības aprūpes administrācijā, kā arī Banku augstskolā Rīgā iegūts maģistra grāds finanšu vadībā un bakalaura grāds finansēs. Vidža būtiskākā iepriekšējā darba pieredze vairāk nekā 10 garumā saistīta ar medicīnas nozares stratēģisko, organizatorisko, pārvaldības, veiktspējas, pārmaiņu vadības, pacientu pieredzes un finanšu uzlabošanas modeļu plānošanu un izstrādi, darbojoties tādos starptautiskos uzņēmumos kā "Navigant Consulting", "Philips Healthcare" Ziemeļamerikā un Vestčesteras medicīnas centrā Ņujorkā, ASV.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) jauno korpusu būvniecībā var zaudēt pat 70 miljonus eiro iepriekš minēto 46 miljonu eiro vietā, tāpēc jaunā valde izraudzīta ar spēcīgām krīzes menedžmenta zināšanām un tās darbs būs orientēts uz zaudējumu samazināšanu, glābjot to, kas vēl glābjams, aģentūrai LETA sacīja slimnīcas pagaidu padomes loceklis Normunds Staņēvičs.

Komentējot lēmumu atsaukt PSKUS valdi, viņš norādīja, ka šobrīd ir runa par risku zaudēt tuvu 70 miljoniem eiro. Šādi zaudējumi apdraudētu slimnīcas īstermiņa un ilgtermiņa attīstību un pacientu drošību.

Kopš oktobra sākuma, kad tika atsaukta vecā un iecelta jaunā pagaidu padome, tā ir sniegusi vairākas rekomendācijas un redzējumu, kā uzlabot slimnīcas A2 ēkas būvniecības projektu un būvuzraudzību, taču nekas no ieteiktā no valdes puses neesot ieviests. Staņēvičs norādīja, ka vairākas reizes notikušas tikšanās ar darbiniekiem - gan individuāli, gan kolektīvi, tika novērots ārkārtīgi liels saspringums kolektīvā, bet no valdes puses neesot sperti nekādi soļi, lai situāciju deeskalētu.

Būvkompānija SIA "Velve" ir pabeigusi VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS) A korpusa otrās kārtas fasādes darbus, līdz ar to jaunbūvei ir aizvērta fasāde, lai pasargātu to no laika apstākļu nelabvēlīgas ietekmes, informē "Velves" mātesuzņēmuma "MN Holding" pārstāvji.

"MN Holding" līdzīpašnieks Valdis Koks informē, ka slimnīcas fasādes darbi ir pabeigti tādā apmērā, lai nodrošinātu ēkas aizsardzību pret laika apstākļu ietekmi ziemā.

Patlaban Stradiņa slimnīcas jaunajam korpusam ir noslēgts ēkas perimetrs un tiek pabeigti fasādes stiklošanas darbi, kuru kopējais apmērs ir 3200 kvadrātmetru. Tādējādi ēka ir noslēgta un tai var nodrošināt nepieciešamo klimatu, lai turpinātu darbus. Tāpat ēkā 90% apmērā ir veikta rīģipša karkasa konstrukciju izbūve, izbūvēti maģistrālie elektrības un vājstāvu tīkli (kabelizācijas darbi) un sākti sagatavošanas darbi grīdas betonēšanai.

Turpmāk tiks sākta apkures un kanalizācijas sistēmu izbūve, kā arī iekšdarbi - rīģipša un grīdu ieklāšana, inženiertīklu komunikāciju izbūve un specializēto medicīnas sistēmu izbūve, tostarp operāciju bloka izbūve.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunās A2 ēkas būvniecībai netiks apgūts plānotais Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums aptuveni 23,3 miljonu eiro apmērā, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē teica jaunās valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis.

Iepriekš slimnīca prognozēja, ka būvniecības kavēšanās dēļ līdz gada beigām var zaudēt ES līdzfinansējumu 46 miljonu eiro apmērā, taču tagad sanāksmē pagaidu valdes priekšsēdētājs norādīja, ka slimnīca varētu neapgūt 23,3 miljonus eiro. Reizē šo finansējumu kopumā valsts nezaudēs, bet gan daļu novirzīs Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra aprīkošanai, skaidroja Finanšu ministrijas pārstāve.

Atbildīgo institūciju pārstāvji pauda cerību, ka Stradiņa slimnīcas A2 korpusa projektu varēs pabeigt, izmantojot nākamā plānošanas perioda 2023.-2027.gadam ES finansējumu. Komisijas deputāti par to izteica skepsi.

Vidzis klāstīja, ka ir četri būvniecības līguma īstenošanas iespējamie scenāriji. Tagad valde īsteno otro scenāriju, kas nozīmē būvniecības līguma turpināšanu, noslēdzot papildu vienošanos par slimnīcas tiesībām veikt tiešos norēķinus ar apakšuzņēmējiem.