Iekšlietu ministrijas sagatavotie un Valdības komitejā apstiprinātie noteikumi par Valsts policijas darbinieku izmantošanu publisku izklaides un svētku pasākumu laikā un citos gadījumos vērtējami pretrunīgi, uzskata AS Falck Apsargs valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis.
Ir vairāki apstākļi, kas vērtējami pretrunīgi saistībā ar apstiprināto cenrādi. Šāda lēmuma pieņemšana, iespējams, neizraisītu īpašu izbrīnu 90.to gadu sākumā, taču prakse, kad Policijas darbinieks par nodokļu maksātāju naudu vienlaicīgi veic gan policista funkcijas, gan nodrošina komercpakalpojumus, šobrīd nav sastopama nevienā no Eiropas Savienības valstīm.
Lai pildītu apsardzes darbinieka funkcijas, nepieciešams apsardzes darbinieka sertifikāts, un policistiem tāda nav. Turklāt, vērtējot policistu iesaisti masu pasākumos, jājautā, kurā brīdī policists būs policists, un kurā - apsardzes darbinieks? Likumā skaidri atrunātas un nošķirtas šo abu profesiju funkcijas. Piemēram, ko iesāks policists situācijā, kad masu pasākuma laikā identificēs Policijas meklēšanā esošu likumpārkāpēju, kurš tobrīd neapdraud apkārtējos cilvēkus un pasākuma kārtību? Vai šajā situācijā policists pildīs apsardzes darbinieka vai policista pienākumus?
Jautājums, cik tālu ar šādiem lēmumiem iesim? No pieņemtā l��muma izriet, ka tik pat labi, piemēram, izdevīgāk būtu, ja ar Ātrās palīdzības transportu sāksim transportēt pasākumam nepieciešamo apskaņošanas tehniku, bet skolotājus piesaistīsim, kā krāvējus vai ēdinātājus par papildus maksu, tādējādi dodot iespēju nopelnīt "papildus"? Manuprāt, šāda rīcība ir acīmredzamā pretrunā ar sabiedrības interesēm un tirgus ekonomikas darbības principiem.
Edgars Zālītis,
AS Falck Apsargs valdes priekšsēdētājs
Sīkākai informācijai:
Signe Znotiņa