Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Divu gadu laikā Ventspils siltumapgādē pārejai uz biomasu ieguldīs 12,49 miljonus latu.

Pašvaldības SIA Ventspils siltums vadība parakstījusi līgumu ar pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts par Ventspils pilsētas centralizētās siltumapgādes siltumavotu projektēšanu un rekonstrukciju. Projekta mērķis ir siltumenerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšana, fosilo kurināmo (mazutu) aizstājot ar atjaunojamajiem energoresursiem (koksnes biomasu).

Projekta ietvaros divos pilsētas siltumavotos tiks uzstādīti jauni biomasas katli un nepieciešamās palīgiekārtas (kurināmā padeves iekārtas, kurināmā noliktavas, ūdens ķīmiskās sagatavošanas iekārtas, elektroiekārtas, atbilstošie pieslēgumi u.c), informē Ventspils siltums.

Pašvaldības SIA Ventspils siltums pērno gadu noslēgusi ar vairāk nekā miljons latu zaudējumiem.

SIA Ventspils siltums 2012.gadā strādājusi ar 1,139 milj. Ls zaudējumiem. 2011.gadā uzņēmuma zaudējumi bija 853,86 tūkst. latu, liecina portālā Firmas.lv pieejamā informācija. Zaudējumus plānots segt no reorganizācijas rezerves, teikts uzņēmuma vadības ziņojumā. Par 11 cilvēkiem pērn samazināts darbinieku skaits. Savukārt uzņēmuma apgrozījums audzis, sasniedzot 6,7 milj.Ls.

Db.lv rakstīja, ka šā gada SIA Ventspils siltums 10.jūlijā atklāja jaunbūvēto katlumāju, kas ir pirmais posms 12,5 miljonus latu vērtā projektā pārejai no siltuma ražošanas ar mazutu uz daudz efektīvāko siltuma ražošanu ar šķeldu. Katlu mājas rekonstrukcija devusi iespēju samazināt siltuma tarifu, kā arī uzlabot gaisa kvalitāti pilsētā, iepriekš norādīja Ventspils siltums. Pērn tarifs tika paaugstināts pieaugošās kurināmā cenas dēļ.

SIA Ventspils siltums 10.jūlijā svinīgi atklāj jaunbūvēto katlumāju, kas ir pirmais posms 12,5 miljonus latu vērtā projektā pārejai no siltuma ražošanas ar mazutu uz daudz efektīvāko siltuma ražošanu ar šķeldu.

Galvenais būvuzņēmējs ir pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts, kas rekonstrukciju sāka 2012.gada pavasarī. Projekta ietvaros uzstādīti jauni, patērētāju siltumslodzei atbilstošas jaudas šķeldas katli, kuri tika iedarbināti jau šā gada februārī. Uzstādītas arī nepieciešamās palīgiekārtas - kurināmā padeves iekārtas, kurināmā noliktavas, elektroiekārtas un veikti atbilstošie pieslēgumi u.c. Būvdarbu uzraudzību veica a/s Inspecta Latvija.

Projekta kopējās plānotās izmaksas 12,5 milj. latu bez PVN. Projekta realizācijai Ventspils pilsētas dome piesaistījusi ES līdzfinansējumu no Kohēzijas fonda 6 milj. latu apmērā, kas ir 50% no kopējām uz projektu attiecināmajām izmaksām. Tas ir maksimāli iespējamais līdzfinansējuma apjoms, kādu bija iespējams piesaistīt projektam.

Lai arī pašlaik elektroenerģiju Latvijā siltuma ražošanā kā energoresursu centralizētās siltumapgādes kompānijas neizmanto, tad 2030. gadā elektroenerģijas īpatsvars siltumapgādē varētu sasniegt 2 TWh.

Šādu atzinumu forumā AC/DC Tech 2024 pauda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, balstoties uz Rīgas Tehniskās universitātes un Trinomics 2023. gadā veiktā pētījuma prognozēm. Viņš uzsvēra, ka, pieaugot zaļās elektroenerģijas ražošanas apjomiem, jau tuvākajā laikā tiks sasniegts teorētiskais līmenis, kad pavasara-vasaras sezonā atbilstošos laikapstākļos visas Latvijas patēriņu varēs nosegt tikai ar saules paneļos saražoto elektroenerģiju un pat vēl paliks pāri. Tas nozīmē, ka jāsabalansē elektrības ražošana un patēriņš. Vienlaikus jau uzstādītās un vēl plānotās saules elektrostacijas ģenerēs iespaidīgu elektroenerģijas apmēru, taču tikai dienā un tikai atbilstošos laikapstākļos.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Pašvaldības SIA Ventspils siltums parakstījusi līgumu ar komandītsabiedrību Komforts EKO par biomasas ūdenssildīšanas katla AK 6000 rekonstrukciju vienam no Ventspils siltumavotiem.

Līgums noslēgts investīciju projekta «Ventspils pilsētas centralizētās siltumapgādes siltumavotu Ventspilī, Brīvības ielā 38 un Talsu ielā 69, rekonstrukcija, pārejot uz citu kurināmo – biomasu (koksni)» ietvaros. Esošā biomasas ūdenssildīšanas katla AK 6000 rekonstrukciju plānots veikt divu mēnešu laikā.

Projekta kopējās izmaksas paredzētas 12 , 49 milj. Ls bez PVN, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums ir seši miljoni latu (50% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām), pašvaldības SIA Ventspils siltums līdzfinansējums attiecināmo izmaksu segšanai arī ir seši miljoni latu, pašvaldības SIA Ventspils siltums finansējums neattiecināmo izmaksu segšanai ir 490 tūkstoši latu.

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Nākamo divu gadu laikā Ventspils siltumtīklos paredzēts ieguldīt aptuveni trīs miljonus latu, vairāk nekā miljonu latu piesaistot no ES Kohēzijas fonda.

Projekta iesniedzējs, virzītājs un realizētājs būs Ventspils pašvaldības SIA Ventspils siltums. Realizējot šo projektu, Ventspils pilsētā ar rūpnieciski izolētām caurulēm tiks rekonstruēti 7,4 kilometri siltumtrašu, kas ļaus samazināt siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās, kurināmā patēriņu, emisijas atmosfērā, kā arī avārijas riskus, norāda Ventspils siltums.

Šobrīd siltumtīklu kopējais garums Ventspils pilsētā Ventas labajā krastā ir 17,22 km, no kuriem 66,2% ir rekonstruēti ar rūpnieciski izolētām caurulēm. Ventas kreisajā krastā siltumtīklu kopējais garums ir 25,6 km, no kuriem 92,6% ir rekonstruēti ar rūpnieciski izolētām caurulēm. Pārējie siltumtīkli pārsniedz savu normatīvo kalpošanas ilgumu un ir sliktā tehniskā stāvoklī. Pašreiz tiek izmantotas siltumtrases, kuras būvētas pat 1970. gadā un vairs nav drošas ekspluatācijā.

Pašvaldības SIA Ventspils siltums atjaunojis siltumenerģijas padevi Pārventā.

Apkure atjaunota 5. decembrī, aptuveni pulksten 00.30.

Sakarā ar šķeldas padeves iekārtas neplānotu apstāšanos katlu mājā Talsu ielā 69, uz laiku bija pārtraukta siltuma padeve Pārventas klientiem. Apstāšanās bija saistīta ar to, ka katlu mājā paralēli siltuma ražošanai joprojām turpinās jauno iekārtu darbības ieregulēšana.

Ja tomēr kādā ēkā ir problēmas, piemēram, nesilst radiatori vai nav pietiekama karstā ūdens temperatūra, Ventspils siltums pārstāvji lūdz par to informēt ēkas pārvaldniekus. Ja pārvaldnieku neizdodas sazvanīt, tiek aicināts informēt PSIA Ventspils siltums dežūratslēznieku.

DB sadarbībā ar Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju un Rīgas BioEnerģiju šā gada 24. septembrī rīko konferenci Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums. Ieskicējam dažus no konferencē apspriežamajiem tematiem un aktualitātēm.

Saruna ar Guntaru Kokoreviču, Enerģijas risinājumu īpašnieku:

Kas siltumenerģijas nozarē pašlaik ir vissvarīgākais, par ko šajā konferencē noteikti būtu jārunā?

Pirmkārt, man ir prieks, ka centralizētā siltumapgāde beidzot tiek apskatīta atsevišķā konferencē, jo līdz šim siltuma ražotāji un piegādātāji palika lielo enerģētikas grandu – elektrības un gāzes uzņēmumu – ēnā. Taču, ja mēs paskatāmies kopējo ģimenes izdevumu grozu mūsu platuma grādos, tad siltums noteikti ir lielākā izdevumu pozīcija. Otrkārt, šī nozare ir ļoti lielu pārmaiņu priekšā, ko cilvēki ne vienmēr apzinās. Pārmaiņas ir saistītas gan ar klimata kontroles prasībām, ko aktīvi promotē ES, gan ar energoefektivitātes direktīvu, kas ir jāievieš arī Latvijā, gan arī tendencēm kā tādām, piemēram, attiecībā uz ēku siltināšanu. Tāpat aktualitāte ir arī energoresursu cena – gāze, biomasa utt. Priekšā ir vēl viena Eiropas struktūrfondu kārta, tāpēc ir ļoti svarīgi šo nosacīto dāvanu investēt pareizi, atbildīgi un tālredzīgi, nevis vienkārši apgūt naudu. Jāinvestē ir pareizos risinājumos, jo sevišķi tāpēc, ka vairāk šādas dāvanas mums nepienāksies.

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Centralizētās siltumapgādes sistēma Latvijā pēdējo gadu laikā ir ievērojami augusi un progresējusi, spējot sasniegt vairākus noteiktos mērķus, un daudzas Eiropas Savienības valstis mūsu centralizēto siltumapgādi var apskaust, Dienas Biznesa, Latvijas Gāzes un Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas rīkotajā siltumapgādes forumā «Izaicinājumi un sasniegumi kā siltumapgādes nozares attīstības dzinējspēks» sacīja Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) valdes priekšsēdētāja Ina Bērziņa-Veita.

Siltumapgāde veido 58% no kopējā enerģijas patēriņa Latvijā. Decentralizētā siltumapgāde veido 74% no kopējiem apjomiem, bet centralizētā siltumapgāde - 26%.

Centralizētā siltumapgāde lielā mērā augusi, pateicoties ES atbalstam, ieviesti arī viedie skaitītāji, bet individuālajā siltumapgādes sistēmā daudzās vietās saražotās siltumenerģijas uzskaite aizvien nenotiek, viņa uzsvēra.

Viens no siltumapgādes efektivitātes rādītājiem ir zudumi sistēmā. 2018.gadā vidējie zudumi centralizētās siltumapgādes tīklos bija 11,7%, turpretī vietējām siltumapgādes sistēmā puse ir apkures katli, kuru efektivitāte ir zem 60%.

«Individuālie katli neprot sekot līdzi energoefektivitātes rādītājiem, turklāt, uzliekot modernu katlu, tas nenozīmē, ka rādītāji būs labi,» atzina LSUA vadītāja.

Arvien pieaugošās kurināmā cenas dēļ Ventspilī par 18% plānots paaugstināt siltumenerģijas tarifu.

Kurināmā kopējās izmaksas palielinājušās par 59%. Ventspils siltumapgādes uzņēmums kā kurināmo izmanto mazutu, ogles un šķeldu. No iepriekšējā tarifa apstiprināšanas brīža 2009.gada septembrī šķeldas cena pieaugusi par 17%, ogļu cena par 31%, bet mazuta cena - vidēji par 100%. Mazuta cenas pieaugumu veicinājusi arī obligātā Eiropas Savienības prasība no 2011.gada par kurināmo lietot mazutu ar sēra saturu līdz 1%, kas ir par 8% dārgāks nekā mazuts ar sēra saturu līdz 3%, informē pašvaldības SIA Ventspils siltums preses sekretāre Inga Aulmane.

Ventspils siltums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedzis priekšlikumu siltumenerģijas tarifa palielināšanai - no pašreizējiem 38,07 latiem par megavatstundu (MWh) līdz 44,98 latiem par MWh, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Pašvaldības SIA Ventspils siltums piesaistījis 400 tūkst. latu Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējumu dūmgāzu kondensatoru uzstādīšanai biokurināmā katliem. Savukārt kopējais investīciju apjoms Ventspils siltumā šim mērķim būs teju viena miljona latu apmērā.

KF līdzfinansējuma piesaisti apstiprinājusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Projektu «Dūmgāzu kondensatora uzstādīšana biokurināmā katliem Ventspilī, Brīvības ielā 38» plānots īstenot 2014. gadā.

Tiek lēsts, ka projektā veiktās investīcijas, piesaistot arī Eiropas fonda līdzekļus, tiks atgūtas vairāk nekā divu gadu laikā. Ja KF līdzekļus neizdotos piesaistīt, paietu četri gadi, līdz veiktās investīcijas izdotos atgūt, informē Ventspils siltuma pārstāvji.

«Dūmgāzu kondensatora uzstādīšana dod iespēju palielināt šķeldas katlu siltumenerģijas ražošanas efektivitāti – ietaupīt kurināmo. Šķeldā ir apmēram 50% mitruma, kas sadegot sadalās ūdens tvaikos un šobrīd tas tiek izvadīts atmosfērā. Ar jaunās iekārtas palīdzību šis siltums tiks nogādāts atpakaļ sistēmā. Tas nozīmē, ka apkures katlam būs mazāk jāstrādā, lai līdz noteiktajai temperatūrai uzsildītu ūdeni, ko nodot siltumtīklos,» skaidrots uzņēmuma paziņojumā.

Ventspils jaunā poliklīnika un Ventspils domes ēka pēc rekonstrukcijas saskaņā ar Blower Door mērījumu tehnoloģijas datiem atbilst pasīvo māju standartam, pārsniedzot Latvijas būvnormatīvus.

Oktobrī divos Ventspils pilsētas objektos – poliklīnikas jaunbūvē(projekts Ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu attīstība Kurzemes reģionā – Ventspilī) un pilsētas domes ēkā (projekts Ventspils pilsētas domes ēkas renovācija Jūras ielā 36, Ventspilī) tika veikti gaisa caurlaidības mērījumi, lai noteiktu veikto būvdarbu kvalitāti.

Gaisa caurlaidības mērījumos konstatē gaisa apmaiņas kārtu jeb gaisa apmaiņas apjomu pret iekšējo telpas gaisa tilpumu, mēra, cik blīvi ēka uzbūvēta. Neblīvām ēkām raksturīga nekontrolējama aukstā gaisa ieplūde iekštelpās un siltā gaisa noplūde uz āru. Savukārt blīvi uzbūvētās ēkās nekontrolējama gaisa apmaiņa starp ēkas iekštelpu un ārējo vidi ir minimāla.

Izdevniecība "Dienas Bizness" 26. augustā organizē ikgadējo konferenci "Siltumapgāde 2020".

Šā gada konferences mērķis ir veicināt atklātu informācijas apmaiņu un diskusiju par siltuma ražotāju nākotnes iespējām, identificējot nozīmīgākos nozares izaicinājumus un riskus Eiropas Savienības iniciatīvas "Green Deal" jeb Zaļā kursa īstenošanā.

Konferences programma:

9.00 – 9.30 Reģistrēšanās/Pieslēgšanās pasākumam

9.30 – 9.40 Atklāšana

ES Green Deal iniciatīva un finansiālie atbalsti ekonomiskās atgūšanās periodā

9.45 – 10.00 Siltumapgādes un energoefektivitātes nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar ES fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus.

Tomēr tieši pirmā soļa speršana, jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju, līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Kā rubrikā “Zaudētais siltums” vēsta portāls LSM.lv, Lietuvā desmit gadu laikā izdevies nosiltināt divas reizes vairāk namu, nekā Latvijā, ieguldot renovācijas programmā aptuveni miljardu eiro (Latvijā – ap 500 miljoniem eiro)¹. Galvenie šķēršļi visu šo laiku bijušu nemainīgi: iedzīvotāju nespēja vienoties par mājas renovāciju un bailes uzņemties saistības. Mūsu kā daudzdzīvokļu namu renovācijas finansētāju pieredze rāda, ka iedzīvotājus bieži vien nepārliecina pat tas, ka uzskatāmi tiek parādīti reāli piemēri, kur pēc siltināšanas rēķins par siltumu samazinās uz pusi. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo abas minētās “barjeras” ir drīzāk emocionālas, ne racionālas, tāpēc tās ir iespējams pārvarēt, aktīvi šajā procesā iesaistoties namu apsaimniekotājiem un pašvaldībām.

Siltumuzņēmumiem bažas rada neskaidrības Energoefektivitātes likumā, kavēšanās ar ES fondu apguvi un centralizētās siltumapgādes sistēmas liberalizācija

Tādi ir galvenie problēmjautājumi, kas satrauc aptaujātos siltumapgādes jomas ekspertus pirms DB rīkotās konferences Evolūcija vai revolūcija – siltumapgāde pārmaiņu priekšā. «Lielākās bažas ir saistībā ar Energoefektivitātes direktīvu un likumu – ieilgusī neskaidrība par obligātā pienākuma shēmu, kas attieksies uz siltumuzņēmumiem. Tāpat joprojām nav skaidras Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošanas iespējas šajā atbalsta periodā līdz 2020. gadam,» teic Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants.

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Ventspilī plānots izveidot jaunrades un iedzīvotāju līdzdarbošanās infrastruktūru, kas ietvers ēku un teritorijas Tirgus ielā 5 un 7, Ventspilī sakārtošanu, un tajā izbūvēt atvērtā veida darbnīcu Zinātnes centram un iedzīvotājiem, grafiskā dizaina mācību centru un radošo biznesa inkubatoru – kopdarba vietu speciālistiem dažādās, ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, elektroniku un grafisko dizainu saistītās jomās, informē pašvaldībā.

Ventspils pilsētas domes piektdienas, 11. marta, domes sēdē tika pieņemts lēmums sadarbībā ar Cēsu novada domi sagatavot projekta pieteikumu Eiropas Savienības Pilsētu inovatīvo darbību programmā (Urban Innovative Actions) 1. uzsaukuma projektu konkursa aktivitātē Enerģētikas pārkārtošana.

Enerģētikas pārkārtošanā, lai mazinātu atkarību no fosilajiem un videi nedraudzīgajiem kurināmā veidiem, Ventspils pilsētas pašvaldība ir paveikusi daudz – rekonstruēta siltuma ražošana un sadale uzņēmumā Ventspils Siltums, renovētas un siltinātas daudzas ēkas, tā samazinot gan kaitīgo izmešu daudzumu gaisā, gan maksājumus, kas par apkuri ir jāmaksā šo ēku iedzīvotājiem. Nu pienācis laiks iegūto pieredzi vērst plašāk.

Līdz ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) tirdzniecības misijā uz ASV no šodienas līdz

Tik apjomīga uzņēmēju delegācija no Latvijas uz ASV ne reizi nav devusies. Viņš tic, ka vizītes laikā izdosies piesaistīt investīcijas vismaz viena miljarda eiro apmērā.

Savukārt LIAA klāsta, ka tirdzniecības misijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus ekonomisko attiecību attīstībai ar ASV, lai piecu gadu periodā dubultotu tirdzniecības attiecības ar ASV, sasniedzot 1,9 miljardus eiro apgrozījumu. Tāpat plānots, ka uzņēmumu, kas dodas vizītē uz ASV, tirdzniecības apgrozījums ar ASV gada laikā varētu pieaugt par 15%, bet investīciju jomā kā tiešais vizītes mērķis ir identificēt vismaz trīs jaunus investīciju projektus, kuru kopējais apjoms varētu sasniegt 150 miljonus eiro.

Publisko iepirkumu jomā ir vajadzīgas reformas, jo pašlaik pašmāju ražotāji no līdzdalības tajos tiek nepamatoti izstumti mākslīgi paaugstināto prasību dēļ

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijā lielākā rūpnieciski izolēto cauruļu ražotāja SIA Izoterms valdes priekšsēdētājs Valērijs Kļimovs. Viņaprāt, situācija ir absurda, jo nekur citviet ārzemēs tādas prasības, kas no dalības iepirkumā izslēdz teju vai visus, tāpat arī vietējos pretendentus, izņemot vienu, netiek piemērotas.

Kāda ir Jūsu pieredze, startējot siltumapgādes kompāniju publiskajos iepirkumos?

Ir gan pozitīvi piemēri, kur vietējie ražotāji netiek ignorēti, gan arī tādi, kuri, maigi izsakoties, izraisa sašutumu.

Pati pieeja, ka, ja daži izstrādājumi ir efektīvāki, tad tie var maksāt attiecīgi dārgāk, neizraisa nekādu jautājumu, ja tas ir kaut kā pamatots. Šādi situācija izskatās tādu lielu un nopietnu uzņēmumu rīkotajos iepirkumos kā Rīgas siltums, Ventspils siltums un dažos citos, kad proporcija cena/kvalitāte ir sakarīga.

Pašvaldības SIA Ventspils Siltums noslēgusi atklāto konkurusu par rekonstrukciju vienam no pilsētas siltumavotiem Brīvības ielā 38, liecina informācija Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Siltumavota rekonstrukciju paredzēts veikt «Venstpils pilsētas centralizētās siltumapgādes siltumavotu Ventspilī, Brīvības ielā 38 un Talsu ielā 69, rekonsrtukcija, pārejot uz citu kurnāmo – biomasu (koksni)» projekta ietvaros.

Atklātā konkursa uzvarētāja izvēles galvenais kritērijs bija zemākā piedāvātā cena. Kopumā projektam pieteicās trīs pretendenti, un par uzvarētāju tika atzīts pašvaldības SIA Labiekārtošanas kombināts.

Paredzamā iepirkuma līgumcena ir aptuveni 5,432 miljoni latu.

Db.lv jau vēstīja, ka šā gada septembra beigās pašvaldībsa SIA Venstpils Siltums parakstījusi līgumu ar komandītsabiedrību Komforts EKO par biomasas ūdenssildīšanas katla AK 6000 rekonstrukciju.