Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Saeima vēlēs prezidentu. Lai arī kā, vienmēr ir bijuši divi jautājumi – kādu prezidentu gribam un kādu mums vajag? Tas, ko gribam, nav tas, ko vajag, un kas ir svarīgāk – tautas griba vai valsts intereses?

Par to, ko gribam. Sauc, kuru uzvārdu vēlies, puse Latvijas iedzīvotāju kandidātu noraida. Ja kandidāts ar kādu darbu sabiedrībā pazīstams, tad noteikti ir tā puse, kas saka, ka darbs nekam neder, bet, ja pilsonis neko ievērības cienīgu nav paveicis, tad vispār nav viedokļa, un arī tas ir slikti. Nereti spriedelējumi ļaudis noved pie atziņas, ka gribas tautas vēlētu prezidentu. Tad gan būs labi! Diemžēl izvēles veids nemaina tautas alkas pēc vienības.

Mēs paši nezinām, kādu prezidentu mums vajag, ja notiks mūsdienu karš.

Alkst latvieši vienības ideāla – vadoņa un visu priekšstāvja, tomēr diktatoru Kārli gribēt nedrīkst. Tādēļ tautas gribēts prezidents ir tāds Baltais tēvs, kurš, baltu bārdu vai gludu pazodi brucinādams, saka visiem, kā ir pareizi, bet pie varas tieši netiek laists. Atcerieties mūsu prezidentus un ievērosiet, ka labā tautas atmiņā ir tie, kuri zināja teikt, kā ir pareizi, bet tie, kuri nezināja, kas paši ir, izpelnījušies vien izsmieklu. Ar prezidentiem Latvijā dažkārt neveicas. Nav viedā vīra amatā, un gaida tauta nākamo, prezidenta krēslam piedodama grēkus.

Jauni partneri, līgumi un sadarbības iespējas Vācijā, ar šādiem rezultātiem šonedēļ noslēdzies pirmais Vācijas-Baltijas Digitālais samits Dīseldorfā, informē tā rīkotāja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK).

Pasākums, kurā galvenie akcenti tika likti uz aktualitātēm e-pārvaldes, kiberdrošības un tā dēvēto Viedo Pilsētu jomā, pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, no kuriem ievērojams vairākums bija Vācijas uzņēmumu, iestāžu un institūciju pārstāvji.

Baltijas valstu panākumus digitālajā jomā atzina arī Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs Andreass Pinkvarts, kurš kopā ar AHK prezidentu Tomasu Šēlkopfu atklāja samitu.

«Baltijas valstis uzņēmējdarbībā un pārvaldē veiksmīgi soļo uz digitālo nākotni. Par to es pārliecinājos pagājušajā gadā vizītes laikā Igaunijā, kur ieguvu daudz noderīga mūsu projektiem Ziemeļreinā-Vestfālenē. Esmu gandarīts, ka Ziemeļreinā-Vestfālenē uzņēmumiem un iestādēm tagad ir arī iespēja Vācijas-Baltijas Digitālajā samitā tieši iepazīties ar šo progresīvo paraugreģionu pārstāvjiem un gūt impulsus digitālajam attīstībai,» atzina Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs.

Četru bijušo Valsts prezidentu nodrošināšana ar dzīvokli, eksprezidenta pensiju, sekretāri, transportu un apsardzi, valstij 2018. gadā izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina raidījuma «LNT TOP 10» aplēses.

Precīzu summu eksprezidentu nodrošināšanai gan nevar noteikt, ņemot vērā necaurspīdīgos izdevumus par eksprezidentu transportu un apsardzi, ko nodrošina Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Militārā policija. Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas ir visnotaļ dāsns – vairumam, bet ne visiem eksprezidentiem, valsts nodrošina dzīvokli.

Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem ir grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana – 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro, tikmēr vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš ir atteicies no valsts garantētā dzīvokļa. Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro. Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.

Vācijas Centrālā banka (Deutsche Bundesbank) Baltijas reģionam nozīmējusi atsevišķu pārstāvi, kurš pastāvīgi ziņos par ekonomiskajām norisēm un finanšu sistēmu reģionā, lai veicinātu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas centrālo banku sadarbību un paplašinātu minēto valstu tautsaimniecību sadarbību.

Ar sava pārstāvja nozīmēšanu Vācija ir paudusi skaidru ekonomisko interesi par Baltijas reģionu, tā palielinot valstu potenciālu piesaistīt starptautisku kompāniju interesi un kapitālu, veicinot inovācijas, kļūstot interesantākiem augsti kvalificētam darba spēkam, attīstot banku sektoru, kā arī atvieglojot jaunu starptautisku biznesa projektu uzsākšanas procesus.

Trešdien, 31. janvārī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Vācijas Centrālās bankas valdes locekli Burkhardu Balcu (Burkhard Balz) un tikko nozīmēto bankas pārstāvi Baltijas valstīs Nikolu Marcinko (Nikola Marcinko). Tikšanās laikā puses apsprieda aktuālo situāciju Latvijas ekonomikā un Baltijas reģiona priekšrocības.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lielākā daļa jeb 78% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem atbalsta ideju, ka Valsts prezidentu varētu ievēlēt tauta, liecina pētījumu aģentūras un LNT raidījuma 900 sekundes veiktās aptaujas dati.

42% aptaujāto «noteikti atbalsta» šādu ideju, bet 36% - «drīzāk atbalsta» domu par tautas vēlētu prezidentu.

Salīdzinoši biežāk starp idejas par tautas vēlētu Valsts prezidentu atbalstītājiem ir sievietes, cittautieši, speciālisti un darbinieki, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši zemiem ienākumiem, novēroja pētījuma veicēji.

Savukārt 15% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta ideju par tautas vēlētu Valsts prezidentu (10% - drīzāk nē; 5% - noteikti nē).

Salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri neatbalsta ideju par tautas vēlētu Valsts prezidentu, ir vīrieši, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši augstākiem ienākumiem.

Premjers Māris Kučinskis ir izveidojis darba grupu Latvijas «finanšu sektora pārveidei», kurā ietilpst trīs skandināvu banku un vienas amerikāņu īpašumā esošas bankas pārstāvji, bet nav neviena vietējās bankas pārstāvja. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau pirms tam ir publiski pieļāvusi desmit vietējo banku likvidāciju. Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis intervijā Dienas Biznesam atzīst, ka šāds premjera darba grupas sastāvs, iespējams, ir «mājiens» par nākamo notikumu attīstības virzienu un pievienojas laikraksta bažām par iespējamu skandināvu banku karteļa veidošanos Latvijas teritorijā.

Latvijas četrās lielākajās bankās – Swedbank, Luminor Bank, SEB bank un Citadele banka – jaut tagad tiek apkalpoti 90% klientu. Noguldījumu apjoms rezidentu un nerezidentu bankās līdz šim gan dalījās aptuveni 60% pret 40%, bet vietējā kapitāla īpašumā esošās bankas darbojās pārsvarā nerezidentu sektorā. Taču ārvalstu noguldītāju izspiešana no Latvijas, ko iezīmē gan ABLV Bank darba apturēšana, gan bēdīgi slavenā Danas Reiznieces-Ozolas tēze par tikai 5% nerezidentu noguldījumu, kam ir jāpaliek mūsu bankās, visai drīz var novest pie situācijas, ka Latvijas tirgū pilnībā dominēs tikai četras premjera darba grupā pārstāvētās ārvalstu bankas, no kurām trīs turklāt ir viena reģiona – Skandināvijas bankas.

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

Ar Zirnekļcilvēka iesauku pazīstamais franču alpīnists Alēns Robērs piektdien uzkāpis Honkongas debesskrāpī un izvietojis tur transparentu, mudinot uz mieru protestu pārņemtajā pilsētā.

Plakātā redzama sarokošanās, kā arī Honkongas un Ķīnas karogi.

Honkongā vairākus mēnešus turpinās valdības oponentu protesti, kas bieži pāraug sadursmēs ar policiju.

57 gadus vecais francūzis, kurš kļuvis slavens ar kāpšanu debesskrāpjos, sacīja, ka viņa jaunākā akcija ir «uzstājīgs aicinājums uz mieru». «Iespējams, ar to, ko es daru, es varu mazināt temperatūru vai varbūt izraisīt smaidu. Jebkurā gadījumā, tāda ir mana cerība,» paziņojumā medijiem apliecināja Robērs.

Vēstījums, uzkāpjot 68 stāvus augstajā debesskrāpī «Cheung Kong Center», bijis «uzstājīgs aicinājums uz mieru un konsultācijām starp Honkongas tautu un tās valdību».

Robēra akcija tīmeklī izsaukusi dažādu reakciju.

«Ņemot vērā, ka virkne Vācijas lielražotāju daļu savas produkcijas ražo ārvalstīs, Latvijai ir ļoti labas iespējas vēl plašāk iekļauties šajā piegādes ķēdē, kas būtu liels ieguvums Latvijas uzņēmējiem un ekonomikai, radot jaunas investīcijas un darbavietas.»

Tā pēc tikšanās ar Vācijas ekonomikas un tehnoloģiju ministru Filipu Rosleru (Philipp Rösler), kurš otrdien industriālajā gadatirgū Hannover Messe apmeklēja Latvijas nacionālo stendu, pauda Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš savu Vācijas kolēģi iepazīstināja ar Latvijas uzņēmumiem, to darbības profilu un piedāvājumu potenciālajiem biznesa partneriem Vācijā.

«Hannover Messe, kas ir centrālais industriālais gadatirgus pasaulē, ir lieliska iespēja pastāstīt un iepazīstināt ar sevi, rast jaunus sadarbības partnerus un biznesa attīstības iespējas. Tāpēc liels prieks, ka Latvijas nacionālais stends, kurā šogad ir pārstāvēti astoņi uzņēmumi, ir plaši apmeklēts, piesaistot arī Vācijas amatpersonu neviltotu interesi. Politiķu uzdevums ir atvērt durvis, ielikt pamatus valstu attiecībām. Savukārt uzņēmējiem pārliecinoši jāieliek kāja atvērtajās durvīs, veidojot biznesa kontaktus, lai vēlāk īstenotu arī praktiskus sadarbības projektus,» sacīja D. Pavļuts.

Vācijas miljardiem eiro vērtais atjaunojamo enerģijas resursu infrastruktūras izveides plāns var kļūt par dārgāko kļūdu valsts enerģētikas vēsturē. Paredzētās investīcijas var sāpīgi ietekmēt vāciešu maciņu, bet pievēršanās saules enerģijai atstāj novārtā lētākus atjaunojamos resursus.

Tomēr saules enerģijas nozarei ir spēcīgs lobijs un politiķi tam nespēj pretoties, raksta Vācijas laikraksts Spiegel, norādot, ka nesen jaunais Vācijas vides ministrs Peters Almeiers (Peter Almaier) tikās ar Vācijas atjaunojamo resursu nozares pārstāvjiem un sarunu rezultātus Vācijas sabiedrība drīzumā sajutīs ar lielākiem elektroenerģijas rēķiniem.

Tā jau nākamgad ir visai liela iespēja, ka trīs cilvēku liela vāciešu ģimene elektrības rēķinos papildus samaksās 175 eiro, lai valsts izveidotu atjaunojamās enerģijas infrastruktūru.

Vācijas medijs atzīmē, ka plānā iekļauti ievērojami atvieglojumi saules enerģijas nozarei, kas esot visdārgākā atjaunojamās enerģijas tehnoloģija, kā arī maz piemērota Vācijas klimatam. Spiegel raksta, ka iepriekš pats P. Almeiers kritizējis Vācijas saules enerģijas plānus, kas valstij nesīšot papildus izdevumus vairāku miljardu eiro apmērā. Tomēr tagad, pēc nokļūšanas vides ministra amatā, viņš esot mainījis savu viedokli.

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Ģenerālprokuratūra uzlikusi arestu kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto uzņēmēju un bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera uzņēmumu daļām, noskaidroja aģentūra LETA.

Digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto personu mantai uzlikts arests. Aģentūrai LETA zināms, ka arests uzlikts arī Šlesera un Šķēles atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem un uzņēmumu daļām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka martā piemērots arests Šķēlem piederošajiem 40% uzņēmumā "Uzņēmumu vadība un konsultācijas", kur viņa daļu nominālvērtība ir noteikta 88 888 eiro. Šajā uzņēmumā pārējie 60% līdzīgās daļās pieder Šķēles meitām.

Biznesa konsultāciju jomā strādājošais uzņēmums pērn strādājis ar 933 447 eiro apgrozījumu un 103 697 eiro peļņu. 2019.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 993 094 eiro, bet peļņa - 8 903 eiro.

Tāpat piemērots arests Šķēlem pilnībā piederošajam uzņēmumam "TA sabiedrība". Šajā uzņēmumā arests uzlikts visām Šķēlem piederošajām daļām 4020 eiro nominālvērtībā. Rīgā, Dzirnavu iela 68, reģistrētais uzņēmums 2019.gadā strādājis bez apgrozījuma, bet ar 971 000 eiro zaudējumiem, savukārt dati par 2020.gadu vēl nav pieejami.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis septembrī iecelts divu AS "A.C.B." grupas ceļu būves uzņēmumu valdēs, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kopš 3.septembra Gulbis ir SIA "8 CBR" valdes loceklis, bet kopš 1.septembra - SIA "Ceļi un tilti" valdes loceklis.

Ceļu un tiltu būves kompānija "8 CBR" pagājušajā gadā ir strādājusi ar 33,197 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 51% vairāk nekā 2019.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 2,1 reizi, sasniedzot 2,311 miljonus eiro. Kompānija "8 CBR" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 303 226 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir "A.C.B." (99,5%), Zoja Bulko (0,25%) un Igors Bulko (0,25%).

Savukārt "Ceļi un tilti" pagājušajā gadā strādāja ar 24,821 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 22,1% vairāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 1,2% un bija 1,402 miljoni eiro. Kompānija "Ceļi un tilti" reģistrēta 1991.gadā. Uzņēmuma īpašnieki ir "A.C.B." (93,53%) un vēl septiņas privātpersonas.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/LET_9561021.jpg

PAR: Gunārs Kūtris, Satversmes tiesas priekšsēdētājs:

Neredzu iemeslu, kāpēc Latvijā nevarētu sākties diskusija par tautas vēlētu Valsts prezidentu, perspektīvā izvēlēties šādu modeli.

Protams, lai to izdarītu, būtu jāgroza Satversme, kas šobrīd paredz, ka prezidents tiek ievēlēts ar parlamenta balsu vairākumu, tomēr tā nav nekāda problēma. Proti, es neredzu iemeslu, kāpēc nebūtu iespējama Satversmes grozīšana. Jāņem vērā, ka Eiropā jau šobrīd ir pietiekami daudz demokrātisku parlamentāru republiku, kurā prezidents ir visas tautas vēlēts.

Jārēķinās gan arī, ka tādējādi būtu jāpaplašina arī prezidenta pilnvaras, taču vismaz pagaidām es atturētos paust savu viedokli par to, cik lielā mērā un kurā virzienā tas būtu jādara. Skaidrs, ka, lemjot par šo jautājumu, vajadzēs rīkoties ļoti uzmanīgi, lai nepieļautu būtiskas kļūdas. Izvēloties šādu modeli, mēs varētu rēķināties ar diviem pozitīviem aspektiem.

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) ievēlēšanai par Valsts prezidentu "Jaunā vienotība" (JV) tagad meklē atbalstu pie Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij!"), intervijā laikrakstam "Diena" paudis JV koalīcijas partnera - "Apvienotā saraksta" (AS) - zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Viņš asi kritizē JV par to, ka tā esot "uzmetusi" vairākus savus partnerus un gribējusi sašķelt AS, atkārtoti ievēlot par Valsts prezidentu Egilu Levitu. "Domāju, ka JV pieļāva kļūdu aiz kļūdas un rada sev situāciju, no kuras es īsti viņiem izeju ārā neredzu. Nesaku, ka izejas nav, es to neredzu, vismaz ne lai saglabātu JV vadītu valdību. Un es pat tagad nerunāju par koalīciju," intervijā "Dienai" izteicies Šmits.

Politiķa redzējumā, viss, ko JV patlaban dara, ir manipulēšana un "uzmešana". "Domāju, JV ļoti strauji virzās uz to kritisko masu, kad tu esi tik daudz un tik bieži, un tik brutāli solījis, bet nepildījis jeb, latviski sakot, uzmetis, ka vienā brīdī neatkarīgi no uzskatu dažādības - ideoloģiskas, ekonomiskas vai vēl kādas - pārējie var apvienoties un nolikt to vienu stūrī padomāt, kā saka. Es nesaku, ka esam tur, bet mēs strauji tuvojamies."

Par jauno Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu piektdien kongresā negaidīti kļuvis Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Kirovu Lipmanu.

LHF biedri piektdien balsojumā ar 12 balsīm lēma par iepriekšējās valdes atsaukšanu. Lai atsauktu valdi, bija nepieciešamas vismaz 11 balsis, līdz ar to piektdien notiks jaunas valdes vēlēšanas, tostarp arī tās priekšsēdētāja. Neviens no biedriem LHF prezidenta amatam nelēma virzīt Lipmanu, bet tika izvirzīts Kalvītis, kurš pēcāk arī tika ievēlēts vadītāja amatā.

Kopumā kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.

«Paldies par iepriekšējās valdes darbu. Biju ilgās pārdomās, pirms piekritu kandidēt amatam. Kopā ar Kirovu esmu ilgstoši strādājis, arī kad biju valdības vadītājs,» uzreiz pēc ievēlēšanas teica Kalvītis. «Briesmīgākais, ka hokeja vadība ir saplēsusies. Jaunajai valdei jāpanāk, lai visi spētu kopā strādāt un visu savu ideju bagātību ieguldīt hokeja attīstībā. Cilvēkiem jāpieņem izaicinājumi. Man nebija daudz laika domāt, tās bija stundas. Esmu daudzus gadus bijis hokejā un arī atlikušo mūžu tur pavadīšu.»

Vienotības izvirzītais premjera amata kandidāts Artis Pabriks (V) šodien ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu pārrunājis iespējamo valdības sastāvu, savukārt prezidents savu viedokli pēc konsultāciju otrās kārtas plāno sniegt trešdien.

Pabriks pēc tikšanās sacīja, ka ar prezidentu tika pārrunāts iespējamais Ministru kabineta sastāvs, taču sīkākas detaļas par šo jautājumu žurnālistiem neatklāja. Prezidentam arī neesot bijis papildu jautājumu Pabrikam, jo viņš pietiekami labi pazīst pašreizējo aizsardzības ministru un viņa profesionālo darbību.

Savukārt demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis (V) norādīja, ka prezidents savu viedokli sniegs trešdien, 11.decembrī, kad beigsies politisko konsultāciju otrā kārta.

Vienotības saruna ar prezidentu gan bija neierasti īsa salīdzinājumā ar pirmās kārtas sarunām - paredzēto 45 minūšu vietā tā ilga aptuveni 15 minūtes. Vienotības līdere Solvita Āboltiņa to skaidroja ar to, ka prezidentam nebija jautājumu.

Laiku pa laikam kāds no politiskajiem spēkiem pieķeras visnotaļ jutīgam jautājumam – Valsts prezidenta ievēlēšanas sistēmas maiņai Latvijā. Proti, grozījumu veikšanā Satversmē paredzot, ka Valsts prezidentu ievēl nevis parlaments, bet gan tauta.

Principā doma ir apsveicama. Ņemot vērā pēdējo vairāk nekā 20 gadu pieredzi kaut vai attiecībā uz kandidātu izraudzīšanu šim amatam, kad teju pēdējā brīdī preses fotogrāfiem priekšā tiek pastumta potenciālā valsts pirmā persona, nenāktu par skādi ieviest sistēmu, ka tauta pati ievēl vienu no valsts simboliem. Tādā gadījumā vismaz varētu rēķināties ar kandidātu pamatīgāku iepazīšanu, viņu neatkarību no politiskā tirgus, kā arī garantiju, ka Rīgas pilī strādās sabiedrībā populārs cilvēks.

Būsim atklāti, no līdzšinējiem atjaunotās brīvvalsts prezidentiem vienīgais, kuram būtu bijušas izredzes kļūt par tautas vēlētu Rīgas pils saimnieku, bija Guntis Ulmanis, un arī tikai tāpēc, ka viņam ir «pareizais» uzvārds. Jāatgādina, ka pat visu laiku populārākā atjaunotās Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmo reizi augstajā amatā nonāca kā ļoti šauram cilvēku lokam zināms cilvēks – lielākajai sabiedrības daļai viņa bija vienkārši tautiete no Kanādas. Kritiku neiztur arī apgalvojums, ka gadījumā, ja notiktu izšķiršanās par tautas vēlētu prezidentu, vajadzētu būtiski mainīt visu Satversmi, nosakot, ka Latvija ir prezidentāla valsts, kurā teju viss ir atkarīgs no viena cilvēka. Eiropā vien ir vairāki piemēri, kas liecina – ir iespējams izveidot sistēmu, kad prezidentu ievēl tauta, būtiski viņam nepalielinot pilnvaras. Tātad to ir iespējams izdarīt arī Latvijā. Problēma slēpjas kur citur...