Vācijas valdošās koalīcijas un opozīcijas partijas prezidenta amatam vienojušās virzīt bijušās Austrumvācijas cilvēktiesību aktīvistu un luterāņu mācītāju Joahimu Gauku, pavēstījusi kanclere Angela Merkele.
J. Gauka kandidatūru Vācijas prezidenta amatam ierosināja izvirzīt opozīcijā esošās Sociāldemokrātu un Zaļo partijas. A. Merkele piekritusi opozīcijas izvirzītam prezidentam, lai izvairītos no ieslīgšanas politiskos cīniņos, kas var novērst uzmanību no eirozonas parādu krīzes atrisināšanas, ziņo Reuters.
Topošais Vācijas prezidents 2010. gadā jau tika izvirzīts šim amatam, taču toreiz viņu neatbalstīja A. Merkele, kuras favorīts bija iepriekšējais valsts prezidents Kristiāns Vulfs.
J. Gauks Vācijā ir plaši pazīstams par savu disidenta darbību Austrumvācijā un režīma noziegumu pētīšanu. J. Gauks nereti ticis dēvēts par «Vācijas atbildi Nelsonam Mandelam». Topošajam Vācijas prezidentam ir 72 gadi, viņš ir precējies un viņam ir četri bērni.
Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā par savu atkāpšanos no prezidenta amata paziņoja Vācijas iepriekšējais prezidents Kristiāns Vulfs. Par savu demisionēšanu viņš paziņoja pēc tam, kad prokuratūra aicināja parlamentu atcelt viņa tiesisko imunitāti.
Vācijas prezidents tika apsūdzēts naudas, dāvanu un pakalpojumu nelikumīgā saņemšanā. Laikā, kad viņš bija Lejassaksijas federālās zemes premjerministrs, K. Vulfs no kāda uzņēmēja sievas saņēmis aizdevumu 500 tūkstošus eiro apmērā mājas iegādei.
Paziņojot par savu atkāpšanos, K. Vulfs uzsvēra, ka «vienmēr ir rīkojies likumdošanas ietvaros», tomēr ir pieļāvis arī «kļūdas». Viņš arī norādīja, ka zaudējis vāciešu uzticību un novērsis uzmanību no svarīgiem jautājumiem.