Vienotu kritēriju un standartu trūkums valsts un pašvaldību konkursu nolikumos padara konkursus necaurspīdīgus un veicina neefektīvu valsts līdzekļu izmantošanu, uzskata vairāki uzņēmēji. Piemēram, Valsts Ieņēmumu dienesta rīkotajā konkursā formālu iemeslu dēļ noraidīti seši, tostarp, divi lētākie piedāvājumi.
Iepirkums paredz robežkontroles punkta Grebņeva rekonstrukciju, jauna kontroles paviljona būvniecību un autoceļa A13 posma rekonstrukciju. Pamatojoties uz formālu iesniegto piedāvājumu neatbilstību konkursa nolikumam, Valsts Ieņēmumu dienesta izveidotā konkursa komisija noraidījusi sešus no astoņiem piedāvājumiem, tajā skaitā - lētākos.
Izskatīti tikai divi piedāvājumi – SIA Arčers (konkursa uzvarētājs) un SIA Skonto būve, kuras piedāvājums bija visnekonkurētspējīgākais cenas un piedāvātā izpildes termiņa dēļ. Lētākā piedāvājuma iesniedzējs a/s UPB vērsies Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), kā arī nosūtījis vēstuli premjeram, kurā vēršas pret konkursu principiem kopumā. „Pēdējā laikā vairāku valsts un pašvaldību institūcijās izveidoto konkursu komisiju darbs, mūsuprāt, kļūst arvien necaurspīdīgāks, birokrātiskajās procedūrās sapītāks un uzņēmējdarbības vienlīdzību arvien mazāk veicinošs, kas noved pie neefektīvas valsts līdzekļu izmantošanas.” Premjers vēstuli nodevis izskatīšanai Finanšu ministrijā. Vairāki Db aptaujātie uzņēmēji norāda arī uz to, ka iepirkumu komisijās nav augsta līmeņa amatpersonu, līdz ar to atbildību par miljonu tērēšanu deleģē ierindas birokrātiem. SIA Arčers atturējās komentēt konkrētā konkursa norisi, taču kompānijas vadība Db uzsvēra, ka „abām rokām balsotu par” skaidru, nepārprotamu kritēriju ieviešanu nolikumos, turklāt par vienu no galvenajiem vērtēšanas kritērijiem nosakot sociālā nodokļa nomaksu, kas izslēgtu dempingu uz nodokļu nemaksāšanas rēķina.
Konkursa iepirkuma komisija izslēgusi a/s UPB no dalības iepirkuma procedūrā, pamatojoties uz to, ka UPB par apakšuzņēmējiem iesniegusi izziņu no Sodu reģistra aktuālās bāzes, nevis izziņu par to, ka pēdējo trīs gadu laikā apakšuzņēmēji nav saukti pie administratīvās atbildības. U. Pīlēns Db norādīja, ka pusotrs miljons latu starpība piedāvātajā cenā un pusgadu īsāks izpildes termiņš bija tā vērts, lai komisija pieprasītu precizēt iesniegto informāciju vai paskaidrot iesniegto dokumentu. Otrs lētākais piedāvājums, ko iesniedza Merks/Saldus ceļinieks, noraidīts arī viena iesniegtā dokumenta formālas neatbilstības dēļ. Parasti konkursos tik sīku prasību neesot. „Ja paskatāmies valsts un arī pašvaldību līdzīgu konkursu nolikumus, tad aina paveras tik raiba, ka tas nevar būt normāli!” Db sacīja SIA Saldus ceļinieks izpilddirektors Gints Karols. Pēc viņa teiktā, nepieciešama normatīvā bāze, pamata standarti, kam jābūt katrā nolikumā – līdzīgi, kā tiek regulēta kvalitātes vadība ar ISO sertifikātiem. Uzņēmējs uzskata, ka tas, pirmkārt, atvieglotu konkursu sagatavošanu, otrkārt, lēmuma pieņemšanā būtu divi skaidri kritēriji - pretendenta kompetence un cena.
Uzņēmēji norāda, ka konkursu komisijām nav pietiekama atbildības līmeņa – to sastāvā nav nedz iestādes (šajā gadījumā – VID) vadītāja, nedz valsts sekretāra, neviena, kas nestu atbildību tiešā veidā par finanšu izlietojumu. Taupības apstākļos par summām desmit miljonu līmenī lemj ierēdnis, kuram nav civiltiesiskās atbildības, uzskata a/s UPB prezidents. „Robežkontroles Grebņeva rekonstrukcijas iepirkuma veikšanai ar VID) ģenerāldirektora rīkojumu tika izveidota iepirkuma komisija, kuras darbībā tika pieaicināti arī eksperti būvniecības jautājumos /../. Darbība iepirkuma komisijās ir laikietilpīgs un darbietilpīgs process, kas zināmā mērā apgrūtinātu VID augstāko amatpersonu tiešo pienākumu kvalitatīvu un savlaicīgu veikšanu. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 23.panta ceturto daļu iepirkuma komisija nodrošina iepirkuma procedūras dokumentu izstrādāšanu, protokolē iepirkuma procesa gaitu un ir atbildīga par iepirkuma procedūras norisi. Katrs komisijas dalībnieks – ierēdnis vai darbinieks – atbilstoši savai kompetencei atbild par savu pienākumu izpildi saskaņā ar likumu /../,” komentē VID.
Visu rakstu lasiet 11. decembra Dienas Biznesā.
