2012.gada deviņos mēnešos apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspils pilsētā sasniedza 86 milj. Ls jeb par 51% vairāk nekā 2011.gada deviņos mēnešos.

Ventspils pēc apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma ierindojas 4.vietā aiz Rīgas, Liepājas un Daugavpils, atsaucoties uz statistikas datiem, norāda Ventspils domes ekonomikas nodaļas vadītājs Laimonis Strujevičs.

Salīdzinot ar 2011.gada 9 mēnešiem, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoms pieaudzis par 51%. Ventspils pilsēta apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma dinamikā starp republikas pilsētām ieņēma 1.vietu (vidējais pieaugums Latvijā 13%, Liepājā 30%, Jelgavā 19%, Daugavpilī 12%, Rīgā 9%, Valmierā 9%, Jūrmalā 4% un Jēkabpilī 1%).

Ventspils pilsētā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide uz 1 iedzīvotāju 2012.gada deviņos mēnešos sasniedza Ls 2259. Republikas pilsētu grupā pēc apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoma uz 1 iedzīvotāju Ventspils ierindojas 3.vietā aiz Liepājas un Valmieras. Salīdzinot ar 2011.gada 9 mēnešiem, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide uz 1 iedzīvotāju Ventspilī pieaugusi 1.5 reizes.

Liepājā šā gada pirmajā ceturksnī, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju, rūpniecības produkcija saražota 687 Ls apmērā un realizēta 769 Ls apmērā, kas ir augstākie rādītāji starp septiņām lielākajām pilsētām.

Lai gan saražotās rūpniecības produkcijas realizācijas apjoms naudas izteiksmē 1. ceturksnī Liepājā samazinājies par 2.7%, tas ir zemākais kritums starp septiņām lielākajām Latvijas pilsētām, rāda pašvaldības apkopotie statistikas dati.

2009.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2008.gada 4.ceturksni saražotās rūpniecības produkcijas apjomi naudas izteiksmē samazinājies gan Latvijā kopumā, gan visās septiņās lielākajās Latvijas pilsētās. Liepājā šā gada 1.ceturksnī saražota rūpniecības produkcija par 58.2 milj. Ls (6.6% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2008.gada 1.ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaides apjoms samazinājies par 35.8 milj. Ls, jeb par 38.1%.

2012.gada deviņos mēnešos Liepājas apstrādes rūpniecības uzņēmumu rūpniecības preču izlaides apjoms naudas izteiksmē sasniedz 99.4% no visa 2011.gada apstrādes rūpniecības preču izlaides apjoma.

Savukārt realizēto preču apjoms šajā laika periodā ir par 8.4 milj. Ls jeb par 2.5% vairāk nekā 2011.gadā kopā realizēto preču apjoms.

2012.gada deviņos mēnešos Liepājā rūpniecības produkcija saražota par 328.3 milj. Ls (10.3% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2011.gada deviņu mēnešu periodu, rūpniecības produkcijas izlaides apjoms palielinājies par 75.9 milj. Ls jeb par 30.1%.

Liepājā aug rūpniecība

Liepājas apstrādes rūpniecības uzņēmumu rūpniecības preču izlaides apjoms naudas izteiksmē šā gada deviņos mēnešos sasniedz 99.4% no visa 2011.gada apstrādes rūpniecības preču izlaides apjoma.

Realizētās rūpniecības produkcijas apjoms 2012.gada deviņos mēnešos bija 344.2 milj. Ls (10.6% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2011.gada deviņiem mēnešiem, realizētās rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies par 86.7 milj. Ls jeb par 33.6%.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

2020. gada oktobrī, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,2 %. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 17,5 %, samazinoties saražotās elektroenerģijas apjomam hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās un gāzes piegādei patērētājiem. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide saruka par 1,2 %.

Šī gada oktobrī no kopumā 22 apstrādes rūpniecības nozarēm produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja 12 nozares, tai skaitā divas no trim pēc īpatsvara lielākās – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana (kāpums attiecīgi par 8,2 % un 2,5 %). Ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 19,8 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 11,4 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pirmo mēnesi šogad produkcijas apjoma kāpumu uzrādīja automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 9,7 %.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās par 5,6 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,1 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 14,5 %.

Ražošanas apjoma pieaugums bija pēc īpatsvara lielākajās nozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 12,3 %), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mēbeles (par 7,8 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 4 %). Produkcijas izlaide palielinājās arī dzērienu ražošanas nozarē par 18,8 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 17,4 % un mēbeļu ražošanas nozarē – par 15,4 %.

Rūpniecības produkcijas izlaides apjoms Liepājā šā gada pirmajā pusgadā palielinājies par 50,4 milj. Ls jeb par 29,5%, salīdzinot ar 2011.gada pirmo pusgadu.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Liepāja apstrādes rūpniecības produkcijas ražošanā un realizācijā sasniegusi augstāko līmeni starp septiņām lielākajām Latvijas pilsētām.

Realizētās rūpniecības produkcijas apjoms 2012. gada pirmajā pusgadā Liepājā bija 213,8 milj. Ls (10,2% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2011. gada pirmo pusgadu, realizētās rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies par 25,6 milj. Ls jeb par 13,6%. Bet, salīdzinot ar 2012. gada pirmo ceturksni, š.g. otrā ceturkšņa rūpniecības produkcijas realizācijas apjomi palielinājušies par 23,6 milj. Ls jeb par 24,9%.

2012. gada pirmajā pusgadā vietējā tirgū realizētas pašražotās preces par 20,7 milj. Ls, kas ir 9,7% no Liepājā saražotajām precēm jeb 2,7% no Latvijā saražotajām un vietējā tirgū realizētajām precēm. Savukārt eksportam realizētas pašražotās preces par 193 milj. Ls, kas ir 90,3% no Liepājā saražotajām precēm jeb 14,4% no kopējā Latvijā saražoto preču eksporta.

2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

To ietekmēja apjoma kāpums apstrādes rūpniecībā – par 5,0 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,4 %, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija kritums par 0,3 %.

2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 11,5 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 11,7 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,2 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 10,8 %.

Rūpniecības produkcijas apjoms pieauga vairumā apstrādes rūpniecības nozaru, tai skaitā pēc īpatsvara lielākajās – gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 19,0 %), koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,9 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 1,9 %). Lielākais izlaides kāpums jau otro mēnesi pēc kārtas bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (par 49,8 %), elektrisko iekārtu ražošanā (par 37,1 %), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 16,9 %), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (par 13,1 %). Ievērojams produkcijas izlaides pieaugums bija arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.

Lai arī eirozonā un 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs pērnā gada nogalē jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoms ir samazinājies, Latvijā jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoms gan gada, gan mēneša griezumā ir pieaudzis, turklāt tas ir straujākais pieaugums ES, liecina Eurostat dati.

Pērnā gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, ES jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoms ir samazinājies par 1,2%, bet eirozonā – par 2,7%, mēneša griezumā samazinājums ir attiecīgi 1,3% un 1,5%. Kopumā no 27 ES valsīm jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoms ir samazinājies astoņās valstīs, bet palielinājies – 13 valstīs.

Latvijā mēneša griezumā pērnā gada novembrī rūpniecības apjomi ir palielinājušies par 23,2%, kas ir lielākais pieaugums ES. Tāpat, salīdzinot pērnā gada novembri ar 2010. gada novembri, jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoma palielināšanās ziņā Latvija ir ES līdere - jaunu rūpniecības pasūtījumu apjoms ir pieaudzis par 35,6%.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pēc CSP skaidrotā to ietekmēja produkcijas apjoma kritums apstrādes rūpniecībā par 0,1% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 6,6%. Savukārt ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija pieaugums par 3,2%.

Pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, ražošanas apjoma kritumu apstrādes rūpniecībā ietekmēja produkcijas ražošanas samazinājums metālu ražošanas nozarē par 49,3%, iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē (tai skaitā kuģu un laivu, dzelzceļa transporta remonts un apkope) – par 25%, apģērbu ražošanas nozarē – par 16,6%, dzērienu ražošanas nozarē – par 10,2%. Arī tekstilizstrādājumu ražošanas, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas un citu transportlīdzekļu ražošanas nozarēs produkcijas apjoms saruka.

Martā, salīdzinot ar februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0,7% un to būtiski ietekmēja produkcijas apjoma pieaugums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē par 8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Savukārt apstrādes rūpniecībā ražošana samazinājās par 2,2%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 10,6%.

Šā gada martā, salīdzinot ar pērnā gada martu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 2,9%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 8,5%, apstrādes rūpniecībā – par 5,7%, bet pieaugums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,6%.

Apstrādes rūpniecības apjoma kritumu būtiski ietekmēja produkcijas ražošanas samazinājums lielākajās nozarēs – metālu ražošanā par 36,1%, metālapstrādē – par 2,6% un kokapstrādē – par 3,4%.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā pieaugums – par 1,9% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 7,2%, bet samazinājums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 2,8%.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2013. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,3%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā bija pieaugums par 1,7% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija samazinājums par 2,2%.

Lielākais ražošanas apjoma pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 79,6%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē – par 18,7%, elektrisko iekārtu ražošanas nozarē – par 12,7%. Ievērojamu produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja arī lielākā apstrādes rūpniecības nozare – kokapstrāde par 7,7%.

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis:

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, rūpniecība, pēc krituma maijā, atkal uzrādīja nelielu pieaugumu 1.4% apmērā. Jūnijā apstrādes rūpniecība palielinājās par 0.9%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē par 11.5%. Pērnā gada laikā rūpniecības nozare, īpaši apstrādes rūpniecība, uzsāka ļoti strauju lejupslīdi. To straujākais kritums bija vērojams šā gada sākumā. Strauji augošā piesardzība un krīzes eskalācijas gaidās uzņēmumi strauji mazināja savus uzkrājumus un samazināja apgrozībā atrodošos resursus. Daudzi uzņēmumi straujā pieprasījuma krituma rezultātā savu darbību sašaurināja vai pārtrauca un mēģināja iztirgot uzkrājumus. Krītošā pieprasījuma ietekmē mazinājās produkcijas cenas. Tagad palēnām uzkrājumi iet uz beigām, kā rezultātā uzņēmumi, ne tikai Latvijā, uzsāk produkcijas ražošanu, pieaug atsevišķu produktu eksports, jo arī tirgotājiem nepieciešams papildināt preču uzkrājumus. Līdz ar to neliels aktivitātes pieaugums ir saprotams, bet jautājums par tā noturību saglabājas.

Rūpniecības, mazumtirdzniecības, transporta pakalpojumu, nodokļu ieņēmumu un jebkādi citi pašlaik pieejamie dati rada tādu ainu par Latvijas ekonomikā notiekošo, kas pat nerada vēlmi pēc pārmērīga optimisma. Mūsu ekonomikas sniegums otrajā ceturksnī ir bijis izcils, pārliecināts ir DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Vienlaikus viņš uzsver, ka spēcīgajai izaugsmei Latvijā ir nepatīkams globālais konteksts. «Nav šaubu, ka pozitīvā inerce pašlaik ir pietiekami spēcīga, lai nodrošinātu spēcīgu izaugsmi arī trešajā ceturksnī, taču par gada beigām jau ir nelielas bažas,» saka Strautiņš.

Lai arī pašlaik vēl no eksportējošo nozaru pārstāvjiem neesot saņemti signāli par pasaules izaugsmes straujās vājināšanās ietekmi, taču šāds brīdis nenoliedzami var pienākt, pieļauj Strautiņš, sakot, ka notikumi finanšu tirgos rada iespaidu, ka ekonomikas lielvalstu līderi zaudē kontroli pār notikumu gaitu.

Šis gads ražotājiem būs izaicinājumiem bagāts, un ražošanas apjomos gada pirmajā pusē, visticamāk, gaidāms kritums, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece akcentē, ka pēc četru mēnešu pārtraukuma apstrādes rūpniecībā uz brīdi ir atgriezies pieaugums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi novembrī auguši par 5,3% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt 2022.gada 11 mēnešos reģistrēts kāpums par 3,2%.

Gan pērn 11 mēnešos, gan it īpaši novembrī visbūtiskāko devumu kopējā sniegumā ir nodrošinājusi viena no mazākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm - metālu ražošana, norāda Buceniece. Tās ražošanas apjomi pērn bijuši gandrīz trīs reizes lielāki nekā 2021.gadā. Dzērienu ražošanā produkcijas apjomi 11 mēnešos kāpuši par 18,6%, bet automobiļu, to piekabju un puspiekabju izlaide augusi par 14,4%. Par aptuveni 8% palielinājušies elektrisko iekārtu un būvmateriālu ražošanas apjomi.

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, Latvijā jaunu rūpniecības produkcijas pasūtījumu apmērs pieaudzis par 15,7%, kas ir otrs lielākais pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Lielāks pieaugums novērots tikai Dānijā (+19,2%), jaunu rūpniecības produkcijas pasūtījumu apmērs ievērojami audzis arī Francijā (+13,8%) un Somijā (+10,2%). Kopumā jaunu rūpniecības produkcijas pasūtījumu apmērs šī gada jūnijā audzis deviņās ES valstīs.

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, ievērojams jaunu rūpniecības produkcijas pasūtījumu apmēru kritums novērots Zviedrijā (-10,5%), Igaunijā (-9,8%) un Ungārijā (-9,7%). Kopumā tas kritis divpadsmit valstīs.

Lietuvā jaunu rūpniecības produkcijas pasūtījumu apmērs šī gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, audzis par 5,6%.

Gada griezumā jaunu rūpniecības produkcijas pasūtījumu apjoms jūnijā audzis sešpadsmit, bet kritis piecās ES valstīs. Lielākais pieaugums reģistrēts Lietuvā (+28,4%), Bulgārijā (+21,3%) un Francijā (+20,2%), savukārt, lielākais kritums novērots Ungārijā (-8,3%), Dānijā un Grieķijā (abās –6,0%).

Pateicoties kokrūpniecības sekmīgajai darbībai septembrī, rūpnieciskās ražošanas apjomiem Latvijā izdevās demonstrēt pieticīgu izaugsmi. Bez šis rūpniecības nozares produkcijas izlaides dati, iespējams, būtu ar mīnusa zīmi.

Septembrī, salīdzinot ar augustu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Tajā skaitā apstrādes rūpniecībā pieaugums bija par 0,4% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0,9%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,4%. Ievērojamu pieaugumu – par 4% – uzrādīja lielākā apstrādes rūpniecības nozare – kokapstrāde.

Gada laikā rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0,7% un to nodrošināja apstrādes rūpniecības sekmīgais darbs, kas deva pieaugumu par 1,9%. Savukārt ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē bija vērojams samazinājums – attiecīgi par 0,5% un 4,5%.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 1,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 1,3% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,4%. Savukārt pieaugums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 2,1%.

Šogad jūnijā, salīdzinot ar 2013. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 2%. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 7,6% un apstrādes rūpniecībā – par 2,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija pieaugums par 0,1%. Ražošanas apjoma samazinājums bija iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (kuģu un laivu remonts un apkope, visāda veida iekārtu un ierīču remonts un apkope, ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšana) – par 35,7%, dzērienu ražošanas nozarē – par 26,4%, apģērbu ražošanas nozarē – par 23,1% un gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mašīnas un iekārtas – par 5,5%.

2009. gadā rūpniecības produkcijas izlaide, salīdzinot ar 2008. gadu, samazinājās par 15.8%. Tomēr pēdējā gada ceturksnī kopumā līkne bija augšupejoša.

Rūpniecības produkcijas izlaide faktiskajās cenās pērn bija 3553.6 milj. latu. Apstrādes rūpniecībā kritums bijis 17.7%, elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 8.4%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 1.1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2009. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada 3. ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 3.8%.

Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3.0% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 10.3%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija kritums par 10.2%. 2009. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem samazinājās par 6,7%.

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē palielinājās par 4,3 % un apstrādes rūpniecībā – par 3,4 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 1,9 %.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,5 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 5,1 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,4 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0,6 %.

Salīdzinot ar 2017. gada decembri, lielākais ražošanas apjoma pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 30,7 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 22,9 %. Produkcijas izlaide pieauga arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 9 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 12,7 %, savukārt pārtikas produktu ražošana saglabājās iepriekšējā gada līmenī.

Saglabājoties pašreizējām tendencēm Latvijas rūpniecības sektorā, sagaidāms, ka rūpniecības pieaugums nākamajos mēnešos turpināsies, turklāt, iespējams, būs vēl lielāks. Tā prognozē tirgus eksperti.

Db.lv jau vēstīja, ka 2010.gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 13.3%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 13.3%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 2.8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 16.3%.

Rūpniecības produkcijas izlaides apjomu palielinājumu par 9,1% šā gada piecos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu galvenokārt sekmēja eksporta iespējas, aizvien saglabājoties vietējo un ārējo tirgu maksātspējas atšķirībām. Tā skaidro Finanšu ministrija, kas prognozē vietējā pieprasījuma saglabāšanos zemā līmenī, līdz ar ko apstrādes rūpniecības turpmākā attīstība būs atkarīga ne tikai no spējas noturēt savu tirgus daļu ārējos tirgos, bet arī no šo tirgus pozīciju palielināšanas.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.