Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nav būtiski mainījusies – turpat katrs trešais, jeb 30 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu. Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies.

2019. gadā 26%, bet pērn 32% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmu kontrabandas preču pirkšanu. Vienlaikus turpina pieaugt to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka nav pirkuši kontrabandas preces, – to norāda 78% aptaujāto, salīdzinot ar 77% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu).

Tāpat būtiski ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ja pērn šāda informācija bija 36% aptaujātajiem, tad šogad vairs tikai 28% iedzīvotāju zina, kur nepieciešamības gadījumā varētu kontrabandas preces nopirkt, kas vērtējams pozitīvi. Arvien galvenā iedzīvotāju motivācija iegādāties kontrabandas preces ir šo preču ievērojami zemākā cena.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti.

Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā. Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams, nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.

Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi – galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām, – arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.

Latvijā atkal ir strauji kāpis kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņš, to apjomam pieaugot par 5% un sasniedzot 19,1% no kopējā tirgus, liecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG ikgadējais Eiropas līmeņa neatkarīgais pētījums par nelegālo cigarešu patēriņu Eiropā un Latvijā.

Tas ir otrs augstākais kāpums visā Eiropas Savienībā – straujāk nelegālo cigarešu tirdzniecības apjomi pieauga tikai Francijā (par 9,4%). Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas un viltojumu dēļ veido aptuveni 59 milj. eiro, kas ir par 19 milj. eiro vairāk, nekā 2019 gadā.

Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,1 miljardi vienību, kas ir faktiski līdzvērtīgs 2019. gada patēriņam. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas veido 19,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,41 miljards cigarešu. No šī apjoma 68 % bija tā sauktā "baltā kontrabanda", 12% – viltotās cigaretes, savukārt 20% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija. Jāatzīmē, ka iepriekšējos trijos gados Latvijā bija vērojama pastāvīga nelegālo cigarešu īpatsvara samazināšanās, pērn sasniedzot 14,1% - vēsturiski zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē.

Covid-19 pandēmijas noteiktie pārvietošanās ierobežojumi, kā arī sankcijas, kuras noteiktas pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, ir izraisījušas pārmaiņas kontrabandas preču apmēros.

Preču kontrabanda ir bijusi sāpīga tēma legālajiem konkrēto preču ražotājiem un tirgotājiem, jo tā atņem potenciālo pircēju daļu, samazina realizācijas apjomus, kas atsaucas uz samaksāto nodokļu apjomu. Lai minimizētu kontrabandas rašanās iespējas, daudzu gadu garumā Latvijā ir ieviesti dažādi tās izķeršanas instrumenti, tomēr pilnībā izskaust kontrabandu nav izdevies. Vienlaikus pasaulē, visticamāk, nav nevienas valsts, kurai nebūtu kaut kādu preču kontrabandas, jo ir atšķirības starp valstīm un tajās esošajiem nosacījumiem, nodokļu likmēm, kas rada pieprasījumu, kuru arī veikli cilvēki cenšas nodrošināt.

Mazāka kustība – mazāk kontrabandas

Kontrabandas cigarešu iznīcināšanu jau vairākus gadus atkritumu poligonā Getliņi veic Nodrošinājuma valsts aģentūras darbinieki.

Valsts policijā (VP) biznesa portālam db.lv norāda, ka nelegālās akcīzes preces iedzīvotāju vidū aizvien ir aktuālas. Diemžēl, ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums.

2016.gadā VP izņēma vairāk nekā 62 miljonus nelegālo cigarešu, 2017. gadā - vairāk nekā 49 miljonus, 2018. gadā - vairāk nekā 55 miljonus, bet šā gada pirmajos trīs mēnešos izņemtais nelegālo cigarešu apjoms tuvojas 3 miljoniem.

Nelegālo cigarešu atsavināšanu veic arī Valsts ieņēmumu dienesta muitas kontrole. Pēc VID sniegtās informācijas, 2017. gadā Muitas kontrole atsavinājusi gandrīz 75 miljonus kontrabandas cigarešu, bet 2018. gadā - gandrīz 94 miljonus cigarešu.

VP informē, ka pērn atklātas un likvidētas vairākas nelegālo tabakas izstrādājumu ražošanas vietas.

Prognozējama un lēzena akcīzes nodokļa likmju kāpināšana tabakas izstrādājumiem komplektā ar šī produkta nelegālo piegāžu kanālu apkarošanu ir labākais risinājums gan valsts makam, gan legālajiem to tirgotājiem.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē.

Jāatgādina, ka ik gadu un arī no 2020. gada 1. janvāra cigāru un tabakas cienītājiem jārēķinās ar augstākām cenām, jo akcīzes nodokļa likmes ir lielākas. Cigarešu patērētājiem gan jāņem vērā, ka šim produktam akcīzes nodoklis augs no 2020. gada 1. jūlija.

Savukārt par tālākām šī akcīzes nodokļa palielināšanas iespējām tabakai un arī nepieciešamību to darīt, būs diskusijas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2019. gada 11 mēnešos akcīzes nodoklis par tabakas izstrādājumiem iekasēts 211,01 milj. eiro apmērā (visa gada plāns bija 219,4 milj. eiro), savukārt 2018. gadā valsts makā tika iekasēti 208,8 milj. eiro, un 2017. gadā - attiecīgi 191,8 milj. eiro.

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātie jaunākie nodokļu politikas attīstības virzieni ne tikai nedos gaidītos akcīzes nodokļa ieņēmumus un veicinās kontrabandu, bet arī kaitēs iedzīvotāju veselībai, liekot atteikties no mazāk kaitīgajiem tabakas aizstājējpoduktiem par labu cigaretēm, liecina Bezdūmu nozares asociācijas ekspertu analīze.

FM priekšlikums pašreizējā versijā nozīmē, ka piedāvātās nodokļu politikas izmaiņas nevis veicinās papildu finansējuma piesaisti veselības aprūpei, bet, gluži pretēji, to samazinās. Ar nodokļu likmēm mazinot cilvēku vēlmi pāriet uz mazāk kaitīgām smēķēšanas alternatīvām un stimulējot tradicionālo cigarešu patēriņu, veselības nozares izdevumi ilgtermiņā tikai palielināsies.

Faktiski tiek darīts viss, lai iedzīvotāji turpinātu smēķēt cigaretes. Ja tas tiek darīts ar mērķi nodrošināt stabilus akcīzes ienākumus budžetā, tad ir jāsaprot, kāda ir šīs politikas cena no veselības viedokļa. Izcils salīdzinošs piemērs ir kaimiņvalsts Zviedrija, kas bieži tiek minēta kā veiksmīgs piemērs cīņā pret smēķēšanu. Smēķētāju skaits šajā valstī samazinās jau vairāk nekā desmit gadus, un tā rezultātā būtiski samazinās arī kardioloģisko un onkoloģisko slimību biežums. Zviedrija ar savu nodokļu politiku aktīvi atbalsta veselīgu dzīvesveidu un nesmēķēšanu, tostarp smēķētāju pāreju uz alternatīviem un veselībai mazāk kaitīgiem tabakas izstrādājumiem, piemēram, karsējamo tabaku un nikotīna spilventiņiem.

Pērnā gada nogalē apjomīgā operācijā tika atklāta sistēma, kā tiek pārdotas kontrabandas cigaretes Rīgas Centrāltirgus apakšnomnieku teritorijā. Tas izraisīja plašu rezonansi, tika aizturētas personas un izņemtas cigaretes. Pēc dažām nedēļām mediji ziņoja, ka viss atkal ir pa vecam un tirgus apmeklētājiem tiek piedāvāts iegādāties nelegālās cigaretes. Šonedēļ tirgus vadība sākusi demontēt apģērbu un citu preču tirdzniecības kioskus,tādējādi mainot tirgus izskatu. Tirgus ir būtisks galvaspilsētas simbols, kā arī vieta, ko apmeklē daudzi ārvalstu viesi, tāpēc tā sakārtošanai jāpievērš uzmanība valstiskā, ne tikai pašvaldības līmenī.

Ja kopš 90. gadiem nespējam atrisināt kontrabandas preču tirdzniecību nozīmīgā kultūrvēsturiskā objektā, rodas jautājums, vai situācija netiek atbalstīta amatpersonu līmenī?

Apģērbu kiosku vairāk nebūs

Pēc tirgus vadības teiktā, tirdzniecības vietu demontāža notiks divās kārtās, un pavasarī atbrīvotajā vietā varētu tikt izbūvēts skvērs. Paredzot, ka no ierastās vides padzītie cigarešu tirgotāji mēģinās ievākties dziļāk tirgus teritorijā, Centrāltirgus vadība noalgojusi papildu apsardzi. Tomēr rodas jautājums – vai ar šīm izmaiņām pietiks, lai izskaustu gadu desmitiem ilgušo tradīciju?

Spirtik, vodka, sigareti?

Tirgus parāda kopējo kultūras līmeni, un, ja, apmeklējot tirgu vietējie iedzīvotāji un arī ārvalstu viesi nevar justies droši, tas ir nopietns signāls tiesībsargājošajām iestādēm. Ja pieņemam, ka pārmaiņu laikā jeb 90. gados situācija, kad tirgū vīrietis treniņbiksēs uzrunā cilvēkus ar piedāvājumu "spirtik, vodka, sigareti?", vēl bija kaut kā izskaidrojama, tad kāds iemesls ir šobrīd – 2020. gadā?

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot uzņēmēju Pāvelu Topuzidi.

Raksta pirmajā daļā Diena jau analizēja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad vēl vairākas epizodes.

Kā liecina prakse, valsts rīcībā var būt pietiekoši būtiski argumenti, lai miljonāriem neļautu atslābināties un noturētu viņu tonusu. Tabak-Invest gadījumā skaļākie atgadījumi Baltkrievijā saistīti nevis ar Pāvelu Topuzidi, bet gan ar viņa brāli Vitāliju. 2006. gadā tiesībsargājošās iestādes turēja Vitāliju Topuzidi aizdomās par cigarešu kontrabandu, savukārt 2011. gadā Pāvela Topuzida brālis tika aizturēts saistībā ar mudinājumu dot kukuli ierēdņiem.

Grebņevā un Ventspilī Muitas pārvalde konstatējusi 10,5 miljonus kontrabandas cigarešu, informēja Valsts ieņēmumu dienestā.

Šā gada 30.aprīlī Grebņevas muitas kontroles punktā, veikta muitas kontrole no Krievijas iebraukušai kravas automašīnai. Veicot skenēšanas attēla analīzi, muitas amatpersonām radās aizdomas par nedeklarētu preču pārvietošanu. Transportlīdzeklis novirzīts uz padziļinātās kontroles ēku.

Iesaistot pārbaudē muitas kinologu, atklāts, ka kravā aiz piesegprecēm - ruberoīda ruļļiem - novietotas finiera kastes, kas pilnas ar cigaretēm. Saskaņā ar pavaddokumentiem tajās bija jābūt ģipša apmetumam.

Kontroles rezultātā tika izņemtas 6 511 700 cigaretes «Minsk Capital» ar Baltkrievijas akcīzes markām un «NZ Gold» bez akcīzes markām.

Tajā pašā dienā lielu cigarešu kontrabandas kravu atklāja arī Ventspils ostas muitas kontroles punkta darbinieki. Veicot kravas transportlīdzekļu kontroli pirms to uzbraukšanas uz prāmja, kas kursē no Ventspils uz Zviedrijas ostas pilsētu Nīnashamnu, muitas amatpersonas padziļinātai pārbaudei novirzīja kādu Lietuvā reģistrētu automobili, kurā saskaņā ar pavaddokumentiem tika vesti konstrukcijas materiāli.

Tieslietu un Iekšlietu ministrijas amatpersonas šodien konceptuāli vienojās pastiprināt kriminālatbildību nelegālajiem cigarešu tirgotājiem un divu nedēļu laikā tiks sagatavoti atbilstoši grozījumi likumā, šodien žurnālistiem pastāstīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Tieslietu ministrijā šodien tikās Iekšlietu un Tieslietu ministriju amatpersonas, lai, reaģējot uz skaļu rezonansi ieguvušo lietu par akcizēto preču nelikumīgu apriti "Rīgas centrāltirgus" teritorijā, pārrunātu sodu politikas izmaiņas personām, kas iesaistītas nelegālā cigarešu apritē. Tikšanās laikā abu ministriju amatpersonas secinājušas, ka pastāv jomas, kur administratīvā atbildība darbojas, taču ir jomas, kur nepieciešama atgriešanās pie kriminālatbildības.

Ministriju amatpersonas vienojušās, ka šodien apspriestie priekšlikumi tiks izdiskutēti attiecīgajā ekspertu darba grupā un divu nedēļu laikā plānots sagatavot Krimināllikuma grozījumus iesniegšanai Saeimā, kurā jau patlaban uz trešo lasījumu ir atvērts minētais likums. Saskaņā ar Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža šonedēļ Saeimas atbildīgajā komisijā teikto, lai sauktu personu pie kriminālatbildības policijai pie tās vienlaikus jāatrod 50 000 cigarešu - 2500 paciņas jeb 250 cigarešu blokus. Šodien ministriju amatpersonas vienojās, ka šis apjoms tiks samazināts, taču konkrētāk par to runās minētajā darba grupā.

Situācija AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā ir dramatiska un ir nekavējoties jārisina, organizējot jaunu apsardzes pakalpojumu publisko iepirkumu, lai šāda publiska vieta, kuru ik dienu apmeklē desmitiem tūkstoši iedzīvotāju, beidzot būtu droša.

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) jau vairākus gadus iepriekš ir norādījusi, ka Centrāltirgus drošības dienests nespēj pienācīgi veikt savus pienākumus, jo teritorijā bez īpašas piepūles varēja iegādāties nelegālas akcīzes preces. Vislielākais absurds ir tas, ka to zināja visi - sabiedrība, policija, tirgotāji un AS "Rīgas Centrāltirgus" administrācija, tomēr situācija netika risināta. Tikai pateicoties žurnālistu darbam, kad tika iegūti neapgāžami pierādījumi nolaidībai, atbildīgās personas ir sarosījušās.

Publiskais iepirkumus, kas tika veikts decembrī par papildus divu apsargu klātesamību teritorijā, nav nopietni un nevar nodrošināt drošību šajā teritorijā. Pašlaik ir svarīgi saprast, kā iespējami ātrāk šo tirgus teritoriju sakārtot, tāpēc viens no pirmajiem darbiem ir drošības audita veikšana un jauna apsardzes pakalpojumu publiskā iepirkuma izsludināšana. Tas nozīmē, ka AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā jānosaka iespējamās riska vietas, jāiezīmē drošības resursu izvietojums un apjoms, kā arī objekta specifika, lai šo teritoriju padarītu vieglāk uzraugāmu.

Krāslavas rajona prokuratūras prokurore šā gada februāra beigās tiesai nosūtījusi krimināllietu, kurā sešas personas sauktas pie kriminālatbildības par 120 000 kontrabandas cigarešu ievešanu Latvijā no Baltkrievijas, apejot muitas kontroli, informē Latvijas Republikas Prokuratūra.

Saskaņā ar apsūdzību, 2018. gada augusta vakarā visi seši apsūdzētie ar nolūku veikt nelikumīgu cigarešu pārvietošanu no Baltkrievijas Republikas uz Latvijas Republiku, ieradās pie Baltkrievijas – Latvijas robežas, Upmaliešu ciemā.

Kā norāda Latvijas Republikas Prokuratūra, tad viens no apsūdzētajiem palika netālu no cigarešu pārvietošanas vietas, Upmaliešu ciema apkaimē, lai nepieciešamības gadījumā ar rācijas starpniecību brīdinātu pārējos par iespējamo Valsts robežsardzes ierašanos. Savukārt pārējie pieci pārņēma no Baltkrievijas teritorijā esošām personām pasniegtās kastes ar cigaretēm. Minētās cigaretes apsūdzētie ar speciāli pielāgotām siksnām pārnesa aptuveni 250 metrus pa Latvijas muitas teritoriju, līdz tos aizturēja Valsts robežsardzes darbinieki.

Muitas pārvaldē trūkst 17% darbinieku, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Šobrīd Muitas pārvaldē ir apmēram 120 vakanču.

"Ļoti ceram, ka muitnieku darbs beidzot tiks novērtēts, un mēs beidzot sagaidīsim algu pieaugumu," teica Zukuls, piebilstot, ka šobrīd, pieņemot darbā jaunus darbiniekus, atalgojums muitā ir 760-820 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Tāpat Zukuls norādīja, ka muita pērn īstenoja trīs pamatuzdevumus, tostarp nodrošināja, lai apritē nenonāktu preču viltojumi, nodrošināja akcīzes preču kontrabandas apturēšanu, kā arī sankcijām pakļauto preču kontroli.

Pēc Muitas pārvaldes direktora teiktā, 2022.gadā konfiscēti kopumā 27 000 viltotu preču, tostarp 20 000 bija viltotas rotaļlietas.

Pagājušajā gadā muita konstatējuši arī apmēram 17 miljonus kontrabandas cigarešu, kas ir mazā nekā gadu iepriekš, taču ir palielinājies konstatēto gadījumu skaits. Tāpat akmeņogļu kravas, kurās iepriekš visbiezāk tika konstatētas kontrabandas cigaretes, ir nomainījis čuguns.

Kopā ar budžetu 2024.gadam Saeimā tiekskatīta virkne nodokļu likumprojektu. Liela daļa no tiem vairāk ir tehniski grozījumi. Daļa noteikti nāk par labu nodokļu maksātājiem, piemēram, papildus iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi.

Taču, kā jau tas ierasts, bieži vien kā “kompensējošie pasākumi” tiek virzīts arī akcīzes nodokļa palielinājums. Te īsti gan nav skaidrs, kas tiem jākompensē, turklāt, vai nebūs tā “ka bija domāts labi, bet sanāca kā vienmēr”. Proti, vai nodokļa palielinājums nepalielinās nelegālo tirgu un ieņēmumu samazinājums no akcīzes nodokļa drīzāk būs jākompensē ar citiem ieņēmumiem.

Akcīzes nodokļa primāram mērķim būtu jāsamazina kaitīgo preču patēriņu un nodokļa ieņēmumiem nevajadzētu “lāpīt budžetu”. Akcīzes nodokļa likmes jau tā ir augstas, turklāt tām jau bija paredzēts pieaugums. Nodoklis nav no gumijas. Vēl vairāk to stiepjot, gumija var pārtrūkt…

Akcīzes nodoklim jāatrod optimālās likmes, neveicinot ātru pierašanu pie zemām likmēm un neveicinot kontrabandu pie augstām, pirmdien pētījuma "Akcīzes nodokļa politika Baltijas valstīs: alkoholiskie dzērieni, bezalkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi" prezentācijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra vadītājs, Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) asociētais pētnieks Arnis Sauka.

Viņš uzsvēra, ka, nosakot akcīzes nodokļa likmes, ir jāatrod līdzsvars starp ekonomiskiem aspektiem un cilvēku veselību.

"Ja likme ir pārāk zema, cenu pieaugums ir salīdzinoši neliels un patērētāji diezgan ātri pielāgojas šīm cenām, tāpēc šādas likmes nedod stimulu patērētājiem pāriet uz neapliekamiem aizvietotājiem. Savukārt pārāk augstu akcīzes nodokļu likmju noteikšana rada priekšnoteikumus kontrabandas pieaugumam," stāstīja Sauka.

Vienlaikus, lai novērstu stimulus iegādāties akcīzes preces kaimiņvalstīs, pēc Saukas teiktā, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā. Akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, Maskava ielā 30 starp 6 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Eltex" piedāvājums, ar kuru noslēgts līgums par 282 051,54 eiro un drīzumā tiks uzsākti būvdarbi.

Topošais komplekss nodrošinās kinologiem atbilstošus darba apstākļus, un tajā notiks muitas darba suņu apmācība, kas veicinās drošību un kontrabandas apkarošanu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

"Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Kā norāda avots no Valsts drošības dienesta, 2023.gada 7.augustā Latvijas drošības iestādes darbinieki, par apdraudējumu valsts drošībai, citiem vārdiem sakot, par sadarbošanos ar Krievijas Federācijas drošības dienestiem, aizturēja vairākas personas, starp kurām ir Igors Bobirs un Raitis Dolgovs, vēsta portāls pietiek.com.

Abas šīs personas ir cieši saistītas ar Latvijas tiesībusargājošās iestādēs strādājošām amatpersonām, partijai Jaunā vienotība pietuvinātām personām un atsevišķiem Latvijā vadošajiem uzņēmumiem. I.Bobira un R.Dolgova iztikas pelnīšana ir tieši saistīta ar cigarešu kontrabandu un “jautājumu risināšanu” Valsts ieņēmumu dienestā.

Īpašu uzmanību pelnījis bijušais kriminālpolicijas darbinieks R.Dolgovs, kurš neskatoties uz to, ka oficiāli ir izšķīris laulību, turpina kopdzīvi ar VID Iekšējās drošības pārvaldes līdzšinējā direktota Aigara Prusaka labo roku - direktora vietnieci izmeklēšanas jautājumos Natāliju Dolgovu, kas tostarp aizvieto A.Prusaku viņa prombūtnē.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, informē VNĪ.

Darbu gaitā paredzēta vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

“Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņaprāt, Latvijas tabakas tirgū viens no galvenajiem konkurentiem ir kontrabandisti, bet nozares politikas veidotāju lēmumi nereti ir pretēji citu ES valstu atziņām par efektīviem tirgus uzraudzības principiem. Vienlaikus, viņaprāt, Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši atvērti inovācijām. Par to, kurā virzienā dodas tabakas tirgus šobrīd un kādi ir lielākie nozares izaicinājumi, intervijā stāsta British American Tobacco (BAT) vadītājs Latvijā Matiass Baltess (Matthias Baltes).

Vai un kādas būtiskas pārmaiņas pēdējos gados ir notikušas tabakas tirgū?

Fundamentālas. Tieši tik vienkārši un sarežģīti. Mēs runājam par nozari, kurā vairāk nekā 100 gadus tabakas lapas bija nozares galvenais un pamata produkts, bet pēdējo desmit gadu laika tas ir mainījies. Tādi produkti kā karsējamie produkti, e-cigaretes un šķidrumi principā neeksistēja. Savukārt jau šobrīd šie produkti ieņem ne tikai būtisku un augušo tirgus daļu, bet faktiski ir kļuvuši par mūsdienīgu patērētāju uzvedības sastāvdaļu. Šīs pārmaiņas nenoliedzami prasa strauju pielāgošanos un fleksibilitāti no nozares uzņēmumiem, kas ne vienmēr ir ļoti vienkārši paveicams uzdevums. Kā jau minēju, tabakas lapa 120 gadus bija pamata produktus un inercei arī biznesā mēdz būtu liela nozīme.

Lietuvā no otrdienas sāk darbu jauna policijas struktūrvienība - virtuālā patruļa, kuras uzdevums ir izsekot un novērst iespējamos noziegumus kibertelpā.

Kā norāda Lietuvas Policijas departaments, pagaidām ar to nodarbosies trīs cilvēki, kuri reaģēs tikai uz "acīmredzamiem tiesību pārkāpumiem, kas notiek vai tiek gatavoti elektroniskajā vidē".

"Sākumā personas tiks brīdinātas, ka nelikumīgā darbība jāpārtrauc; ja tas netiks darīts, savāktie materiāli tiks reģistrēti un nodoti atbildīgajai policijas struktūrvienībai tālākai izmeklēšanai," teikts departamenta izplatītajā paziņojumā.

Virtuālā patruļa sociālajos tīklos vai ziņu portālos vispirms publiski brīdinās iespējamos pārkāpējus, tad nosūtīs viņiem personisku vēstījumu sociālajā tīklā "Facebook", e-vēstuli no adreses "[email protected]".