KD paper izvirzījuši sev augstu latiņu – ne tikai gatavot neparastu papīru no salmiem, zāles, kaņepēm, lina, bet padarīt to arī pilnīgi praktiski lietojamu.
Kad DB viesojas pie neparastā papīra gatavotājiem, mucā tiek malta makulatūra, lai pārtaptu par jaunu un oriģinālu papīra loksni. Ar skaļu - žlurkts - Māris Tilibs un Ivars Lācis (KD Paper līdzīpašnieki) sietu ar papīra masu izceļ no ūdens vannas. Tad to liek uz pamatnes notecēties, žāvēties, presē. Līdz no putrai līdzīgās vielas rodas prece, ko savos plauktos kā ekskluzīvu produktu piedāvā veikals Baltijas Papīrs, Bungalo, lieto poligrāfijas uzņēmumi, mākslinieki, ir gatavi iegādāties arī ārzemnieki.
Pagatavot rokas lējuma papīru nav nekas grūts, spriež uzņēmēji. Tas darīts jau sendienās, mūsdienās to pat bērni pulciņos apgūst. Svarīgākais – nodrošināt augstu kvalitāti, pārliecināts Ivars: «Papīrs nedrīkst būt trausls, pārāk ciets, pārāk grubuļains, taču tam jāsaglabā oriģinālā, materiālam raksturīgā faktūra. Zāles papīrs pēc galīgās apstrādes saglabā pat smaržu.»
Papīrs tiek laists tautās tādā kvalitātē, ka tas pilnīgi droši laižams arī printerī. Tiesa, puiši gan brīdina, ka tam piemērotāks tintesprinteris, lāzerprinterī druka nebūs kvalitatīva.
Ideja par neparasto papīru sākusies ar zāles papīru. «Cik mauriņu nav nopļauts un pārvārīts, līdz atrasta īstā zāle, no kuras papīrs izdodas un turas kopā!» teic Māris Tīlibs. «Nu esam visā miestā grāvjus iztīrījuši, jo tajos augošā mitrrummīloša, asā zāle ir tā labākā. Arī tas zināms zaļais nopelns - nav vairs kūlas, ko pavasarī dedzināt.» Daudz laika aizņēmuši īstās tehnoloģijas meklējumi, jo šajā jomā Latvijā puiši ir pirmie, vismaz – pēc liela pārtraukuma. Princips jau visai papīra ražošanai vienāds, taču specifiskam papīram specifiska tehnoloģija, piemēram, – kamēr atrast ar ko un kā zāli sašķiedrot. Daudzos mēģinājumos atklāts, ka samalt būtu vienkāršāk, bet labs papīrs neiznāk.
Patlaban uzņēmumā strādā ar iekārtām, kuras palīdzējuši radīt vietējie meistari. Skices un rasējumus veidojis Ivars, kā izejmateriāls izmantotas un pielāgotas dažādas uz vietas atrodamas lietas. Piemēram, vecas metāla mucas. Visu, kas papīra darināšanai vajadzīgs, var iegādāties arī internetā, no ārzemēm, skaidro Ivars: «Taču šīs iekārtas ir vai nu hobiju līmenim un ļoti dārgas vai rūpnīcas apmēram un vēl dārgākas. Ja hobiju līmeņa ietaise maksā ap 10 tūkst. dolāru, cik papīru mums jāsaražo, lai to vienu tikai atmaksātu? Tāda vidēja lieluma ražotnei (pēc Latvijas mēriem) aprīkojuma nav.»
Jaudīgākas iekārtas ļautu attīstīt eksportu un samazināt cenu. Taču paralēli plānots nezaudēt arī papīra ekskluzivitāti. Tādēļ domāts tiekot, ka reiz jaudīgāka mašīna būšot jāgādā. Noskatītajai ir krietni lielāka jauda par Līgatnes papīrfabrikas mašīnu. «Patlaban mums ir laba sadarbība ar Līgatnes papīrfabrikas direktoru. Kad viņam zvanam, jokojot stādamies priekšā, kā otrās lielākās papīrfabrikas īpašnieki. Ja pasūtīsim jauno mašīnu, varbūt varēsim zvanīt direktoram un stādīties priekšā jau citā kvalitātē,» joko Māris. Taču šī ideja par jaudīgo mašīnu gan vēl esot tikai patālas nākotnes plānos.