Ņemot vērā to, ka Valsts vides dienests (VVD) apzināti pārkāpis līguma nosacījumus un nepamatoti atteicies noteiktajā termiņā veikt apmaksu par martā veiktajiem darbiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķu projektā, 6. jūlijā SIA Skonto Būve iesniegusi prasības pieteikumu tiesā pret VVD, informē uzņēmuma pārstāvji.
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniegts prasības pieteikums par darba samaksas un kavējuma līgumsoda piedziņu 1,855 miljonu eiro apmērā.
Uzņēmums sabiedrību par apmaksas kavēšanās faktu informēja jau pagājušajā nedēļā pēc tam, kad tika saņemta VVD vēstule, kurā dienu pēc apmaksas termiņa iestāšanās nepamatoti apšaubīta četrus gadus vecu AS Swedbank dokumentu likumība. Ņemot vērā faktu, ka Swedbank pārstāvji apliecinājumu par dokumentu derīgumu iesniedza jau 3. jūlijā, bet VVD samaksu par veiktajiem darbiem joprojām nav veikusi, uzņēmums pieņēmis lēmumu par prasības pieteikuma iesniegšanu.
Turklāt tā vietā, lai apmaksu veiktu līgumā noteiktajā kārtībā, VVD izvēlējās pārkāpt līguma noteikumus, par to paziņojot sabiedrībai un publiskajā telpā aicinot uzņēmumu būt saprotošam un uzgaidīt. Līdz ar to VVD ir ne tikai rīkojies pretēji noslēgtajam līgumam, bet arī rada valstij zaudējumus – līgums nosaka arī 12,89 eiro līgumsodu par kavētiem maksājumiem jeb 1841,75 eiro par katru nokavēto dienu, kas pieteikuma iesniegšanas dienā bija septiņas dienas.
Skonto Būve jau iepriekš informējusi par saņemtās vēstules saturu, kurā pats VVD atzinis Swedbank garantiju likumību, norādot, ka attiecīgie bankas darbinieki, atbilstoši komercreģistram, bijuši pilnvaroti dokumentus parakstīt. Līdz ar to VVD rīcība uztverama vienīgi kā laika kavēšana, vienlaikus riskējot zaudēt Eiropas Savienības līdzfinansējumu projekta īstenošanai, skaidro uzņēmums.
Līgums ar pasūtītāju nosaka, ka pēc tā parakstīšanas brīža līdz pilnīgai izpildei nepieciešams bankas apstiprināts līguma izpildes nodrošinājums un avansa maksājuma garantija, ko šajā gadījumā jau pirms četriem gadiem sniegusi AS Swedbank. Tādējādi VVD rīcībā saistību veidā ir 7 miljoni eiro, neskaitot vēl aptuveni 6 milj. eiro par paveikto darbu no šī gada marta līdz jūnijam.
Tādējādi VVD rīcība ir vērtējama vien kā kārtējais populistiskais gājiens, lai imitētu rūpes par valsts līdzekļiem, lai gan netiek risināti jautājumi ne par apjomīgo ziemeļu dīķa piesārņojumu, ne dienvidu dīķa turpmāko likteni, turklāt vienlaikus riskējot zaudēt ES atbalstu. Šobrīd VVD ar visdažādākajām metodēm mēģina novest procesa virzību līdz tiesvedībai, tādējādi visu atbildību par neveiksmīgo projektu mēģinot novelt uz uzņēmēju, novēršot uzmanību no paša pasūtītāja nekompetentās un neprofesionālās rīcības. Taču jāņem vērā, ka šādas VVD darbības var novest pie milzīgiem zaudējumiem valstij nākotnē, saka Skonto Būve.
Savukārt VVD norāda, ka oficiāli nav informēts par SIA Skonto Būve lēmumu vērsties tiesā, tāpēc nevar komentēt uzņēmēja prasības saturu. SIA Skonto Būve pārstāvju publiskie izteiktie pārmetumi ir nepamatoti un liecina par uzņēmēja nevēlēšanos turpināt līguma izpildi, uzskata VVD.
«Ņemot vērā sarežģījumus sanācijas darbu līguma izpildē, VVD izmantoja savas līgumā noteiktās tiesības pārbaudīt Swedbank izsniegtās līguma garantijas. SIA Skonto Būve ir oficiāli informēta par maksājuma apstiprināšanas procesa apturēšanu un šādas rīcības iemesliem. Ja uzņēmēja pārstāvju publiski paustā informācija atbilst patiesībai, uzskatu, ka ar vēršanos tiesā par to, ka pasūtītājs ir izmantojis savas līgumā noteiktās tiesības, SIA Skonto Būve rīkojas nepamatoti un izrāda nevēlēšanos turpināt līguma izpildi,» pauž VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.
VVD jau ir skaidrojis savas rīcības iemeslus, un ģenerāldirektore medijiem iepriekš paudusi, ka dienesta rīcība pārbaudīt Swedbank garantiju spēkā esamību un izmantojamību pamatojama ar SIA Skonto Būve paziņojumiem attiecībā uz līguma izpildi, nenodrošinot līguma mērķu sasniegšanu, norāda VVD.
