Banku Citadele varēja pārdot par lielāku cenu, uzskata parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas vērtēja bankas pārdošanas darījumu.
Komisija šodien sākusi diskutēt par galaziņojumu, kas vēl nav apstiprināts. Pagaidām ziņojuma projektā iekļauta ierobežotas pieejamības informācija, tāpēc deputāti to apsprieda slēgtajā sēdē.
Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (NSL) pēc sēdes aģentūrai LETA sacīja - komisija secinājusi, ka valstij nebija konkrēta mērķa, cik daudz tā vēlas iegūt par šo darījumu, valsts nebija noteikusi cenu. «Viennozīmīgi var teikt, ka valsts piekrita cenai, ko nosauca ar valdības lēmumu vienīgais atstātais investors bez konkurences un, ievērojot stingru termiņu, bez iespējas diskutēt par lielāku cenu,» pauda Kūtris, piebilstot, ka, pēc finanšu konsultantu domām, cena varēja būt lielāka.
Bankas pārdošanas darījuma rezultāts komisiju neapmierina, jo pārdošanas process bija virzīts, nediskutējot par iespējami lielāku cenu, klāstīja politiķis. «Pircējs diktēja savus noteikumus, un valdībai pašas rīcības dēļ nebija citas versijas,» teica Kūtris.
Viņš arī pauda cerību, ka komisijas deputāti atbalstīs ierosinājumu nosaukt to cilvēku uzvārdus, kuri ir atbildīgi par šādu procesa virzību. Bankas pārdošanas procesā piedalījās valdība, Ekonomikas ministrija, kā arī Privatizācijas aģentūra.
Komisija uzskata, ka pieņemts politisks lēmums, nevis lēmums ekonomikas vai tautsaimniecības interesēs. «Pārdošanu nevērtēja kā valsts tautsaimniecības vienotas sistēmas sastāvdaļu, bet kā vienu atsevišķu preci, ko vajag realizēt. Un tas Latvijā laikam raksturīgi daudzos jautājumos,» norādīja Kūtris.
Komisija divos gadījumos arī saskatījusi valsts līdzekļu nelietderīgu iztērēšanu. Komisijas vadītājs gan skaidroja, ka viņam ir grūti novērtēt, vai šajā gadījumā noticis krimināls pārkāpums vai arī tā varētu būt neprofesionāla saimnieciskā darbošanās.
Tāpat viņš pastāstīja, ka komisija lūgusi Valsts kontroli sākt revīziju par vairākiem jautājumiem. Par dažu līgumu slēgšanu Valsts kontrole jau esot sākusi pārbaudi, tāpat tikšot pārbaudīts konsultantu piesaistīšanas process.
Lasot galaziņojumu, cilvēkiem būs skaidrs, kā bankas pārdošanas process notika, kurš kurā brīdī pieņēma lēmumus un kurā brīdī pieņemtais lēmums ir diskutējams, uzskata komisijas vadītājs. Tāpat komisija sniegs priekšlikumus par dažādiem nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Kūtris gan uzsver, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijai nebija mandāta izvērtēt valsts atbalstu Parex bankā un bankas restrukturizācijas plānu. Latvijas rīcībai varēja būt vairāki virzieni - bankas pārdošana publiskajā piedāvājumā vai pārdošana investoriem. Publiskā piedāvājuma procedūra netika virzīta, teica Kūtris.
Komisija vēl nav apstiprinājusi galaziņojumu un nākamajās sēdēs turpinās ziņojuma projekta apspriešanu.
Ņemot vērā, ka komisijas galaziņojums vēl nav apstiprināts, tajā vēl paredzētas korekcijas, labojumi un tajā ir ierobežotas pieejamības informācija, tas nav publiski pieejams. Tomēr aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pārrunātajā ziņojuma projektā veltīta kritika valdībai, Privatizācijas aģentūrai (PA), kā arī pārdošanas procesā iesaistītām valsts institūcijām un amatpersonām.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, ziņojuma projektā tiek norādīts, ka valdībai nebija jāpieņem politisks lēmums par bankas pārdošanu, kā arī nebija nepieciešams noteikt par atbildīgo Ekonomikas ministriju Finanšu ministrijas vietā. Skarba kritika veltīta arī PA, kurai, cita starpā, pārmesta arī nespēja nodrošināt profesionālu lēmumu pieņemšanu. Neesot arī saskatāms pamatojums garantijas līgumu izmantošanai PA un Citadeles valdes un padomes locekļiem.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija arī secinājusi, ka bankas pārdošanas cena varēja būt lielāka. Piemēram, konsultanti Societe Generale norādījuši, ka ieņēmumi varētu būt 100 līdz 150 miljoni eiro, ja tiktu veikta publiska akciju pārdošana biržā.
Savukārt, vērtējot skandālu ar vairāku politiķu braucienu uz Gruziju, kurā piedalījās arī Citadeles pircēja ASV investīciju fonda Ripplewood Holdings oficiālais pārstāvis Valdis Siksnis, tiek norādīts - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam nebija pietiekamu pierādījumu, lai sāktu kriminālprocesu saistībā ar šo gadījumu.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija saistībā ar Citadeles pārdošanu izveidota, lai izvērtētu valstij piederošo 75% bankas akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijus, akciju pārdošanas līgumā ietvertos noteikumus, izdevumus pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) žurnālistiem sacīja, ka vēl nav iepazinusies ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumiem. «Uzskatu, ka šis bija pozitīvs darījums un banka attīstās,» sacīja politiķe. Viņa arī pozitīvi vērtē iespēju ieiet pasaules tirgos, ņemot vērā, ka bankai piesaistīts šāds investors.
Jau ziņots, ka 20.aprīlī Privatizācijas aģentūra pabeidza bankas Citadele akciju pārdošanas darījumu, līdz ar to Ripplewood un 12 starptautisku investoru grupa kļuva par bankas Citadele akcionāriem. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro.
Bankas akcionāru vidū līdzās Ripplewood ir tādi investori kā Volkers un bijušais Pasaules Bankas prezidents Džeims Volfensons. Bankas akcionāru vidū ir arī viens no lielākajiem hedžfondiem pasaulē Baupost Group, kas pārvalda respektablu institucionālo un privāto investoru kapitālu. Kā jau iepriekš ziņots, Ripplewood piederēs 22,4% bankas akciju, bet pārējiem investoriem - 52,6% bankas akciju. Investori ir apliecinājuši ilgtermiņa attīstības plānus.
papildināta visa ziņa
