Nodrošinājuma Valsts aģentūras (NVA) Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja sagatavotajos lēmumos par administratīvo pārkāpumu lietās izņemto transportlīdzekļu glabāšanas izdevumu samaksu par kopējo summu Ls 917 480 iekļautie izdevumi ir bez pamatojuma palielināti, secina Valsts Kontrole (VK). . Tāpat pārkāpumi konstatēti arī citās Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajās iestādēs.
Papildināta ar pēdējo rindkopu.
Visos gadījumos, kad sodītās personas bija apstrīdējušas lēmumus, atgūstamā summa tika samazināta. VK kā piemēru min gadījumu, kad Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītājs ir pieņēmis lēmumu par izdevumu samaksu par summu 4620 Ls, bet NVA direktors transportlīdzekļa glabāšanas izdevumus ir samazinājis par 4144 Ls un noteicis atmaksājamo summu 476 Ls apmērā. Glabāšanas izdevumi tika samazināti tāpēc, ka transportlīdzekļa realizācija nebija uzsākta normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, bet 518 dienas vēlāk.
VK pauž, ka revīzijas laikā NVA nebija sagatavojusi un nosūtījusi lēmumus par izdevumu samaksu par 1779 transportlīdzekļiem, kas realizēti laika posmā no 2009. gada 8. decembra līdz 2012. gada 30. jūnijam.
«Iekšlietu ministrijas (IeM) padotības iestādes nav izveidojušas pietiekamu kontroles sistēmu, lai nodrošinātu savlaicīgu naudas sodu un alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaužu izdevumu atgūšanu no sodītajām personām un lēmumu nodošanu piespiedu izpildei, kā arī Sodu reģistra dati nav izmantojami samaksas kontrolei,» teikts VK paziņojumā. No 524 izlases kārtībā pārbaudītajiem gadījumiem, kad Sodu reģistrā uzrādīta informācija, ka naudas sodi nav samaksāti un nav nodoti piespiedu izpildei, saskaņā ar administratīvo pārkāpumu lietai pievienotajiem dokumentiem, tikai 37 gadījumos jeb 7% gadījumu faktiski nebija uzsākta piespiedu izpilde. Vienlaikus IeM Informācijas centra maksājumu apstrādes sistēmā ir uzkrāta informācija par 540 551 maksājumu par kopējo summu Ls 47 938 709, kas nav identificēti.
Tāpat VK norāda, ka IeM un tās padotības iestādēs veiktajā revīzijā netika gūta pārliecība, ka pakalpojumi, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu publiskajos pasākumos, ir sniegti atbilstoši likumā «Par policiju un Publisku izklaides un svētku pasākumu drošību» noteiktajiem mērķiem un kārtībai. Tāpat nav iespējams nodalīt Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkciju ietvaros veiktos pasākumus no maksas pakalpojumiem.
Valsts policija ir nepamatoti saņēmusi maksu par sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu gadījumos, kad šādu pakalpojumu sniegšana par maksu nav paredzēta - sapulču un gājienu laikā, veicot privātu personu automašīnu pavadīšanu, veicot ceļu satiksmes regulēšanu un slēgšanu elektrolīniju remonta, filmu uzņemšanas, ceļu remontu, autobraucēju aptauju un iepirkšanās laikā.
Komentējot VK atzinumu, policijas pārstāvji norādīja, ka jau ir uzsākts darbs VK atzinumā minēto trūkumu novēršanā un attiecīgo normatīvo aktu pilnveidošanā. «VK atzinumā īpaši akcentēts maksas pakalpojuma cenrāža interpretācijas jautājums gadījumos, kuros, kā atzīst VK, nereti grūti nodalāms VP dienesta funkciju ietvaros veicamais vai arī maksas pakalpojuma ietvaros veicamais policijas darbs. Lai turpmāk novērstu situācijas ar «nepamatotu» pakalpojuma sniegšanu, VK ieteikusi papildināt maksas pakalpojuma cenrādi ar iztrūkstošajām pozīcijām, kā arī vēlreiz izvērtēt kritērijus, kuros gadījumos Valsts policijas darbiniekiem jāveic konkrētais uzdevums bez maksas, kuros par maksu. Jāpiebilst, ka VP vienmēr ir vadījusies pēc principa – par komercpasākumiem, kuros to organizatori iegūst peļņu, arī VP ir pamats piemērot maksas pakalpojuma cenrādi,» uzsvēra policijas pārstāvji.