SIA Baibiņa nākotnē plāno investēt līdzekļus savas interneta platformas un iepakojuma dizaina izstrādē, cer palielināt pašu ražoto kokogļu apjomus, gūt lielākus ienākumus.

Pašlaik Rēzeknē ražotās bērza kokogles lielākoties tiek realizētas tālu aiz Latvijas robežām. «Vislielākie kokogļu pārdošanas apjomi pašlaik ir klientiem no Francijas. Galvenokārt mūsu kokogļu patērētāji ir šīs valsts restorāni,» stāsta SIA Baibiņa izpilddirektore Baiba Katkovska. Uzņēmums ražo un piegādā bērza kokogles, kas ir šīs produkcijas premium segments. «Līdz šim vairāk esam fokusējušies uz ražošanu, tagad vēlamies likt lielāku uzsvaru tieši uz sava zīmola izveidi un tā virzību tirgū» uzsver B. Katkovska. Šobrīd ir visi priekšnoteikumi, lai iecere tiktu realizēta.

«Ar kokogļu ražošanu uzņēmums nodarbojas jau vairāk nekā piecus gadus un ir ieguvis pieredzi šī produkta ražošanā, kā arī pozitīvas atziņas no ārzemju klientiem,» uz jautājumu, kas ir pieminētie priekšnosacījumi, atbild B. Katkovska. «Tagad laiks spert nākamo soli un attīstīt kokogļu pārdošanu citviet pasaulē, jo īpaši, ja ražotās kokogles ir atradušas savus patērētājus tādā restorānu lielvalstī kā Francija,» norāda uzņēmuma izpilddirektore.

Ar kokogļu ražošanu Rēzeknes uzņēmums Baibiņa nodarbojas jau vairāk nekā piecus gadus.

Visvairāk produkcijas tiek realizēts Francijā. Pašlaik vidēji mēnesī var saražot aptuveni 55 - 60 t kokogļu, tādējādi gadā saražotais apjoms sasniedz ap 660 – 700 t, bet šogad tiek veiktas investīcijas, lai palielinātu šī produkta pārdošanas un līdz ar to arī ražošanas apjomus.

SIA Baibiņa izpilddirektore Baiba Katkovska norāda, ka uzņēmums attīsta kokogļu pārdošanas nodaļu. Tajā ir pārdošanas aģenti, kas strādā ar ārzemju klientiem un aģenti, kas strādā ar vietējiem klientiem. Tas ir vēl viens priekšnoteikums, lai varētu kāpināt pārdošanas un līdz ar to palielināt arī kokogļu ražošanas apjomus, un arī ienākumus.

«Pašlaik kokogles eksportējam uz Franciju, Nīderlandi, Beļģiju, Vāciju, nedaudz arī Itāliju, bet tās jau nebūt nav vienīgās valstis, kur piedāvāt savu produkciju,» norāda B. Katkovska. Viņa atzīst, ka pērn kokogles ģenerējušas aptuveni 15-20% no uzņēmuma gada neto apgrozījuma, bet šogad šis īpatsvars varētu būt lielāks. «Pašlaik cītīgi strādājam ar potenciāliem kokogļu pircējiem tepat Latvijā, kā arī klientiem no Norvēģijas un Šveices, bet par šiem darba rezultātiem vēl ir pāragri spriest,» skaidro B. Katkovska.

Alūksnes novadā bāzētā kokogļu rūpnīca Marienburg pieņēmusi jaunu izaicinājumu un kā pirmais uzņēmums reģionā šogad uzsācis bio-ogļu (bio-char) ražošanu vietējam un starptautiskajam tirgum.

Pērn rūpnīcas tehnoloģiskajā reorganizācijā ir ieguldīti vairāk kā 600 000 eiro, kas ir radījis iespēju uzsākt zemes augsnes bagātinātāja – bio-ogles (bio-char) – tehnoloģisko ražošanu.

Atbilstoši tirgus prognozēm bio-ogļu globālā tirgus apmērs salīdzinājumā ar 2021.gadu dubultosies un sasniegs divu miljardu vērtību 2026.gadā.

Bio-ogles ir specifiski izgatavots kokogļu veids, kas visplašāk tiek izmantots lauksaimniecībā, tiešā veidā palīdzot ne vien būtiski paaugstināt ražību, bet arī sasniegt klimata neitralitātes mērķus, kas iekļauti Eiropas Savienības Zaļā kursa nosacījumos. Bio-ogli kā augsnes mēslojumu šobrīd pasaulē visplašāk izmanto ASV, kas patērē līdz pat 25% globāli saražotās produkcijas, bet Eiropas Savienībā vislielākais produkcijas patēriņš ir Vācijā.

25. novembra vakarā pie Zviedrijas krastiem no Tallink kruīza prāmja Festival jūrā iekritis kāds gados jauns Latvijas pilsonis. Kuģa apkalpe informāciju par notikušo saņēma plkst. 22.20 un nekavējoties sāka glābšanas operāciju, taču diemžēl nesekmīgi un plkst. 01:00 kuģis turpināja ceļu uz Rīgu, ziņo TvNet.

Kāds kuģa pasažieris TVNET informēja, ka kāds students no Rīgas, būdams alkohola reibumā, uz kuģa klāja veicis nesaprotamas darbības ar virvi, līdz piepeši zaudējis līdzsvaru, atsities pret bortu un iekritis atklātā jūrā. Atrast viņu nav izdevies, iespējams, viņš vairs nav dzīvs. Viss personāls un kuģa pasažieri bijuši šokā.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 1,4 miljonu eiro apmērā lielākajam grillogļu ražotājam Baltijā – SIA KRK Vidzeme apgrozāmo līdzekļu papildināšanai, kas tiks izmantoti krājumu izveidošanai.

SIA KRK Vidzeme ražo augstas kvalitātes kokogles, kas tiek izmantotas pārtikas grillēšanai. Uzņēmums ir saņēmis ES aizliegto ķīmisko vielu kontroles sertifikātu REACH, kas apliecina ražoto preču augsto kvalitāti. Kokogļu ražošanas iekārtu konstrukcija nodrošina dabai nekaitīgu ražošanas procesu, līdz minimumam samazinot kaitīgo izmešu nokļūšanu atmosfērā. Papildu Luminor piešķirtajam finansējumam, uzņēmums ir piesaistījis arī ALTUM kredīta garantiju.

“Lai gan vēsturiski mūsu darbība pamatā tika orientēta uz restorānu biznesu, Covid-19 pandēmijas ietekmē, kā arī grillogļu eksporta pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas rezultātā, mums izdevās veiksmīgi diversificēt noieta tirgu un klientu bāzi, tādejādi apgūstot plašu Eiropas Savienības valstu tirgus daļu. Šobrīd sadarbojamies ar ekskluzīviem dīleriem, pārdošanas ķēdēm un vairumtirgotājiem visā Eiropā. Luminor piešķirtais finansējums palīdzēs uzņēmumam palielināt apgrozāmos līdzekļus, kas ir būtisks priekšnoteikums krājumu savlaicīgai izveidošanai, lai nodrošinātu ražošanas procesus visa gada garumā un nosegtu pieprasījumu rudens un ziemas sezonā, kad mūsu ražoto preču izejmateriālu krājumus nav iespējams papildināt,” saka SIA KRK Vidzeme valdes loceklis Andris Griķis.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Alūksnes novada dome SIA Carbon energy systems nosūtījusi informāciju par alternatīvām vietām, kur novada teritorijā būvēt iecerēto kokogļu ražotni. Savu piedāvājumu nosūtījusi arī Apes novada dome, kas par to ieinteresējusies pēc publikācijām laikrakstā. Savukārt Carbon energy systems nolēmis Alūksnē savu ražotni nebūvēt, bet vēl izskata saņemtās alternatīvas, vēsta reģionālais medijs Alūksniešiem.lv.

Alūksnes novada dome esot piedāvājusi divus pašvaldības īpašumus un vienu privātpersonai piederošu. Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis norādījis – piedāvāta vieta Zeltiņu pagastā blakus jau esošajai kokogļu ražotnei, kur ir pašvaldībai piekritīga zeme un ēkas, pašvaldībai piekritīgā zemē Jaunalūksnes pagasta Visikumā un privātpersonai piederošā zemē ar ēkām Pededzes pagasta Zaicevā.

SIA Carbon energy systems valdes priekšsēdētājs Haiks Nikogosjans Alūksniešiem.lv norādījis – šobrīd uzņēmums izvērtē piedāvājumus un lēmumu, kur būvēt, pieņems nākamnedēļ. «Jau tagad ir skaidrs – Alūksnē nebūvēsimies. Strādāsim tur, kur to nerisina politiski. Par to esam jau informējuši arī Vides dienestu. Šobrīd izskatām piedāvājumus no Alūksnes un Apes novadu domēm. Ja neviens īpašums neatbildīs, jo tur tomēr jābūt jau arī būvei, ne tikai zemei, tad pastāv iespēja ražotni celt Igaunijā vai Ugālē,» viņš sacījis un tomēr atzinis – pamest visu Alūksnes pusē, kur jau ir iestrādes, negribētos.

Dažu nedēļu laikā Privatizācijas aģentūra (PA) cer vienoties ar potenciālajiem investoriem par maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» elektrotēraudkausēšanas krāsns likteni, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Patlaban esot vairāki investori, ar kuriem PA notiek sarunas, norādīja Loginovs. Viņš gan neatklāja, vai starp investoriem ir uzņēmums «British Steel», kurš iepriekš izrādīja interesi par krāsns iegādi, kā arī Austrijas uzņēmums «Smart Stahl GmbH», kurš martā iegādājās velmētavas ceha iekārtas.

«Joprojām tiek runāts par vairākiem variantiem - ir investori, kuriem interesē krāsni atstāt Liepājā un atsākt ražošanu, ir investori, kuri vēlētos krāsni iegādāties, demontēt un pārvest uz citu vietu. Tāpat nav izslēgta iespēja krāsni pārdot kā lūžņus. Viss būs atkarīgs no tā, kā risināsies sarunas ar investoriem,» sacīja Loginovs.

PA vadītājs gan neatklāja, par kādām summām rit sarunas ar investoriem, vai kāda ir zemākā summa, par kuru PA būtu gatava krāsni pārdot.

Pēc Valsts kases izvērtējuma finanšu ministrs Einars Repše parakstījis valsts galvojumu a/s Liepājas Metalurgs par aizņēmumu aptuveni 60 miljonu latu apmērā uzņēmuma ražotņu modernizācijai. Finansējumu nodrošinās viena no vadošajām Itālijas bankām UniCredit MedioCredito Centrale SpA.

Galvojumu paredzēts sniegt tikai par aizdevuma pamatsummas atmaksu.

a/s Liepājas Metalurgs (LM) informē, ka finansējumu nodrošinās viena no vadošajām Itālijas bankām UniCredit MedioCredito Centrale SpA. Kopējā bankas finansējuma summa ir 85 milj. eiro.

Sākotnēji kopējais finansējuma apjoms tika plānots 160 milj. eiro, par ko 2009.gada 27.aprīlī bija izsludināts finansējuma konkurss, kas 19.jūnijā beidzās bez rezultātiem - netika saņemti piedāvājumi.

Ņemot vērā globālo ekonomisko situāciju, a/s Liepājas Metalurgs pārrunu ceļā panāca ievērojamu modernizācijas projekta izmaksu samazinājumu, nesamazinot projekta apjomu.

Paralēli tika nepārtraukti turpinātas sarunas ar potenciālajām finansējošajām bankām, kā rezultātā tika saņemts finansējuma piedāvājums no bankas UniCredit MedioCredito Centrale SpA. Lai pārliecinātos, ka piedāvājums ir šajā brīdī izdevīgākais finanšu tirgū, tika atkārtoti 2009.gada 9.decembrī izsludināts finansējuma konkurss, kas 21.12.2009. beidzās bez rezultātiem.

2007.gadā Valsts darba inspekcija (VDI) atklājusi 85 slēptos nelaimes gadījumus darbā, no tiem 10 gadījumi atklāti decembrī, liecina sniegtā informācija medijiem.

„Saskaņā ar likumu, darba devējiem par smagu vai letālu darba vietā notikušu nelaimes gadījumu nekavējoties ir jāpaziņo darba inspekcijai, savukārt gadījumā, kad darbinieka gūtās traumas nav klasificētas kā smagas, darba devējam pašam jāizmeklē nelaimes gadījums. Jāsaka, ka bieži vien darba devēji neievēro likumu, un mēs par nelaimes gadījumu uzzinām pēc vairākiem mēnešiem vai dažkārt pat pēc vēl ilgāka laika,” stāstīja Valsts darba inspekcijas direktore Rita Elce.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi pērnā gada 23.augustā notikuša nelaimes gadījuma izmeklēšanu, kurā smagus apdegumus, veicot automašīnas remontu, guva SIA Vērsis Ko autovadītājs.

Divriteņu transportlīdzeklim Segway nobraucot no klints un iekrītot upē, miris Džimijs Heseldens (Jimi Heselden), kompānijas Segway īpašnieks, ziņo telegraph.co.uk.

62 gadus vecais biznesmenis ar braucamrīku iekritis upē Anglijā, Jorkšīrā. Viņš bija devies apskatīt savu īpašumu, izmantojot Segway lauku versiju.

Vīrietis miris negadījuma vietā, un viņa līķi atradis kāds garāmgājējs.

Policija neesot izvirzījusi citas biznesmeņa nāves versijas.

Dž. Heseldens miris tikai nedēļu pēc tam, kad viņš kļuva par vienu no Lielbritānijas dāsnākajiem filantropiem, ziedojot desmit miljonus Lielbritānijas sterliņu mārciņu labdarības fondam, ko viņš izveidoja 2008.gadā. Iepriekš viņš šim pašam fondam ziedojis 13 miljonus mārciņu.

AS KVV Liepājas metalurgs ir izstrādāti divi biznesa plāni, kādā veidā tiks turpināta uzņēmuma darbība, un jūnija beigās vai jūlija sākumā tie tiks iesniegti valdībai, sacīja KVV Group līdzīpašnieks Valērijs Krištals.

Pirmais plāns paredz, ka darbu turpina uzņēmuma velmēšanas cehs un izgatavo velmējumus no iepirktajām sagatavēm. Ceha maksimālā jauda ir 64 000 tonnu velmējumu mēnesī, patlaban tiek saražots 25 000 līdz 30 000 tonnu.

«Velmētavā mēs pat pieņēmām jaunus darbiniekus - šonedēļ pieņemti 30 jauni darbinieki, un patlaban šajā cehā strādā 320 cilvēki,» sacīja Krištals.

Otrs scenārijs, kuru KVV Liepājas metalurgs gatavojas iesniegt valdībai, paredz tēraudkausēšanas ceha darba atjaunošanu.

«Lai īstenotu šo scenāriju, mums nepieciešama sadarbība ar valdību - skaidrs valdības plāns un laika grafiks, kā tiek plānots samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) maksājumus. Pirms uzņēmuma pirkšanas administrators mūs informēja, ka 2015.gada laikā šis jautājums tiks atrisināts, ar to arī rēķinājāmies un turpinām rēķināties,» skaidroja Krištals.

Lai gan aizvien vairāk cilvēku mājokļu apsildei cenšas atrast gan ekonomiski izdevīgāko, gan arī ērtāko apkures veidu, kas prasītu pēc iespējas mazāk laika un nepiesaistītu saimnieku pie mājas gada aukstajos mēnešos, daudzi aizvien izvēlas izmantot krāsni vai kamīnu, piektdien raksta laikraksts Diena.

Kad pieņemts lēmums mājoklī uzmūrēt krāsni vai kamīnu, tas ir tikai pats sākums procesam, kas kopumā aizņems vairākus mēnešus, turklāt prasīs krietni vairāk laika un arī resursu, nekā sākotnēji būsim iedomājušies. Pirmais solis ir saprast, ko vēlamies un cik lielu naudas summu varam atvēlēt. Nākamais solis ir kvalificēta mūrnieka meklēšana un darbu saskaņošana ar viņu.

Sertificētais krāšņu un kamīnu mūrnieks Mārtiņš Ansons ierosina divus ceļus, kā atrast vēlamo meistaru: «Viens variants ir sazināties ar meistaru pēc kāda paziņas ieteikuma, kuram jau uzbūvēts kamīns vai krāsns. Otrs ceļš ir Latvijas Amatniecības kamera, kuras mājaslapā var atrast sarakstu ar sertificētiem meistariem – krāšņu podniekiem–kamīnmeistariem. Ja gribat kamīnu vai krāsni uzmūrēt savā mājoklī, kas ir nosacīti standarta būve, izvēlētajam meistaram nav obligāti jābūt sertificētam. Savukārt kultūrvēsturiskā objektā krāsni vai kamīnu var mūrēt tikai sertificēts meistars.»

65 gadu vecumā miris britu rokmūziķis Ričards Raits, kura vārds visā pasaulē zināms saistībā ar grupu Pink Floyd.

Raits ir vairāku britu rokgrupas klasisko albumu, arī Dark Side of the Moon un Wish You Were Here, kompozīciju autors un izpildītājs.

R. Raits izdevis divus soloalbūmus - Wet Dream (1978) un Broken China (1996), kā arī albūmu Identity (1984) grupas Zee ietvaros. Raita meita Gala apprecēja basģitāristu Gaju Pratu, kurš spēlēja Pink Floyd pēc Rodžera Votersa aiziešanas no grupas.

Pink Floyd ir angļu grupa, viena no veiksmīgākajām rokmūzikas grupām mūzikas vēsturē. Sākotnēji Pink Floyd bija psihodēliskās mūzikas grupa, taču īpašus panākumus guva ar vēlākajiem konceptuālajiem albumiem, sevišķi Dark Side of the Moon (1973) un TheWall (1979).

Pēc šobrīd Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2008. gada 1. janvāra līdz 28. janvārim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 4 darbinieki un smagas traumas guvuši 9 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 4 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 25 cilvēki, Db.lv informēja Valsts darba inspekcijas Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Sarmīte Bunka-Brilijonka.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 9 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2007.12.21. Rīgā SIA Palink pārdevēja-kasiere guva smagas traumas, pakrītot darba vietā.

2. 2008.01.14. Saldus rajonā SIA Prospector palīgstrādnieks guva smagas traumas dēļu šķirošanas laikā.

3. 2008.01.15. Rīgā SIA 3A plus T palīgstrādnieks guva smagas traumas pēc tam, kad tika piespiests pie ķieģeļu paletes.

4. 2008.01.15. Rīgā SIA Baltic Sea Port veidņu gatavotājs, paslīdot noliktavā, guva smagas galvas traumas.

5. 2008.01.15. Rīgā SIA Valiants atslēdznieks guva smagas traumas, veicot darba pienākumus.

Darba tirgū pieprasīto profesiju sarakstā, kas sastādīts pēc darba devēju sniegtajām ziņām, ir 101 profesija.

Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi aptaujāja 2499 darba devējus visos valsts reģionos, kas pārstāvēja gan privāto, gan sabiedrisko sektoru.

Uzņēmēju prognozētās pieprasītākās profesijas 2009.gada 2.pusgadā ir augļu audzēšanas laukstrādnieks, telefonu komutatora operators, apsargs, klientu konsultants, karjera palīgstrādnieks, klientu pārdošanas konsultants, namdaris, programmētājs, veikala kasieris un bārmenis.

Savukārt nepieprasītākās profesijas, kurās plānotais darbinieku skaita samazinājums pārsniedz palielinājumu, ir mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, celtnieks, būvinženieris, kravas automobiļa vadītājs, siltumnīcas strādnieks, arhitekts, metālmateriālu metinātājs, mežstrādnieks, bruģētājs un kūdras ieguves palīgstrādnieks.

Juglas krastā aizturētajā narkotiku kravā bijuši 60 kilogrami kokaīna aptuveni sešu miljonu eiro vērtībā, šodien preses konferencē informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe.

Pēc viņa teiktā, 60 kilogrami kokaīna līdzinās 60 000 līdz 120 000 devām, jo kokaīnu parasti pārdod devās no viena grama līdz 0,5 gramiem.

Tāda mēroga kokaīna kontrabandas kravas Latvijā pēdējo gadu laikā nav bijušas, lai gan Lietuvā pērn tika atklāta vēl lielāka krava. Piemēram, Latvijā pērn visa gada laikā Muitas policija un Valsts policija atklāja tikai 5,43 gramus kokaīna, stāstīja Ceipe.

Kravas nosūtītājs bijusi Latvijā reģistrēta firma, bet saņēmējs - Lietuvā reģistrēta firma, kuras īpašnieks ir Latvijas pilsonis.

Kopumā aizturēti trīs Latvijas pilsoņi, kas dzimuši 1962., 1968. un 1973.gadā. Viņu vidū ir arī Lietuvas firmas īpašnieks. Ceipe norādīja, ka aizturētie nav vienkārši izpildītāji, bet gan vieni no galvenajiem šīs kontrabandas organizētājiem jeb tā dēvētās smadzenes.

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa 1 820 200 gab. cigarešu kontrabandu, informē VID.

Šī gada 3.decembrī Terehovas muitas kontroles punktā, veicot no Krievijas Federācijas iebraukušas automašīnas ar kokogļu kravu kontroli, muitas amatpersonas atklāja, ka iepakojumos kokogļu vietā atrodas cigaretes. Cigaretes bija iepakotas melnos plēves maisos, kas savukārt bija ievietoti papīra maisos ar marķējumu «kokogles». Vairākos maisos cigaretes bija apbērtas ar kokoglēm. Padziļinātās kontroles rezultātā tika izņemti 1 722 200 gab. FEST markas cigarešu ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

Šī gada 6.decembrī Indras muitas kontroles punktā no Baltkrievijas Republikas iebrauca kravas vilciens. Vilciena sastāva fiziskās kontroles gaitā sadarbībā ar Valsts robežsardzes amatpersonām vienā pusvagonā tika atklāti divi akmeņoglēs ierakti iepakojumi ar 18 000 gab. cigarešu PREMJER ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic zīmols pārdots tās prezidenta Bertolta Flika uzņēmumam Baltijas aviācijas sistēmas.

Kaut arī valstij joprojām pieder nacionālās aviokompānijas airBaltic kontrolpakete, kuras saglabāšanai vēl martā nolemts kompānijas pašu kapitālā papildus ieskaitīt 15,6 milj. latu, zīmols airBaltic jau pērn pārdots, tā samazinot valsts ieguldījumu vērtību un apgrūtinot valsts daļu potenciālu pārdošanu.

Intervija

Miķelsons no cietuma: TEC-2 otrā kārta nav naivu latviešu un viltīgu turku projektiņš. Aiz tā stāv GE un Siemens, un ERAB.

Eksports

Kokogļu milzis ārvalstu tirgus iekarojumos

5 milj. eiro investīcijas kokogļu ražotnē SIA Līvānu karbons cer atpelnīt jau tuvāko četru gadu laikā, faktiski pilnībā paļaujoties uz saražotās produkcijas eksportu.

Ir vērtības, kas izturējušas laika pārbaudi, tikai gadās, ka esam piemirsuši par to eksistenci. Pavards jau izsenis ir bijis telpas, mājas un ģimenes centrs, ap kuru pulcējas tuvinieki, lai atpūstos no nemitīgā skrējiena un uzkrātu jaunus spēkus. Kamīnkrāsns nav tikai dekoratīvs elements mājā vai dzīvoklī. Šobrīd tā kļūst par nepieciešamību, ļaujot dzīvot komfortabli un siltumā. Līdzīgi kā savu ķermeni lutinām SPA kūrortos, ļaujot tam relaksēties, atbrīvoties no stresa un ikdienas sasprindzinājuma, arī krāsns mājās ienes savu auru, dodot iespēju ikvienam sajust no tās starojošu siltumu, mieru un labsajūtu. Sēžot pie krāsns un angļu mierā malkojot tēju, tā vien gribas teikt: nekur nav tik labi kā mājās!

Bet kā zināt, kura krāsns ir labāka un vairāk piemērota tieši jūsu mājoklim?

Izvēloties krāsni, jāatceras, ka tā nekalpo tikai kā dizaina elements.To iespējams izmantot ne tikai kā pamata apkuri, bet arī kā papildus apkuri. Izmantojot krāsni, var ievērojami samazināt apkures izmaksas, kas īpaši svarīgi šobrīd, kad cenas par kilovatiem un kilodžouliem ir uzlekušas neiedomājamos augstumos. Krāsns ir arī ilglaicīgs projekts, un to nemaina tik bieži kā apavu pārus, tālab svarīgi izvēlēties to īsto.

Anitas Harju vadītā vasaras māja Jaunvosi šomēnes saņēmusi kādu īpašu apbalvojumu, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Brīvdienu māja Jaunvosi viesnīcu meklēšanas mājas lapā booking.com atrodama jau kopš 2012.gada. Ar tās paldzību Alūksnes un Apes novados var atrast 18 viesu namus un naktsmītnes. Šogad viesu nams Jaunvosi ieguvis apmeklētāju atzinību par 2014.gadu - viesu namu tīkls piešķīris Jaunvosiem 8,8 balles.

Pārsvarā viesu namā viesojas viesi no Latvijas, kā arī Krievijas. «Pie mums ilgstoši uzturas arī dažādi strādnieki, kuri, piemēram, remontē ceļus vai būvē kaut ko. Uz tūristiem vien viesu namam noturēties būtu grūti. Tādu īstu tūristu ir maz, tiesa, vasarā vairāk ceļo ģimenes,» atzīst A.Harju.

Oktobrī a/s Liepājas metalurgs martena cehā sāksies nākamās elektrokausēšanas ražotnes objektu celtniecība - pie darba ķersies pirmais pussimts cilvēku.

Ar būvdarbiem sāksies a/s Liepājas metalurgs modernizācijas otrā posma kompleksa realizācija, informē uzņēmums. Jau 2011. gada nogalē elektroloka krāsnij jāsasniedz projektētā jauda. Pēc vienošanās ar finansētājiem uzņēmumam nācies pārskatīt projektu un daļu no iecerētās modernizācijas atlikt uz modernizācijas trešo posmu. Db.lv jau rakstīja, ka sākotnēji modernizācijā bija plānots ieguldīt 260 miljonus eiro. Atsakoties šajā posmā no jauna velmēšanas stāva būvniecības, izmaksas izdevās samazināt līdz 85,6 miljoniem eiro. Elektroloka krāsni piegādās Itālijas kompānija STG. 9. septembrī a/s Liepājas metalurgs parakstīja līgumu ar kompāniju FUCHS par sistēmas COSS iekārtu piegādi - tehnoloģijas, kas paredz elektroloka krāsns darbu ar iepriekš sakarsētiem metāllūžņiem. Krāsns ietilpība ir 100 tonnas un minmālā garantētā ražība - 865 tūkstoši tonnu tērauda gadā. Šāds tērauda daudzums ļaus nodrošināt ar sagatavēm šķirņu tērauda velmēšanas cehu, kā arī 170 tūkstošus tonnu tērauda sagatavju ražot eksportam.

Kāds nu jau gadu miris vīrietis varētu būt pārsteigts, atklājot, cik patiesībā nozīmīga ir draudzība sociālajā tīklā Facebook. Žurnālists Sanils Polani, kas devās mūžībā pērnā gada jūlijā, savā dzimšanas dienā sociālajā tīklā Facebook saņēmis vairākus dzimšanas dienas apsveikumus, raksta emirates247.com.

«Es viņu pazinu kā aktīvu žurnālistu un autoru, kā arī kā no Facebook atkarīgo. Sociālajā tīklā viņam bija vairāk nekā divi tūkstoši draugu no visas pasaules. Ir dīvaini, ka daudzi no šiem draugiem nemaz nezināja, ka viņš ir miris un uz viņa Facebook «sienas» ievietoja dzimšanas dienas apsveikumus. Tas ir ļoti skumji un netaisni,» stāsta viņa draugs.

S. Polani sirds apstājās pērnā gada jūlijā, un šobrīd viņš būtu 42 gadus vecs. Viņa Facebook profils vēsta, ka viņš arvien dzīvo Mumbajā, strādā Mumbajā bāzētā izdevniecībā, un «šodien ir viņa dzimšanas diena». S. Polani Facebook ir 2019 draugi, savukārt aptuveni 25 draugi apsveikuši mirušo vīrieti dzimšanas dienā. Tāpat viņa profilā arvien vēl tiek ieteikti cilvēku profili, kurus mirušais vīrietis varētu pazīt un nosūtīt sociālā tīkla draudzības uzaicinājumu.

Dzelzceļa stacijā Vācijā otrdien vīrietis ar nazi sadūris četrus cilvēkus, no kuriem viens no gūtajiem ievainojumiem miris.

Uzbrucējs ir arestēts. Policija pieļauj, ka uzbrukums bijis «politiski motivēts», ziņoja mediji.

«Divi cilvēki ir smagi ievainoti, viens atrodas kritiskā stāvoklī,» pēc uzbrukuma Grafingā paziņoja Bavārijas zemes policijas preses pārstāvis. Vietējais laikraksts Merkur ziņo, ka viens uzbrukumā ievainotais miris. Sadurti 43, 55 un 58 gadus veci vīrieši, bet 50 gadus vecs vīrietis no ievainojumiem miris.

Vietējie mediji, atsaucoties uz aculieciniekiem, ziņoja, ka vīrietis uzbrukuma laikā kliedzis Allahu akbar (Dievs ir dižens), bet varasiestādes to vēl nav apstiprinājušas, vien atzīstot, ka viņš izkliedzis «politiskus paziņojumus».