VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions (stadions Daugava) ir izstrādājusi jaunu vizuālo identitāti, kas atspoguļošot stadiona nacionālo nozīmi sporta un kultūras jomās.

Saskaņā ar 9. februārī Ministru kabinetā pieņemto stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģiju, stadions līdz 2022. gadam tiks pilnībā atjaunots un pārveidots, izbūvējot jaunus sporta objektus un atjaunojot jau esošās būves.

«Esam uzsākuši nozīmīgu un jaunu posmu stadiona Daugava attīstībā un tādēļ arī ieviešam jaunu stadiona vizuālo identitāti, kas labāk atspoguļos pilnībā atjaunotā stadiona nacionālo, funkcionāli plašo nozīmi gan Latvijas sporta, gan kultūras dzīvē. Stadiona jaunā identitāte ir sakņota vēsturiskā izcelsmē un komunicē stadiona nacionālās nozīmes vēstījumu, kura vērtības ir ilgtermiņa stabilitāte un pamatīgums, kā arī sportiskā gara un Latvijas kultūras unikalitātes sintēze,» saka Elmārs Martinsons, stadiona Daugava valdes loceklis.

Stadiona Daugava rekonstrukcijas rezultāts, kad tajā vairs nevarēs spēlēt Latvijas futbola valstsvienība, būs izsmiekls Latvijas sportam, sacīja Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis.

Kā zināms, stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģijā izstrādāts stadiona jauno tribīņu, vieglatlētikas stadiona un sporta laukuma makets. Jaunās, papildinātās tribīnes ļaus uzņemt 10 425 skatītājus, savukārt vieglatlētikas stadions un sporta laukums pilnībā atbildīs starptautisku vieglatlētikas sacensību organizēšanas prasībām, bet jaunais apgaismojuma risinājums būs būtiski modernāks par pašreizējo. Tiesa, pašreizējā projekta infrastruktūra neatbilst kritērijiem, lai tajā varētu spēlēt Latvijas futbola izlase.

«Jau tad, kad vēl LFF mitinājās Daugavas stadionā, cēlām trauksmi par tā stāvokli. Centāmies situāciju mainīt, taču bija kārtējā valdības maiņa, un mums uz šo stadionu vairs nebija tiesību. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija mūs iesūdzējusi tiesā, lai samaksājam zemes nodokli par 2002.gadu,» sašutumu pauda Mežeckis. «Tagad rekonstruēt stadionu šādi ir izsmiekls sportam. Nezinu, ko par to domā vieglatlēti, vai viņi maz tur varēs organizēt kādas sacensības. Dziesmu un deju svētkus tur varēs aizvadīt, bet tribīnēs nebūs jumta, kas, vērtējot mūsu laika apstākļus, ir nerūpēšanās par skatītājiem.»

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Kultūras un sporta centru Daugavas stadions ir definējusi stadionā attīstāmo sporta objektu funkcijas un prasības teritorijas attīstībai. Līdz ar to šobrīd ir kļuvuši zināmi gan stadionā būvējamie objekti, gan nākotnē tajā pārstāvētie sporta veidi.

Paredzams, ka pēc projekta īstenošanas stadionā pārstāvēto sporta veidu skaits būs divreiz lielāks nekā pašlaik – tiks izbūvēta nepieciešamā infrastruktūra daudziem līdz šim stadionā nepārstāvētiem sporta veidiem, piemēram, basketbolam, volejbolam, florbolam, handbolam, kērlingam u.c. sporta veidiem, kā arī tiks plānota vieta velotrekam, kas Latvijā nav pastāvējis jau vairākus gadu desmitus. Plašāka funkcionalitāte tiks paredzēta arī vieglatlētikas disciplīnām gan arēnā, gan slēgtā manēžā.

«Izstrādājot stadiona Daugava attīstības risinājumu, ir paveikts nozīmīgs darbs, lai savietotu sporta un kultūras kopienas vajadzības, ievērojot stadiona teritorijas un apbūves ierobežojumus, projekta finanšu iespējas un projekta objektu ekonomisko pamatojumu nākotnē,» saka Edgars Severs, IZM valsts sekretāra vietnieks – Sporta departamenta direktors.

Saskaņā ar EY (Ernst & Young) veiktajiem aprēķiniem VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions apjomīgais atjaunošanas projekts laikā līdz 2037.gadam nodrošinās aptuveni 63 miljonu eiro atdevi Latvijas ekonomikai, informē centra stratēģiskās plānošanas un attīstības dienesta vadītājs Edgars Pudzis.

Šo summu veidos ieguvumi no veiktajiem ieguldījumiem kultūras attīstībā, ieguvumi no iedzīvotāju veselības stāvokļa un dzīves kvalitātes uzlabošanās sporta infrastruktūras pieejamības ietekmē, kā arī ieguvumi no jaunu darba vietu nodrošināšanas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Šī ekonomiskā ieguvuma aplēse neietver pašu būvniecības izmaksu jeb aptuveni 47 miljonu eiro radīto pozitīvo efektu uz ekonomiku. Aprēķini veikti saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām, veicot padziļinātu Grīziņkalna un tam piegulošo teritoriju un to apdzīvotības rādītāju izpēti, kā arī stadiona dažādo objektu noslodzes datiem.

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi valsts atbalsta notifikāciju Kultūras un sporta centra Daugavas stadions (turpmāk: stadions Daugava) atjaunošanas projektam, tādējādi secinot, ka projekta ieviešana nekropļos konkurenci Eiropas Savienībā. Notifikācijas apstiprinājums paver iespējas praktiskai projekta īstenošanai.

«Valsts atbalsta notifikācijas apstiprināšana ir kritiski svarīgs solis projekta attīstībā, jo bez tās nebūtu iespējams nedz saņemt Eiropas Savienības fondu finansējumu, nedz valsts līdzfinansējumu, nedz veikt nepieciešamos ieguldījumus vai slēgt būvniecības līgumus projekta īstenošanai. Prieks, ka šo apstiprinājumu saņemam tad, kad to gaidījām, un projekta īstenošana var noritēt saskaņā ar sākotnēji iecerēto laika plānu,» saka Elmārs Martinsons, Kultūras un sporta centra Daugavas stadions valdes loceklis.

Stadiona attīstības risinājums iekļauj šādus sporta infrastruktūras objektus: vieglatlētikas arēnu treniņu un sacensību vajadzībām, dabīgās zāles futbola laukumu, bobsleja starta estakādi, vieglatlētikas iesildīšanās laukumu treniņu norisei, vieglatlētikas manēžu vieglatlētikas treniņiem un sacensībām, treka riteņbraukšanas un komandu sporta spēļu treniņiem, kā arī fitnesa, bodibildinga u. c. sporta veidu vajadzībām, multifunkcionālu halli basketbola treniņiem un sacensībām, kā arī citu komandu sporta spēļu sacensību norisei, ledus halli hokeja, daiļslidošanas un kērlinga treniņu un sacensību vajadzībām. Tāpat teritorijā ir plānota privāto investīciju objektu attīstība, paredzot telpas sportistu viesnīcai, mazumtirdzniecībai, birojiem un tādiem sporta veidiem kā cīņas sports, bokss, taekvondo, džudo u. c. Visu sporta objektu izbūve tiks paveikta līdz 2022. gadam.

Kultūras un sporta centra Daugavas stadions (turpmāk: stadions Daugava) jauno tribīņu izbūves un esošo tribīņu atjaunošanas iepirkumā ir uzvarējusi pilnsabiedrība LNK INDUSTRIES Partnership, kas par EUR 10 697 085,25 izstrādās būvprojektu, īstenos būvdarbus un veiks projekta autoruzraudzību, lai līdz 2018. gada vasarā notiekošajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem palielinātu stadiona skatītāju sēdvietu skaitu līdz 10 000.

LNK INDUSTRIES Partnership piedāvājums konkursā atzīts par saimnieciski izdevīgāko, ņemot vērā šādus kritērijus: zemākā cena, garantijas termiņš un garantijas laika apdrošināšanas summa, liecina šodien izplatīts paziņojums.

«Iepirkumā kopumā bija pieteikušies 7 pretendenti, kas nodrošināja augstu piedāvājumu konkurences līmeni. No uzvarētāja mēs sagaidām augstāko darbu kvalitāti un ļoti stingru termiņu ievērošanu, jo projektam ir jābūt īstenotam līdz nākamajiem Dziesmu un Deju svētkiem un pēc tam stadionam būs jākalpo vairākām sportistu paaudzēm,» norāda Elmārs Martinsons, Kultūras un sporta centra Daugavas stadions valdes loceklis.

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valde šodien, 31.oktobrī ir nolēmusi drošības apstākļu dēļ nekavējoties pārtraukt stadiona īpašumā esošās ledus halles ēkas izmantošanu, informē uzņēmumā.

Šāds lēmums tika pieņemts, jo vairāku Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārbaužu laikā tika konstatēts, ka halles tehniskais stāvoklis neatbilst drošības prasībām, bet ledus halles privātais nomnieks SIA Sāgas fonds līdz šim ir izvairījies nodrošināt piekļuvi hallei, lai stadiona administrācija varētu veikt nepieciešamo izpēti un pildīt BVKB norādījumus. Papildus tam 28.oktobrī tika konstatēti nopietni bojājumi ledus halles elektroapgādes tīklos.

«Diemžēl mums kā halles īpašniekam nebija citas iespējas, kā slēgt ledus halli. To, cik drošas ir, piemēram, acīmredzami sarūsējušās halles jumta konstrukciju kopnes, noteiks ekspertīze, taču nevaram neņemt vērā būvniecības uzraugu brīdinājumus par halles drošumu, kaut arī halles privātais nomnieks nereaģē uz mūsu aicinājumiem risināt šo jautājumu. Ledus halles privātajam nomniekam esam gan rakstījuši, gan zvanījuši, gan gājuši pārbaudē ar tiesu izpildītāju, taču neesam pat ielaisti hallē. Pagājušajā nedēļa lietus laikā arī sadega halles elektrības sadalne, kas ir vēl viens faktors, kas norāda uz ēkas slikto tehnisko stāvokli un riskiem apmeklētāju veselībai un dzīvībai» saka Elmārs Martinsons, Kultūras un sporta centra Daugavas stadions valdes loceklis.

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions ir saņēmusi neatkarīga būveksperta atzinumu par šobrīd drošības apsvērumu dēļ slēgtās stadiona ledus halles tālāku izmantošanu, kurā ir norādīts, ka ledus halles ekspluatācija nav pieļaujama bez būtiskas pārbūves, informē centra pārstāvji.

Eksperti norāda, ka ledus halles jumta konstrukcijas ir pārslogotas - lokālo kopņu stieņu pārslodze ir aptuveni 50%.

Eksperti savā atzinumā ir noteikuši, ka, lai ledus halles ekspluatāciju varētu atsākt, ir jāveic nesošo jumta konstrukciju stiprināšana, izstrādājot un attiecīgajās pašvaldības iestādēs saskaņojot būvprojektu. Tāpat eksperti ir norādījuši, ka ir jāpabeidz un jānodod ekspluatācijā ledus hallē jau esošā, bet likumdošanas prasībām neatbilstoši izveidotā skatītāju platforma. Papildus eksperti savā atzinumā ir secinājuši, ka, ņemot vērā jumta nesošo konstrukciju pārslodzi, drošības nolūkos uz jumta nav pieļaujama sniega atrašanās.

Skandālā iekļuvušajā Skonto futbola stadionā Rīgā uzstādīti atpakaļ krēsli un apgaismojums, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Futbola federācijas (LFF) izpilddirektors Edgars Pukinsks.

Skonto stadions skandālā nokļuva pirms nepilna mēneša, kad pēc īpašnieku SIA Adventika Group un SIA Light, kam pieder daļa kustamā manta, strīda tika demontētas apgaismes lampas, kā arī vairākos sektoros noņemti krēsli.Situāciju īpaši uztraucošu radīja fakts, ka 9.jūnijā Latvijas izlasei jāuzņem Portugāles futbola valstsvienība, bet Skonto stadions ir vienīgais, kurš Latvijā atbilst visiem starptautiskajiem standartiem.

Pēc ilgāka neskaidrību perioda 19.aprīlī LFF prezidents Guntis Indriksons paziņoja, ka panācis vienošanos ar iesaistītajām pusēm un viss stadionā būs kārtībā.

Vēl jāveic gaismu kalibrēšana, bet pēc būtības viss ir salikts vietā un jāsakārto tikai nianses," pastāstīja Pukinsks. "Visu testa režīmā izmēģināsim Latvijas kausa finālā 17.maijā, uz to arī, visticamāk, atbrauks cilvēks no Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA), lai veiktu pārbaudi, viņš norādīja.

Stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģijas ietvaros ir izstrādāts stadiona jauno tribīņu, vieglatlētikas stadiona un sporta laukuma makets.

Tas ir pirmais no pilnībā atjaunojamā stadiona Daugava vizuālajiem risinājumiem, ko tuvākajā laikā, pēc metu konkursa, papildinās citi jaunā stadiona izbūvējamie vai atjaunojamie objekti – šim risinājumam sekos vieglatlētikas manēžas, vieglatlētikas treniņu laukuma, multi-funkcionālas halles, bobsleja treniņu starta estakādes ēkas, jaunās ledus halles, auto stāvvietas, stadiona teritorijas labiekārtošanas un citu elementu vizualizācijas. Kopējās teritorijas labākais telpiskais risinājums no arhitektoniskā un plānošanas viedokļa tiks izvēlēts metu konkursā.

«Jaunais makets ir pirmais no daudzo jaunā stadiona objektu risinājumiem – tā galvenie elementi ir jaunās, papildinātās tribīnes, kas ļaus uzņemt 10425 skatītājus, vieglatlētikas stadions un sporta laukums, kas pilnībā atbildīs vieglatlētikas starptautisku sacensību organizēšanas prasībām, kā arī jauns apgaismojuma risinājums, kas būs būtiski modernāks par esošo,» stāsta Elmārs Martinsons, VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valdes loceklis.

Līdz vasaras sākumam cer atrast uzņēmumu, kas varētu izstrādāt Daugavas stadiona Rietumu tribīņu būvprojektu un veikt nepieciešamos būvdarbus, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Komersantu piedāvājumu iesniegšanas termiņš valsts SIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions teju kā izsludinātājā konkursā ir 1. jūnijs, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. Kā norāda uzņēmuma valdes loceklis Elmārs Martinsons, «šis iepirkums ir pirmais no nozīmīgiem konkursiem stadiona Daugava atjaunošanas ietvaros, kā rezultātā stadions jau samērā drīz sāks iegūt jaunas aprises. Šobrīd paralēli tiek gatavota arī dokumentācija metu konkursa izsludināšanai visas pārējās stadiona Daugava teritorijas atjaunošanai, bet vēlāk sekos arī pārējās teritorijas būvniecības iepirkums».

Ministru kabinets (MK) otrdien nolēma VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions pamatkapitālā ieguldīt vairākus valsts īpašumus Augšielā 1 un Augšielā 3, informē stadiona pārstāvji.

Šis lēmums nodrošinās pamatkapitāla bāzi, lai projektam varētu piesaistīt Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un citu nepieciešamo finansējumu, uzskata Elmārs Martinsons, VSIA stadiona Daugava valdes loceklis.

Saskaņā ar stadiona Daugava un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģiju stadions līdz 2022. gadam tiks pilnībā atjaunots un pārveidots - tiks izveidotas jaunas papildu tribīnes un tiks izbūvēti daudzi jauni objekti. Stadionā līdz 2022. gadam būs arī multifunkcionāla halle dažādiem sporta veidiem, jauna slēgtā vieglatlētikas manēža, tiks pilnībā atjaunots vieglatlētikas treniņu laukums, stadiona sporta laukums, bobsleja treniņu starta estakāde un stadiona ledus halle, kā arī tiks veikti nozīmīgi teritorijas labiekārtošanas darbi. Papildus tiks izbūvēta arī jauna park&ride auto stāvvieta un tiks sakārtota apkārtējā pilsētas infrastruktūra.

Banka Citadele piešķīrusi SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) aizdevumu 12,8 miljonu eiro apmērā LNSC kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” rekonstrukcijai, kā arī sporta centra “Mežaparks” attīstībai.

Finansējums paredzēts sekmīgai LNSC sporta centru būvdarbu norisei Rīgā – daudzfunkcionālās Vieglatlētikas manēžas attīstībai, jaunā Vieglatlētikas laukuma un futbola rezerves laukuma rekonstrukcijai, kur plānots ierīkot piepūšamu futbola halli, un sporta centra “Mežaparks” infrastruktūras attīstībai, modernizējot tenisa kortus, kā arī izbūvējot piekļuves laivu piestātnei.

“LNSC infrastruktūras tālākā modernizācija ļaus sasniegt uzņēmuma stratēģisko mērķi – nodrošināt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu LNSC daudzfunkcionālo sporta bāzu pārvaldību un attīstību, radot piemērotus apstākļus dažādiem sporta notikumiem un kultūras pasākumiem nacionālā un starptautiskā mērogā. Ar jauno sporta infrastruktūru mēs, LNSC, turpinām attīstīt sporta vides pieejamību, nodrošinot iespēju ikvienam un visām profesionalitātes un sabiedrības interešu un vecuma grupām iesaistīties sporta aktivitātēs, veicinot veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Esam gandarīti, ka, piešķirot aizdevumu, arī banka Citadele saredz Latvijas Nacionālā sporta centra un sporta infrastruktūras Latvijā izaugsmes potenciālu – ieguldījumu gan amatieru, gan bērnu un jauniešu, gan augsta līmeņa sportistiem nepieciešamās infrastruktūras izveidē,” saka LNSC valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Leģendārais Latvijas futbolists un treneris Aleksandrs Starkovs, būdams Liepājas futbola kluba galvenā trenera amatā vien dažus mēnešus, pāragri sapņu pilis neceļ. Tomēr liek pamatu cīņām par panākumiem gan Latvijas čempionāta virslīgā, gan Eiropas kausos un uzskata, ka nekas nav neiespējams

Sports vienmēr saistīts ar uzvarām un zaudējumiem. To neskaitāmas reizes piedzīvojis arī leģendārais Latvijas futbola treneris, kurš ne vien ilgo darba gadu laikā 13 reižu izcīnījis Latvijas čempiona titulu, bet arī nacionālo valstsvienību vadīja vēsturiskajā 2004. gada Eiropas čempionātā un tā atlasē. Tai pašā laikā A. Starkovs piedzīvojis arī skaudrus mirkļus, piemēram, kad pērn Latvijas Futbola federācijas valde nolēma viņu atbrīvot no Latvijas valstsvienības galvenā trenera amata. Taču A. Starkovs māca, ka pēc neveiksmes nedrīkst ieslīgt izmisumā, un tagad ar pilnu atdevi cenšas attaisnot uz viņu liktās cerības jaunajā – Liepājas futbola kluba galvenā trenera – ampluā.