Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

No šodienas iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2022.gadu, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pirmajās 30 minūtēs tika iesniegti teju 9000 deklarāciju, pirmajā stundā Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniegto gada ienākumu deklarāciju skaits sasniedza 15 992, plkst.7 bija iesniegtas 80 205 deklarācijas, bet plkst.8 - 99 572 deklarācijas.

"Šobrīd iesniegto deklarāciju skaits pārsniedzis jau 100 000," atzīmēja VID pārstāvji, norādot, ka deklarāciju iesniegšana EDS rit raiti, tikai pašās pirmajās stundās lielās iedzīvotāju intereses dēļ sistēma brīžiem darbojās lēnāk, nekā ierasts.

Iedzīvotāji, kuriem deklarācija ir jāiesniedz obligāti, var to izdarīt trīs mēnešu laikā - līdz 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā.

Ar zaļo iepakojumu un videi draudzīgiem produktiem nepietiek: soļi ilgtspējīga biznesa virzienā//Produktu ražotāji tiek aicināti cīnīties pret “zaļo tukšvārdību”

Sabiedrības “PwC” analīze liecina, ka pēdējos gados ilgtspējas jēdziens ir būtiski mainījies – šodien vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst ilgtspējīgus, videi draudzīgos iepakojumos esošus produktus. Tomēr, pieaugošā interese par ilgtspējību rada apstākļus “zaļajai tukšvārdībai” (angl. greenwashing), kad produkti, kas tiek saukti par ekoloģiskiem, neatbilst uz tiem līmējamām etiķetēm. Viens no veidiem skaidri atklāt produkta ietekmi uz vidi, pamatojoties uz konkrētiem datiem, – Produkta vides deklarācija (angl. Environmental Product Declaration, EPD).

Jūnijā publicēts “PwC” patērētāju apsekojums atklāja, ka vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst skaidras izcelsmes produktus (55 %) un dod priekšroku vidi aizsargājošajām kompānijām (54 %). Patērētāji arī nav vienaldzīgi pret produkta ietekmi uz vidi – 54 % respondentu izvēlas produktus videi draudzīgos iepakojumos vai ar mazāk iepakojuma, 53 % – ātri sadalāmus, videi draudzīgus produktus. Katrs otrais pircējs (52 %), pirms iegādāties produktu, meklē ilgtspējības sertifikāta apzīmējumu uz iepakojumiem.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Savukārt VID kategoriski noraida Tiesībsarga pausto.

Tiesībsargs norāda, ka no 2021. gada ar likumu ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam.

No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018. – 2020. gadam VID ir prettiesiski aizpildījis vairāk nekā 100 tūkstošus gada ienākumu deklarācijas.

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Katrs ceturtais krājējs līdz šim izmantojis iespēju atgūt daļu no nomaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja.

Tā līdz šim ir bijusi lieliska papildu motivācija, lai savlaicīgi parūpētos par savu un ģimenes nākotni, kā arī iespēja saņemt papildu naudu, ko novirzīt uzkrājumam vai kādam pirkumam. Arī šogad ir iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus krājējiem, tomēr nosacījumi ir nedaudz mainījušies. Kas jāzina, skaidro Swedbank Investīciju un apdrošināšanas jomas vadītājs Kristaps Kopštāls.

Latvijā vidēji katrs piektais ekonomiski aktīvais iedzīvotājs veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī, un pieaug iedzīvotāju skaits, kuri izvēlas veikt iemaksas uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. Iedzīvotāji, kuri veic iemaksas šajos ilgtermiņa uzkrājuma produktos, var izmantot valsts nodrošināto iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Arī par 2018. gadā veiktajām iemaksām ir iespēja atgūt pārmaksāto IIN. Tā kā ir mainījusies IIN likme, tad par šī gada iemaksām varēs atgūt nevis 23%, bet 20%. Esošo zemo procentu likmju laikā, 20% IIN atmaksa arī ir ļoti laba motivācija veidot uzkrājumus.

Līdz trešdienai iesniegtas 270 032 gada ienākumu deklarācijas par 2018.gadu, bet, ņemot vērā deklarācijas par 2015., 2016. un 2017.gadu, kopējais iesniegto deklarāciju skaits ir 325 793, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

No šīm deklarācijām 200 462 deklarācijas no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) importētas uz Nodokļu informācijas sistēmu un ar tām notiek darbs VID.

Savukārt no šīm deklarācijām 186 516 deklarāciju iesniedzējiem jeb 93% iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāatmaksā no budžeta, jo izveidojusies nodokļu pārmaksa.

Nodokļa parāds ir izveidojies 13 996 deklarāciju iesniedzējiem jeb 7%.

FM informēja, ka iedzīvotājiem atmaksājamā IIN summa patlaban ir 34,8 miljoni eiro, bet iedzīvotāju nodokļa parāds valstij ir 1,03 miljonu eiro apmērā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 1.martā, VID sāka pieņemt gada ienākumu deklarācijas par 2018.gadu. EDS lietotāju aktivitāte sākās jau no pusnakts, proti, pirmajās 15 minūtēs pēc pusnakts EDS tika reģistrēti vairāk nekā 26 000 vienlaicīgu pieslēgumu, taču lielākā aktivitāte bija vērojama dienas pirmajā pusē, kad 38 000 lietotāju vienlaicīgi centās iesniegt deklarācijas EDS. Salīdzinot ar 2018.gadu, tas ir aptuveni četras reizes lielāks vienlaicīgi pieslēgušos lietotāju skaits.

No šodienas iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2023.gadu, lai atgūtu nodokļu pārmaksu, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka jau līdz ar pusnakti iedzīvotāji lielā skaitā metas pirmajā dienā iesniegt deklarācijas, šādi nereti izraisot VID IT sistēmu pārslodzi un darbības pārtraukumus.

VID uzsver, ka ar ienākumu deklarāciju iesniegšanu nav jāsteidzas. Brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, deklarāciju iespējams iesniegt trīs gadu garumā. Savukārt iedzīvotājiem, kam deklarācija jāsniedz obligāti, tas jāizdara līdz 1.jūnijam vai, ja kopējie ienākumi pērn bijuši lielāki par 78 100 eiro, līdz 1.jūlijam.

Brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem, var ikviens cilvēks, par kura ienākumiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Attaisnotie izdevumi ir izdevumi par ārstniecības un zobārstniecības pakalpojumiem, par augstāko izglītību un kvalifikācijas celšanu, kā arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem.

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

14.Saeimas pirmais likumdošanas lēmums varētu būt jaunas Klimata un enerģētikas ministrijas izveide, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica "Jaunās vienotības" politiķe, Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Viņa norādīja, ka deputāti ir iesaistīti valdības veidošanā, līdz ar to patlaban jau tiek veikts aktīvs darbs. Šonedēļ tiks apstiprinātas parlamenta komisijas, no rīta visām frakcijām jāpiesaka savu deputātu saraksts darbam katrā no komisijām. Trešdien, 23.novembrī, komisiju sastāvs varētu tikt apstiprināts Saeimā, savukārt ceturtdien, 24.novembrī, un piektdien, 25.novembrī, varētu notikt komisiju pirmās sēdes, kurās tiktu ievēlēta to vadība.

Viena no jaunā parlamenta likumdošanas iniciatīvām varētu būt grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā. Lai varētu apstiprināt valdību plānotajā jaunajā sastāvā, likumā jāieraksta, ka Latvijā turpmāk būs Klimata un enerģētikas ministrija, skaidroja Kalniņa-Lukaševica.

Valsts prezidents Egils Levits šodien "Jaunās vienotības" (JV) politiķi, pašreizējo premjeru Krišjāni Kariņu oficiāli nominēs Ministru prezidenta amatam.

Levits par Kariņa nominēšanu šodien paziņoja preses konferencē, piebilstot, ka attiecīgu dokumentu vēl parakstīs vēlāk dienas gaitā.

Prezidents stāstīja, ka iepazinies ar topošo valdības deklarāciju un esot guvis "pilnīgi skaidru pārliecību", ka topošā koalīcija ir pietiekami stabila un ka tai ir pietiekami daudz kopīgu uzstādījumu, kas var būt par pamatu nākamās valdības darbībai nākamajos četros gados.

Abi politiķi tikšanās laikā esot pārrunājuši valdības deklarācijas pirmo melnrakstu, informēja Levits. Kariņš dokumentu esot nosūtījis prezidentam izskatīšanai jau pirmdien. Deklarācijā ir paredzēti pieci bloki. Viens no tiem ir drošība un ārpolitika, kurā iezīmēta valdības rīcība šajās jomās. Nākamais bloks ir izglītība, kas, prezidenta ieskatā, ir ārkārtīgi svarīga joma. Viņaprāt, topošās valdības partiju pārstāvjiem pie šīs sadaļas būtu rūpīgāk jāpiestrādā - īpaši pie augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju jautājumiem.

Ikvienam nodokļu maksātājam pienākas atvieglojumi par apgādājamajiem - pat, ja tie nav ierakstīti viņu algas grāmatiņā.

Atvieglojumus šajā gadījumā var pieprasīt ar gada ienākumu deklarāciju. Turklāt šie atvieglojumi pienākas arī gadījumā, ja nodokļu maksātājs nav guvis ienākumus pilnu gadu. Šo ir apstiprinājusi arī Administratīvā apgabaltiesa savā spriedumā lietā Nr. A420206318 (https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/382384.pdf). Spriedums ir stājies spēkā šā gada 11. jūnijā.

Jāatzīst, ka praksē sastopamies samērā bieži ar šo formālo prasību no VID. Proti, klienti aizpilda savas gada deklarācijas, deklarējot atvieglojumus, taču VID neatmaksā viņiem IIN, kamēr nav izlabots algas nodokļu grāmatiņas ieraksts. Vairums no klientiem apzināti neaizpilda savas algas grāmatiņas ar vēlmi izvairīties no tā, lai viņu darba devēji būtu informēti par apgādājamiem dažādu iemeslu dēļ. Taču, nevēloties strīdēties ar VID un vēloties saņemt pēc iespējas ātrāk IIN pārmaksu, tie pakļaujas šai nepamatotai VID prasībai un veic labojumus savā algas grāmatiņā. Turklāt vēlāk tiem arī esot jāraksta atsevišķs iesniegums VID ar lūgumu vēlreiz pārskatīt viņu lēmumu neveikt IIN atmaksu.

Topošās valdības deklarācijas veidošanā apspriež iespēju divu līdz trīs gadu laikā ieviest 5% līdz 10% darba vietu sasaisti ar pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ienākumiem, pastāstīja topošās valdības deklarācijas reģionālās attīstības jomas darba grupas vadītājs, Saeimas deputāts Māris Sprindžuks (AS).

Mērķis ir palielināt pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības veicināšanā. Šīs politikas ieviešana būtu jāveic ciešā sadarbībā ar Finanšu ministriju, norādīja politiķis.

Reformas pašvaldību finansēšanas sistēmā nepieciešamas arī tāpēc, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā donorpašvaldību paliek aizvien mazāk, savukārt, saņēmējpašvaldībām nav stimula kāpināt savus ienākumus, piesaistot jaunus uzņēmumus.

Viņš skaidroja, ka paredzēts veikt administratīvi teritoriālās reformas papildināšanu, nodrošinot sadarbību starp pašvaldībām un ministrijām. Jāpanāk atbildīgo ministriju, piemēram, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Veselības un Satiksmes ministrijas darbība reģionālā "griezumā", par valdības deklarācijas melnrakstā plānoto pavēstīja Sprindžuks.

Koalīcijas partijas ir vienojušās atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu pašnodarbinātajiem, 20.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes sacīja Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Butāns akcentēja, ka tas ir svarīgs lēmums radošajai nozarei un visiem, kas strādā pašnodarbināto režīmā.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieļāva, ka Finanšu ministrija (FM) varētu sagatavot grozījumus, un tos jau šo ceturtdien skatīt Saeimā divos lasījumos steidzamības kārtā.

Finanšu ministrijas (FM) speciālisti jau sagatavojuši grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums), lai saimnieciskās darbības veicējiem – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem atceltu pienākumu veikt IIN avansa maksājumus.

VID jau aprēķinājis avansa maksājumus

Diena jau vēstīja, ka VID saimnieciskās darbības veicējiem, kas lielā vairumā gadījumu ir pašnodarbinātās personas, šonedēļ jau izsūtījis automātiskus aprēķinus no VID sistēmas par IIN avansa maksājumu, kas jāveic līdz 23. martam. Attiecīgu informāciju par šo pienākumu 13. martā VID izplatīja arī plašsaziņas līdzekļiem.

Sākot no marta, iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2021.gadu. Iedzīvotāji, kam tas jādara obligāti, var iesniegt deklarācijas trīs mēnešu laikā, līdz pat 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā, informē Valsts ieņēmumu dienests.

VID aicina deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tajā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas.

VID arī aicina nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties pārmēru liels lietotāju skaits, tā var darboties lēnāk vai uz laiku nebūt pieejama.

VID tīmekļvietnes sadaļā "Gada ienākumu deklarācija" ir pieejama video pamācība, semināra ieraksts un citi informatīvi materiāli.

Tiem cilvēkiem, kuriem pašiem nav pietiekamu prasmju vai pieredzes EDS lietošanā, palīdzēt sagatavot deklarāciju var ģimenes locekļi. Tāpat ģimenes locekļi savu radinieku attaisnotos izdevumus var iesniegt savā deklarācijā. Deklarācijā var iekļaut vecāku, vecvecāku, bērnu, mazbērnu un arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību, kā arī izglītības un ārstniecības izdevumus par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta 1. vai 2.grupas invaliditāte.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuru mērķis ir noteikt gadījumus, kad tiek uzskatīts, ka nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā.

Likumprojektu izstrādājusi Finanšu ministrija, kura projekta anotācijā skaidro, ka šobrīd vairākos likumos ir paredzēts, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja ir konstatēts, ka kandidātam piedāvājuma iesniegšanas vai līguma slēgšanas brīdī Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi. Tai skaitā ir arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 eiro.

Ministrijā akcentē, ka esošais regulējums nerisina situāciju, ka no dalības iepirkumos netiek izslēgti tādi kandidāti un pretendenti, kuri nav iesnieguši tādas nodokļu deklarācijas, no kurām ir iespējams pārliecināties par pareizu nodokļu aprēķināšanu un aprēķināto nodokļu nomaksu.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums pašreiz paredz, ka šī nodokļa samaksas termiņš ir 15 dienas pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa (1.jūnijs), līdz ar to 2019. gadā termiņš, kad vajadzētu samaksāt šo nodokli, iestāsies 17. jūnijā.

Pēc šī datuma jau parādniekam jārēķinās ar nokavējuma naudu par nesamaksāto summu.

Tiesa, valdība šonedēļ lēma, ka iedzīvotāji, kuri palikuši valstij parādā, IIN parādu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim. Lai šādas izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl jānobalso Saeimai, līdz kurai šis jautājums pašlaik vēl nav nonācis.

Iespēja izveidojušos IIN parādu sadalīt un samaksāt pakāpeniski pašlaik paredzēta tikai tiem, kam parāds ir 640 eiro un vairāk. Tie būs tiesīgi to sadalīt trijos vienādos maksājumos: pirmais – līdz 17. jūnijam, otrais – līdz 16. jūlijam un trešais – pēdējais – līdz 16. augustam. Tiesa, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane DB norāda, ka algota darba darītājiem 640 eiro piemaksa valsts budžetam varētu izveidoties tikai kādos īpašos gadījumos.

Topošās valdības deklarācijas melnrakstā konkurētspējas jomā pausta apņemšanās atbalstīt 1000 jaunu mājokļu izveidi gadā un ieviest skaidrus nosacījumus minimālās algas celšanas algoritmam.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā deklarācijas pagaidu variantā norādīts, ka valdība paredz izveidot ilgtermiņa Mājokļu attīstības fondu, stimulēt investīcijas daudzdzīvokļu īres mājokļu būvniecībā, ceļot vismaz 1000 jaunu mājokļu gadā. Līdztekus plānots pilnveidot regulējumu attiecībā uz personas tiesībām uz mājokli.

Nodarbinātības jautājumā topošā valdība deklarācijas projektā paredz kopā ar sociālajiem partneriem ieviest skaidrus un paredzamus nosacījumus minimālās algas celšanas algoritmam, kā arī koplīgumu izmantošanu kā sociālā dialoga formu.

Tikmēr fiskālās politikas jomā koalīcija paredz pakāpeniski samazināt vispārējās valdības budžeta strukturālo deficītu līdz 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2025.gadā un turpmāk to uzturēt šajā līmenī.

Plānots, ka 2019.gada 1.jūlijā stāsies spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un likuma «Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas» grozījumi, kuru mērķis ir novērst nedeklarētas un noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu vai izvešanu no Latvijas Republikas, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Grozījumi ietver noteikt nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas deklarēšanas nosacījumus uz valsts iekšējās robežas, nosakot pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma skaidras naudas deklarācijas veidlapā norādāmās informācijas apjomu, šķērsojot valsts iekšējo robežu.

Likuma grozījumos tiks precizēta personas administratīvā atbildība par skaidras naudas nedeklarēšanu uz valsts robežas un kompetence sodu piemērošanā, kā arī ir precizētas kompetentās iestādes - Valsts ieņēmuma dienesta un Valsts robežsardzes – tiesības pieprasīt personai, aizpildīt skaidras naudas deklarācijas veidlapu, šķērsojot valsts robežu, ja skaidra nauda ir saistīta vai ir pamatotas aizdomas, ka skaidra nauda saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu un proliferāciju.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) 1.martā līdz plkst. 16 kopā iesniegtas 66 498 gada ienākumu deklarācijas, kas ir lielākais skaitlis pēdējos gados, informē VID.

Arvien vairāk iedzīvotāju to izvēlas darīt elektroniski un līdz plkst.16.00 VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) saņemtas 65 673 deklarācijas, taču klātienē, Rīgas klientu apkalpošanas nodaļā, pieņemtas 825 deklarācijas.

EDS lietotāju aktivitāte sākās jau no pusnakts, kad pirmajās 15 minūtēs pēc pusnakts sistēmā bija vairāk nekā 26 000 lietotāji, kas ir trīs reizes vairāk nekā pirms gada. Tomēr vislielākā aktivitāte bija vērojama dienas pirmajā pusē, kad 38 000 tūkstoši lietotāju vienlaicīgi centās iesniegt deklarācijas EDS. Salīdzinot ar 2018.gadu, tas ir aptuveni 4 reizes lielāks vienlaicīgi pieslēgušos lietotāju skaits.

1.marts ir tikai deklarācijas iesniegšanas datuma sākums un pat tie iedzīvotāji, kuriem deklarācija par 2018.gadu jāiesniedz obligāti, to var izdarīt līdz pat 2019.gada 1.jūnijam ieskaitot. Savukārt, tie iedzīvotāji, kuri vēlas tikai atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par ārstniecību, izglītību u.c. attaisnotajiem izdevumiem, deklarāciju par 2018.gadu var iesniegt visa 2019.gada laikā, kā arī vēl divus ar pusi gadus pēc tam, proti, līdz pat 2022. gada 16.jūnijam.

Pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa automātiska atmaksas ēra Latvijā varētu sākties no 2022. gada; šādu iespēju varēšot izmantot daudz cilvēku. To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.

Nodokļu administrācija iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu automātiski atmaksās tiem nodokļa maksātājiem, kuri nebūs iesnieguši iedzīvotāju ienākumu deklarāciju līdz nākamā gada 30. septembrim. Jāņem vērā, ka šāda automātiska nodokļa atmaksa būs iespējama tikai tiem, kuri nebūs reģistrējuši saimniecisko darbību, nebūs guvuši ienākumus ārzemēs un nebūs guvuši citus ienākumus, par kuriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nodokļu maksātājam nebūs nodokļu parādu.

Tāpat iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu atmaksa varēs īstenoties, ja tā būs radusies kā gada diferencētā neapliekamais minimums, kā papildu atvieglojumi (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem), kā pensionāra neapliekamais minimums, kā šī nodokļa progresīvā likme, kā atvieglojuma par apgādībā esošu personu nepilnīga izmantošana, kā arī par paša nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar personas veiktajām iemaksām kā privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Pašreiz saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu var, tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, un, ja to nedara, tad pārmaksāto nodokļa summu nodokļa maksātājs nesaņem.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) gada ienākumu deklarācijas pirmdienas rītā, 1.martā, kas ir pirmā deklarāciju iesniegšanas diena, pieteikuši vairāk nekā 62 400 iedzīvotāju, tā intervijā Latvijas Radio informēja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Šobrīd jau ir iesniegtas 62 414 deklarācijas. Pagājušajā gadā tāds apmērs bija sasniegts plkst.10," teica I. Jaunzeme.

Pašlaik elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) strādā raiti, taču iespējamas arī nelielas tehnoloģiskas pauzes, jo VID pašlaik izmaksā arī dīkstāves pabalstus. "Tās varētu nebūt ilgas pauzes, bet, ja redzams paziņojums, ka EDS nestrādā, tas ir tāpēc, ka mēs izsaucam informāciju, lai varētu izmaksāt dīkstāves pabalstus," skaidroja VID vadītāja.

Atgādinām, ka no šodienas iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2020.gadu. Iedzīvotāji, kam tas jādara obligāti, var iesniegt deklarācijas trīs mēnešu laikā, proti, līdz 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā.

Kaspars Brunovskis, Salaspils domes deputāts (Jaunā Vienotība) un uzņēmējs, 27. novembrī Rīgas pilsētas tiesā noliedza savu vainu apsūdzībās par nepatiesu ziņu sniegšanu gada amatpersonas deklarācijā, pēc būtības apstiprinot visu, ko bija teicis pirmajā tiesas prāvā iepriekš.

Kā iepriekš vēstīts, Rīgas pilsētas tiesā tiek skatīta krimināllieta, kurā Salaspils novada domes deputāts, uzņēmējs Kaspars Brunovskis apsūdzēts pēc Krimināllikuma 219. panta otrās daļas, kas paredz atbildību par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā.

Nomainās tiesnese, viss no jauna

Kārtējā tiesas sēde 27. novembrī Rīgas pilsētas tiesā pie tiesneses Lienītes Meldriņas faktiski bija to faktu apstiprināšana, kuri izskanēja pirmajā tiesas sēdē, kuru vadīja tiesnese Ilze Vanaga, kura tagad mainījusi darbavietu uz apgabala tiesu. Līdz ar tiesneša maiņu mutvārdu procesā tika apstiprināti visi iepriekš teiktie fakti un Kasparam Brunovskim izvirzītā apsūdzība. Prokurore Ilona Barkovska vēlreiz uzsvēra apsūdzības pozīciju, ka pārkāpumi izdarīti lielā apmērā.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.

Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā. Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.