Otrdien, 7. maijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu, informē FM.
Saskaņā ar šā gada maija un jūnija datiem atbildīgās iestādes kopumā bez ievērojamiem kavējumiem ir nodrošinājušas finansiāli ietilpīgāko ES fondu ieviešanas nosacījumu apstiprināšanu, un ir novērojams būtisks projektu apstiprināšanas tempa kāpums.
«Kopējais valdības, ministriju un iesaistīto sociālo un sadarbības partneru mērķtiecīgais un neatlaidīgais darbs šī gada laikā, fokusējoties uz ES fondu investīciju uzsākšanas paātrināšanas pasākumiem, ir acīmredzami devis pozitīvu efektu. Ir dots starta šāviens projektu atlasei daudzās jomās. Tāpat ir apzināti atsevišķie problēmjautājumi un tiek risināti iespējami efektīvākā veidā, lai novērstu iespējamos finanšu riskus turpmāk un maksimāli ātri nodrošinātu investīciju ieplūšanu Latvijas tautsaimniecībā,» atzīst FM ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.
Līdz šim ES fondu investīciju regulējums vairākām jomām ir izstrādāts ātrāk, nekā plānots, kā rezultātā projektu iesniegumu atlases visās jomās kopumā šobrīd norit sekmīgi un ar pieaugošu tempu. Tāpat saskaņā ar plānoto investīciju ieviešanas laika grafiku ES fondu projektu maksājumu salīdzinoši lielākais apjoms paredzams 2016. gada otrajā pusē.
Kā ziņots iepriekš, mērķis ir līdz šī gada beigām nodrošināt MK noteikumu apstiprināšanu, kas ir galvenais preikšnoteikums reālai projektu īstenošanas uzsākšanai, līdz 90% no plānošanas periodā pieejamā ES fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Vienlaikus pastāvīgi nepieciešams proaktīvi vadīt dažādus riskus, fokusējoties uz būtiskākajiem.
2014. – 2020. gada plānošanas perioda līdzšinējās investīciju gaitas un finanšu plūsmu prognozes liecina, ka, neskatoties uz ES fondu ieviešanas regulējuma izstrādes kavējumu atsevišķās jomās radītajiem riskiem, Latvija var izpildīt Eiropas Komisijas noteiktos maksājumu mērķus, lai tautsaimniecībā investētu maksimālo Latvijai pieejamo ES fondu finansējuma apjomu. Viens no šādiem riskiem ir saistībā ar plānotā valsts akciju sabiedrības Latvijas Dzelzceļš elektrifikācijas lielā projekta īstenošanas iespējām. Projekta sagatavošana ir būtiski aizkavējusies – nobīde starp sākotnēji un šobrīd plānoto projekta sagatavošanas termiņu pārsniedz gadu. Lai projekta iespējamās nesagatavošanas dēļ Latvija nezaudētu projektam atvēlētos Kohēzijas fonda 346,6 miljonus eiro, šī gada vidū būs jāpieņem lēmums par projekta virzību, lai to varētu pagūt ieviest plānošanas perioda ietvaros, vai arī lemt par alternatīviem risinājumiem šī finansējuma izmantošanā.
Tāpat MK tika izskatīta atbilde Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai par 2007. – 2013. gada plānošanas perioda infrastruktūras attīstības projektu Krievu salā un saistītiem riskiem. Informēts, ka Rīgas Brīvostas pārvaldei ir iespēja pagarinātā termiņā sekmīgi sasniegt visus projektā noteiktos mērķus, lai nezaudētu ES finanšu atbalstu 75,8 miljonu eiro apmērā. Proti, līdz 2019. gada 31. martam ir jāatbrīvo Rīgas vēstures un kultūras centrs no stividoru operācijām, tādējādi novēršot vides degradāciju Andrejsalā un Eksportostā atbilstoši plānošanas dokumentiem. Iestādēm šobrīd nav zināmi apstākļi, kas liegtu sasniegt šos mērķus noteiktajā termiņā.
Lai nodrošinātu sabiedrības informētību par ES fondu ieviešanas gaitu un iespēju pieņemt operatīvus lēmumus risku pārvaldības ietvaros, FM MK sniedz ikmēneša operatīvo informāciju par ES Kohēzijas politikas fondu ieviešanas plāna izpildi, kā arī reizi pusgadā – informatīvo ziņojumu par investīciju progresu, minot būtiskas problēmas ES fondu ieviešanā un sniedzot priekšlikumus to risinājumiem. Papildus, sākot ar 2016. gadu, ES fondu vadošā iestāde katru ceturksni Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai iesniedz pārskatus par ES fondu investīciju progresu.
