«Mēs esam gatavāki nekā pirms iepriekšējās krīzes. Mēs jau kā sabiedrība esam pieredzējušāki. Tomēr DnB Nord Bankas pētījums liecina, ka sabiedrība ir kļuvusi arī paļāvīgāka un domā, ka gan jau mēs kaut kā visu pārvarēsim, un nākotne iedzīvotājiem šķiet krietni vien pozitīvāka, nekā tas varētu būt faktiski.
Cilvēki ne vienmēr domā par to, kas būs rīt vai parīt. Pirms krīzes arī viss bija ļoti jauki, visi priecājās, kā pieaug iekšzemes kopprodukts (IKP), kā būvējas mājas, un tad nepatikšanas nāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm,» uzsakta ekonomists Uldis Osis.
Viņš sacīja, ka pašlaik pasaules ekonomikas drauds ir Ķīnas attīstība. «Pašlaik, iespējams, šāda pati situācija var veidoties Ķīnā. Tagad tur IKP samazinājās par 1%, un visi jau satraucas un sāk diskutēt, vai Ķīnai būs mīkstā vai cietā piezemēšanās. Latviju tas var ietekmēt caur Eiropas Savienību (ES). Tā pati Vācija, Skandināvija ļoti daudz eksportē uz Ķīnu, sākot ar naudu, beidzot ar industriāliem produktiem. Ķīnā ir liels nekustamo īpašumu burbulis. Ja tas plīsīs, Ķīnā var būt kārtīga cietā piezemēšanās. Tam būs slikta ietekme uz visu pasauli, jo līdz šim Austrumāzija bija vienīgais lielais pasaules reģions ar stabilu izaugsmi. Ķīnas un Indijas ekonomika visu vilka uz priekšu. Tādēļ arī Eiropā un Ziemeļamerikā krīze nebija tika dziļa, cik tā varēja būt. Ja šī lielā austrumu tirgus vairs nav, situācija ir ļoti nopietna,» paskaidroja ekonomists.
Viņš uzsvēra, ka Latvijas ekonomika ir maza un balsta uz eksportu. «Ja nav, uz kurieni eksportēt, tad kas notiek pie mums? Atgriežamies pie naturālās saimniecības?» jautāja Osis.
Pēc viņa teiktā, tagad lielākais krīzes drauds ir tā saucamās BRIC valstis – Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna. «Īstermiņā var būt tā pati situācija, kāda bija, sākoties krīzei Rietumos, – plīst nekustamo īpašumu burbulis, kas tālāk parauj līdzi visus atvasinātos instrumentus un to sistēmu. Tas pats iespējams Ķīnā, jo Ķīna pārņēma Rietumu modeli ļoti daudzās jomās, tostarp finanšu tirgus un banku sistēmu organizācijā. Līdz ar to atšķirības principā nav īpaši lielas. Ja tuvāko triju gadu laikā šis burbulis plīsīs un sekos krīze, jauns krīzes vilnis būs arī Rietumos. Un, iespējams, smagāks nekā pirmais. Pēc tam patiešām var sekot īsta un tumša stagnācijas desmitgade,» brīdināja ekonomists.