Par vienu mēnešalgu Rīgā iespējams iegādāties 0,72 m2 dzīvojamās platības, kas ir visvairāk, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Ober Haus Baltijas valstu Nekustamā īpašuma tirgus pārskats.

Igaunijas galvaspilsētā Tallinā par vienu mēnešalgu iespējams iegādāties 0,65 m2 dzīvojamās platības, bet Lietuvas galvaspilsētā Viļņā - 0,53 m2 dzīvojamās platības.

Salīdzinājumam 2007. gadā par vienu mēnešalgu Rīgā varēja iegādāties 0,24 m2 dzīvojamās platības.

Pēc Ober Haus pārskata datiem, vidējais atalgojums mēnesī (bruto) Igaunijā ir 990 eiro, Latvijā - 761 eiro, bet Lietuvā - 675 eiro.

Visvairāk dzīvokļu pārdošanas darījumu Baltijas valstu galvaspilsētās 2014. gadā noticis Viļņā (9773), bet vismazāk - Tallinā (7543). Rīgā 2014. gadā notikuši 9136 dzīvokļu pārdošanas darījumi.

Uz 100 iedzīvotājiem Rīgā notikuši 14,2 dzīvokļu pārdošanas darījumi, Tallinā - 17,4, bet Viļņā - 18,1 dzīvokļu pārdošanas darījums.

Vidējā divistabu dzīvokļa cena Rīgas mikrorajonos ir 600 - 850 eiro par kvadrātmetru, Viļņā 850 - 1200 eiro par kvadrātmetru, bet Tallinā tā ir visdārgākā - 1100 - 1400 eiro par kvadrātmetru.

Savukārt vidējā dzīvokļu cena Latvijas lielākajās pilsētās ir 200 - 400 eiro par kvadrātmetru, bet mazpilsētās no 100 līdz 200 eiro par kvadrātmetru.

Salīdzinot vidējo neremontētu sērijveida dzīvokļu cenu Rīgā 2013. gada decembrī ar vidējo cenu 2014. gada decembrī, tā ir paaugstinājusies par vidēji 5.8%.

Pārskatā secināts, ka Baltijas valstu galvaspilsētās ir liels vidējo cenu diapazons. Rīgā vienlaicīgi ir gan lētākās, gan dārgākās dzīvojamās platības atkarībā no segmenta.

Apskatot dzīvojamo platību tirgu, apbūves zemes gabalu cenas Pierīgā augušas par 5%.

Pēdējo piecu gadu laikā Rīgā un Tallinā, salīdzinot ar Viļņu, novērots straujš tirdzniecības centru pieaugums. Turpretī Viļņā ir visvairāk jaunas biroju platības.

Baltijas valstīs 2014. gadā investīciju darījumos dominē zviedru kapitālsabiedrības, kā arī vietējie igauņu un lietuviešu investīciju fondi. Pārējos investīciju darījumos Baltijas valstīs 2014. gadā savu ieguldījumu veikuši latviešu, krievu, itāļu, dāņu, holandiešu, somu un amerikāņu investori.