Jaunākais izdevums

Vidējā sērijveida dzīvokļu cena šā gada jūnijā sasniegusi 460 eiro/m2. Salīdzinot ar maiju, tās ir samazinājušās tikai par 1.1 %. Tas liecina, ka cenas sāk stabilizēties, — amata brāļiem no citām nekustamā īpašuma kompānijām piebalso Ober Haus Real Estate speciālisti.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc Latio aprēķiniem, jūnijā mājokļu cenas samazinājušās par 5 %, un vidējā sērijveida dzīvokļu cena bijusi 490 eiro/m2. Savukārt Arco Real Estate ziņoja, ka cenu samazinājums pēdējā mēnesī bijis 4.1 %, bet dzīvoklis vidēji maksājis 508 eiro/m2. Tiek pieļauts, ka cenas tuvojas zemākajam punktam.

Ober Haus norāda, ka kopš 2007. gada rudens sērijveida dzīvokļu publiskā piedāvājuma apjoms krītas un 2009. gada jūnijā atrodas zemākajā līmenī. Atsevišķu sēriju dzīvokļu piedāvājums ir samazinājies līdz minimumam (piem. 104. sērija un 103. sērija).

Cenu kritums jūnijā bijis robežās no 0 – 5 %. Galvenokārt kritums novērots mazāk populārajos mikrorajonos, turpretī pieprasītākajos mikrorajonos (Āgenskalns, Purvciems, Zolitūde, Ziepniekkalns) cenas saglabājas maija līmenī ar nelielām svārstībām, vidēji maksājot 470 – 590 eiro/m2. Ober Haus speciālisti uzskata, ka potenciālajiem pircējiem būs arvien grūtāk piemeklēt sev atbilstošu dzīvokli par adekvātu cenu, jo tirgū piedāvājumu skaits būs neliels.

Neraugoties uz ekonomisko krīzi, interese par dzīvokļu iegādi joprojām saglabājas. Galvenokārt cilvēki interesējoties par tiem dzīvokļiem, kuru cena nepārsniedz 400 -500 eiro/m2. Atsevišķos gadījumos potenciālais pircējs ir gatavs maksāt vairāk (ja pilnībā apmierina ēkas stāvoklis, dzīvoklī veiktais remonts, atrašanās vieta).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ober–Haus būs jauns grupas izpilddirektors

Ingrīda Drazdovska, 12.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par nekustamā īpašuma kompānijas Ober–Haus Real Estate Advisors darbību Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā turpmāk atbildēs Tarmo Kase – viņš ir izvirzīts izpilddirektora pienākumu pildīšanai. Viņš arī turpinās savu darbu Ober–Haus Real Estate Estonia izpilddirektora amatā.

Kopš 1995. gada T. Kase ir strādājis un vadījis tādus uzņēmumus kā Olympic Entertainment Group, Essto Pagar (Igaunijas maiznīcas), Fazer Estonia un Jungent. Pirms darba Ober–Haus viņš bija Olympic Entertainment Group vadītājs, bet viņa pakļautībā bija 2500 darbinieku Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Ukrainā un Baltkrievijā.

«Tarmo piemīt nepieciešamās prasmes un enerģija, ar kuru virzīt uzņēmumu uz priekšu. Tagad, kad nekustamo īpašumu tirgus atkal atkopjas, redzam attīstības iespējas,» izteicies līdzšinējais uzņēmumu grupas izpilddirektors Pīters Morriss (Peter Morris). Sadarbībā ar lielākajiem Ober–Haus klientiem viņš turpmāk līdzinvestēšot jaunu projektu attīstībā, strādās pie citiem projektiem grupas mātes uzņēmumā Realia Group Oy Somijā, kā arī darbosies Ober–Haus uzraudzības padomē,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktivitāte mājokļu tirgū sarūk mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās dēļ, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Energoneefektīvu mājokļu piedāvājums ir nedaudz palielinājies, radot lejupvērstu spiedienu uz to cenām. Vienlaikus jauno mājokļu piedāvājums ilgstoši ir nepietiekams, un to cenu pieaugums paātrinās. Straujais būvniecības izmaksu kāpums vēl vairāk vājinās jauno mājokļu pieejamību, skaidro Latvijas Banka.

Mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās ietekmē aktivitāte Latvijas nekustamā īpašuma tirgū sarūk, teikts pārskatā. 2023.gada aprīlī nekustamā īpašuma pirkumu skaits bija par 15,2% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Aktivitātes kritums sevišķi krass ir Pierīgā, kur pirkumu skaits februārī saruka līdz 2020.gada zemākajam rādītājam un martā-aprīlī atguvās vien nedaudz. Latvijas Bankas ieskatā tas varētu būt skaidrojams ar privātmāju un apbūves zemes pirkumu skaita nozīmīgu kritumu. Dzīvokļu pirkumu skaits samazinājās mēreni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis daudz jautājumus par mājokļu tirgu – kas notiek un kas notiks, kāpēc aug cenas, vai labāk pirkt vai īrēt?

Tas atgādina notikumus apmēram pirms 15 gadiem, kad mājokļu tirgus bija Latvijas ekonomikas centrālā ass, kuras gravitācija turēja orbītā darba tirgu, patēriņu un patēriņa cenas, IKP dinamiku un maksājumu bilanci. Par to daudz runāja ballēs, bērēs un biznesa konferencēs. Par šiem notikumiem toreiz daudz rakstīju kā žurnālists un saņēmu daudz jautājumu, atzinības un kritikas.

Šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Ir paātrinājies īpašumu cenu kāpums. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Aktivizējas hipotekārā kreditēšana, piemēram, pirmajā pusgadā Luminor bankas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes. Top jauni mājokļu projekti, aug izsniegto būvatļauju apjoms. Ienākumu kāpums pamazām palielina to ģimeņu īpatsvaru, kas spēj ņemt hipotekāros kredītus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu kompānijas "Ober-Haus" valdes priekšēdētāja pienākumus no līdzšinējās vadītājas Aijas Āboliņas pārņēmis Guntis Kanenbergs, informē uzņēmumā.

"Es esmu daļa no Ober-Haus profesionālās komandas 18 gadus, un pēdējos 11 gadus man ir bijis tas gods un atbildība vadīt šo speciālistu komandu. Mēs koncentrējāmies uz pakalpojumu kvalitāti un konsekventu un pārdomātu attīstību, kas daudzus gadus palīdzēja nodrošināt un saglabāt vienu no TOP pozīcijām tirgū," sacīja A.Āboliņa, kura kopš 2009. gada Latvijā vadīja Ober-Haus.

Jaunais Valdes priekšsēdētājs G.Kanenbergs savu pieredzi nekustamā īpašuma nozarē uzsācis pirms desmit gadiem, vadot uzņēmuma "Arco Real Estate" Komercīpašumu nodaļu. Pirms tam G.Kanenbergs guvis pieredzi korporatīvo klientu apkalpošanā, gandrīz 7 gadus strādājot kā projekta vadītājs biznesa finansēšanā AS "Swedbank".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdod sešus lielveikalus Igaunijā

Ingrīda Drazdovska, 14.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs, kompānijas Ober Haus izveidotājs Pols Oberšnaiders (Paul Oberschneider) ir pārdevis atlikušās daļas sešos tirdzniecības centros Igaunijā, informē Ober Haus Real Estate Advisors.

Darījums paredz, ka uzņēmējs daļas pārdod savam investīciju partnerim – Satnam Europe. Īpašumu portfeli veido seši tirdzniecības objekti, kuru kopējā platība ir nedaudz virs 75 tūkst m2, bet to t.s. enkurnomnieki ir labi pazīstami starptautiski mazumtirgotāji kā Rimi un Bauhaus. Informācija par darījumu apjomu netiek sniegta.

P. Oberšnaiders ir dibinājis un vadījis kompāniju Hauser–Oberschneider, kas attīstījis šos sešus tirdzniecības objektus. Sākumā – kopā ar finanšu partneri Apollo Real Estate Advisors, bet vēlāk, pēc 2004. gada turpināja to attīstību ar pieminēto Satnam Europe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji varētu likties, ka pandēmijas krīze pasaulē varētu būt raisījusi mājokļu cenu samazināšanos, jo, neskaidrībai esot milzīgai, parasti lieli pirkumi tiek atlikti. Šajā krīzē bijis citādāk, jo lielākajā daļā Rietumvalstīs mājokļu cena turpinājusi augt – vairākos gadījumos turklāt tas noticis visai strauji.

Manāmas aplēses, ka, ierobežojumiem mazinoties, mājokļu cenas pasaulē var piedzīvot pat tālāku strauju kāpumu. To var noteikt tas, ka Rietumvalstu patērētāji pēc ilgstošas tupēšanas savās mājvietās nocietušies tērēt. Tāpat dažādi apsekojumi liecina, ka lielai daļai cilvēku uzkrājumi šajā krīzē pat strauji palielinājušies. To nosaka tas, ka valdības bieži vien “aizliegušas” uzņēmumu bankrotu un šajā krīze iedzīvotāji tādējādi spējuši saglabāt savas darbvietas un ieņēmumus (savukārt tēriņu iespējas ir bijušas ierobežotas).

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Visai strauji

Lai nu kā, piemēram, The Economist ziņo, ka ASV līdz janvārim mājokļu cenas 12 mēnešos palēkušās par veseliem 11%, kas ir straujākais pieaugums 15 gados. Tāpat ļoti strauji – par attiecīgi 9% un 8% - tas esot augušas Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Savukārt, piemēram, Jaunzēlandē šis pieaugums esot 22% apmērā. Kopumā 25 valstīs, kurās The Economist seko līdzi šim tirgum, mājokļu cena 12 mēnešu periodā palielinājusies vidēji par 5%, kas ir visvairāk 10 gados. Savukārt The Wall Street Journal izceļ, ka strauji – par 16% - mājokļu cenas augušas arī, piemēram, Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.

Jāteic, ka arī Latvija nav izbēgusi no vispārējās mājokļu cenu palielināšanās. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mājokļu cena mūsu valstī gada skatījumā palielinājusies par 3,1%, ja vērtē Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā mājokļu cenu indeksa izmaiņu. Redzams, ka straujāk – par 6,4% - palēkusies jaunu mājokļu cena. Savukārt lietoto mājokļu cena pieaugusi par 2,3%. Var spekulēt, ka arī mūsu valsts gadījumā, ierobežojumiem mazinoties, šajā tirgū būs vērojama vēl tālāka izaugsme.

Pamatā tie norādīts, ka arī mājokļu vērtībai augt palīdzējuši dāsnie valdību stimuli uz zemo procentlikmju laikmets, kas nozīmējis, ka aizņemšanās pamatā ir visai lēta. Jau ziņots, ka pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Uz nomalēm un laukiem

Vēl tiek izcelta Covid-19 vīrusa atnestā tendence, kas paredz to, ka augusi interese par mājokļiem mazāk pārpildītās vietās. Proti, mājokļu cenas piepilsētās augušas straujāk nekā pašās pilsētās. Faktiski tas ir pilnībā pretēji jau gadiem ierastajai tendencei, kad patērētāju lielākā interese bija par mājokļiem pašās pilsētās. Piemēram, mājokļu cenas ārpus Vācijas septiņām lielākajām pilsētām pagājušogad pieauga par 11%. Savukārt šajās pilsētās tās pieauga par 6%. Vēl šajā ziņā tiek izcelta Londona un Sidneja, kur centrālajā pilsētas daļā mājokļu cena pieaugušas attiecīgi par 4% un 3%. Tikmēr šo pilsētu nomalēs cena esot kāpusi straujāk. Savukārt Ņujorkā Manhetenā tās pat esot sarukušas par 4%. Šajā ziņā esot skarts arī īres tirgus, kur šādas cenas rukušas daudzu lielpilsētu centros. Piemēram, Ņujorkā tās esot sarukušas par 9% un Manhetenā – par veseliem 15%, teic nekustamā īpašuma uzņēmuma Zillow pārstāvji.

“Ir notikusi gandrīz globālā “atiestatīšanās” - cilvēki karantīnas periodā ir paspēruši soli atpakaļ un pārvērtējuši savu dzīvesveidu,” klāstījuši, piemēram, Knight Frank eksperti. Kopumā gan tiek izteikta prognoze, ka pandēmijā iezīmētā tendence cilvēkiem migrēt prom no pilsētām līdz ar Covid-19 ēras beigām varētu kļūt mazāk izteikta. Tiek norādīts, ka dauzi cilvēki patiešām joprojām domās par iespēju dzīvot ārpus cilvēku drūzmām. Tomēr, atjaunojoties starptautiskajai cilvēku plūsmai, šo tendenci Rietumu pasaulē kompensēšot kaut vai to pašu imigrantu un studentu plūšana uz lielajām pilsētām.

Svarīgs faktors būs pandēmijas strādāšanas no mājām eksperimenta rezultāts. Ja uzņēmumu vadītāji nospriedīs, ka šāda strādāšana būtiski netraucē darba efektivitātei, cementēsies pieņēmumu, ka daudzas lietas tomēr var veikt no mājām, kas vienā mierā var būt arī piepilsētā vai laukos. Manpower veiktās aptuveni 20 tūkst. darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka divas piektdaļas no bosiem plāno atļaut saviem darbiniekiem lielākā mērā strādāt no mājām arī pēc šī pandēmijas.

Pat burbuļa bažas

Līdz ar šādu cenu izaugsmi gan nomanāmas arī zināmas bažas. Mājokļu cenu inflācijai draudot kļūt arvien lielākai, ir bažas, ka šajā tirgū var veidoties kaut kas līdzīgs burbulim. Attiecīgi vairākās vietās pasaulē ar kādu papildu regulēšanu šajā tirgū jau iesaistās vai vēl tikai grib iesaistīties valdības. Proti, nomanāms satraukums, ka esošā politika draud vairāku aktīvu cenu uzvest uz ilgākā termiņā neuzturamas taciņas. Tas savukārt jau rada riskus, ka, šādam burbulim plīstot, kaitējums kopējai ekonomikai būs daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandes centrālie baņķieri The Wall Street Journal piebilduši, ka straujš īpašumu cenu lēciens cilvēkus var iedrošināt uzņemties pārmērīgus riskus, lai finansētu nākamā mājokļa iegādi. Nīderlandē mājokļu cena pagājušogad esot pieaugusi gandrīz par 8%. Savukārt 2019. gadā tā augusi par 6,9%.Bažu sarakstā ir arī šīs krīzes izceltā nevienlīdzība. Proti, tiek izcelts, ka augošas mājokļu cenas sevišķi sāpīgas ir mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kuru ienākumus pandēmija kā reiz skārusi vairāk. Tāpat apdraudēto grupu vidū tiek minēti jaunieši un jaunie pieaugušie, kuri uz vēl nenoteiktāku laiku, tiem izpaliekot reālai iespējai atļauties mājokli, var atlikt domas par ģimeņu veidošanu.

The Economist eksperti gan pauž pārliecību, ka šoreiz vismaz burbuļa bažas varētu būt pārspīlētas. Tas tādēļ, ka aizņemšanās mājokļu iegādei daudzviet Rietumu pasaulē joprojām esot piezemēta. Tāpat nesot pierādījumi, ka būtiski krituši aizdevumu izsniegšanas standarti, un turklāt pašu aizņēmēju “kvalitāte” esot augsta. Dažkārt arī tiek izcelts apstāklis, ka pandēmijas ierobežojumi nozīmējuši to, ka mājokļu tirgū darījumu skaits ne vienmēr bijis tas pats lielākais. Rezultātā arī šis apstāklis var nozīmēt, ka realitāti šāds cenu pieaugums nemaz tik labi neataino.

Multifunkcionālais mājoklis

Pat drīzāk būtu jāizceļ tas, ka pandēmijas apstākļos cilvēku mājokļiem ir bijis jāpaliek par ofisiem, skolām, sporta zālēm jeb - jāspēj pildīt dažnedažādas funkcijas. Rezultātā ievērojami auguši tēriņi, ko cilvēki atvēl savu mājvietu labiekārtošanai. Piemēram, “dari pats” preču lielpārdevēja ASV Home Depot ieņēmumi pagājušogad pieauga par piekto daļu. To saoduši arī vērtspapīru mijēji, kur šī uzņēmuma akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma ir palielinājusies teju par 70%.The Economist vēl ziņo, ka Apvienotajā Karalistē atļauju skaits, lai, piemēram, paplašinātu mājas, palielinājies par trešo daļu, ja salīdzina ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Mājokļu cenu dinamika būs atkarīga gan no notikumiem ekonomikā, gan politikas noteicēju rīcības. Pagaidām vispārēji tiek gaidīts straujš ekonomikas uzrāviens, kas, ja nenotiks brīnumi, arī tāds būs. Tomēr jau visai ātri var parādīties bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tāpat vēl jāņem vērā, ka kādā brīdī atbalsta pasākumi beigsies, un pandēmijas rēķina nomaksāšanai tiks celti nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju telpu nomas tirgū 2017.gada ceturtajā ceturksnī pieprasījums joprojām pārsniedza piedāvājumu, šī tendence bija vērojama visa gada garumā, tāpēc kopējā aktivitāte šajā segmentā bija salīdzinoši zema, teikts nekustamo īpašumu kompānijas «Ober Haus» komercplatību tirgus pārskatā.

Daudzi potenciālie nomnieki joprojām nevar atrast telpas atbilstoši savām prasībām un tāpēc bieži vien lēmums jāatliek vai nākas samazināt prasības, norāda «Ober Haus». Kopējais brīvo telpu īpatsvars A un B klases ēkās 2017.gadā samazinājies un pietuvojies 4% rādītājam un daži iznomātāji jau ir nedaudz paaugstinājuši nomas maksas 0,5 eiro līdz viena eiro robežās vai plāno to darīt.

«Ober Haus» norāda, ka aizvadītā gada notikums bija jaunas biroju ēkas «Place Eleven» Sporta ielā 11 nodošana ekspluatācijā un līdz ar to brīdi bija iznomāti jau 90% tās telpu. Pārskatā norādīts, ka A un B klases biroju ēku segmentā situācija varētu nedaudz mainīties tikai līdz ar jauno biroju ēku nodošanai ekspluatācijā - tuvākie noslēgumam projekti ir biroju ēka Jaunajā Teikā un Z torņi Pārdaugavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā šā gada jūnijā arī jūlijā sērijveida dzīvokļu cenu kritums Rīgas mikrorajonos ir bijis neliels — ap 0.5 %, rēķina kompānija Ober Haus Real Estate.

Vidējā cena jūlijā bijusi 458 eiro/m2. Cenas faktiski saglabājušās iepriekšējā mēneša līmenī. Iepriekšējā līmenī saglabājies arī zemesgrāmatā reģistrēto darījumu skaits ar dzīvokļiem Rīgas pilsētā.

Db.lv jau ziņoja, ka arī citi tirgus dalībnieki jūlijā konstatējuši nelielu cenu kritumu vai tāda neesamību. Tā pēc Latio ziņām, jūlijā vidējā sērijveida dzīvokļu cena Rīgā pirmo reizi pēdējos divos gados nav mainījusies, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Tā arvien esot 490 eiro/m2. Savukārt pēc Arco Real Estate datiem, šā gada jūlijā, salīdzinājumā ar jūniju, cenas sērijveida dzīvokļiem samazinājās par 2.8 %. Cenu samazinājums esot vērtējams kā neliels. Šīs kompānijas aprēķini liecina, ka vidējā sērijveida dzīvokļu cena jūlijā samazinājās līdz 494 eiro/m2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Augstākā vidējā mājokļu cena joprojām ir Viļņā, zemākā – Rīgā

Ingrīda Drazdovska, 17.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās mājokļu cenas šā gada septembrī Rīgā un Viļņā tikpat kā nav mainījušās, bet Tallinā fiksēts ievērojams «lēciens». Šobrīd zemākā vidējā cena joprojām ir Rīgā, bet augstākā – Viļņā, izriet no Ober Haus veidotā Baltijas mājokļu cenu indeksa.

Kompānija sarēķinājusi, ka augustā Viļņā vidējā dzīvokļu cena bija pieaugusi par 0.1%, bet septembrī tā nav mainījusies, un pašlaik tā ir 1209 eiro/m2. Izmaiņas gada laikā ir bijušas nelielas – cenas ir par 2,4% augstākas nekā pagājušā gada septembrī.

Lai gan parasti rudens pusē dzīvokļu tirgus aktivizējoties, šogad nav būtisku izmaiņu darījumu skaita ziņā, salīdzinot ar vasaru. Salīdzinot ar augstāko tirgus punktu 2007. gada decembrī, vidējā cena Viņā septembrī bijusi par 39,1% zemāka.

Septembrī nav novērotas arī vidējās cenas izmaiņas Rīgā, informē kompānija. Pēdējos 12 mēnešos vidējā cena ir pakāpusies par 3.6%. Savukārt, salīdzinot ar tirgus «pīķi» 2007. gada maijā, vidējā cena ir par 59,6% zemāka. Ober Haus cenu indekss liecina, ka septembrī vidējā dzīvokļu cena Rīgā bijusi 939 eiro/m2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu tirgū parādoties īpašumi, ko investori ir izpirkuši no bankām, apgalvo Ober Haus Real Estate savā novembra tirgus pārskatā.

Kā piemēru kompānija nosauc projektu Dienvidu pakavs 2. Par jauno projektu dzīvokļiem interesējoties gan vietējie, gan ārvalstu klienti, bet noslēgto darījumu skaita ziņā dominējot vietējie.

Dzīvokļu cenas gan jauno projektu segmentā, gan citos, nav novembrī mainījušās. Pēc Ober Haus datiem, galvaspilsētas centrā jauni dzīvokļi maksā 1200 – 2000 eiro/m2, bet mikrorajonos 800 – 1200 eiro/m2.

Gājusi mazumā tāda parādība kā atlaides. Jauno projektu pārdevēji ir izskatījuši cenu paaugstināšanas iespēju, apzinoties, ka jau nākamgad piedāvājums varētu samazināties. Pēc Ober Haus novērojumiem, lielākā interese esot bijusi par 3 – 4 istabu dzīvokļiem tuvajā centrā. Iegādājoties dzīvokļus, pircēji vairāk sākuši izmantot hipotekāros kredītus. Joprojām lielāka interesē ir par dzīvokļiem cenu kategorijā 40 – 75 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka nelielu — 50 – 70 m2 — dzīvokļu piedāvājums Rīgas centrā, tostarp klusajā centrā, ir samazinājies, bet jauni dzīvokļu piedāvājumi gandrīz neparādās, pircēji apskata arī lielāku platību dzīvokļus ar platību virs 100 m2, informē Ober Haus Real Estate.

Rīgas centra perifērijā mājokļi maksā sākot no 800 eiro/m2 — tas gan attiecas uz neremontētiem dzīvokļiem, bet remontētu dzīvokļu cena ir 900 – 1200 eiro/m2. Vecrīgā un klusajā centrā mājokļu cena ir sākot no 1500 – 2000 eiro/m2. Potenciālo pircēju interese palielinās, apgalvo Ober Haus Real Estate.

Centrā mazu mājokļu piedāvājumā gandrīz nav Pārdevēji arvien retāk samazina dzīvokļu cenas, parasti pirmajam pircēja piedāvājumam nepiekrītot.

Joprojām interesi par dzīvokļiem centrā izrāda ārvalstu pircēji. Reāli darījumi notiek ar pircējiem no Krievijas, kuri izvēlas dzīvokļus renovētās mājās centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vilina ne tikai jūra, bet arī īpašumu cenas – kāpēc lietuvieši pērk mājokļus Liepājā?

Db.lv, 09.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

  • 70 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (70 – jūnijā; 75 – maijā; 75 – aprīlī; 76 – martā; 76 – februārī; 78 – janvārī);

  • 8% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (9% - jūnijā; 9% - maijā; 9% - aprīlī; 9% - martā; 9% - februārī; janvārī – 9%);

  • 15% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (jūnijā – 17%; maijā – 18%; aprīlī – 19%; martā – 21%; februārī - 22%; janvārī – 22%);

  • 59% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (jūnijā – 52%; maijā – 55%; aprīlī - 53%; martā – 50%; februārī – 46%; janvārī – 45%);

  • - 10%** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (jūnijā – 4%; maijā – 11%; aprīlī – 11%; martā – 18%; februārī – 14%; janvārī – 14%). Šobrīd izdevīgāk pirkt.

  • 26% darījumu*** Rīgā notikuši ar mājokļiem jaunajos projektos (maijā – 24%; aprīlī – 26%; martā – 26%; februārī – 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Euribor kāpums samazinās mājokļu pieejamību

Ingrīda Drazdovska, 18.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentu likmju pieaugums var ievērojami ietekmēt iedzīvotāju iespējas iegādāties mājokli – kredītu likmes pieaugums par vienu procentpunktu samazinātu Mājokļa pieejamības indeksu par aptuveni 9%, ziņo SEB banka.

Tās veidotais Mājokļa pieejamības indekss šā gada otrajā ceturksnī bijis aptuveni 43 m², kas ir nedaudz mazāk nekā 2010. gada atbilstošajā periodā, kad tas bija 44.8 m², un to galvenokārt ietekmēja patēriņa cenu kāpums un kredītu procentu likmju palielināšanās Euribor pieauguma rezultātā.

Mājokļu kredītu vidējās procentu likmes eiro valūtā bijušas salīdzinoši zemas – jūnijā tās bija par aptuveni pusotru procentpunktu mazākas nekā atbilstošās likmes 2005.–2008. gada laika posmā.

Ja pārējie mājokļu pieejamību ietekmējošie faktori (mājokļu cenas, ienākumi, patēriņa cenas) nemainītos, bet kredītu likmes pieaugtu līdz 2005.– 2008.gada vidējam līmenim, tad mājokļu pieejamība samazinātos par aptuveni 14%. Šajā gadījumā mājokļu pieejamības indekss Rīgā būtu 36.7 m², kas vēl uzskatāms par ienākumiem adekvātu vērtību un neliecinātu par kritisku mājokļu pirktspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vietējie pērkot mazus dzīvokļus

Ingrīda Drazdovska, 02.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krasas izmaiņas nekustamo īpašumu tirgū maijā nav notikušas, nedaudz ir pieaudzis darījumu skaits, izriet no Ober Haus Real Estate pārskata.

Atsaucoties uz Zemesgrāmatas datiem, kompānija ziņo, ka Rīgā reģistrēto darījumu skaits ar dzīvokļu īpašumiem maijā ir nedaudz pieaudzis. Aprīlī pilsētas Zemesgrāmatas nodaļā reģistrēti 439 dzīvokļu īpašumu iegādes darījumi, bet maijā – 497 šādi darījumi. Līdzīga situācija bijusi arī pagājušajā gadā. Ober Haus speciālisti skaidro, ka noslēgto darījumu skaita palielinājums maijā skaidrojams ar aprīlī iesākto darījumu «pārnešanu» uz maiju, ņemot vērā Lieldienu brīvdienas.

Rīgas mikrorajonos vietējie pircēji izrāda interesi par nelieliem 50 līdz 60 kvadrātmetru lieliem dzīvokļiem ar vidējo cenu 30 – 50 tūkst. eiro. Pircēji izvēlas tos dzīvokļus, kur, viņuprāt, cena atbilst kvalitāte. Pēc kompānijas novērojumiem, pircēju prasībām un maksātspējai atbilstošu piedāvājumu skaits ir niecīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī Rīgā vidējās cenas neremontētu sērijveida dzīvokļu segmentā palikušas nemainīgas un vidēji ir 650,7 eiro par vienu kvadrātmetru, liecina Ober Haus dati.

Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena par vienu kvadrātmetru ir pieaugusi par 4,1%.

Pēc Zemesgrāmatas datiem Rīgas pilsētā reģistrēto dzīvokļu pārdošanas darījumu skaits šā gada janvāra mēnesī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir samazinājies par 33,4%. Taču, kā secina Ober Haus speciālisti, to pagaidām vēl nevar atzīmēt kā tendenci, kas būtu saistīta ar plānotajām izmaiņām Maksātnespējas likumā, jo klientu aktivitāte ir liela. Drīzāk tas saistīts ar faktu, ka daudzi pircēji gaida krasu cenu samazinājumu, līdz ar ko nesteidz pirkt īpašumu, pagaidām to tikai noskatot.

Janvārī interese par dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos bija gada sākumam netipiski augsta. Pircēji interesējās gan par nelieliem vienas līdz divu istabu dzīvokļiem, gan lielākiem trīs līdz četru istabu dzīvokļiem. Lielākā interese tika izrādīta par dzīvokļiem ar nelielām platībām cenu kategorijā līdz 30 tūkstošiem eiro, taču pietiekami liela interese bija arī par dzīvokļiem cenu kategorijā līdz pat 50 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Eksperti: bieži privātmāju pārdevēji dzīvo ilūzijās

Lelde Petrāne, 28.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Komunālo pakalpojumu izmaksu dēļ ejošāki ir mazie dzīvokļi

Ingrīda Drazdovska, 04.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sērijveida dzīvokļu tirgū piedāvājumā dominē 2 un 3 istabu dzīvokļi, bet trūkst vienistabas dzīvokļu, ziņo Ober Haus Real Estate.

Pircēji galvenokārt vērtē dzīvokļa cenas atbilstību tā kvalitātei. Īpašnieki nepamatoti paaugstinājuši īpašumu cenas, gaidot aktivitātes palielināšanos, tomēr pašreizējā ekonomiskā situācija liedz cilvēkiem iegādāties īpašumus par esošajām cenām, uzskata kompānijas speciālisti.

Tuvojoties apkures sezonai, pircēji biežāk meklē nelielus dzīvokļus, jo tiem ir mazāki komunālie maksājumi. Dzīvokļu izvēlē potenciālie pircēji uzmanību pievērš apkures, apsaimniekošanas izmaksām un nodokļu apmēram. Lai arī Saeima šī gada jūnijā atkārtoti pieņēma grozījumus likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, nosakot, ka arī 2011. gadā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs konkrētos gadījumos nedrīkstēs pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto nodokļa apmēru par vairāk nekā 25%, tomēr iedzīvotājiem ir jārēķinās ar nodokļa pieaugumu, akcentē Ober Haus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju divu gadu krituma mājokļu pieejamība Rīgā mazliet atguvās. Mājokļu pieejamības indekss palielinājās, neto algas pieaugumam ceturtajā ceturksnī saglabājoties straujam un kompensējot nelielo procentu likmju un mājokļu cenu kāpumu, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indekss.

Arī Viļņā un Tallinā, noņemot vienreizēju faktoru ietekmi, mājokļu pieejamība uzlabojās. Tomēr kopumā vidējai mājsaimniecībai kaimiņvalstu galvaspilsētās dzīvokļi ar kredīta palīdzību turpināja būt nesasniedzami. Kopējo mājokļu pieejamību Rīgā arvien nodrošināja salīdzinoši lētie sērijveida dzīvokļi, kamēr mājokļus, kas būvēti vai renovēti pēc 2000. gada vidēja Rīgas mājsaimniecība pērnā gada nogalē nevarēja atļauties iegādāties. Algu kāpuma turpināšanās un zemākas aizņemšanās likmes šogad uzlabos mājokļu pieejamību gan Rīgā, gan kaimiņvalstīs.

Pērnā gada izskaņā mājokļi Baltijas valstu galvaspilsētās kļuva mazliet pieejamāki. Taču gan Tallinas, gan Viļņas mājokļu pieejamības indekss* (MPI) saglabājās zem 100 punktu atzīmes, 88,7 un 89,3 punkti attiecīgi. Rīgā indeksa vērtība pieauga, sasniedzot 147,6 punktu atzīmi. Šāda vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi bija par 47,6% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kreditēšanas veicināšanai reģionos nepieciešama valsts un pašvaldību atbalsta programma nelieliem kredītiem

LETA, 20.09.2024

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanas veicināšanai reģionos būtu nepieciešama valsts un pašvaldību atbalsta programma neliela apjoma mājokļa kredītiem, kā arī būtu jāsamazina valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un jānostiprina kredītiestāžu klātbūtne reģionos, piektdien ekspert diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Ekonomists informēja, ka kreditēšanas aktivitāte Latvijā pēdējā desmitgadē ir bijusi ļoti gausa - 2024.gada pirmajā ceturksnī nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija tikai 27,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā eirozonā vidēji.

Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, izteikts attiecībā pret IKP, pašlaik nav tālu no 2004.gada līmeņa, bet mājokļa kredītu segmentā pašreizējais līmenis ir zemākais kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un ir tuvāks rādītājiem, kuri raksturīgi zemu un vidēji zemu ienākumu valstīm, nevis augstu ienākumu valstīm, pie kurām pieskaitāmas visas eirozonas valstis, uzsvēra Vilerts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai riskējam saskarties ar vēl lielāku jauno mājokļu deficītu?

Mareks Kļaviņš, SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ilgstoši būvniecības nozare ir saskārusies ar strauju būvniecības izmaksu kāpumu, ko galvenokārt ietekmēja pandēmijas radītās piegāžu ķēžu problēmas un krasas energoresursu cenu svārstības.

Lai arī tas nepārprotami radīja spiedienu uz nekustamo īpašumu tirgu - pieauga nekustamo īpašumu cenas, samazinājās projektu attīstības tempi -, vismaz bija skaidrība par to, no kuras puses izaicinājumus gaidīt. Bija cerības un pat prognozes, ka, pierimstot vīrusa izplatībai un sakārtojoties materiālu un izejvielu loģistikai, situācija varētu atgriezties ja ne pirmspandēmijas līmenī, tad vismaz nostabilizēties, tādējādi veidojot labvēlīgus nosacījumus straujākai nozares attīstībai. Tomēr, neskatoties uz prognozēm, ir noticis tas, ko tā īsti negaidīja neviens, - reāls karš tepat Eiropā, kas jau satricinājis lielāko daļu pasaules ne tikai emocionāli, bet arī ekonomiski. Ģeopolitiskās situācijas sekas noteikti būs jūtamas ilgtermiņā, tajā skaitā arī nekustamo īpašumu tirgū, kas saņēmis kārtējo triecienu, turklāt šoreiz īpaši sāpīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu jāveido mājokļu attīstības fonds, kas finansiāli palīdzētu risināt mājokļu pieejamības jautājumus, trešdien Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Ekonomikas ministrijas (EM) konferencē par cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Ministre uzsvēra, ka Latvijā 44% iedzīvotāju ir nepieciešams atbalsts mājokļu jautājuma risināšanai. Tāpat ir jāveido ērti pieejami un energoefektīvi sociālie mājokļi.

Indriksone sacīja, ka 30 neatkarības gados mājokļu jautājuma risināšanai Latvijā ir izdarīts ļoti maz - tikai 4% no daudzdzīvokļu mājām ir uzbūvētas neatkarības gados un pārsvarā iedzīvotāji dzīvo vecajās padomju laika ēkās.

Vienlaikus privāto investīciju iespējas jaunu mājokļu būvniecībai ir nepietiekamas, finanšu resursi nav pietiekami, arī bankas norāda, ka reģionos mājokļi nav tik vērtīgi, lai tos finansētu, teica Indriksone.

Ministre norādīja, ka ES Atveseļošanas fondā ir iezīmēts finansējums, lai varētu uzbūvēt 700 zemas īres maksas dzīvokļus reģionos, taču ar to nepietiks, tāpēc jāveido mājokļu attīstības fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai jauno mājokļu tirgus ir jau pārdzīvojis "viss slikti" laikus?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno mājokļu tirgus un nekustamo īpašumu nozare kopumā ir pārlaidusi izaicinājumiem bagātu ziemu ar milzīgu inflāciju, pieaugošām banku procentu likmēm un paaugstinātu piesardzības līmeni patērētāju vidū. Un, lai arī vēl pāragri teikt, ka pašlaik situācija ir būtiski mainījusies, atsevišķas indikācijas liecina, ka šīs krīzes smagākais posms varētu jau būt aiz muguras.

Pēdējā pusgada laikā lielus pārsteigumus nekustamo īpašumu tirgū neesam piedzīvojuši: kā jau tika prognozēts pagājušā gada nogalē, Euribor pieaugums ir piebremzējis vai mazinājis Latvijas iedzīvotāju iespējas iegādāties jaunu mājokli, tomēr vajadzība pēc jauna mājokļa nebūt nav zudusi. To uzskatāmi parāda arī “Bonava Latvija” šī gada pārdošanas rādītāji – iedzīvotājiem joprojām ir liela interese par energoefektīviem un funkcionāliem mājokļiem lokācijās ar pieejamu un sakārtotu infrastruktūru un zaļu apkaimi. Tāpat, novērtējot ilgtspējīgas būvniecības priekšrocības funkcionāla telpu plānojuma un kontrolējamu, paredzamu komunālo maksājumu veidā, pie mums arvien biežāk vēršas klienti, kas vēlas pārcelties ne tikai no pirmskara un padomju laiku dzīvojamā fonda, bet arī no 2000. gadu sākumā celtajiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik maksā betons litrā jeb kā veidojas jauno mājokļu cena?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 18.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru