Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Tā secinājuši amerikāņi, kas līdz šim Melnajā kontinentā pārsvarā nodarbojušies ar humanitāro palīdzību

Pragmatiskā Ķīna ir krietni priekšā ASV komerciālas jēgas gūšanā no darbības Āfrikā. Pērn Ķīnas un Āfrikas savstarpējie tirdzniecības sakari pārsniedza 200 miljardus ASV dolāru, raksta Bloomberg. Tas ir uz pusi vairāk, nekā Āfrikas tirdzniecībā ar Ameriku.

Miljardi piedzīšanai

Ķīnas konkurentu piedzīšanai ASV kompānijas gatavojas Āfrikā investēt 14 miljardus dolāru, ASV un Āfrikas vadītāju samitā paziņojis prezidents Baraks Obama. Samits domāts jaunu un krietni vairāk uz komerciāliem pamatiem dibinātu ASV un Āfrikas valstu attiecību sākšanai. Papildus privātajam sektoram arī oficiālā Vašingtona piešķirs vēl 17 miljardus dolāru valsts un kontinenta multilaterālajiem fondiem Āfrikas ekonomikas un divpusējo lietišķo sakaru veicināšanai, raksta Financial Times.

Esošā ASV prezidenta Baraka Obamas un viņa konkurenta republikāņa Mita Romnija otrās priekšvēlēšanu debates aizvadītas spraigā gaisotnē.

B. Obama, kura uzstāšanās iepriekšējo debašu laikā tika raksturota kā neveiksmīga un vāja, šoreiz revanšējies un asāk diskutējis par nodokļu, ārpolitikas un ekonomikas jautājumiem. Savukārt M. Romnijs atgādināja B. Obamas neizpildītos solījumus.

M. Romnijs apgalvoja, ka B. Obamas politikas rezultātā ASV bez darba ir miljoniem cilvēku, bet valsts ekonomiskās atveseļošanās lēnie tempi liecinot pat prezidenta politikas neveiksmi. Savukārt B. Obama aizstāvēja savu ekonomisko politiku, norādot, ka M. Romijs ievēlēšanas gadījumā atbalstītu tikai bagātniekus.

«Gubernators Romnijs apgalvo, ka viņam ir piecu punktu plāns. Viņam patiesībā nav piecu punktu plāns – viņam ir tikai viens punkts, un tas ir nodrošināt, ka bagātākie ļaudis spēlē pēc citiem noteikumiem,» sacīja B. Obama.

ASV prezidents Baraks Obama ir atklājis informāciju par valsts 2012. gada budžetu, to raksturojot kā «pirmo daļu» no nākotnē paredzētajiem finansu samazinājumiem. 2012. gada budžets tiek veidots ar mērķi kopumā panākt 1,1 triljonu ASV dolāru lielu ietaupījumu nākošās desmitgades laikā, ziņo BBC.

Obama norādīja, ka valstij būs jārēķinās ar plašiem finansējuma griezumiem, tomēr arī piebilda, ka «mēs nevaram upurēt mūsu nākotni» ar pārāk drastiskiem samazinājumiem. Šie pasākumi ir paredzēti vairākās jomās, tostarp 50% liels griezums nabadzīgo cilvēku apkures apmaksas programmai un 25% samazinājums Lielo ezeru ekosistēmas atjaunošanas iniciatīvai.

Analītiķi gan ir pauduši šaubas, vai Obamas plāns ietaupīt 1,1 triljonu dolāru būs pietiekams līdzeklis cīņā ar smago ekonomisko situāciju.

Republikāņi, kas dominē Pārstāvju palātā, savukārt uzskata, ka paredzamie ietaupījumi nav pietiekoši, lai cīnītos ar budžeta deficītu. «Prezidenti tiek ievēlēti, lai vadītu un tiktu galā ar nopietniem izaicinājumiem,» norādīja republikāņu budžeta komisijas pārstāvis Pauls Raiens (Paul Ryan). «Lielākā problēma, ar ko saskaras mūsu ekonomika pašlaik un valsts tuvākā nākotnē, ir kredītu krīze. Viņš situāciju padara vēl sliktāku,» Raiens piebilda. Lai gan Obama ir tiesīgs ierosināt budžetu, tikai ASV kongress var to pieņemt un piešķirt tam līdzekļus.

ASV prezidents Baraks Obama nākamajam finanšu gadam, kas sāksies 1.oktobrī, ir iesniedzis valsts budžeta projektu četru triljonu ASV dolāru (3,5 triljonu eiro) apmērā ar izdevumu un nodokļu reformām, kas gan, visticamāk, tiks noraidīts republikāņu kontrolētajā parlamentā.

Izmantojot to, ka ekonomika ir kļuvusi veselīgāka, Obama mudina atkāpties no vairākus gadus īstenotās politikas, ka taupība ir pirmajā vietā, un savā plānā ir iekļāvis būtiskus izdevumus infrastruktūrai, izpētei un armijai.

Augsta ranga amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas, norādīja, ka no Obamas budžeta plāna «iegūs vidusšķiras ģimenes un mūsu ekonomikas priekšplāns un centrs, vienlaikus turpinot progresu uz fiskālās disciplīnas atjaunošanu».

«Nav jāizvēlas starp šīm divām lietām,» sacīja amatpersona un piebilda, «patiesībā varat izpildīt abas».

Plāns paredz, ka pasaulē lielākās ekonomikas budžeta deficīts saglabāsies zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - līmeņa, ko ekonomisti uzskata par ilgtspējīgu.

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

Bez pārējo reģionu darbaspēka importa Rīgai un Pierīgai neiztikt.

Rīga un Pierīga bez darbaspēka «importa» no laukiem, kur sociāli ekonomiskās sistēmas maiņas rezultātā daudz darba vietu ir pazudušas, bet jaunradītās nespēj visiem darbspējīgajiem nodrošināt darba iespējas. Par to liecina Dienas Biznesa veiktais pētījums par darba vietu pieejamību pašvaldībās, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par aizņemtajām darba vietām šā gada otrajā ceturksnī un iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā (15–61 gads). Aprēķinātais darba vietu pieejamības indekss tikai kārtējo reizi apliecina reģionālās attīstības svarīgo jautājumu.

Rēķinot, ka statistika darbspējīgo vecumā iekļauj arī vidusskolēnus, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus, kā arī augstskolu studentus, var diezgan droši prognozēt, ka Rīgā un Pierīgā darbaspēka deficīts attiecībā pret šajās pašvaldībās dzīvojošajiem (deklarētajiem) darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vēl iespaidīgāks.

ASV nekustamo īpašumu magnāts un uzņēmuma Westgate Resorts īpašnieks un izpilddirektors, kurš solīja Baraka Obamas uzvaras gadījumā pēc prezidenta vēlēšanām atlaist darbiniekus, savu solījumu nav turējis un, gluži pretēji, palielinājis kompānijā strādājošo algas par 5%, raksta CNN Money.

Jau rakstīts, ka pirms vēlēšanām Westgate Resorts īpašnieks Deivids Sīgels (David Siegel) saviem darbiniekiem izsūtīja vēstuli, kurā teica, ka viņi var balsot par to prezidenta kandidātu, kurš viņiem labāk patīk, tomēr B. Obamas ievēlēšanas gadījumā kompānijai būs jāmaksā jauni nodokļi un tāpēc D. Sīgelam nāksies samazināt kompānijas izmērus - «griezt» darbinieku skaitu un pabalstus.

«Kad jūs izvēlēsieties, par ko balsot – uzdodiet sev jautājumu – kurš kandidāts saprot ekonomiku un uzņēmējdarbību, bet kurš nesaprot? Kura kandidāta politika apdraud jūsu darba vietu? Atbildiet uz šiem jautājumiem un jūs zināsiet, kurš kandidāts ir spējīgs aizsargāt un izglābt jūsu darbu,» D. Sīgels ieteica vēstulē savas kompānijas darbiniekiem. Saskaņā ar ASV mediju rakstīto, viņš pauda, ka B. Obamas otrā prezidentūras termiņa laikā ekonomikai tiks nodarīts liels kaitējums.

To, ka obligātās veselības apdrošināšanas (OVA) sistēmas ieviešana, saistot to ar nodokļu nomaksu, Latvijā varētu būt viens no efektīvākajiem instrumentiem veselības aprūpes sakārtošanai, atzinuši gan veselības aprūpes nozares pārstāvji, gan apdrošinātāji. Tomēr, lai to ieviestu, ir kardināli jāmaina esošā sociālās apdrošināšanas sistēma, kam savukārt nepieciešams papildus finansējums, kā valstij patlaban nav. Tamdēļ vismaz šobrīd pieņemts lēmums uzlabot esošo sistēmu, kas paredz pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, kā arī skaidri definēt valsts nodrošināto pakalpojumu grozu (uz ko atbildīgās institūcijas tiek aicinātas jau gadiem).

Jācer, ka par spīti nozares ministru regulārajai rotācijai un faktam, ka valstī kopumā nav novērojama pieņemto lēmumu pēctecība un konsekvence, plānotie uzlabojumi sistēmā tiks reāli ieviesti. Tajā pašā laikā jājautā, vai vēlāk apstākļi OVA ieviešanai būs kļuvuši labvēlīgāki (finanšu līdzekļi, nodokļu iekasēšanas mehānisms u.tml.)? Vai arī nodzīvosimies tik tālu, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmai būs nepieciešamas «Obamas reformas»?

Turpinot. Saskaņā ar Latvijas valsts Satversmi, valstij ir pienākums nodrošināt iedzīvotājiem veselības aprūpes minimumu. Šogad pirmo reizi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību ir noteikts veselības aprūpes minimums, kas pienākas ikvienam Latvijas iedzīvotājam - uz vienu Latvijas iedzīvotāju noteiktais veselības aprūpes budžets ir LVL 192,50.

Atkārtoti ievēlētā ASV prezidenta B. Obamas «tvīts» un fotoattēls, kurā viņš redzams, apskaujam savu sievu Mišelu Obamu, kļuvis par visvairāk «retvītoto» ziņojumu mikroblogošanas vietnes Twitter vēsturē, kā arī pārpējis sociālā tīkla Facebook rekordus.

ASV prezidents tvītoja fotoattēlu ar vārdiem «Vēl četri gadi» (Four more years) pirms aptuveni deviņām stundām, un pašlaik šo ziņojumu «retvītojis» vairāk nekā pusmiljons Twitter lietotāju.

Šis solis vēlreiz apliecināja sociālo mediju lomu potenciālo vēlētāju informēšanā un iespaidošanā.

Pēc ziņām, ka B. Obama atkārtoti ievēlēts ASV prezidenta amatā, saistībā ar to vietnē Twitter ik minūti tika ierakstīti vairāk nekā 327 tūkstoši ziņojumu, raksta BBC.

Fotoattēls, kurš pavadīja B. Obamas ierakstu Twitter, tika ievietots arī sociālajā tīklā Facebook un drīz vien saņēma visvairāk «patīk» novērtējumu pasaulē un lielākā sociālā portāla pastāvēšanas laikā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,473 miljardus eiro, kas ir par 69,481 miljonu eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, budžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,54 miljardiem eiro jeb 11,1%. VID skaidro, ka ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicināja ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas 2018.gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2018.gada septiņos mēnešos izpildīts par 103,9%, iekasējot 2,692 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns septiņos mēnešos paredzēja iekasēt 2,592 miljardus eiro, tādējādi plāns pārpildīts par 100,744 miljoniem eiro jeb 3,9%.

Ieņēmumi no UIN septiņos mēnešos bija 203,755 miljoni eiro, kas ir 132% no plānotā. Plāns paredzēja iekasēt 222,57 miljonus eiro.

Prezidenta piedāvātie budžeta samazinājumi viņam nedos īpaši daudz draugu – raksta Bloomberg.

Kamēr ASV prezidents Baraks Obama vēl tikai gatavojas 14. februārī Kongresam iesniegt ASV 2012. gada budžeta projektu, atklātībā nonākušas vairākas strīdīgas tā daļas, tostarp valsts plāns par palīdzību bezdarba likvidēšanas programmām, sistēmas izveidošanu, kas ļautu pircējiem atgūt 7,500 dolāru lielu nodokli par elektrisko transportlīdzekļu iegādi, plānu par šoseju tīkla izbūvi 53 miljardu ASV dolāru vērtībā, sešu gadu laikā un jaunus ieguldījumus ātrgaitas bezvadu tīklu nodrošinājumos. Tagad gan Demokrātu, gan Republikāņu partijas gaida Obamas skaidrojumu kā valsts grasās nodrošināt līdzekļus šiem plāniem, raksta izdevums Bloomberg.

ASV prezidents Baraks Obama plāno ieguldīt 300 miljardus ASV dolāru bezdarba problēmas risināšanā, atsaucoties uz ASV ziņojumu, vēsta Reuters, atsaucoties uz CNN izplatīto informāciju.

Lēmums ieguldīt 300 miljonus ASV dolārus, lai veicinātu darba vietu rašanos, pieņemts pēc tam, kad klajā nāca dati par ASV patērētāju pārliecības ievērojamu kritumu.

B. Obamas pārstāvji norādīja, ka prezidenta iztrādātajam atbalstam jāsniedz «ātrs un pozitīvs» efekts ASV bezdarba problēmas risināšanā.

«Mums ir jārīkojas tā, lai darbībām būtu tiešs īss iespaids ekonomikas «audzēšanā» un darba vietu radīšanā,» pavēstīja Baltā Nama runasvīrs Džejs Karnejs (Jay Carney).

Republikāņi jau kritizējuši to, ka B. Obama pirms lēmuma pieņemšanas šo jautājumu ar viņiem neapsprieda. «Esmu pārliecināts, ka B. Obamas pieeja šinī jautājumā būs tikpat neveiksmīga, kā iepriekšējos,» ASV prezidenta 300 ASV dolāru atbalstu bezdarba risināšanā kritizēja republikāņu pārstāvis.

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

ASV prezidents Baraks Obama nācis klajā ar ekonomikas stimulēšanas plānu 447 miljardu ASV dolāru vērtībā, kam vajadzētu radīt jaunas darba vietas un likt miljoniem amerikāņu atgriezties darbā.

B. Obama arī aicinājis ASV Kongresu nekavējoties pieņemt viņa ekonomikas plānu, vēsta Fox News.

ASV prezidenta plānā paredzēts samazināt nodokļus gan darba devējiem, gan arī darba ņēmējiem, kopējā nodokļu samazinājuma summa sasniegs 240 miljardus ASV dolāru.

25 miljardus ASV paredzēts tērēt skolu infrastruktūras uzlabošanai, lai modernizētu aptuveni 35 tūkstošus skolu. Vēl 35 miljardi dolāru paredzēti, lai novērstu 280 tūkstošu skolotāju un iespējamo atlaišanu.

50 miljardi dolāru tiks tērēti transporta infrastruktūras attīstīšanai un remontēšanai.

Tāpat līdzekļi tiks piešķirti Irākas un Afganistānas karu veterānu nodrošināšanai ar darba vietām, kā arī esošā policistu un ugunsdzēsēju skaita saglabāšanai.

Pretrunīgi vērtēts britu lordu palātas biedrs izsludinājis atlīdzību 10 miljonu mārciņu (aptuveni 8,3 miljoni latu) par ASV prezidenta Baraka Obamas un eksprezidenta Džordža Buša notveršanu, vēsta Lielbritānijas plašsaziņas līdzekļi.

Lords Nazirs Ahmeds (Nazir Ahmed), kurš 1998. gadā kļuva par pirmo islamticīgo britu pēru, savu piedāvājumu izteicis esot Pakistānā, kā atbildi ASV izludinātajai atlīdzībai par informāciju, kas ļautu notvert pakistāniešu kaujinieku Hafizu Saīdu, kurš tiek turēts par teroraktu veikšanu Mumbajā.

N. Ahmeds vairākas reizes esot sacījis, ka «ja ASV var izsludināt 10 miljonus par Hafizu Saīdu, es varu izsludināt 10 miljonu atlīdzību par prezidenta Obamas un viņa priekšgājēja Džordža Buša noķeršanu».

Lords tāpat apliecinājis, ka atlīdzību izmaksās jebkādā gadījumā – pat, ja viņam nāksies pārdot savu personīgo māju.

ANO Starptautiskās darba organizācijas jaunākajās prognozēs par darba tirgus attīstību pasaulē Latvijai pārāk iepriecinoša aina netiek zīmēta – būtiska bezdarba samazināšanās nav gaidāma.

Vietējo ekspertu prognozes gan ir optimistiskākas – bezdarba līmenis sarūk, tiek radītas jaunas darba vietas. Jūtams arī algu kāpums, taču ar šiem rādītājiem jābūt uzmanīgiem. «Situācija Latvijas darba tirgū pakāpeniski uzlabojas – to raksturo gan bezdarba kritums, gan arī nodarbināto skaita palielināšanās,» stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne DB norāda, ka Latvijā situāciju joprojām būtiski ietekmē salīdzinoši lielais bezdarbnieku skaits. «Mēs paredzam, ka 2014.gadā bezdarba situācija varētu nostabilizēties un izteikts bezdarbnieku skaita samazinājums vairs nav sagaidāms,» viņa saka.

ASV kabeļtelevīzijas operatora Fox News mikroblogošanas vietnes Twitter konts ir ticis uzlauzts, un tajā hakeri ir ievietojuši paziņojumus par ASV prezidenta Baraka Obamas nāvi, pārliecinājās Db.lv.

Fox News kontā @foxnewspolitics hakeri ievietojuši paziņojumus, ka B. Obama sašauts iegurņa zonā un kaklā, un miris no asins zaudējumiem. Uzbrukums esot noticis kādā restorānā Aiovas pavalstī. Uzbrucējs neesot atrasts un hakeri Fox News vārdā pauž līdzjūtību B. Obamas ģimenei, kā arī novēl veiksmi viceprezidentam Džo Bidenam, kuram būtu jāaizvieto B. Obama.

Par uzbrukumu atbildību uzņēmies grupējums The Script Kiddies, vēsta BBC. Nav zināms, kāpēc kabeļtelevīzijas operators ir piedzīvojis šādu uzbrukumu. Tomēr televīzijas konservatīvā pozīcija ir padarījusi to nepopulāru daudzu amerikāņu vidū.

Esošais ASV prezidents Baraks Obama ir oficiāli paziņojis par atkārtotu kandidēšanu ASV prezidenta amatam, kura vēlēšanas ir paredzētas 2012. gada 6. novembrī, vēsta AP.

Pēc attiecīgo dokumentu iesniegšanas ASV Federālajā vēlēšanu komisijā demokrātus pārstāvošais B. Obama var uzsākt līdzekļu vākšanu 2012. gada pirmsvēlēšanu kampaņai. 2008. gadā B. Obamas kampaņas organizētājiem izdevās savākt 750 miljonus ASV dolāru. Kā uzskata daži analītiķi, B. Obama kampaņas izdevumiem šoreiz var iegūt pat vienu miljardu ASV dolāru.

Prezidenta kampaņu vadīs Džims Mesina (Jim Messina) un tās galvenais štābs atradīsies Čikāgas One Prudential Plaza.

ASV prezidenta nodomi ir izskaidroti video uzrunā, kura tika nosūtīta atbalstītājiem. Arī B. Obamas interneta vietne ir nomainījusi savu izskatu un tajā ievietoti prezidenta pašreizējās darbības reklamējoši materiāli. Vietnes apmeklētājiem tiek piedāvāts ziedot prezidenta kampaņai, kā arī tie tiek aicināti piesaistīt pirmsvēlēšanu aģitācijai savus draugus, radiniekus un kaimiņus.

Ekonomikas ministrija (EM) rosinās uzņēmumiem kompensēt 50% elektroenerģijas cenas virs 160 eiro par megavatstundu (MWh), informē EM pārstāvji.

Ņemot vērā straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas rada risku par iedzīvotāju iespēju apmaksāt apkures rēķinus, kā arī apdraud Latvijas tautsaimniecībai būtisko eksportējošo uzņēmumu pastāvēšanu, EM ir sagatavojusi energoresursu cenu mazinošos papildu pasākumus šai apkures sezonai.

Tostarp EM piedāvā atbalsta pasākumus visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no tā lieluma un darbības veida, paredzot elektroenerģijas cenas slieksni 160 eiro apmērā par MWh. Šajā gadījuma valsts kompensētu 50% no cenas, kas pārsniedz noteikto slieksni. Atbalstu plānots piemērot no 2022.gada 1.oktobra.

Daudzi Latvijas uzņēmumi ir starp "būt vai nebūt" 

Elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu...

Lai sniegtu papildu atbalstu mājsaimniecībām, EM piedāvā diferencēt centralizētās siltumapgādes atbalstu. Centralizētās siltumapgādes tarifs virknē pašvaldību šajā pārsniegs 150 eiro par MWh, tāpēc EM piedāvā līdz 150 eiro par MWh saglabāt jau apstiprināto atbalstu, kur valsts kompensēs 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh, piedāvāts kompensēt 90%.

Otrs EM virzītais atbalsta pasākums mājsaimniecībām būs vienota dabasgāzes cenas sliekšņa noteikšana. Patlaban regulētais dabasgāzes tarifs ir 107,34 eiro par MWh, bet tirgus cena pārsniedz šo slieksni. EM priekšlikums paredz noteikt dabasgāzes cenas griestus 107,34 eiro apmērā par MWh, un valsts kompensētu tirgotājiem to summu, kas pārsniedz šo slieksni.

Trešais EM virzītais atbalsta pasākums būs elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšana mājsaimniecībām. Vidēji mājsaimniecība Latvijā patērē 150 kilovatstundu (kWh) mēnesī, taču lielākā daļa mājsaimniecību tērē ap 100 kWh. Līdz ar to EM rosinās noteikt visām mājsaimniecībām pirmās 100 kWh par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 180 eiro par MWh, un valsts kompensēs atlikušo starpību ar reālo cenu.

Šos priekšlikumus ekonomikas ministre iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta sēdē otrdien, 27.septembrī.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) pirmdien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem, kā arī papildus uzaicinātajiem pārstāvjiem no augstskolām un institūtiem, ledus hallēm, kā arī Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas, Latvijas Peldēšanas federācijas, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas, Ārvalstu investoru padomes un citiem, pārrunāja EM sagatavotos papildu pasākumus energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai.

Uzņēmēju organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka valsts atbalsts būs izšķiroši svarīgs šajā rudenī un ziemā, ļaujot uzņēmējiem domāt par biznesu un darba algu konkurētspējas nodrošināšanu. Siltumuzņēmumu asociācijas pārstāvji vienlaikus uzsvēra arī papildu atbalsta pasākumu mājsaimniecībām nepieciešamību tajās pašvaldībās, kurās jau šobrīd apstiprinātie siltumenerģijas tarifi būtiski pārsniedz vidējo līmeni valstī.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite norāda, ka LDDK pilnībā atbalsta EM piedāvājumu elektroenerģijas sliekšņa maksimālā līmeņa noteikšanai un kompensācijas mehānismu energoresursu cenu pieauguma sadārdzinājuma atbalstam. "Tas ne vien ļaus uzņēmējiem "vieglāk pārziemot", bet arī veicinās energoresursu taupīšanu," viņš min.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis atzīmē, ka bez mājsaimniecībām un energoietilpīgiem uzņēmumiem svarīgs ir arī horizontāls atbalsts visiem uzņēmējiem.

Valdība jau šobrīd ir apstiprinājusi atbalsta mehānismus iedzīvotājiem energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumam šajā apkures sezonā, tostarp nolemts atcelt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK), no 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim juridiskām personām pilnībā kompensēt elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksu jeb sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, izņemot valsts un pašvaldību iestādes un tās juridiskajās personas, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs.

Tāpat uzņēmējiem apstiprināta atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, kompensējot energoresursu cenu pieaugumu granta veidā par periodu no 2022.gada 1.februāra līdz 2022.gada 31.decembrim. Atbalsta apmērs paredzēts līdz 30% no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot divus miljonus eiro vienam komersantam.

Tautsaimniecības padome ir EM, LTRK, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, LDDK izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību tajā.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Latvija ir pievilcīga vieta naudas ieguldīšanai un tai ir liels potenciāls ārvalstu investīcijām, intervijā aģentūrai LETA sacīja bijušais ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš šonedēļ Rīgā ieradies, lai iegūtu informāciju par situāciju Latvijā un apsvērtu iespējas investēt.

Kerijs, kurš apsverot iespējas iesaistīties biznesā un kļūt par investoru, Rīgā ieradies, jo uzskatot, ka šai pasaules daļai ir milzīgs potenciāls, kas daļēji jau tiek īstenots.

Tas attīstās ātrāk nekā pārējā Eiropā, sacīja bijusī amatpersona, paužot viedokli, ka cilvēki skatās uz vietām kā Latvija, kur ir valdība, kas vēloties virzīties uz priekšu, kur esot labi īstenota politika, darbaspēks, iespējas tirdzniecībai Eiropas Savienībā un ārpus tās.

«Jūsu eksporta rādītāji aug, rūpniecības rādītāji palielinās. Ja nemaldos, jūsu rūpniecības rādītāji ir pieauguši par 5,5%, pieaudzis arī kopprodukta rādītājs, kas ir augstāks nekā pārējai Eiropai. Līdz ar to šī izskatās kā vieta, kur kaut kas notiek un iespējas ir īstas,» savu viedokli skaidroja bijušais ASV ārlietu resora vadītājs.

ASV fiskālās klints iestāšanās nākamā gada sākumā var pasaules lielākajā ekonomikā izraisīt recesiju.

ASV prezidenta vēlēšanās saspringtā cīņa ir uzvarējis līdzšinējais ASV prezidents Baraks Obama. Nozīmīgākie tuvākā laikā lēmumi ASV saistās ar tā saukto «fiskālo klinti». ASV līdz ar nākamā gada sākumu, ja netiek pārskatīts termiņš, beigsies nodokļu atvieglojumi un sāksies izdevumu samazināšana aptuveni 600 miljardu ASV dolāru vērtībā. Šobrīd lielākās daļas pasaules ekonomistu prognozes liecina, ka tas ASV varētu izraisīt recesiju. Līdzīgi uzskata arī SEB ekonomisti. «Pēc smagnējās izaugsmes otrajā ceturksnī, trešajā attīstības tempi nedaudz pieauga. Tomēr, ja vērtējam ceturtā ceturkšņa un nākamā gada sākuma izredzes, tad risku līmenis ir audzis. Pēc ievēlēšanas Obamas galvenais uzdevums būs panākt budžeta un valsts parāda pieauguma stabilizēšanas pasākumu īstenošanu. Tomēr demokrātu un republikāņu pieeja problēmas risinājumam krietni atšķiras. Lielākais izaicinājums prezidentam ir fiskālās klints izaicinājumi sākot ar nākamo gadu, kad automātiski tiktu atcelti Buša prezidēšanas laikā pieņemtie nodokļu atvieglojumi un spēkā stātos federālo izdevumu samazināšanas pasākumi, kuru fiskālais efekts būtu aptuveni 600 miljardu dolāri. Tas varētu radīt viļņošanos finanšu tirgos un ievilkt ekonomiku recesijā, kas atstātu būtisku ietekmi arī uz globālo ekonomiku, Eiropu tai skaitā,» risku izceļ SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.