Starp ilgstošajiem bezdarbniekiem, kuri ir bez darba gadu un ilgāk, visvairāk ir tādu cilvēku, kas nav ieguvuši nekādu profesiju un līdz šim ir darījuši mazāk kvalificētus darbus. Savukārt pārprodukciju darba tirgū veido šādi mazkvalificēto darbu veicēji, jo darba devēji cenšas optimizēt darba procesu, ieviešot jaunas tehnoloģijas, kas samazina nepieciešamību pēc šāda darbaspēka, intervijā žurnālam Bilance atklāja Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.
Bezdarba problēmas būtība neslēpjas ekonomikas vājumā un reģionālajā nesabalansētībā – tā ir izglītības sistēmas neatbilstība darba tirgus prasībām, kā arī pašu bezdarbnieku kvalifikācijas un dažreiz arī motivācijas trūkuma problēma, stāsta NVA direktore..
Jo cilvēks ir izglītotāks, jo labāk viņš spēj piemēroties jebkurām dzīves situācijām, tostarp arī atrast darbu, uzskata I. Kalvāne.
Vienlaikus NVA direktore atzīst, ka vienmēr, kamēr pastāvēs ražošana, būs jāizpilda arī tādi darbi, kur nepieciešams roku darbs, tomēr «daļa mūsu klientu diemžēl nav motivēti strādāt vai pat meklēt darbu».
Pašlaik darba devēji visvairāk meklē kvalificētus strādniekus – sava amata meistarus, piemēram, iekārtu operatorus, mehāniķus, stāsta I. Kalvāne.
Atskatoties uz situāciju pirms krīzes un recesijas smagākajā brīdī, I. Kalvāne secina, ka bezdarbnieku sastāvs laika gaitā būtiski nav mainījies. «Krīzes sākumā, samazinoties apstrādes rūpniecības apjomiem, novērojām mazliet lielāku vīriešu īpatsvaru starp bezdarbniekiem, taču patlaban sieviešu beždarbnieču ir vairāk – 58%,» stāsta I. Kalvāne. Viņa norāda, ka, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, vīriešu bezdarbnieku īpatsvars arvien samazinās.