Banku politika saistīta ar valsts ekonomisko attīstību, bankas nevar dzīvot atrauti no valsts ekonomikas, no investīciju stratēģijas, kapitāla tirgus attīstības, tas viss ir cieši saistīts un tā ir iespēja attīstībai, uzskata AS Baltic International Bank padomes priekšsēdētāja vietniece Ilona Guļčaka.
Fragments no intervijas
Kā vērtējat šī brīža bankas darbības rādītājus?
Pērnais gads bankai bija interesants un izaicinājumu pilns. 2016.gada beigās sākām ieviest jauno stratēģiju, kas ietvēra biznesa modeļa maiņu, fokusējoties uz investīciju pakalpojumiem. Pamazām sākām pārveidot pakalpojumus atbilstoši jaunajam biznesa modelim, spēcinājām bankas komandu, radījām jaunas kompetences. 2016.gads bija veltīts arī riska samazināšanas pasākumiem, un to turpinājām arī pērn. Līdz ar to mums diezgan ievērojami mainījās arī klientu bāze. Visi šie procesi notika vienlaicīgi un līdz ar to atspoguļojās arī bankas finanšu rezultātos, tādēļ pērn banka strādāja ar zaudējumiem, taču tas bija apzināts solis. Bankai samazinājās ienākumi no pārskaitījumiem– ja 2016.gadā to īpatsvars kopējos ienākumos bija 13-14%, tad 2017.gadā tie bija 7,3%. Bija laiki, kad šis ienākumu veids veidoja pat 30-40% no bankas kopējiem ienākumiem, bet pēdējo gadu laikā tos esam ievērojami samazinājuši. Mums sāk pieaugt komisijas ienākumi no jomām, kas saistītas ar finanšu instrumentu tirdzniecību, aktīvi attīstām aktīvu pārvaldīšanu. Daudz strādājām ar kredītportfeli, un bija jāveido papildus uzkrājumi, kas arī ietekmēja rezultātus. Bija jāveic ieguldījumi IT sistēmās. Mēs joprojām jūtam šo izmaiņu ietekmi, un arī šā gada pirmo ceturksni noslēdzām ar zaudējumiem, bet redzam pozitīvu dinamiku – palielinās visi ar klientu apkalpošanu saistītie ieņēmumi un pieaug komisijas ienākumu īpatsvars ienākumos. Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieaugums ir par 16%. Palielinās arī klientu skaits, kuru darbība un finanšu vajadzības atbilst mūsu jaunajam, uz ilgtspējīgām investīcijām un kapitāla pārvaldīšanu vērstajam biznesa modelim.
Gada sākumā bankas akcionāri palielināja pamatkapitālu, ar ko tas saistāms un vai plānots vēl spert šādu soli?
Bankas akcionāri lēma palielināt pamatkapitālu par 6 miljoniem eiro, kas daļēji ir apmaksāts. Tas galvenokārt saistīts ar faktu, ka 2017.gadā banka apzināti gāja uz ienākumu samazināšanu, un kapitāla palielināšana faktiski kompensēja zaudējumus un deva pamatu tālākai attīstībai. Akcionāri apzinās, ka, ja banka virzās uz attīstību, tad kapitālā būs jāiegulda vēl. Tajā pašā laikā banka nevar neko nedarīt un gaidīt, kad akcionāri tajā ieguldīs naudu, tai arī ir jāpelna, līdz ar to cenšamies gan optimizēt izdevumus un palielināt ienākumus, vērtējot, kur vēl varētu strādāt efektīvāk.
Kurās pozīcijās visvairāk samazināti izdevumi?
Lielākais izdevumu samazinājums bija saistīts ar dažādu bankas transakciju automatizāciju. No riska viedokļa nevaram pieļaut, ka daļa operāciju tiktu apstrādāti manuāli, un šajā jomā ir vēl iespējas procesus efektivizēt. Tiek pakāpeniski automatizēts viss, kas saistīts ar atskaišu sniegšanu un datu apstrādi.
Runājot par investīcijām – kurām jomām banka atvēlējusi lielāko finansējumu?
Mums bija diezgan liels darbinieku skaita palielinājums AML jomā, un kopš 2015.gada šajā jomā strādājošo darbinieku skaits audzis par vairāk nekā 50%. Mēs arī aktīvi strādājām pie IT sistēmu pilnveidošanas, pagājušajā gadā investējot vairāk nekā miljonu eiro. Jaunieviestās mūsdienīgās IT sistēmas palīdz gan daudz efektīvāk veikt iekšējās kontroles funkcijas, gan arī nodrošina efektīvāku un ātrāku klientu apkalpošanu.
Kādas izmaiņas esat veikuši klientu bāzē?
Ārvalstu klienti ir ļoti dažādi – no dažādām pasaules valstīm un ar atšķirīgu riska profilu. Mūsu galvenais uzdevums ir samazināt augsta riska klientu īpatsvaru, nevis tieši ārvalstu klientu īpatsvaru. Bankas darbība ir vērsta tieši uz starptautisko klientu apkalpošanu, tas atspoguļots arī tās nosaukumā. Mums ir sava veida niša, ko esam aizņēmuši un vēlamies to noturēt. Klientu vidū mums ievērojami audzis EEZ klientu īpatsvars. Ja 2015.gadā bankā NVS klientu īpatsvars veidoja aptuveni 80% no kopējiem noguldītājiem, tad pērn tie bija 44%, savukārt EEZ klientu īpatsvars pieaudzis no 16% 2015.gadā līdz 50% šobrīd. Līdz ar to bankas virzība ir ļoti skaidra. Pašreizējās tendences Eiropā un pasaulē ļauj ieskatīties arī bankas konkurētspējā, cik esam spējīgi konkurēt Eiropas vienotajā tirgū un jūtam, ka to varam paveikt, jo gadu gaitā ir veidojusies spēcīga ekspertu komanda, līdz ar to varam darbību paplašināt arī uz citiem tirgiem.
Banku starptautiskajā tirgū ir ļoti daudz, ar ko mazās Latvijas kredītiestādes spēj piesaistīt ārvalstu klientus?
Pirmkārt, tā ir kvalitāte, jo klienti no Rietumvalstīm bieži vien uzsver, ka var saņemt kvalitatīvu pakalpojumu Latvijas bankās par adekvātu cenu. Nevar teikt, ka mēs, salīdzinot ar citām Latvijā strādājošajām bankām, sniegtu lētākus pakalpojumus, taču, salīdzinot ar citu Eiropas valstu bankām, šajā pakalpojumu segmentā esam pavisam citā cenu kategorijā. Otrkārt, būtisks aspekts ir ātrums, jo bankas salīdzinoši mazais izmērs ļauj mums ātri pieņemt lēmumus un pielāgoties klienta vajadzībām, kas šobrīd ir būtiskākais. Mēs nemēģinām unificēt pakalpojumus, bet mēģinām tos pielāgot katram klientu segmentam. Pat, ja risinājums nav pieejams bankas iekšienē, tad mums ir pietiekami plašs partneru tīkls, kas var palīdzēt.
Visu rakstu Krīze, kas paver jaunas iespējas lasiet pirmdienas, 30.jūlija laikrakstā Dienas Bizness!
