Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Kurš pie publiskā ēdamgalda jāmielo ar taukumiņu un kurš ir aizsēdējies, nedarīdams cita darba, kā vien mezdams acis uz bļodām un katliem

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums valsts maizes ēdāju atalgojumu liek piesaistīt vidējam atalgojumam valstī par aizpagājušo gadu. Attiecīgi nemaz nevar nepalielināt sabiedriskajā sektorā strādājošo, tostarp Saeimas deputātu atalgojumu – jāklausa likumam. Pērn vidējā alga pieaugusi par septiņiem procentiem, tāpēc par šādu daļu (plus vēl piemērojot amatam atbilstīgu likumā noteiktu koeficientu) ietilpīgākus maciņus jāgādā deputātiem un citiem valsts gādībā strādājošajiem.

Vispārināšana ir nevietā, vienādu pielikumu dodot visiem – gan knapāk atalgotajiem mediķiem un skolotājiem, gan dažādu institūciju darbinieku skudru pūžņiem, lai gan premjers Māris Kučinskis atzinis, ka daža laba iestāde vienīgi dublē funkcijas un vispār nodarbojas tikai ar uzdevumu sacerēšanu un pēcāk izpildi. Tā kā valsts budžets, salīdzinot ar tā pildīšanos pērn, ir par vairāk nekā 120 miljoniem vājākās pozīcijās, jāsecina, ka valsts aparāts ar algas pielikumu «piespiedu kārtā» sevi nelaikā mākslīgi uzbriedina tā vietā, lai tas dabiski tiktu samazināts pie gausākiem budžeta ieņēmumiem. Arī badīgi pieprasot mehānisku un ekonomiskajā situācijā nepamatotu minimālās algas palielināšanu, politiķiem acīmredzot instinktīvi šaujas prātā domas arī par savu maku. Tā ir plata atraušanās no realitātes, kamēr budžeta pildītājiem, nevis tukšotājiem jārēķinās ar reālo dzīvi.

Latvijā mazumtirdzniecības tīkos eiro viltojumi nav sastopami biežāk kā savulaik latu viltojumi un šogad atklāti vien atsevišķi mēģinājumi maksāt ar viltotiem eiro, aģentūrai BNS atzina aptaujātie tirgotāju pārstāvji.

Mazumtirgotāja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere aģentūrai BNS teica, ka līdz ar eiro ieviešanu Rimi veikalos nav pieaudzis mēģinājumu skaits norēķināties ar viltotu naudu, salīdzinot ar laiku, kad bija lati. «Gada sākumā mēģinājumu norēķināties ar viltotu valūtu skaits bija vēl mazāks nekā pirms eiro ieviešanas. Savukārt pēdējos mēnešos - septembrī, oktobrī - šādu gadījumu ir kļuvis vairāk, sasniedzot tādu pašu apmēru, kā norēķinos ar latiem,» sacīja Valnere.

Pēc viņas teiktā, vairāk nekā 100 Rimi veikalos pēdējos mēnešos katrā novēroti vidēji desmit mēģinājumi maksāt ar viltotu valūtu un visbiežāk mēģināts norēķināties ar viltotu 20 eiro banknoti. Valnere piebilda, tā kā "Rimi" veikalos ir iegādāti banknošu skeneri, neīstu naudu kasieri atklāj vēl pirms norēķins tiek veikts.

Bee In piedāvā iepakojumu ēdiena uzglabāšanai, kas izgatavots no dabiskām sastāvdaļām – bišu vaska un kokvilnas auduma

Tajā var ietīt dārzeņus, augļus, maizi un daudzas citas lietas, kā arī likt pāri bļodām kā vāciņu. «Cilvēkiem patīk arī produkta smarža – kokvilnas audums uzsūc ne vien pašu vasku, bet arī tā aromātu,» stāsta Ieva Sulutaura, Bee In idejas autore. Galvenie iepakojuma sāncenši ir folija, pārtikas plēve un dažādas plastmasas trauciņi. «Cilvēkiem, kam pārtikas plēve šķiet ērta, nav viegli mainīt paradumus. Taču tie, kuri domā zaļi, saskata produkta pievienoto vērtību,» saka Ieva. Vaicāta, kāpēc cilvēkiem vajadzētu mainīt savus paradumus, viņa teic, ka pārtikas plēve un folija ir ērti lietojama, bet Ieva vēlas piedāvāt dabisku alternatīvu. «Plastmasas maisiņi un pārtikas plēve ir iegūta naftas pārstrādes rezultātā, turklāt tā pēc vienreizējas izmantošanas ir atkritums. Cilvēku domāšana mainās, daudzi cenšas samazināt radīto atkritumu apjomu, likt videi ciest pēc iespējas mazāk. Mēs ģimenē paši audzējam tomātus un gurķīšus un ir jocīgi tos tīt pārtikas plēvē. Bee In ir dabisks, turklāt to var arī kompostēt,» uzsver Ieva.

Būvniecības darbi noslēgušies Mārupes Velosolutions asfalta velotrases projektam, informē Mārupes novada dome.

Trasē ir integrēti dažādi inovatīvi elementi, tajā skaitā, unikāla asfalta bļoda (no angļu val. bowl), kas vizuāli pārtapusi par pašmāju mākslinieka Kiwie mākslas darbu – brokastu pārslām ar zemenēm.

Būvniecības darbi jaunizveidotajai aktīvās atpūtas vietai blakus Mārupes BMX trasei tika uzsākti aizvadītā gada nogalē. Jaunā infrastruktūras objekta mērķis ir radīt vidi, kur gan mazi bērni, gan pieredzējuši braucēji justos droši un spētu aktīvi pavadīt brīvo laiku, tādējādi veicinot veselīgu dzīvesveidu un vienlaikus apgūstot jaunas iemaņas un prasmes. Trases pēdējie darbi tika pabeigti šī gada maijā.

"Asfalta velotrases izbūve Mārupē ir ilgi gaidīta un nozīmīga iniciatīva. Projekts ir lieliskas sadarbības apliecinājums, kurā iedzīvotāji kopā ar pilsētas vadību un uzņēmējiem pilnveido kvalitatīva sporta un aktīvās atpūtas pakalpojuma pieejamību novadā. Šeit, Mārupes aktīvās atpūtas teritorijā, jau vairāk nekā desmit gadus norisinās sabiedrības virzīta iniciatīva daudzveidīga, visiem vecumiem pieejama parka izveidē, uzturēšanā un pilnveidošanā," komentē Guntis Ruskis, biedrības Mārupes BMX klubs valdes priekšsēdētājs.

68% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi ir izvēlējušies mainīt iepirkšanās vai pakalpojuma saņemšanas vietu, jo tajā nav bijis iespējams norēķināties ar maksājumu karti, liecina Swedbank veiktā aptauja.

30% respondentu atzinuši, ka lielākoties iepērkas vietās, kur var norēķināties ar karti, bet vēl 28% uzskata – iespējai norēķināties elektroniski ir jābūt obligāti nodrošinātai jebkurā tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietā.

«Pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jau šobrīd primāri norēķinās ar maksājumu karti, ja vien šāda iespēja tiek nodrošināta. Turklāt aptauja rāda, ka gadījumā, ja uzņēmēji nepiedāvā norēķināties elektroniski, viņi riskē zaudēt pircējus,» saka Swedbank Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs un valdes loceklis Daniils Ruļovs.

AS SEB banka bezkontakta kartes klientiem sāka piedāvāt 2013. gadā, un šobrīd ir izsniegusi jau vairāk nekā 2500 bezkontakta kartes, informē bankas pārstāvji.

Bezkontakta karte tiek izsniegta ar starptautisko MasterCard zīmolu. Ar SEB bankas bezkontakta kartēm norēķinus var veikt vairāk nekā 130 tirdzniecības vietās Latvijā, kurās esošie SEB karšu pieņemšanas termināli jau nodrošina bezkontakta karšu pieņemšanu, kā arī ārvalstīs. SEB bankas klienti, kuri ikdienā izmanto MasterCard Dinamo kartes, 2016. gada pirmajā ceturksnī gan Latvijā, gan ārzemēs ir veikuši pirkumus 1,8 miljonu eiro apmērā.

Bezkontakta karte ļauj norēķināties bez PIN koda ievadīšanas, pietuvinot karti terminālam, ja vien tirgotājs nodrošina šādu pakalpojumu. POS termināli, ko SEB banka piedāvā jaunajiem tirgotājiem, nodrošina iespēju norēķināties ar bezkontakta kartēm. Šobrīd vienīgā banka, kas Latvijā nodrošina bezkontakta karšu izsniegšanu, ir SEB banka, līdz ar to tirgotāju atsaucība esošo karšu pieņemšanas terminālu pielāgošanā ir ļoti būtiska, lai bezkontakta karšu lietošana Latvijā attīstītos, norāda bankas pārstāvji.

Katrs ceturtais seniors (23%) nevarēs izmantot iespēju norēķināties ar karti valūtas maiņas laikā, jo viņam trūkst zināšanu un pieredzes, kā maksājumu kartes lietojamas, noskaidrots SKDS un Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) bērnu un mazbērnu aptaujā par vecākās paaudzes tuvinieku sagatavošanos eiro ieviešanai.

Ieskaitīt skaidro naudu iemaksas automātā un norēķināties par pirkumiem ar maksājumu karti ir ērtākais norēķinu veids valūtas maiņas laikā, norāda LKA pārstāvji.

«Salīdzinoši daudz vecākās paaudzes cilvēku nevar pilnvērtīgi sagatavoties ērtai eiro ieviešanai, jo neprot vai baidās ieskaitīt naudu bankas kontā un norēķināties ar bezskaidru naudu,» norāda LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis, aicinot palīdzēt vecākiem un vecvecākiem apgūt, kā norēķināties ar maksājumu karti.

Katrs septītais iedzīvotājs (14%) ir pastāstījis saviem vecākā gadagājuma radiniekiem, kā izmantot banku pakalpojumus. Divi no desmit (21%) bērniem un mazbērniem ir izstāstījuši saviem tuviniekiem, kā saņemt un lietot maksājumu karti un izņemt naudu no bankomāta, bet 18% ir dalījušies zināšanās par skaidrās naudas iemaksu bankomātā, kā arī informējuši par bezskaidras naudas maksājumiem. 12% iedzīvotāju vēl plāno palīdzēt vecākiem vai vecvecākiem saprast, kā skaidro naudu iemaksāt iemaksas automātā, liecina aptaujas dati.

SIA «Rīgas karte» uzsākusi sadarbību ar SIA «EuroPark Latvia», kas kompānijas autostāvvietu lietotājiem par pakalpojumu ļaus norēķināties arī ar mobilo lietotni «Riga Card».

Iespēja norēķināties ar mobilo aplikāciju «Riga Card» visās «EuroPark Latvia» stāvvietās pakāpeniski tiks ieviesta līdz gada beigām. Pirmajās divās autostāvvietās – Skolas ielā 7 un Lāčplēša ielā 44/46 – jaunais pakalpojums ir pieejams no 28. augusta.

SIA «Rīgas karte» valdes priekšsēdētājs un ASV/Fancijas akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs (Eric Morizur) komentē: «Ar «Riga Card» lietotni autobraucēji jau šobrīd var norēķināties visās Rīgas pašvaldības autostāvvietās, savukārt jaunais sadarbības projekts ar «EuroPark Latvia» sniegs iespēju visiem autobraucējiem ar «Riga Card» mobilo lietotni apmaksāt stāvēšanu vēl daudzās citās Rīgas autostāvvietās.»

Iedzīvotāji turpmāk par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem varēs norēķināties ar tiešajiem maksājumiem bez mājas pārvaldnieka starpniecības.

Tā paredz Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Tiesa gan, šie grozījumi arī nosaka to, ka tiešie norēķini par pakalpojumiem uzsākami ne agrāk kā 2015.gada 1.oktobrī, izņemot gadījumus, kad dzīvojamās mājas īpašnieks un pakalpojuma sniedzējs par tiešajiem norēķiniem vienojušies jau iepriekš.

«Šāda iespēja būs viens no risinājumiem parādu problēmai, un iedzīvotāji, slēdzot tiešos līgumus par norēķiniem ar pakalpojumu nodrošinātājiem, vairs nebūtu spiesti maksāt starpniekiem, kuri neuzskata par vajadzīgu norēķināties par siltumu, ūdeni un citiem pakalpojumiem,» iepriekš Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.

Kopš maija beigām pircēji Rīgā un citās lielākajās pilsētās ieteikuši vairāk nekā 200 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas, kurās tie vēlas iespēju norēķināties ar maksājumu kartēm, taču pašlaik tā nav pieejama, informē SEB banka.

Visbiežāk vēlmi norēķināties ar maksājumu karti izrādījuši maiznīcas Mārtiņa beķerejas klienti un Centrāltirgus apmeklētāji. Mēneša laikā klientu ieteikumam atsaukušies turpat 50 uzņēmumu, ieviešot savā ikdienas darbībā SEB bankas piedāvātos POS termināļus.

SEB bankas izveidotajā lietotnē pircēju atzīmētās vietas liecina, ka lielākā interese par iespējām norēķināties bez skaidras naudas ir saistīta ar tādām biznesa jomām kā skaistumkopšana, sabiedriskā ēdināšana un autoservisi. Kopumā pircēji atzīmējuši dažādas tirdzniecības vietas vairāk nekā 1000 reižu, no kurām vispopulārākā ir maiznīca Mārtiņa beķereja, kas atzīmēta 160 reizes, un Rīgas Centrāltirgus, kuru iedzīvotāji atzīmējuši 40 reizes.

Mūsdienās papildu saziņas funkcijām telefons iegūst arī norēķinu ierīces vaibstus, taču pagaidām maksājuma kartes vietā «pīkstināt» viedtālruni vēl nav norma.

«Gandrīz visām bankām ir bezkontakta kartes, vairākas bankas ir izveidojušas savus maciņus, ar kuriem var norēķināties arī ar telefonu. Nākamais risinājums būtu telefonu ražotāju maciņi – Apple Pay vai Samsung Pay,» saka Zanda Brīvule-Jansone, norēķinu karšu sistēmas operatora Worldline Baltics vadītāja. Fiziskajā pasaulē, iepērkoties veikalos, Apple Pay un Samsung Pay būs viena no vairākām bezkontakta norēķinu metodēm, un šajā vidē nebūs lielas starpības, vai maksāt ar telefonu vai karti. Viņas skatījumā, visbūtiskāk situācija mainīsies virtuālajā vidē, kad ar Apple Pay vai Samsung Pay varēs norēķināties arī e-komercijā. «Tās transakcijas būs tikpat drošās kā fiziskā vidē apstiprināti maksājumi ar PIN kodu,» viņa norāda.

Swedbank tuvāko nedēļu laikā plāno laist klajā savu jauno lietotni, kas 300 000 Latvijas iedzīvotāju nodrošinās iespēju pie kases norēķināties ar viedtālruni.

Jaunā lietotne, kura izstrādāta sadarbībā ar aktīvākajiem bankas klientiem, nodrošinās arī zibmaksājumus, ļaus apstiprināt darījumus ar pirksta nospiedumu vai sejas atpazīšanas tehnoloģiju, kā arī vizuāli būs pielāgota mūsdienu tendencēm, informē kredītiestādē.

Bankas aplēses liecina, ka esošo Swedbank mobilo lietotni, kura līdz vasaras beigām automātiski atjaunosies uz jauno, šobrīd Latvijā izmanto 415 000 klientu. No tiem vairākums – ap 70% – ir Android tālruņu īpašnieki, kuriem turpmāk būs iespēja nenēsāt līdzi maksājumu karti.

«Daudziem klientiem mūsu mobilā lietotne ir kļuvusi par primāro veidu, kā izmantot bankas pakalpojumus – pāris pēdējo gadu laikā esam novērojuši stabilu 50% lietotāju skaita pieaugumu. Lietotnes pieaugošā popularitāte mudina spert soli un piedāvāt nākamo inovāciju, kas bankas pakalpojumus mobilajās ierīcēs padarīs pieejamākus un ērtāk lietojamus,» pauž Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Lai arī jau ilgāku laiku iedzīvotājiem ir dota iespēja norēķināties ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem tieši, tas faktiski netiek izmantots, viens no iemesliem – dārgā rēķina apkalpošanas maksa, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Esam sagatavojuši šo pakalpojumu, taču neviens no klientiem nav izvēlējies iespēju norēķināties pa tiešo ar a/s Rīgas siltums,» DB atzīst lielākajā siltumapgādes uzņēmumā Latvijā.

DB jau vairākkārt ziņojis, ka 2014. gada sākumā spēkā stājās grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, paredzot, ka dzīvokļu īpašnieki par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem var norēķināties patstāvīgi ar pakalpojuma sniedzēju. Viens no galvenajiem šādu grozījumu izstrādes iemesliem – centieni pasargāt iedzīvotājus no negodprātīgiem namu apsaimniekotājiem, kas iekasē naudu par pakalpojumiem, taču tālāk par tiem ar pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, siltumapgādes vai ūdensapgādes uzņēmumiem norēķinās nepilnīgi vai vispār nenorēķinās, pieļaujot ilgstošu un lielu parādu uzkrāšanos. Likuma grozījumos bija paredzēts pārejas periods tiešo norēķinu ieviešanai – līdz pērnā gada 1. oktobrim. Jāatgādina, ka likuma grozījumu izstrādes gaitā bija gan skaļas diskusijas un diametrāli atšķirīgi viedokļi par to, vai tiešie norēķini ir nepieciešami un vai tie ļaus risināt gadiem sasāpējušās parādu problēmas, gan tika meklēti vainīgie.

Tradicionāli nomaksu jeb iespēju par preci vai pakalpojumu norēķināties pa daļām, izmanto dažādu elektropreču un mājsaimniecības preču iegādei. Pēdējos gados pakalpojumu klāsts, kurus var iegādāties uz nomaksu, ir paplašinājies. Pērn ievērojami augusi iedzīvotāju interese arī par medicīnas pakalpojumu saņemšanu, par tiem norēķinoties vēlāk.

Saskaņā ar “Inbank” datiem, 2023. gadā noslēgts pat par 89 % vairāk līgumu par medicīnisko pakalpojumu finansēšanu, bet piešķirtā finansējuma apjoms audzis pat par 128 %, nekā gadu iepriekš.

“Inbank” vidējā uz nomaksu izsniegtā finansējuma summa medicīnas pakalpojumiem bija 1503 eiro, un klienti visbiežāk izvēlējās 12 mēnešu apmaksas termiņu.

“Pieaug to cilvēku skaits, kuri nevēlas ilgi gaidīt valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu, radot lielāku interesi par privātajām medicīnas iestādēm. Tomēr salīdzinoši augsto cenu dēļ, cilvēki arvien biežāk izskata dalītā maksājuma iespēju. Dažkārt veselības likstas uzrodas negaidot, radot neparedzētu finansiālo slogu, tāpēc cilvēki ir izvēles priekšā - ārstēšanu atlikt, atteikties no citiem izdevumiem vai maksāt pa daļām. Iespēja medicīnas pakalpojumus saņemt uz nomaksu pieaug gan no klientiem, gan no medicīnas iestādēm. Mūsu novērojumi liecina, ka šo pakalpojumu izmanto ne tikai dārgākiem medicīnas pakalpojumiem virs 1000 eiro, bet nereti arī nelielām summām, jau sākot no 75 eiro,” stāsta “Inbank Latvia” vadītājs Dainis Skrinda.

60% iedzīvotāji par pirkumiem un pakalpojumiem izvēlas norēķināties ar maksājumu kartes starpniecību, tomēr 34% norēķinās skaidrā naudā, liecina Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas pētījums.

Iedzīvotāji atzīst, ka labprāt lieto maksājumu karti, tomēr makā tur arī skaidru naudu mazākiem norēķiniem vai gadījumiem, kad norēķinu vieta nav aprīkota ar maksājumu karšu termināli. 70% respondentu apgalvo, ka norēķināties par precēm un pakalpojumiem ar maksājumu karti (kredīta vai debeta) ir viegli, un 18% respondentu atzinuši, ka tas ir drīzāk viegli nekā grūti. Tikai 3% aptaujāto uzskatīja, ka norēķināties ar maksājumu karti ir grūti, un 5% atbildēja, ka tas ir drīzāk grūti nekā viegli.

88% aptaujāto atzina, ka tirgotāji lielākoties ir aprīkoti ar maksājumu karšu termināļiem un labprāt pieņem maksājumu kartes. Tikai 10% respondentu pauda viedokli, ka tirgotāji vairāk nav aprīkoti ar maksājumu karšu termināļiem nekā ir un maksājumu kartes nepieņem.

Lielākā daļa zādzību tiek veiktas ar mērķi gūt personīgu labumu – patērēt preces personīgām vajadzībām vai arī turpmākai relaizācijai. Neliela daļa personu, pārsvarā jaunieši, zādzības izdara nepadomīgas izklaides nolūkos, turklāt Latvijā ir bijuši mēģinājumi norēķināties ar viltotu naudu, kā arī uzbrūkot personālam, atklāj drošības pakalpojumu kompānija a/s G4S.

Aktīvākie likumpārkāpēji ir vecumā no 21 līdz 40 gadiem – kopumā šī vecuma grupa veido 50% no kopējā aizturēto skaita. Nākamo lielāko grupu (21%) veido cilvēki vecumā no 41 līdz 65 gadiemn. Aptuveni 12% no kopējā zādzību skaita veic nepilngadīgie, un savukārt 7% no likumpārkāpējiem ir vecumā līdz 14 gadiem. Vecāka gadagājuma (virs 65 gadiem) cilvēku parstrādātās zādzības veido 3% no kopējā skaita.

G4S apkopojusi spilgtākos likumpārkāpēju aizturēšanas gadījumus pērn, un atklājies, ka Latvijā ir bijuši gadījumi norēķināties ar viltotu naudu un uzbrūkot darbiniekiem. Vienā no zādzību gadījumiem persona ar metāla stieni uzbruka personāla un zādzību nepārtrauca arī brīdī, kad to pamanīja un brīdinājumu izteica apsardzes darbinieks. Tāpat kādā objektā likumpārkāpējs esot agresīvi un uzstājīgi mēģinājis norēķināties ar viltotu 50 eiro naudaszīmi.

Šī gada sākumā Swedbank POS termināļu tīklā ieviesta funkcija, kas ļauj pieņemt Ķīnas maksājumu sistēmas UnionPay norēķinu kartes, informē Swedbank pārstāvis Jānis Krops.

Šis jauninājums paver iespējas Ķīnas tūristiem tagad arī pie Latvijas tirgotājiem norēķināties ar pasaulē lielākās maksājumu karšu organizācijas UnionPay kartēm. Tirgotāju ievērībai - papildu darbības nav jāveic, jo šī funkcija Swedbank POS termināļu tīklā tiek aktivizēta automātiski.

UnionPay ir Ķīnas banku karšu industrijas asociācija un lielākā maksājumu karšu organizācija pasaulē pēc izsniegto karšu skaita. Kopumā tā ir izsniegusi ap 7 mljrd. maksājumu karšu vairāk nekā 49 pasaules valstīs; tostarp teju 100 milj. maksājumu kartes izsniegtas ārpus kontinentālās Ķīnas. UnionPay sadarbojas ar vairāk nekā 1800 institūcijām visā pasaulē, tās izsniegtās kartes pieņem vairāk nekā 170 valstīs 51 milj. tirgotāju.

Līdz jūlija beigām norēķināties ar SEB bankas izsniegtajām bezkontakta maksājumu kartēm būs iespējams vairāk nekā 500 vietās Latvijā, kur tiks uzstādīti POS termināli ar bezkontakta maksājumu apstrādes funkciju, informē bankas pārstāve Jeļena Riļejeva.

Jūnijā SEB bankas POS terminālu skaits, kas nodrošina bezkontakta maksājumu pieņemšanu, pieauga līdz 255, bet līdz rudenim apmaksāt pirkumus ar bezkontakta maksājumu kartēm būs iespējams jau vairāk nekā 1000 vietās visā Latvijā.

«Bezkontakta maksājumu kartes SEB banka piedāvā saviem klientiem jau kopš 2013. gada - ar tām ir ērti un ātri maksāt par nelieliem pirkumiem, neievadot PIN kodu un neievietojot karti POS terminālī, bet vienkārši pietuvinot tam karti. Bezkontakta maksājumi ir plaši izplatīti pasaulē: Rietumu un Austrumu Eiropā, ASV, Kanādā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā, Kīnā un citur. No Eiropas valstīm bezkontakta norēķini ir populāri Čehijā - tur katru sekundi tiek veikts maksājums ar bezkontakta maksājumu karti. Polijā katrs trešais pirkums tiek veikts ar bezkontakta karti. Tāpat lielu popularitāti šāds norēķina veids guvis arī Spānijā un Ungārijā. Latvijā jaunā tehnoloģija aktīvi attīstās - SEB banka visiem jaunajiem klientiem-tirgotājiem šobrīd piedāvā POS terminālus, kas nodrošina bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu. Arī esošajiem klientiem līdzšinējie POS termināli tuvāko gadu laikā tiks pakāpeniski pilnībā nomainīti uz jaunajiem,» komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

No šodienas Swedbank klientiem pieejama jaunā mobilā lietotne, kas piedāvā, piemēram, biometrijas datu izmantošanu, zibmaksājumus un Android lietotājiem arī iespēju norēķināties ar viedtālruni, iztiekot bez ierastās maksājumu kartes.

Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs stāsta: «Saskaņā ar jaunākā bankas pētījuma datiem 92% no mūsu aktīvajiem klientiem Latvijā ir viedtālrunis, un viņi tajā veic arvien lielāku daļu ikdienas finanšu operāciju. Jaunā lietotne tika izveidota saskaņā ar pasaules labāko pieredzi, šajā procesā iesaistot arī mūsu klientus. Lietotnes izmēģinājuma versiju lejupielādēja vairāk nekā 60 tūkstoši klientu, un mēs saņēmām vairāk nekā 5 tūkstošus komentāru un ieteikumu, kas palīdzēja jaunās lietotnes izstrādē.»

Jaunajā lietotnē Swedbank klientiem būs pieejamas jaunas maksājumu iespējas – zibmaksājumi un mobilie bezkontakta maksājumi. Zibmaksājumi ļauj lietotājiem veikt ātrus pārskaitījumus ne tikai starp Swedbank klientiem, bet arī citām bankām, kas atbalsta zibmaksājumus.

No 1.maija stājas spēkā grozījumi nodokļu un nodevu likumā, kas nosaka aizliegumu nekustamā īpašuma darījumus veikt skaidrā naudā.

Aizliegums skaidrā naudā norēķināties par nekustamā īpašuma, piemēram, iegādi, noteikts, lai novērstu fiktīvu darījumu slēgšanu gadījumos, kad puses ir ieinteresētas pirkt vai pārdot īpašumu par lielākām naudas summām, nekā patiesā darījuma apmērs. Iepriekš skaidrā naudā par darījumu varēja norēķināties līdz 7200 eiro.

Likums grozīts, ņemot vērā, ka liela apjoma darījumi skaidrā naudā var radīt risku fiktīvu un krāpniecisku darbību veikšanai, kā arī iespējai legalizēt nelikumīgi iegūtus naudas līdzekļus, teikts grozījumu anotācijā.

Grozījumu autori Finanšu ministrijā norādījuši, ka skaidras naudas lietošana darījumos apgrūtina nodokļu administrācijas iespēju kontrolēt nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, jo nav efektīvu instrumentu darījuma pierādīšanai, tai skaitā, vai darījums skaidrā naudā faktiski ir noticis.

Eksmultimiljonārs Jevgēņijs Gombergs, kura aizraušanās ir grezni nami un vēstures pieminekļi, šobrīd ir pievērsies interneta dzīlēm un mobilajām aplikācijām, kurās ilgtermiņā saredz visnotaļ labas biznesa iespējas

Tiekamies Teikas namu birojā, kurā viss liecina par vērienu un rocību. Uzņēmuma pagalma autostāvvietā novietots reiz skandalozām debatēm apvītais Pētera I piemineklis, pie kura bildēties uzņēmējs nav pierunājams. Pirms intervijas Jevgēņijs Gombergs pieklājīgi lūdz atļauju aizsmēķēt cigāru, taču saruna izvēršas gana interesanta un cigārs tiek aizkūpināts vien tikšanās beigās.

Pēdējā laikā publiskajā telpā nekas nav dzirdēts par miljonāra Gomberga izlēcieniem... Esat koncentrējies uz biznesu vai privāto dzīvi?

Esmu priecīgs, ka vairs neesmu uzmanības centrā! Nekad neesmu bijis publiska persona. Viss, kas par mani ir dzirdēts, nav bijusi mana iniciatīva. Jo mazāk par mani runā, jo labāk. Šobrīd es maz ko daru, vairs neesmu nekāds lielais spēlētājs biznesā. Mani sasniegumi vairāk ir pagātnē, kad nodarbojos ar naftas produktu tirdzniecību lielā apjomā, tās nebija uzpildes stacijas, bet gan tranzīts. Uzbūvējām tādu diezgan pamatīgu infrastruktūru, finansējām naftas pārstrādi un pēc tam šos produktus pārdevām starptautiskā tirgū, ar tankkuģiem caur biržu un tādā garā. Šie Eiropas mēroga tirdzniecības darījumi bija veiksmīgi, ļāva nopelnīt nopietnu naudu. 2004. gadā nolēmām attīstīties tehnoloģiskajā jomā, sākt būvēt biodīzeļdegvielas rūpnīcu. Šis projekts ilga četrus gadus, bija ļoti sarežģīts. Uzcēlām modernu rūpnīcu Ventspilī, domāju, ka tā ir labākā Baltijā, ļoti jaudīga, bet izrādījās krietni dārgāka nekā bijām iecerējuši. Arī bankas piesaistītie eksperti nevarēja prognozēt, ka izmaksas tik ļoti pieaugs celtniecības laikā. Rezultātā rūpnīca izmaksāja vairāk nekā 80 miljonus eiro, kas bija aptuveni divas reizes dārgāk, nekā bijām plānojuši. Mums lielā mērā nepaveicās, jo tikko bijām pabeiguši būvniecību, kurā bijām ieguldījuši traku naudu un rūpnīca uzsāka darbu, 2008. gada rudenī sākās krīze un viss apstājās. Arī naftas cenas tobrīd bija nokritušās līdz pat zemei. Diemžēl ir jāatzīst, ka krīze šo industriju – biodīzeļdegvielas ražošanu – faktiski nogalināja. Pēc krīzes strādāt ar peļņu vairs nebija iespējams. Mana kompānija Ostas Investīcijas no šī projekta izstājās 2010. gadā, zaudējot aptuveni 30 miljonus eiro. Palika partneri, ventspilnieki, VK Tranzīts, viņi šo rūpnīcu uztur, jo viņiem ir plašākas iespējas. Tā strādā, ir kaut kāda peļņa, bet tā, lai atmaksātos investīcijas, noteikti nav. Man šobrīd ar šo projektu vairs nav nekādas saistības.

Par iespēju nopirkt biļeti sabiedriskajā transportā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, tiek spriests jau gadiem; šobrīd bankas nav gatavas piedāvāt atbilstošus pakalpojumus – tikai viena izdod attiecīgu karti, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai valstij, pašvaldībām un pārvadātājiem būtu pilnīgāka aina par pirmsskolas vecuma bērniem, invalīdiem, bāreņiem un politiski represētajiem paredzēto līdzekļu vai dažādu pašvaldības piešķirto atlaižu izlietojumu, liela loma paredzēta bezskaidas naudas pakalpojumiem, kas fiksē katru gadījumu, kur un cik bieži nauda tiek izmantota. Bezkontakta maksājumu karšu izmantošanas iespēju sabiedriskajā transportā paredz martā pieņemtie Ministru kabineta (MK) Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus. Līdz šim šajā jomā vērojamas diezgan lielas kaislības, un lielākoties bankas vēl nav gatavas piedāvāt atbilstošus pakalpojumus. No vienas puses tas ir saprotams, jo tās ir noteiktas izmaksas un nav pārliecības par investīciju atpelnīšanās laiku, no otras puses – tas varētu dot pienesumu kopējā klientu skaitā, tādējādi atņemot konkurentiem klientus, kuri ikdienā izmantotu konkrētās bankas pakalpojumus. Šobrīd šādu karti izdod tikai viena banka, lai gan šajā virzienā darbojas arī citi finanšu pakalpojumu uzņēmumi.

Šobrīd Rīgā darbojas pieci apmaksas automātus, kuros norēķiniem par autostāvvietām var izmantot maksājumu kartes. Pirmie pieci autostāvvietu apmaksas automāti izvietoti Kr.Barona ielā 94a, Merķeļu ielā 13, Raiņa bulvārī 29, E.Birznieka-Upīša ielā 21 un Dzirnavu ielā 46, informē pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas satiksme.

Tiesa, pirmie pakalpojuma izmantotāju saskārušies ar pārsteigumu, proti, mēģinot samaksāt par pakalpojumu, automāts informē, ka no kartes tiks rezervēti 20 lati, ziņo LNT ziņas. Rīgas satiksme gan skaidro, ka šāds maksājuma automāta solījums neatbilst patiesībai, jo tas vēloties vien pārbaudīt, vai maksātājam uz kartes ir pietiekami līdzekļu. Tiesa nav arī skaidrs, kāpēc jāautorizē tieši 20 lati, ja mašīnu vēlas novietot stāvvietā vien uz pārdesmit minūtēm. Rīgas satiksme sola šos jautājumus tuvākajā laikā precizēt.

Šie autostāvvietu apmaksas automāti ir SIA Rīgas satiksmes pilotprojekts. Izvērtējot automātu pieprasījumu un funkcionalitāti, Rīgas satiksme lems par nākamo apmaksas automātu ieviešanu norēķiniem par autostāvvietām Rīgas pilsētā.