Finanšu ministrija rosina ar nākamo gadu par 20% palielināt azartspēļu nodokli un nodevas licenču izsniegšanai. To paredz valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie FM sagatavotie grozījumi likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli.
Pašreizējā ekonomiskajā situācijā šis ir absolūti nepārdomāts un pārsteidzīgs solis. Premjers jau iepriekš bija paziņojis, ka nodokļi netiks palielināti, savukārt uz azartspēļu nozari tas laikam nav ticis attiecināts. Gluži kā jebkurai nozarei šobrīd, arī azartspēļu nozarei apgrozījums ir samazinājies. Turklāt izdevumi, salīdzinot ar citiem gadiem, ir daudzkārt palielinājušies. Pamata palielināt nodokļus nav. Likumprojekta anotācijā minētā argumentācija šim palielinājumam ir absolūti nepamatota. Nav skaidrs, kā tieši ir veikti šie aprēķini iespējamajiem budžeta ienākumiem. Valdība plāno, pamatojoties uz šo nodokļu pieaugumu, nākamā gada budžetā iekasēt 600 tūkstošus latu. Savukārt mana prognoze ir, ka vairākās citās pozīcijās tajā pašā laikā valsts budžets varētu zaudēt desmitkārtīgi.
Finanšu ministrijas piedāvātais pamatojums samērot nodokļu ieņēmumu apjomu ar nozares apgrozījumu 2007.gadā un citos iepriekšējos gados ir vecas ziņas. Ja mēs paskatāmies 2008.gada I pusgada rezultātu skaitļus, redzam, ka nozares rentabilitāte ir zema un samazinās. Nav pamata domāt, ka situācija nozarē, neuzlabojoties vispārējai situācijai valstī, varētu strauji uzlaboties, kā var noprast no likumprojekta anotācijā teiktā - par 40% gada laikā. Šajā gadā nozarē ir prognozējums ievērojams apgrozījuma kritums.
Jau pašreiz nozarē var redzēt tirgus dalībnieku apvienošanos, tiek veikti uzņēmumu pārdošanas darījumi, tiek optimizēti izdevumi. Spēļu zāles un kazino jau tiek slēgti. Tiek samazinātas darbinieku algas atsevišķos uzņēmumos. Ja nodokļu slogs palielinās, nozarei josta jāpievelk vairāk nekā līdz šim. Vairāki uzņēmumi ir samazinājuši algas, līdz ar nodokļu sloga palielinājumu var sekot nākamais solis – lielāks vietu slēgšanas bums un darbinieku atlaišana. Tas nozīmē, ka valstī var palielināties bezdarbnieku skaits. Šiem cilvēkiem arī ir jāuztur ģimenes un ir jāpilda uzņemtās saistības pret bankām. Turklāt sakarā ar nodarbināto skaita samazināšanos valsts nesaņems ne plānoto iedzīvotāju ienākumu nodokli, ne sociālo nodokli. Vienlaicīgi palielināsies valsts sociālā budžeta izdevumi bezdarbnieku pabalstu formā, ne visi darbu zaudējušie spēs uzreiz pārkvalificēties un atrast jaunu darbu. Šī brīža situācijā ir diezgan apšaubāma jaunu darba vietu rašanās, bet bezdarba līmenis valstī turpina pieaugt. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem, iespējams, nāksies meklēt darbu ārvalstīs.
Kādi ir iemesli nodokļu palielinājumam? Valstij trūkst naudas budžetā, trūkst līdzekļu algām un trūkst līdzekļu citiem izdevumiem. Tāpēc varbūt kādai nozarei ir jāpalielina nodokļi. Bet nedomāju, ka tie, kuri šo likumprojektu ir rakstījuši, būtu kārtīgi izanalizējuši situāciju azartspēļu nozarē. Pilnīgi noteikti, nedomāju, ka plānotais guvums budžetā (aptuveni 600 tūkst. latu) no azartspēļu nozares būs tas, kas izglābs valsts budžetu. Maigi izsakoties, tā būtu naivi domāt. Valsts, kas pie šodienas situācijas un prognozēm šādi vēl vairāk motivēs problēmu rašanos uzņēmējdarbības vidē, nākotnē noteikti neko neiegūs. Vienlaikus gribētos cerēt, ka šis nav tas gadījums, kad vēlēšanu gaidās kādu partiju ministri spodrina savu tēlu, rādot sabiedrībai, ka notiek tradicionālā pirmsvēlēšanu cīņa ar azartspēļu biznesu.
Iepazīstoties ar likumprojekta anotāciju, atklāti jāsaka, mani šokē, ka likumprojektu var pamatot šādiem argumentiem. Piemēram, tiek norādīts, ka, palielinot nodokļus, samazināsies no azartspēlēm atkarīgo skaits. Būtībā, starp šiem diviem lielumiem nav velkamas paralēles, turklāt nedz likumprojektā, nedz anotācijā netiek izskaidrots kādiem līdzekļiem viens faktors ietekmēs otru. Anotācijā norādīts, ka likumprojekta ieviešana nodrošinās valsts fiskālās politikas īstenošanu, valsts budžeta ieņēmumu palielināšanu atbilstoši reālajai situācijai valstī un pasaulē. Kā zināms, valstī un pasaulē ir ekonomiskas problēmas. Likumprojekts nodrošinās vēl lielāku ekonomiska rakstura problēmu rašanos konkrētā nozarē – tādā aspektā noteikti likumprojekts varētu atbilst reālajai sociāli ekonomiskajai situācijai un tendencēm valstī un pasaulē. Bez tam azartspēļu nozarei nodokļi pēdējo reizi tika palielināti 2007.gadā, kas ir pavisam nesen. Tas, kā ir mainījusies situācija nozarē pēdējā pusotra gada laikā, ir zināms, it īpaši Finanšu ministrijas pārstāvjiem, kuri analīzi par likumprojekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un tautsaimniecības pārmaiņām veikuši acīmredzot īpaši sašaurināti. Likumprojekta anotācijā nav apskatīts, ka plānotais nodokļu palielinājums varētu palielināt bezdarbnieku skaitu, ko principā būtu būtiski uzsvērt pašreizējos apstākļos. Nav analizēts, kāda varētu būt likumprojekta radīto seku ietekme uz iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumiem, sociālā budžeta ieņēmumiem un cik lieli varētu būt izdevumi no valsts un pašvaldību budžeta, kas izmaksājami dažāda rakstura pabalstos.