Pēc Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ķīmijas fakultātes beigšanas Mārtiņš Gulbis kļuva par skolotāju, taču pēc tam nolēma īstenot savu sapni.
Viņš grib panākt, lai bērni izvēlas profesijas dabaszinātņu jomā. Tāpēc Mārtiņš Gulbis kļuva par uzņēmēju, izveidojot tālākizglītības skolu Laboratorium Zinātnes skola.
Fragments no intervijas
Kā jūs nonācāt pie idejas veidot savu skolu?
24 gados nonācu dzīves krustcelēs, man bija jāizlemj, ko turpmāk darīt. Pēc Ķīmijas fakultātes pabeigšanas kādu laiku strādāju par asistentu Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā, taču nejutu sava darba jēgu. Tāpat kādu laiku strādāju mēbeļu ražotnē par apdares materiālu tehnologu, taču rutīna šajā darbā man šķita pārāk liela.
Kādēļ aizrāva tieši ķīmija?
Par ķīmiju sāku interesēties jau skolā, 10 gadu vecumā. Reiz skolā demonstrēja šovu ar ķīmijas eksperimentiem. Tas ilga vien 15 minūtes, bet šis brīdis mainīja manu dzīvi. Mamma, kurai es nemitīgi stāstīju, cik ķīmija ir interesanta, uzdāvināja man Jaunā ķīmiķa komplektu, bet vidusskolā es iestājos klasē ar padziļinātu ķīmijas un bioloģijas virzienu. Nākamais loģiskais solis bija RTU Ķīmijas fakultāte, bet uzreiz pēc universitātes nevēlējos strādāt skolā – skolotāja profesija man tajā brīdī nešķita pietiekami prestiža, un īsti nesapratu, kur man doties.
Un tomēr atgriezāties skolā?
Jā, beidzu maģistrantūru, bet aspirantūrā neizdevās iekļūt, tādēļ sāku domāt, ko darīt tālāk. Sapratu, ka diez vai zinātnē sasniegšu vērā ņemamus panākumus, tajā pašā laikā vēlējos, lai sabiedrībā būtu vairāk ķīmiķu un fiziķu, un viņi zinātni virzītu uz priekšu. To visu var panākt ar izglītību. Kad bērna personība vēl tikai veidojas, zināšanas tiek ātri apgūtas, viņus var ievirzīt šajā jomā. Man tas kļuva svarīgi, vēlējos mainīt sabiedrību uz labo pusi.
Vai tiešām bērni visu laiku jāizklaidē? Skolā taču nākas piespiest sevi mācīties.
Izklaidei mums ir zinātniskais teātris, bet Laboratorium Zinātnes skolā bērni mācās, mācīties ir interesanti un aizraujoši. Rezultātā bērns labi tiek galā ar uzdevumiem, kurus uzdod skolā. Ja skolotājs skolā savu priekšmetu māca neinteresanti, tas nav iemesls, lai mēs darītu tāpat. Kad bērnu aizrauj elektriskās ķēdes, viņam ir interesanti, kādēļ viena lampiņa deg spilgtāk, bet cita – blāvāk, viņš arī skolā domās līdzi. Jā, dažreiz šie bērni strīdas ar skolotājiem, taču tas ir ļoti labi, ja bērnam ir viedoklis. Diemžēl ne visiem skolotājiem tas patīk.
Vai jūsu skolā vairāk dominē ķīmija vai fizika?
Es teiktu, ka 50% ir viens priekšmets un 50% – otrs, šīm jomām ir daudz kopīga. Tāpat kopš pagājušā gada zinātnes skolā ir arī elektronikas stundas, kur bērni mācās, kā darbojas dažādas tehnoloģijas, un paši veido savas ierīces.
Kāpēc, jūsuprāt, Latvijas skolās ir tik slikti rezultāti valsts pārbaudījumos, arī dabaszinātnēs?
Šī ir sarežģīta problēma, ir daudz iemeslu, taču viens no tiem – bērnam būtu jābūt ieinteresētam. Ja viņu interesē konkrētais priekšmets, tad var rakt dziļāk. Skolotājam jārada interese, tātad ir problēma ar šiem speciālistiem un to trūkumu. Bērniem ir jāmācās pārvarēt grūtības, un tas, cik lielā mērā viņi tam ir gatavi, atkarīgs no audzināšanas ģimenē.
Visu rakstu lasiet 5. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/4
Mārtiņš Gulbis
#2/4
#3/4
