1930.gada Bugatti pārdots par aptuveni 30 miljoniem ASV dolāru, kļūstot par pasaulē dārgāko automašīnu. Taču tirgotāji prognozē, ka drīzumā varētu tikt sasniegti jauni rekordi, jo miljardieri meklē alternatīvas riskantajām finanšu investīcijām, raksta Bloomberg.

Type 57SC Atlantic piederējis Ņūhempšīrā dzīvojošam neirologam Peteram D. Viliamsonam (Peter D. Williamson), bijušajam American Bugatti Club prezidentam, kurš nomira 2008. gadā.

«Procentu likmes ir zemas, un daži cilvēki pagājušā gada laikā ir nopelnījuši daudz naudas,» stāstījis Lielbritānijas Ferrari tirgotāja Talacrest 2000 AD Ltd. pārstāvis Džons Kolinss, piebilstot: «Viņi grib iegādāties īpašumus, kuriem ir ierobežots piedāvājums un kuru vērtība nesamazināsies.» Kā šādus īpašumus, eksperts minējis mākslu un klasiskās automašīnas.

Foto: Pexels.com/ Uriel Mont

Iegādāties īpašumu ezera tuvumā ir katra skaistas dzīves kārotāja sapnis. Īpašums pie ezera nozīmē ne tikai pievilcīgu ainavu un dabas klātbūtni, bet arī ir izdevīga investīcija nākotnei. Tomēr, pirms pieņemt izšķirošo lēmumu par šāda veida nekustamā īpašuma iegādi, svarīgi rūpīgi izvērtēt arī ekonomiskos, juridiskos, kā arī vides aspektus. Lasi rakstu un uzzini, kam pievērst uzmanību, ja apsver šāda īpašuma iegādi.

Priekšrocības īpašuma iegādei pie ezera

Dabas tuvums un veselības uzlabošana

Nekustamais īpašums pie ezera nozīmē iespēju teju katru dienu izbaudīt neaizmirstamus saullēktus un saulrietus, klausīties putnu dziesmas un vērot, kā mainās gadalaiki. Cilvēku labsajūta un veselība ir cieši saistīta ar apkārtējās vides kvalitāti. Pētījumos atklājies, ka tieša dabas klātbūtne, tai skaitā dzīve pie ezera, var samazināt stresu, uzlabot garastāvokli un pat samazināt depresijas simptomus.

Ekskluzīvo automašīnu ražotājs Bugatti pārdevis savu pavasarī prezentēto superauto Bugatti La Voiture Noire, raksta Business Insider.

Automašīna pārdota par 18,7 miljoniem dolāru kādai personai, kuras vārds netiek atklāts. Saskaņā ar Bugatti teikto, La Voiture Noire ir visdārgākā jaunā automašīna, kas jebkad pārdota un tā tiks izgatavota tikai vienā eksemplārā, un tika prezentēta Ženēvas autoizstādē. Auto radīts par godu Bugatti 100 gadu jubilejai.

Bugatti La Voiture Noire dizains atgādina 1930.gadu Bugatti Type 57 SC Atlantic modeli. Toreiz tika izgatavotas vien četras šī veida automašīnas un patlaban tās ir starp vērtīgākajām automašīnām pasaulē, to vērtībai pārsniedzot 50 miljonus dolāru. Viena no tām kļuva zināma ar nosaukumu La Voiture Nore, kas nozīmē melna automašīna. Ir zināms, ka līdz mūsdienām saglabātas šādas trīs automašīnas.

Eksluzīvo automobiļu meistars Bugatti ir papildinājis gaidāmās sensācijas, proti, ātrākā un ekskluzīvākā četrdurvju Bugatti 16 C Galibier limuzīna fotogaleriju. Paredzams, ka modeļa sērijveida ražošana tiks sākta pēc pusotra vai diviem gadiem.

Sērijveida ražošana, protams, ir nosacīts jēdziens, jo katrs Bugatti 16 C Galibier eksemplārs būs īsts mākslas darbs, ko veidojušas prasmīgu meistaru rokas. Pagaidām auto ir konceptautomobiļa statusā, un visticamāk, ka tajā brīdī, kad tiks uzsākta šī auto tiražēšana, tas noteikti kļūs arī par dārgāko limuzīnu pasaulē.

Paredzams, ka Bugatti 16 C Galibier limuzīna cena būs aptuveni 3 miljoni eiro. Patreizēja brīdī ir zināms, ka Bugatti limuzīns tiks būvēts uz Bentley Arnage platformas un tas, ka auto būs pilnpiedziņas modelis. Pēc oficiālajām fotogrāfijām vars spriest, ka Bugatti izcelsies ar izsmalcinātiem materiāliem, kuriem analogu būs grūti atrast.

Nav nekāds jaunums, ka Bugatti ražo ārkārtīgi dārgas automašīnas, raksta CNN Business.

Zīmola pamatmodelis Bugatti Chiron maksā aptuveni 3 miljonus dolāru, taču nupat izveidotais modelis ievērojami pārsniedz šo cenu. Bugatti La Voiture Noire maksā 16,7 miljonus eiro jeb 19 miljonus dolāru, ieskaitot nodokļus.

Saskaņā ar Bugatti teikto, La Voiture Noire ir visdārgākā jaunā automašīna, kas jebkad pārdota un tā tiks izgatavota tikai vienā eksemplārā. Uzņēmums nav atklājis, kas būs automašīnas īpašnieks.

Bugatti La Voiture Noire dizains atgādina 1930.gadu Bugatti Type 57 SC Atlantic modeli. Toreiz tika izgatavotas vien četras šī veida automašīnas un patlaban tās ir starp vērtīgākajām automašīnām pasaulē, to vērtībai pārsniedzot 50 miljonus dolāru. Viena no tām kļuva zināma ar nosaukumu La Voiture Nore, kas nozīmē melna automašīna. Ir zināms, ka līdz mūsdienām saglabātas ir trīs automašīnas.

Latgalietis Arturs Gailītis Madonas pusē attīstījis savu biznesu SIA Rezidence, ko pats dēvē par organizāciju #viedi. Lai gan sākotnēji viņš plānoja Madonā pavadīt tikai dažus mēnešus, ir apritējuši trīs gadi kopš pārcelšanās, un uzņēmējs spriež, ka Kāla ezerā noķēris pareizo vilni.

Tagad A. Gailītis strādā katru dienu, taču nebūt no deviņiem līdz pieciem. To, ko viņš pašlaik dara, viņš nesauc par darbu, bet par savu dzīvi un ikdienu. Viņa dibinātajai SIA Rezidence klusā sezona īsti nepienāk, ja nu vienīgi tāda ir nedēļa vai pusotra pavasarī, kad netiek organizēts neviens pasākums. Ikdienā uzņēmumā darbojas divi cilvēki, no kuriem viens ir pats A. Gailītis, taču, kad tiek īstenoti projekti un pasākumi, viņš Madonas pusē piesaista veselu komandu ar palīgiem.

A. Gailītim piemīt radošais gēns, taču viņš atzīst, ka, iespējams, viņā ir arī kaut kas no uzņēmēja. Par sevi saka, ka ir apveltīts ar uzņēmējiem tik svarīgo apņēmību un drosmi. Beidzis pamatskolu Madonā un vidusskolu Vecpiebalgā, devies uz Rīgu, kur studēja kultūras vadību Ekonomikas un kultūras augstskolā. Strādājis gan par pārdevēju, gan parādu piedziņā, kādu laiku tipogrāfijā, līdz nonāca pie pasākumu organizēšanas. Savas prasmes iemēģinājis arī restorāna vadībā. Tomēr pēc 10 gadiem Rīgā A. Gailītis piedzīvoja lūzuma punktu un atgriezās Madonā. «Šeit es atguvos, un idejas te ģenerējas krietni labāk. Viss notiek un sastājas tā, kā tam ir jānotiek», bilst A. Gailītis.

Autoražotājs Bugatti izstrādājis 1,65 miljonus eiro vērtu automašīnu ar porcelāna akcentiem. Šī automašīna ir Veyron Grand Sport modeļa speciālizlaidums, vēsta Bloomberg.

Saskaņā ar Bugatti sniegto informāciju L’Or Blanc ir pirmais transportlīdzeklis, kas aprīkots ar porcelānu. To Volkswagen AG superauto zīmols radījis kopā ar Berlīnē bāzēto KPM, 248 gadus vecu porcelāna ražotāju.

Par rodsteru, kas tiks izrādīts Frankfurtes autošovā septembrī, autoražotājs paziņojis pagājušajā nedēļā Berlīnē.

«Uzstādīt porcelānu pasaulē ātrākajā kabrioletā šķiet diezgan traka ideja,» teicis Stefans Brungs, zīmola pārdošanas vadītājs, piebilstot, ka Bugatti nebaidās no ekstravagantām idejām.

VW Bugatti iegādājās 1998.gadā. Zīmols, kura dibinātājs ir Itālijā dzimušais auto dizaineris Etore Bugatti, divu durvju Veyron 16.4 sāka ražot 2005.gadā.

Iedvesmojoties no jaunā, 2,6 miljonus dolāru vērtā superauto Bugatti Chiron, kas savu pasaules pirmizrādi nupat kā piedzīvoja Ženēvas autošovā, autoražotājs Bugatti kopā ar jahtu dizaineri Palmeru Džonsonu radījuši greznu sporta jahtu Bugatti Niniette 66.

Jahta būs pieejama ļoti ierobežotā daudzumā un jaunā modeļa piegādes plānots uzsākt 2018.gada martā. Pašlaik plānots saražot 66 šādas jahtas. To cenu Bugatti nolēmis paturēt noslēpumā. Uz eksluzīvās jahtas ir kamīns, džakuzī, šampanieša bārs, sauļošanās klājs, ādas krēsli.

Bugatti jahtas fotogrāfijas skatiet galerijā!

#1/12

Avots: Bugatti

#2/12

Avots: Bugatti

#3/12

Avots: Bugatti

#4/12

Avots: Bugatti

#5/12

Avots: Bugatti

#6/12

Avots: Bugatti

#7/12

Avots: Bugatti

#8/12

Avots: Bugatti

#9/12

Avots: Bugatti

#10/12

Avots: Bugatti

#11/12

Jaunais Bugatti Chiron

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#12/12

Jaunais Bugatti Chiron

Foto: SIPA/SCANPIX/LETA

Skatīties pārējos attēlus

Latgales plānošanas reģions noslēdzis iepirkumu konkursu par mārketinga pasākumu nodrošināšanu tūrisma projekta Tour de Latgale and Pskov ietvaros, tam atvēlot 137,93 tūkstošus eiro jeb aptuveni 96 tūkstošus latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Tour de Latgale and Pskov ir vairāk nekā 1,68 miljonus eiro vērts projekts, kura mērķis ir attīstīt sadarbību un izveidot pastāvīgu tīklu tūrisma nozarē starp Latgales un Pleskavas reģioniem. 90% jeb 1,063 milj. eiro no projekta izmaksām tiek segtas no Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007 – 2013. gadam.

Paredzēts, ka mārketinga materiālu izstrādei un mārketinga kampaņu organizēšanai jāpalielina abu reģionu atpazīstamība Eiropas Savienībā un Krievijā, skaidrots Latgales reģionālajā portālā latgale.lv.

Projektā paredzēts izstrādāt starptautiskus tūrisma maršrutus, organizēt radošās darbnīcas, nodrošināt reģiona dalību desmit tūrisma izstādēs Sanktpēterburgā, Viļņā, Rīgā, Igaunijā. Tūrisma infrastruktūras attīstībai tiks labiekārtotas 19 uz ūdens resursiem balstītas atpūtas vietas Latgalē (Aglonas novadā - pie Ciriša ezera, Jaziņu ezera un Šķeltovas ezera, Baltinavas novadā - pie Svātezera, Balvu novadā - pie Balvu ezera, Dagdas novadā - pie Dagdas ezera, Ežezera un Asūnīcas upes, Ludzas novadā - pie Audeļu ezera, Dziļezera, Nirzas ezera, Lielā ezera un Zvirgzdenes ezera, Pildas, Rundānu, Riebiņu novadā - pie Bicēnu ezera, Rēzeknes pilsētā - pie Kovšu ezera, Viļakas novadā - pie Viļakas ezera) un septiņas vietas Pleskavas apgabalā. Tūrisma projektos paredzēts izvietot bojas, uzstādīt informatīvos stendus un zīmes.

Autobūves kompānija Bugatti 2013. gada Frankfurtes autoizstādē plāno debitēt ar jaunu ātrāko automašīnu pasaulē, ziņo euronews.com.

Intervijā vietnei Autocar kompānijas galvenais transportlīdzekļu inženieris Jenss Šulenburgs atklājis, ka jaunajai automašīnai būs 1600 zirgspēki, no 0 līdz 100 kilometriem stundā tā paātrināsies 1,8 sekundēs un tā svērs par 250 kilogramiem mazāk nekā esošā Veyron Super Sport. Ar ātrumu 465 kilometri stundā tā varētu kļūt par ātrāko automašīnu pasaulē.

Kā raksta medijs, šie skaitļi ir pārsteidzoši, lai gan no Bugatti nevajadzētu gaidīt mazāk. Kad 2005. gadā tika laists klajā sākotnējais Bugatti Veyron 16.4, mainījās uzskats par to, kas ir superauto. Tā paātrinājās ātrāk nekā jebkura līdz tam laikam saražotā automašīna, tai bija lielākais maksimālais ātrums un, pateicoties māteskompānijai Volkswagen, tā bija komfortablāka, uzticamāka un arī praktiskāka par priekštecēm vai konkurentēm.

Autoražotājs Bugatti gatavojas nākt klajā ar jaunāko Veyron sērijas automašīnu, kura nodēvēta par Super Veyron un spēs sasniegt vairāk nekā 460 kilometru stundā lielu ātrumu.

Paredzēts, ka jaunākā automašīna tiks prezentēta nākamā gada septembrī notiekošajā Frankfurtes motošovā, vēsta Car Magazine. Izskanējusi arī informācija, ka automašīna 100 kilometru ātrumu spēs sasniegt 1,8 sekunžu laikā un tā aprīkota ar 1,6 tūkstošu zirgspēku jaudu.

Kā atzīmē medijs, tādējādi jaunais Bugatti Super Veyron varētu būt ātrāks nekā F1 automašīnas un par 30 kilometriem pārsniegt Super Sport Veyron, kas patlaban ir ātrākā automašīna, kurai atļauts piedalīties ceļu satiksmē, maksimālo ātrumu.

Lai panāktu šādus darbības rādītājus, Bugatti inženieri par 250 kilogramiem samazinājuši automašīnas svaru, salīdzinot ar Super Sport modeli. Paredzams, ka automašīnas cena pārsniegs divus miljonus eiro.

Francijas autoražotājs Bugatti sadarbībā ar franču mākslinieku Bernardu Ventu radījis ekskluzīvu Bugatti Veyron Grand Sport automobili.

Mākslinieks ar matemātiskām formulām centies attēlot zinātni, kas nepieciešama, lai radītu automašīnu. Ar jaunu dizainu apveltīta ne tikai automašīnas ārpuse, bet arī salons. Pazīstamā franču mākslinieka B. Beneta apgleznotā automašīna būs apskatāma decembrī mākslas gadatirgū Art Basel Miami.

Mākslinieks norāda, ka Bugatti jau pats par sevi ir mākslas darbs, kas savu vadītāju spēj aizvest citās eksistences realitātēs, un viņš gribējis automašīnu apveltīt ar savu kaislību uz matemātiskām formulām.

Ekskluzīvais Bugatti Veyron Grand Sport modelis aprīkots ar 8,0 litru četru turbokompresoru W-16 dzinēju. Automašīnai ir 1001 zirgspēks, un tā var sasniegt ātrumu aptuveni 400 kilometru stundā, tomēr maksimālais iespējamais ātrums tiek mākslīgi ierobežots.

Dabas aizsardzības pārvalde ir uzsākusi Latvijas vides aizsardzības fonda finansētā projekta Tehnisko risinājumu izstrāde biotopu atjaunošanas pasākumu uzsākšanai dabas liegumos Randu pļavas un Liepājas ezers un Rāznas Nacionālajā parkā realizēšanu, informē pārvalde.

Līdz šā gada rudenim plānota dabas lieguma Randu pļavas meliorācijas sistēmu izpēte, ūdens apmaiņas režīma izpēte Bārtas, Otaņķes un Ālandes upēs dabas lieguma Liepājas ezers teritorijā un tehniskā projekta izstrāde upju attīrīšanas procesiem. Tāpat plānota vides problēmu risināšanas rīcības plāna izstrāde Rāznas ezeram.

Dabas liegums Randu pļavas ir Latvijas mērogā unikāla teritorija ar biotopu un sugu daudzveidību. Tas plešas 290, 5ha platībā Salacgrīvas novada teritorijā. Tur sastopami gandrīz visi Latvijas piekrastes biotopi, tai skaitā lielākais piekrastes pļavu un lagūnu komplekss. Dabas lieguma lauksaimnieciski izmantojamajā daļā dažādos laika periodos haotiski rakti novadgrāvji, uzbērti dambji un veidotas meliorācijas sistēmas, kas šobrīd ir aizaugušas, un savu funkciju vairs nepilda – bioloģiski vērtīgie zālāji strauji pārpurvojas, savukārt lagūnas aizaug, zaudējot sugu un biotopu daudzveidību.

Pārliecinājies, ka cilvēkiem ideja patīk, Arturs Gailītis arī šovasar piedāvā vakariņas uz plosta, kas peld vienā no Latvijas gleznainākajiem ezeriem - Kāla ezerā.

Maltīti sešās kārtās turpat uz plosta gatavo un pasniedz Latvijā pazīstami šefpavāri. «Priekšnoteikums ir oriģinalitāte un spēja radīt ko jaunu un nebijušu. Par ēdienkarti katram pasākumam atbild pavārs, veidojot to pēc saviem uzskatiem, sajūtām un vēlmēm. Katram savs rokraksts,» stāsta vakariņu Vakars uz ezera idejas autors.

«Noticēt pašam sev, kad citi tev netic! Pārliecināt partnerus, šefpavārus, ka projekts būs veiksmīgs,» šos kā lielākos izaicinājumus, īstenojot projektu, min A. Gailītis. Viņš uzskata, ka konkurence šajā jomā Latvijā ir ļoti maza. Ir ideja doties arī Igaunijas un Lietuvas virzienā.

«Ideja radās pagājušā gada februārī. Dažādu apstākļu sakritības dēļ atgriezos uz dzīvi Madonā. Man tuviem draugiem ir īpašums pie Kāla ezera - vieta, kur tagad notiek mūsu pasākumi. Manuprāt, Kāla ezers ir skaistākais Latvijā. Tur var smelties spēku ikdienai, mieru prātam. Vienu vakaru, ciemojoties pie draugiem, radās ideja par vasaras terases izveidi. Vēlāk ideja transformējās no terases par plostu, uz kura tiek aicināti Latvijas labākie šefpavāri servēt vakariņas ezera vidū,» skaidro A. Gailītis. No idejas rašanās brīdim līdz plostam pagājuši daži mēneši. «Patiesībā biļetes uz pasākumu sākām tirgot, kad plosta vēl nebija. Redzot cilvēku atsaucību, straujo rezervāciju pieplūdumu, nekas cits neatlika kā «dabūt to gatavu»,» viņš smaidot saka.

Juglas ezerā pie Zēlustes muižas otrdien tika ielaisti līdaku mazuļi, lai papildinātu zivju resursus.

Kopumā ezerā tika ielaisti 110 kilogrami zivju jeb aptuveni 9243 līdacēnu, kas katrs sver aptuveni 120 gramus.

Zivju mazuļi tika pirkti no SIA Oskars zivjaudzētavas To iegāde un ielaišana Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam izmaksāja 3624 Ls, kas gūti no maksas par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu iekšējos ūdeņos.

Juglas ezera zivju krājumu pamatmasu veido raudas un plauži, ezerā ir mazāk līdaku, līņu, sudrabkarūsu, zandartu, asaru un pliču, bet samērā nedaudz karpu un ruduļu.

Juglas ezerā regulāri var palielināt līdaku krājumus, ielaižot to kāpurus ap 250 tūkst. gabaliem gadā uz izmantojamo (dotajai zivju sugai piemērotāko) platību Šī platība ezerā veido aptuveni 500 hektārus. Ņemot vērā lielo Juglas ezera ūdens virsmas platību, iepriekš nenorādīja Zivju resursu pētniecības departaments īpašus ierobežojumus līdacēnu ielaišanas apjomam.

20. septembrī Puzes ezera apsaimniekotājs SIA Puzes ezers konstatēja, ka bojāgājušas vienas sugas zivis – ezera salakas, informē Valsts vides dienests (VVD).

20. un 21. septembrī bojāgājušās zivis vāca ezera apsaimniekotāji un VVD inspektori. To daudzums – apmēram 1 tonna. 22. septembrī jaunu zivju bojāeja vairs netika konstatēta.

VVD pārstāvjiem iesaistoties cēloņu noskaidrošanā, tika konstatēts, ka piesārņojuma ietekme ir izslēgta - notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Ugālē, no kurām attīrītie ūdeņi nonāk ezerā, darbojas normāli. Arī lauku miglošana nav notikusi. Skābekļa saturs ezera ūdenī atbilst labai kvalitātei. Turklāt piesārņojuma gadījumā būtu cietušas arī citu sugu zivis.

Bojāgājušo zivju paraugi nogādāti izmeklēšanai institūtā BIOR. Pirmie rezultāti liecina, ka bakterioloģiski cēloņi ir izslēgti.

Apvienotajos Arābu Emirātos bāzētā DAMAC Properties paziņojusi par plāniem uzbūvēt pasaulē pirmās Bugatti stila mājas Dubaijā.

Ierobežotā daudzuma mājas būs aprīkotas ar stikla garāžu, lai īpašnieku glaunie spēkrati būtu uzreiz pamanāmi. Māju kolekcijai dots nosaukums Ettore 971 - par godu autoražotāja dibinātājam Ettore Bugatti un AAE starptautiskajam zvanu kodam.

Katrai villai būs septiņas guļamistabas, un interjers «atdarinās Bugatti Veyron eleganci».

Ettore 971 villu sākumcena ir aptuveni 10 miljoni ASV dolāru.

Skandalozais tūningkantoris Mansory izveidojis unikālu Bugatti Veyron Linea Vincero d'Oro modeli, kuram daudzi elementi ir apzeltīti.

Zelta krāsas diski, apzeltīti durvju rokturi, atpakaļskata spogulis, degvielas bākas vāciņš un citi elementi. Interjers ir kļuvis tik spožs kā operāciju zālē. Par to ir jāpateicas zeltītajam apgaismojumam, un zelta pārklājumu uz stūres rata. Izškērdigā Bugatti zelta pusēna cena netiek atklāta, taču ir skaidrs, ka, piemēram, puišiem no Arābu Emirātiem vajadzēs reķināties, ka šis Bugatti maksās krietni vairāk par miljonu eiro.

#1/3

Bugatti Veyron

Bugatti

#2/3

Bugatti Veyron

Bugatti

#3/3

Bugatti Veyron

Bugatti

Skatīties pārējos attēlus

Līdz ar Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta 23.februāra rīcības sēdes lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru apmierināts biedrības Mežaparka Attīstības biedrības pieteikums par pienākuma uzlikšanu Rīgas domei izvest būvgružus no Rīgas domei piederošās teritorijas iepretim Ezermalas ielai 20B.

Tāpad domei uzdots atjaunot Ķīšezera krasta līniju, kāda tā bija pirms prettiesiskās būvgružu izbēršanas.

Augstākā tiesa informē, ka tā lēmumā atzinusi par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka konkrētajā gadījumā neatkarīgi no tā, ka Ķīšezers ir valsts īpašums, tajā mākslīgi izveidotā būvgružu sala ir jāizved no Ķīšezera tieši Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Lietā nav strīda par to, ka Ķīšezers ir valsts īpašums. Tomēr no minētā fakta neizriet automātisks secinājums, ka pašvaldībai nav pienākums izvest būvgružus no valsts īpašumā esoša ezera, tā kā būvgružu izvešanas pienākums konkrētajā gadījumā nav saistāms ar to, kam pieder ezers, bet gan, kā to pareizi secinājusi apgabaltiesa, ar pašvaldības kā ezeram piegulošā zemes gabala īpašnieces pienākumu uz sava zemes gabala esošo būvgružu aizvākšanā.

Galvaspilsētā joprojām dažviet nav izbūvēti sadzīves notekūdeņu centralizētie kanalizācijas tīkli, un tie - vai nu attīrīti atbilstoši prasībām, vai arī pavisam neattīrīti - nelegāli tiek novadīti apkārtējā vidē, arī ezeros un lietusūdens sistēmās, šodien raksta laikraksts Diena.

Biedrības Berģinieki pārstāvji jau vairāk nekā piecus gadus cīnoties par to, lai tiktu pārtraukta sociālās aprūpes centra Ezerkrasti un trīs daudzstāvu dzīvojamo māju notekūdeņu novadīšana Mašēnu ezerā un šajā vietā tiktu izveidoti pilsētas ūdens un kanalizācijas tīkli.

To panākt līdz šim nav izdevies, kaut dome jau 2009. gadā lēma projekta izstrādei piešķirt 50 000 latu, nekas tā arī nav izdarīts, norāda Diena. Ezerkrastiem esot izsniegta piesārņojošās darbības atļauja, un analīzes parādot, ka notekūdeņi tiek attīrīti atbilstoši noteiktajiem parametriem, pastāstījis Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes (RVP) direktores vietnieks Elmārs Jasinskis. Taču, kā uzskatot vietējie iedzīvotāji, prasības notekūdeņu attīrīšanai ir zemas un, arī pildot tās, to ielaišana Mašēnu ezerā nopietni ietekmē tā stāvokli. Arī E. Jasinskis piekritis, ka jebkuru notekūdeņu novadīšana, protams, ietekmē apkārtējo vidi, jo tie satur barības vielas, kas veicina, piemēram, aļģu attīstību.

Papes kanāla slūžas nedarbojas, un vietējie makšķernieki apgalvo, ka šovasar zivis Papes ezerā mocījušās zemā ūdens līmeņa dēļ. Pārgāznes izbūves projekts, ko uzsāka Dabas aizsardzības pārvalde, lai stabilizētu ūdens līmeni Papes ezerā, pērn apstājies Satiksmes ministrijas nosacījumu dēļ, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Šobrīd tālāku risinājumu nav, atzīst vecākais valsts vides inspektors Andris Maisiņš.

Dabas parka Pape dabas aizsardzības plānā, kas tika izstrādāts no 2003. līdz 2005. gadam, ir apzināts Papes ezera hidroloģiskais stāvoklis, un tajā arī skaidri pateikts, ka ir vairāki varianti tā uzlabošanai. «Ir vairākas iespējas, kā situāciju labot, jo ezerā ūdens vasarās trūkst. Šī vasara sausuma dēļ bija pārbaudījums zivīm visās Latvijas ūdenstilpēs. Papes gadījumā jo īpaši, tādēļ viens no variantiem ir slūžu remonts. Otrs ir variants, ko pašvaldība jau uzsākusi, – mākslīgas krāces veidošana, kas nodrošinātu pietiekamu ūdens līmeni Papes ezerā. Tomēr patlaban izveidotā pārgāzne ir nepietiekama,» atzīst A. Maisiņš.

Ministru kabinetā (MK) šodien Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē, kurā pēc Zemkopības ministrijas ierosinājuma izskatīja jautājumu par Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja kritisko stāvokli un nepieciešamību veikt tajā neatliekamus remontdarbus, nolemts atbalstīt Zemkopības ministrijas prasību finansējuma piešķiršanai Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja remontam no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieejamajiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem viena miljona latu apmērā.

«Šobrīd satraukumam par Lubāna ezeram piegulošo zemju applūšanu nav pamata. Zemkopības ministrija šo jautājumu aktualizēja, lai savlaikus varētu veikt Lubāna ezera ūdenslīmeni regulējošo hidrotehnisko būvju pienācīgu remontu un novērstu iespējamos plūdu draudus nākotnē,» uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Lubāna ezera hidrotehnisko būvju remonts, paredzot tam vienu miljonu latu, tiks veikts 2013. gadā. Taču jau šogad tiks veikti Lubāna ezera hidrotehnisko būvju neatliekamie remontdarbi, tiem finansējumu piešķirot 2012. gada valsts budžeta grozījumos.

Lubāna ezera hidrotehnisko būvju kompleksu kā valsts nozīmes hidrotehniskās būves apsaimnieko valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustāmie īpašumi, tomēr šo būvju atbilstošai uzturēšanai nepieciešamie līdzekļi nekad nav piešķirti, tāpēc Lubāna ezera dienvidaustrumu dambis nonācis avārijas stāvoklī un prasa neatliekamu remonta darbu veikšanu.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

2018. gadā par 10% samazinājās saimniecību skaits ar liellopiem (tostarp slaucamām govīm). Šo samazinājumu varēja ietekmēt iepriekšējā gada sausums, jo bija grūtības sagatavot lopbarību, skaidroja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pieprasījums nosaka piedāvājumu, kas arī regulē tirgu un situāciju lauksaimniecības sektorā. Būtiski un strauji samazinās mazo saimniecību skaits uz kā rēķina, samazinājies arī slaucamo govju skaits, taču paralēli nostiprinās un modernizējas lielās saimniecības, kuras spēj pielāgoties mainīgajām labturības un citām prasībām, kas prasa būtiskas investīcijas. Tāpat ne tikai piena saimniecību aspektā, bet ir vērojama tendence un uzstādījums par produktivitātes paaugstināšanu, līdz ar ko primārais uzstādījums vairs nav lopu skaits, bet produktivitāte, pareiza barošanas, ģenētikas un citu aspektu stingra kontrolēšana, lai tiktu iegūts maksimāli daudz un kvalitatīvas produkcijas- piens, gaļa, olas utt. Cits stāsts ir par cūku audzēšanas nozari, kuru skāris Āfrikas cūku mēris, bet ceram, ka nozare atgūsies un spēs saražot ne tikai pirms mēra apjomus, bet stabili kāpinās apjomus. Tāpat jāņem vērā, ka saražot jau varētu, bet jārēķinās ar problēmām, kas seko, ja produkciju nav kur realizēt, piemēram, sauso piena pulveri. Un signāli no Eiropas Savienības ir tādi, ka par pārprodukciju neviens vairs nav gatavs maksāt,» informēja E. Treibergs.

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.