No Eiropas Savienības (ES) fondiem šogad pirmajā pusgadā neatbilstoši iztērēti 1,9 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais ziņojums par ES fondu izlietojumu.
Atbilstoši ES regulējumam, ar neatbilstību tiek saprasts pārkāpums, kas noticis saimnieciskās darbības vai bezdarbības dēļ un kas rada vai varētu radīt kaitējumu ES vispārējam budžetam, prasot no vispārējā budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu. Ar neatbilstību tiek saprasts, piemēram, atmaksas pieprasījums par faktiski neveiktiem darbiem vai arī veiktie pārkāpumi iepirkumos.
Kopumā šajā ES fondu plānošanas periodā, kas ilgst no 2014.gada līdz 2020.gadam, konstatēti neatbilstoši veikti izdevumi 22,9 miljonu eiro apmērā. Šajā plānošanas periodā Latvijai no ES fondiem pieejami 4,4 miljardi eiro.
Visā ES fondu plānošanas periodā 51% gadījumu neatbilstības ir konstatējusi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), 42% gadījumos par iespējamiem pārkāpumiem informējušas trešās personas, bet 7% gadījumu secināts revīziju ietvaros.
Savukārt 2020.gada pirmajā pusgadā par neatbilstoši iztērētiem tiek uzskatīti 1,9 miljoni eiro, no kuriem aizdomas par krāpšanu vai organizēto noziedzību konstatētas 1,11 miljonu eiro apmērā, bet iepirkumu normu pārkāpumi konstatēti par 520 000 eiro.
FM informēja, ka šā gada pirmajā pusgadā konstatētas 17 aizdomas par krāpšanu. Visos konstatētajos gadījumos turpinās tiesībsargājošo iestāžu procesi un sākotnēji identificētais neatbilstību apjoms var mainīties, balstoties uz tiesībsargājošo iestāžu gala lēmumiem. "Piemēram, ja netiks konstatētas nelikumīgas darbības, neatbilstība var tikt atcelta, atzīstot konkrētos izdevumus par attiecināmiem ES fondu līdzfinansējumam. CFLA vērtēs katru gadījumu atsevišķi," norādīja ministrijā.
Šogad aizdomas par krāpšanu ar ES fondiem lielākoties konstatētas pašvaldībās - kopumā 1,13 miljonu eiro apmērā. Krāpniecība 380 030 eiro apmērā konstatēta komersantu rīcībā, 363 950 eiro apmērā valsts iestādēs, bet nevalstiskajās organizācijās - 24 206 eiro apmērā.
"Neatbilstību statistikas analīze uzrāda, ka finanšu apjoma ziņā lielākā ietekme ir konstatētiem aizdomu par krāpšanu un iepirkumu normu pārkāpumu gadījumiem. Ņemot vērā nulles toleranci pret publisko līdzekļu izkrāpšanu un korupciju, tiek apturēti arī maksājumi konkrēta projekta īstenotājam un "šaubīgie" izdevumi netiek deklarēti Eiropas Komisijā (EK) līdz pilnīgas pārliecības gūšanai par risku neesamību," skaidroja FM.
