Brokastu pārslu zīmols MILZU! startē uzkodu segmentā, palielina apgrozījumu un meklē investorus, lai, atbildot uz pieprasījumu eksporta tirgos, kāpinātu uzņēmuma ražošanas kapacitāti.

Izdevniecības Dienas Bizness informācijas platforma DB HUB turpina projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Šajā gadā ekspedīcija notika SIA MILZU! ražotnē Kuldīgas novadā, kur ar zīmolu MILZU! top graudaugu pārslas un uzkodas.

Brokastu pārslu zīmols "Milzu!" atradis investoru, kāpina eksporta apjomus, apgrozījumu un turpina radīt nākotnes produktus.

Pēdējā gada laikā uzņēmums īstenojis vairākas inovatīvas ieceres, tostarp izveidojis jaunu zīmolu "Veggy Crush," ar kuru ražo gaļai alternatīvus produktus, piemēram, no teksturētiem pelēkajiem zirņiem gatavotus dārzeņu burgerus, pelmeņus u.c. "Jau kādu laiku vēlējāmies piedāvāt veselīgu alternatīvu ne tikai brokastu pārslu segmentā, bet arī gatavo maltīšu segmentā, lai aizņemti cilvēki, atnākot mājās, vienkāršā veidā varētu baudīt ērti pagatavojamu, siltu un veselīgu maltīti," stāsta uzņēmuma vadītājs Enno Ence.

Otrais MILZU! lielākais jaunums ir jaunās, graudaugus nesaturošās brokastu pārslas "Veggy Cereal", kas vēl pirms nonākšanas pārdošanā septembra sākumā jau baudīja nozares profesionāļu novērtējumu ārpus Latvijas. Uzņēmums iekļuvis inovāciju izlasē SIAL Innovation Selection Paris 2020, kas ir viena no pasaulē lielākajām pārtikas izstādēm. Šāda atzinība parāda "Milzu!" radītā produkta konkurētspēju, kas uzņēmumam ir ļoti nozīmīgi.

Investori atalgo pasīvu sekošanu indeksam, nevis aktīvu ņemšanos

Pasaules ieguldītāju vide 2015. gadā atalgojusi pasīvo ieguldīšanas startēģiju, proti, daudzi investori priekšroku devuši pasīvi pārvaldītiem fondiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

ASV fondu pārvaldnieka Morningstar apkopotie dati liecina, ka pagājušajā gadā klienti no aktīvi pārvaldītajiem ASV fondiem noplūdinājuši līdzekļus kopumā 207,3 miljardu ASV dolāru vērtībā. Šajā pašā laikā ASV fondos, kas pasīvi seko līdzi kāda indeksa izmaiņām, ieplūduši līdzekļi 413,8 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir otrs labākais rādītājs aiz 2014. gada. Morningstar informē, ka lielākoties (169 miljardu ASV dolāru vērtībā) līdzekļi noplūduši no tādiem aktīvajiem fondiem, kas pēta un cenšas ieguldīt vairāku individuālu uzņēmumu akcijās.

Latvijā radītais zīmols Milzu! pēc nepilna gada darbības uzsācis no Latvijā audzētiem graudaugiem ražotu pārslu eksportu. Kā pirmā valsts eksportam izvēlēta Igaunija.

Pirmās piegādes apjoms ir 10 000 rudzu pārslu pakas, kas aizvadītajā nedēļā mēroja ceļu no ražotnes Kuldīgā uz Tallinu, informē uzņēmumā.

Igaunijas tirgus izvēlēts, ņemot vērā faktu, ka Milzu! komandai šis tirgus ir labi zināms, mums ir pieredze, zināšanas un sadarbības partneri. Izpētot tirgu, arī ēšanas paradumi un prasības pēc uztura sastāva un kvalitātes Igaunijā ir ļoti līdzīgas.

«Ņemot vērā ik mēnesi pieaugošo pieprasījumu Latvijā, Milzu! šobrīd sper pirmos soļus arī eksporta tirgū, piedāvājot rudzu pārslu sēriju kā pirmo piegādes produktu izplatītājam AS Mobec, kas Igaunijā izplata tādus zīmolus kā Ferrero, Kinder Surpise, Unilever, Storck, Heinz un citus starptautiska mēroga zīmolus. Pirmais veikalu tīkls, kurā nonāks Milzu! ražotās pārslas, būs veikalu tīkls Selver. Strādājam, lai Milzu! rudzu pārslu sērija un arī no kviešu graudiem veidotā bērnu sērija būtu pieejamas arī Igaunijas Rimi un Maxima veikalu ķēdēs,» stāsta Milzu! saimnieks Enno Ence.

Jaunie talanti jau var sākt gatavot biznesa idejas, ko piedāvāt akcelerācijas fondiem, norāda Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes loceklis Juris Vaskāns.

Akcelerācijas fondu līdzekļi paredzēti uzņēmumu dzīves cikla sākumposmam - idejas attīstībai, «startapu» veidošanai un attīstībai. Šajā uzņēmumu dzīves ciklā nepieciešami intensīvi ieguldījumi.

Kopējā akcelerācijas fondiem paredzētā summa ir 15 miljoni eiro, kas vienādās daļās tiks sadalīta trīs fondiem. Trīs fondu pārvaldes kompānijas Altum atlasīs iepirkuma procedūrā. Iepirkumā uzvarējušās kompānijas ar Altum parakstīs līgumu, ka tās darbosies nākamos astoņus gadus. Altum tām maksās atlīdzību - fondu pārvaldības maksu, kas visā ciklā būs apmēram 1,4 miljoni eiro. Katram fondam paliks aptuveni 3,6 miljoni eiro investīcijām.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Līdz ar politiskās neskaidrības atkāpšanos akciju cenas var piedzīvot izaugsmi, ceturtdien, 7.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Investoriem parasti nepatīk neskaidrība, un daudzi uzskata, ka to finanšu tirgiem pārskatāmā periodā tupinās sagādāt politika. Pēdējo nedēļu laikā sevišķi daudz dzirdams par notikumiem Itālijā, kur nozīmīgas pozīcijas vēlēšanās izdevies gūt eiroskeptiķiem. Tas savukārt raisījis jaunas bažas par eiro monetārā reģiona stabilitāti. Rezultātā no Eiropā bāzētajiem biržā tirgotajiem fondiem trīs mēnešu laikā noplūduši līdzekļi gandrīz 11 miljardu eiro apmērā, liecina Citigroup dati. Tas esot visvairāk kopš 2008. gada, kad šādi dati sākti apkopot. Maijā vien no šādiem instrumentiem esot noplūduši līdzekļi četru miljardu ASV dolāru vērtībā, kur lielākā daļa no šīs summas saistījās ar Vācijas, Itālijas un Spānijas vērtspapīriem. Investori balso ar naudu, un šis gads iezīmējis visai krasu attieksmes atšķirību starp ASV un vecā kontinenta akcijām. Tie paši Citigroup dati liecina, ka ASV biržā tirgoto fondu virzienā maijā vēlušies līdzekļi 27,5 miljardu eiro apmērā.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Neskatoties uz žilbinošo kāpumu, no akciju fondiem turpina noplūst nauda.

Eiropas un ASV vadošie akciju indeksi šogad pieauguši jau vairāk nekā par 10%. Šajā pašā laikā vērojama interesanta situācija, ka investori no akciju fondiem noplūdina naudu. Pieejamie dati liecina, ka no tiem biržā tirgotajiem fondiem, kas seko Eiropas akcijām, šogad investori noplūdinājuši līdzekļus jau aptuveni 3,5 miljardu eiro vērtībā. Līdzīgas tendences bijušas arī ASV.

Investoru masas naudas plūdu virziens mainās pakāpeniski, un pašlaik joprojām ir aktuāls bēgums, kas liek domāt, ka pārliecība par pasaules ekonomikas veselības spēku joprojām nav tā pati lielākā. EPFR apkopotie dati atklāj, ka kopš pagājušā gada oktobra sākuma kopumā no pasīvi pārvaldītajiem un tradicionālajiem attīstīto valstu akciju fondiem ir noplūduši līdzekļi jau 156 miljardu ASV dolāru apmērā.

Pensiju 2. līmenis tiek veidots no mūsu darba algas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pašlaik tie ir 6% katru mēnesi no bruto algas sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā. Tā tas ir rakstīts un publicēts publiskajā telpā. Tomēr, ikmēneša 6% no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām nemaz nenonāk līdz izvēlētajam ieguldījumu plānam. Līdz ieguldījumu plānam nonāk mazāka summa.

2016.gadā tie ir 5,80%, jo 0,20% paņem VSAA priekš iestādes funkcionēšanas uzturēšanas, definējot kā Administratīvās Izmaksas.

Kā nākamās komisijas maksas jāmin maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem. Kopējā līdzekļu pārvaldītāju komisijā ir iekļautas izmaksas par turētājbankas pakalpojumiem, tirdzniecības izmaksas un pārvaldīšanas izmaksas.

Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv dažādas iespējas, kur izvietot no mums saņemtās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās, piemēram, var ieguldīt banku depozītos, obligācijās, akcijās vai citos fondos. Banku depozītu gadījumā pensiju pārvaldniekam nav jāpiepūlas veikt ieguldījumus. Obligāciju gadījumā, salīdzinoši ar citiem finanšu instrumentiem, arī ieguldīšana ir salīdzinoši vieglāka, tātad mazāks darbs jāpatērē. Var teikt, ka obligāciju izvēle ir graudu izlasīšana no pelavām – finansiāli drošu kompāniju izvēle. Obligācijas peļņa ir fiksēta, obligācija nevar pelnīt vairāk kā ir noteikts, peļņa un risks ir ierobežots. Citādāk ir ar ieguldīšanu akcijās. Tā kā peļņa teorētiski ir neierobežota, risks arī ir salīdzinoši augsts, un tā kā akciju atlase līdzekļu pārvaldītājiem ir sarežģītāks darbs, arī izmaksas ir augstākas. Turpinot graudu analoģiju var teikt, ka akcijas ir ne tikai graudu izlasīšana no pelavām, bet arī to iesēšana ar cerību, ka būs veiksmīga raža nākotnē. Tātad, ir lielāks darbs un lielāks risks. Kā citu sadaļu ir jāmin ieguldīšana fondos. Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv iespēja ieguldīt dažādos fondos. Ieguldīšana fondos palīdz diversificēt (dažādot) ieguldījumus, tomēr tai pat laikā jāatzīmē, ka ieguldīšana fondos arī atvieglo līdzekļu pārvaldītāju darbu, jo, lielākoties, tiek ieguldīts plašā tirgū, lēmumu pieņemšana tiek deleģēta citiem un atbildība samazinās.

Pārtikas ražotājs MILZU! sadarbībā ar dizaina aģentūru Diena pirms Jāņu nakts (DPJN) ieguvis Red Dot Design Award apbalvojumu kategorijā Komunikācijas dizains 2016 par MILZU! BIO pārslu iepakojumu.

Šogad konkursā savus darbus iesnieguši uzņēmumi un dizaineri no 46 valstīm. 26 eksperti no visas pasaules, vairāku dienu garumā, vērtēja iesniegtos darbus - klātienē, kā arī ar interneta starpniecību.

MILZU! zīmola radītājs un uzņēmuma īpašnieks Enno Ence komentē: «Mums ir tieši 2 sekundes laika, lai noķertu pār plauktu slīdošo pircēju acu skatienu. Un, veidojot BIO pārslu iepakojumu, tam pievērsām īpašu vērību. Sākotnēji iepakojumu izveidē piesaistījām mūsu tiešo auditoriju - bērnus, kas ar saviem novērojumiem un idejām deva mums iedvesmu un pārliecību par to, kādam būtu jābūt MILZU! iepakojumam.»

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi. Akcelerācijas fondos agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, gudro naudu jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, informē Altum.

Programmas īstenošanai kopumā pieejams ERAF finansējums 15 miljonu eiro apmērā, un potenciālie fondu pārvaldnieki jeb finanšu starpnieki līdz 10.aprīlim var iesniegt savus pieteikumus atlasei.

Saskaņā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma datiem, par iespējām finansējuma piesaistei no riska kapitāla fondiem ir dzirdējuši 42% Latvijas uzņēmēju, savukārt 44% no uzņēmējiem, kuri ir dzirdējuši par riska kapitāla fondiem, ieteiktu jaunu un strauji augošu uzņēmumu īpašniekiem finansējuma piesaistei griezties pie Latvijā strādājošiem riska kapitāla fondiem. Kopumā 21% uzņēmēju atzīst, ka plāno piesaistīt papildus finansējumu uzņēmuma uzsākšanai, izaugsmei vai darbības paplašināšanai tuvāko gadu laikā.

Septembrī noslēgusies pieteikšanās un biznesa projektu vērtēšana Latvijā pirmo reizi izveidotajos publiskajos jaunuzņēmumu akcelerācijas fondos.

Trīs fondu pārvaldnieki Overkill Ventures, Buildit Latvia un Commercialization Reactor saņēmuši vairāk nekā 600 pieteikumus, kas ir vērtējama kā ļoti liela interese un pārsniedz sākotnējās gaidas, informē Altum.

Pirmajā uzņemšanā trīs akcelerācijas fondiem pieteicās 641 uzņēmums un startup komandas, nepilni 30 no tiem jau ar pirmo mēģinājumu ieguvuši vietu akcelerācijas programmā un varēs pretendēt uz preseed jeb pirmssēklas investīciju. Vienlaikus uzņemšana turpināsies līdz 2021. gadam – katrs fonda pārvaldnieks izsludinās piecas uzņemšanas akcelerācijas fondu programmās, kurās kopumā varēs piedalīties 150 uzņēmumi un startup komandas.

Akcelerācijas fondiem, kurus publiskā atlasē aizvadītajā gadā izraudzījās Attīstības finanšu institūcija ALTUM, no Eiropas Reģionālā attīstības fonda paredzēti 15 miljoni eiro. Papildus tam fondu pārvaldnieki ir veiksmīgi piesaistījuši vēl 1,35 miljonus eiro no privātajiem investoriem, kopumā izveidojot ieguldījumu fondus 16,35 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to šis ir lielākais jebkad Latvijā pieejamais riska kapitāls agrīnās stadijas biznesa projektiem.

Šonakt Liepājā izdevies apturēt notekūdeņu noplūdi jūrā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība atjaunota pagaidu režīmā, aģentūru LETA informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Pašlaik situācija ar notekūdeņu ieplūšanu jūrā atrisināta un tie vairs neiztek ārpus attīrīšanas iekārtām, apgalvo pašvaldība.

Patlaban iedarbināti septiņi sūkņi, kas pārpumpē notekūdeņus, apejot sagruvušo priekšattīrīšanas bloku, lai novērstu neattīrītu notekūdeņu nokļūšanu jūrā.

Papildināta - Liepājā vidē noplūduši aptuveni 1250 kubikmetri neattīrītu notekūdeņu 

Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas rezultātā vidē noplūduši aptuveni 1250...

Pēc Lazdānes vārdiem, SIA "Liepājas ūdens" darbinieki kopā ar ekspertiem kopš avārijas brīža meklēja tehniskos risinājumus konstrukciju atjaunošanai. Šajā laikā bija apturēta notekūdeņu novirzīšanu uz bojāto rezervuāru un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Savāktie notekūdeņi iespēju robežās tikuši uzkrāti cauruļvados, spiedvados un sūkņu stacijās.

Pašvaldības pārstāve klāstīja, ka šodien turpināsies avārijas seku novēršanas darbi, sagruvušās sienas tehniskā ekspertīze un iemeslu skaidrošana kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes ekspertiem. Tāpat tiek veiktas ūdens analīzes un sekots līdzi ūdens kvalitātes izmaiņām.

Arī Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģiona pārvaldes vadītāja Evita Šestakova intervijā TV3 atzina, ka neattīrīto notekūdeņu noplūde jūrā pie Liepājas ir pārtraukta. Viņa stāstīja, ka vakar vakarā VVD saņēma ziņu no SIA "Liepājas ūdens", ka ir sākta notekūdeņu sūknēšana uz attīrīšanas iekārtām.

Jautāta, cik ilgi vēl varētu saglabāties Liepājas pusē noteiktais aizliegums peldēties jūrā, Šestakova atbildēja, ka pagaidām vēl tiek ņemtas analīzes un iepriekš noteiktie ierobežojumi paliek spēkā līdz brīdim, kad publiski tiks izziņota cita informācija.

Pēc sākotnējām aplēsēm, jūrā vairāk nekā diennakts laikā varētu būt noplūduši ap 12 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu, tomēr šie dati vēl tiks precizēti.

Lūgta komentēt notikušās vides avārijas nopietnību, Šestakova atbildēja, ka jūrā noplūdušo neattīrīto notekūdeņu daudzumu nevar nosaukt ne par mazu, ne lielu, taču viņa salīdzināja, ka, piemēram, Rīgā lielu lietavu periodā Daugavā nokļūst ap 50 000 līdz 80 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu vienā reizē, kas ir krietni vairāk nekā Liepājā notikušās avārijas laikā.

VVD pārstāve gan uzsvēra, ka tagad ir ļoti svarīgi saprast, kādi bija notekūdeņu attīrīšanas būves sagrūšanas cēloņi, lai nākotnē nepieļautu līdzīgas avārijas atkārtošanos.

Kā ziņots, svētdienas pievakarē Liepājā, Šķēdē sabrukusi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.

VVD aprēķinās Liepājas attīrīšanas iekārtās notikušās avārijas rezultātā videi nodarīto kaitējumu un vērtēs amatpersonu atbildību.

Kā pirmdien skaidroja SIA "Liepājas ūdens" vadītājs Andis Dejus, tehniskā konstrukcija līdz šim bija tāda, ka abas sekcijas darbojās kopā, tādēļ tagad ir jārada tehniskais risinājums, lai tās atdalītu. Pieņemts lēmums būvēt kanalizācijas vadu, kas apietu sagruvušo sekciju.

Būve ir celta 2009.gadā. Ņemot vērā, ka tā ir virszemes būve, speciālisti to apsekojuši katru dienu, un nekas neesot liecinājis, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena varētu atdalīties.

Tiešu draudu cilvēku veselībai avārijas rezultātā nav, bet iedzīvotāji aicināti tuvāko dienu laikā izvairīties no peldēšanās Liepājas apkārtnē, īpaši Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, jo straumes virzās uz turieni. Atbildīgie dienesti veic ūdens paraugu monitoringu, lai sekotu līdzi ūdens kvalitātei.

#Šodien Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmai un e-veselībai noticis uzbrukums.

Šodien plkst.13.14. Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmai un e-veselībai noticis uzbrukums, liecina Veselības ministrijas paziņojums vietnē «Twitter».

Papildināta 4. rindkopa, pievienota 5. rindkopa

Ministrija informē, ka sadarbībā ar uzņēmumu «Lattelecom» un dienestiem tiek darīts viss, lai sistēmas darbību atjaunotu.

Ministrija plkst.16.30 rīko preses brīfingu, kurā informēs par uzbrukumu informācijas sistēmām.

Aģentūra LETA novēroja, ka NVD mājaslapa un mājaslapa «eveseliba.gov.lv» patlaban atjaunojušas darbību.

VM ziņojot par to, ka e-veselības sistēma nedarbojas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vietnē «Twitter» paziņoja, ka attiecīgi nav iespējas arī iesniegt e-iesniegumus, lai pieprasītu no VSAA slimības vai maternitātes pabalstus. VSAA nav piekļuves informācijai par e-darbnespējas lapām, tika skaidrots ierakstā.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Brokastu pārslu ražotājs MILZU! izveidojis jaunu produktu līniju - šokolādes konfektes un tāfelītes, apvienojot šokolādi ar rudzu pārslām, DB informēja kompānijas vadītājs Enno Ence.

MILZU! nonācis pie idejas, kā klasisko šokolādi pasniegt citā formā, papildinot to ar rudzu pārslu kraukšķiem, viņš stāsta.

Jaunums ir 3 veidu «bites» jeb našķu gabaliņi: premium tumšā šokolāde ar rudzu kraukšķiem un avenēm, premium piena šokolāde ar rudzu kraukšķiem, āboliem un kanēli, kā arī premium baltā šokolāde ar rudzu kraukšķiem un avenēm.

Šobrīd MILZU! saldumu piedāvājumā pieejamas arī 2 veidu šokolādes tāfelītes: premium tumšā šokolāde ar rudzu kraukšķiem un avenēm, kā arī premium piena šokolāde ar rudzu kraukšķiem āboliem un kanēli un rozīnēm. MILZU! brokastu pārslu klāstā ir 25 dažādi produkti bērniem un pieaugušajiem.

2018.gadā Milzu! jaunu produktu izstrādē ieguldījis 50 tūkstošus eiro.

Brokastu pārslu un uzkodu ražotāja SIA "Milzu!" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskajiem datiem, bija apmēram 900 000 eiro, kas ir par 40% vairāk nekā 2018.gadā, pastāstīja kompānijas īpašnieks Enno Ence.

Viņš atzīmēja, ka "Milzu!" pagājušajā gadā attīstīja pārdošanu ārvalstu tirgos, realizācijas īpatsvaram eksporta tirgos sasniedzot 65%, kamēr gadu iepriekš šīs īpatsvars bija mazāks nekā 50%.

Ence minēja, ka pagājušajā gadā uzņēmuma produkcijas realizācijas apmērs ārvalstīs palielinājās par 63% salīdzinājumā ar 2018.gadu, bet vietējā tirgū uzņēmuma realizācijas apmēri 2019.gadā pieauga par 25%.

Pērn "Milzu!" sāka realizēt produkciju vairākos jaunos ārvalstu tirgos, tostarp Vācijā, Somijā, Kanādā, Slovēnijā, Saūda Arābijā, Rumānijā un Filipīnās. Tāpat gada nogalē uzņēmums sāka ražot pārslas Namībijas tirgum. Uzņēmums produkciju šobrīd realizē kopumā 20 eksporta tirgos.

Brokastu pārslu ražotājs SIA "Milzu!" reģistrējis komercķīlu ar 210 000 eiro nodrošinātā prasījuma maksimālo summu, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir "Swedbank".

""Milzu!" par labu komercķīlas ņēmējam ieķīlājis krājumus, prasījuma tiesības, pajas, akcijas un obligācijas, kā arī ķermeniskos pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.Komercķīla reģistrēta ceturtdien, 8.aprīlī.

Patlaban uzņēmumam ir reģistrēta viena aktīva komercķīla.

2019.gadā "Milzu!" strādāja ar 906 881 eiro apgrozījumu, kas ir par 40,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka 3,5 reizes un bija 597 eiro. Uzņēmuma 2020.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

"Milzu!" ražo pilngraudu brokastu pārslas, kā arī gatavās maltītes. Kompānija reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 106 576 eiro.

Šogad graudaugu pārslu ražotājs MILZU! pirmajos septiņos mēnešos salīdzinājumā ar aizvadītā gada attiecīgo periodu palielinājis apgrozījumu par 40%, informē uzņēmums.

Divu gadu laikā pakāpeniski palielināts arī sniegums eksporta tirgos un sasniegts 25% no kopējā apgrozījuma, kur būtiska nozīme bijusi tieši bioloģiskās graudaugu pārslu līnijas ieviešana aizvadītā gada beigās.

MILZU! saimnieks Enno Ence: «Jaunu eksporta tirgu izpēte, kā arī esošo stiprināšana ir bijusi viena no MILZU! komandas prioritātēm šī gada laikā. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos esam palielinājuši ne tikai kopējo apgrozījumu, bet arī 4 reizes palielinājuši eksporta apjomus salīdzinājumā ar aizvadīto gadu. Kad runājam ar mūsu eksporta partneriem, viņus uzrunā gan tas, ka mēs varam piedāvāt bioloģisko graudaugu pārslu līniju, gan arī pārdomātais iepakojuma koncepts, kas uzturvielām bagātīgās pārslas ļauj godam rindot veikalu plauktos.»

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Tik daudz vilinājumu un iespēju sākt spēlēt finanšu tirgos nav bijis laikam nekad līdz šim. Ierastajos depozītos var nopelnīt apaļu nulli, un vienlaikus sociālajās platformās skaļi popularizētie veiksmes stāsti vilina ieguldīt akcijās.

“Kopš 2020. gada sākuma Tesla akciju cena ir desmitkāršojusies – no 85 ASV dolāriem par akciju līdz 850 dolāriem pašlaik.” Lasot šādu ziņu, ne vienam vien rodas jautājums – varbūt arī man nopirkt Teslas akcijas?

Pagājušajā gadā gan pasaules, gan vietējās biržās ievērojami pieaudzis transakciju skaits, un tas skaidrojams ar milzīgu skaitu mikro un mazo privāto spēlētāju ienākšanu tirgū. Pieplūdums bija galvenokārt akciju tirgū, kur cilvēki izmantoja arvien pieaugošo dažādu platformu piedāvājumus sākt ar vienu klikšķi, vienu eiro, bez komisijas maksas un tml. Līdz ar to akciju tirgū ienākuši miljoniem jaunu lietotāju. Populārie sociālie tīkli – Twitter, Facebook, TikTok – pārpludināti ar stāstiem par galvu reibinošām peļņām no spekulācijas atsevišķās akcijās un aicinājumiem pievienoties ballītei. Rodas sajūta, ka vajag tik sākt un nauda nāks griezdamās.

IT preču un elektronikas vairumtirgotājs ELKO Grupa augot kopš 1993. gada ir pieredzējis visas finanšu krīzes un izmantojis visus pieejamos finansēšanas veidus Latvijā.

Stāstu par uzņēmuma izaugsmi, darbību vērtspapīru tirgū, izmantotiem banku pakalpojumiem un citiem finanšu instrumentiem Dienas Bizness aicināja stāstīt ELKO Grupa direktoru Svenu Dinsdorfu.

Uzņēmums dibināts 1993. gadā. Vai varat īsumā pastāstīt vēsturi, kā tas sākās un kādi bija lielākie izaicinājumi?

Jā, nupat uzņēmumā svinējām 30 gadu jubileju. Pirmsākums ir tipisks garāžas stāsts. Īsumā – Latvijas studenti vienkārši sāka tirgot elektroniku. IT preces bija pieprasītas, un tā sakrita, ka kādam bija kontakti, kādam studijas Vācijā, kādam komunikācijas spējas. Pieprasījums bija tas, kas diktēja uzņēmuma rašanos, un vārds pa vārdam, darījums pēc darījuma, bizness sākās. Skaidrs, ka tirgū bija milzu caurums tajā laikā – IT preču valstī praktiski nebija.

Nākamgad valdības prioritātēm papildus novirzīs 32,6 miljonus eiro, savukārt nozaru ministrijām - 31,6 miljonu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministru kabinets šodien izskatīja FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem. Sadarbojoties ar visām nozaru ministrijām, to budžetos rasti līdzekļi 64,2 miljonu eiro apmērā 2017.gadam un 62,2 miljona eiro apmērā 2018.gadam.

Izdevumu pārskatīšanas rezultātā kopējām valdības prioritātēm papildu tiks novirzīti 32,6 miljoni eiro, tādējādi par šo summu palielinot kopējo 2017.gada fiskālo telpu. Savukārt 31,6 miljoni eiro tiks rezervēti nozaru ministrijām, lai nākamā gada budžetā finansētu to noteiktās prioritātes jeb jaunās politikas iniciatīvas. Darbs pie izdevumu pārskatīšanas norisinājās no šā gada februāra līdz maijam.