Šā gada septembrī sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos nav ievērojami mainījušās, ziņo kompānija NIRA fonds.

Pēc NIRA Fonds analītiķu novērojumiem, vidējā rādītāja svārstības bijušas 0.5 – 1% robežās, tāpēc, ņemot vērā kļūdas iespējamību, pašlaik būtu saprātīgāk runāt nevis par cenu samazinājumu, bet gan par stabilizāciju.

Septembrī ievērojami samazinājās to dzīvokļu pārdošanu termiņš, kuri tika tirgoti par cenu līdz 480 eiro/m2. Tas gan neattiecas uz dzīvokļiem pirmajā un pēdējā stāvā vai stūra dzīvokļiem, bet gan uz dzīvokļiem iecienīto sēriju mājās. Dzīvokļi par šādu cenu reklāmā tika ievietoti vien uz dažām stundām, un no 3 līdz 5 cilvēkiem, kuri kā pirmie apskatīja šādu piedāvājumu, kāds uzreiz iemaksāja pārdevējam rokasnaudu. «Tas vērtējams pozitīvi un ļauj secināt, ka tirgū ir iestājies zināms lūzums. Praktiski ir sasniegts zemākais punkts, no kura varētu atgrūsties dzīvokļu cenas visiecienītāko sēriju mājās. 480 eiro/m2 un zemāk ir tā cena, kura sāk ieinteresēt pircējus. Apkures sezona varētu ieviest korekcijas, taču diez vai tām būs dramatisks raksturs,» vērtēja NIRA Fonds valdes locekle Jevgēnija Markova – Krūmiņa.

Dārgo dzīvokļu segments (150 – 200 tūkst. eiro un vairāk) šovasar izrādījās viens no aktīvākajiem, konstatējusi kompānija NIRA fonds. To sekmējušas 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušās izmaiņas Imigrācijas likumā.

Potenciālos pircējus interesējuši ne tikai īpašumi kūrorta pilsētā, bet arī Rīgas klusā centra un Vecrīgas rekonstruēto un jauno projektu dzīvokļi. Taču Rīgas un Jūrmalas elitāro mājokļu kategorijai varētu pieskaitīt vien dažus projektus, uzskata kompānijas speciālisti pēc projektu piedāvājuma veiktās analīze.

Daudzi objekti, kuri Latvijā tiek pozicionēti kā ekskluzīvi, neatbilst Krievijas iedzīvotāju priekšstatam par ekskluzivitāti. Par ekskluzivitāti neliecina tikai dzīvokļa atrašanās vieta un cena. Bagātie pircēji vērtēja arī ēkas vēsturisko vērtību, fasādes neatkārtojamo arhitektūru, iekšējās un ārējās apdares kvalitāti, koplietošanas telpu remonta kvalitāti, skatus, kas paveras pa dzīvokļa logiem, liftu daudzumu, tādu papildus servisu kā apsardze, ērta automašīnu novietošana, mājas iedzīvotāju sociālais statuss. Lielākoties potenciālie pircēji vēlējās būt apartamentu pirmie apdzīvotāji, t.i. viņi bija pētījuši dzīvokļu pirmreizējo tirgu.

Dzīvokļi jaunajos projektos, ko realizē banku struktūras, ir par 100 - 150 eiro kvadrātmetrā lētāki nekā projektu attīstītājiem, novērojis Nira fonds.

Februāra beigās par to, vai banku piedāvātie nekustamie īpašumi kropļo vai nekropļo nekustamo īpašumu tirgu, diskusijā iesaistījās projektu attīstītāja YIT Celtniecība vadītājs Andris Božē un Reverta Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas direkcijas vadītājs Edgars Miļūns. Īpašumi, ko pārdod bankas, nereti nav «jauni un svaigi», taču vērtība tiem joprojām ir, norādīja bankas pārstāvis. Savukārt A. Božē pauda, ka banku piedāvātā cena «bieži vien ir zemāka par pašizmaksu un nekādi nav samērojama ar reālajām celtniecības izmaksām». Viņš norādīja, ka šī iemesla dēļ tās var atļauties būt elastīgākas un agresīvākas cenu ziņā, kā arī piedāvāt potenciālajiem pircējiem izdevīgākas aizdevuma procentu likmes un mazākas prasības pirmajai iemaksai.

Zeme būs viens no pēdējiem nekustamā īpašuma tirgus segmentiem Rīgā un tās apkārtnē, kur varētu gaidīt cenu pieaugumu, spriež Nira fonds speciālisti.

Bankas pašlaik īpaši nevēlas šādus pirkumus kreditēt, turklāt banku «rokās» pašlaik atrodas liels skaits kredītu parādnieku zemes gabalu, ko būs nepieciešams realizēt.

Raksturojot pašreizējo situāciju zemes gabalu tirgū, Nira fonds norāda, ka pavasara otrajā pusē bija parādījusies interese par zemi Rīgas rajonā. Iespējams, ka vasarā tā varētu pat pieaugt, taču tā nebūs zemes tirgus «reaminācija».

Potenciālie pircēji vienkārši pētot situāciju tirgū: viņus interesē 1200 – 1500 m2 lieli zemes gabali ar komunikācijām. Klienti būtu gatavi maksāt par tādiem objektiem 15 – 20 tūkst. eiro. Diezgan reti šādam pieprasījuma atbilstoši piedāvājumi gadoties (piemēram, Sunīšos un Babītē).

Šā gada jūlijā Zemesgrāmatā reģistrēts par 23,8 % vairāk darījumu nekā jūnijā, informē kompānija NIRA fonds. Tomēr neraugoties uz tirgus atveseļošanās pazīmēm, tā aktivitāte pašlaik ir aptuveni 2001. – 2002. gada līmenī.

Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem, jūlijā Latvijā reģistrēti 3218 nekustamā īpašuma pirkuma līgumi. Tas ir par 23,8 % vairāk nekā jūnijā.

«Sakrita divi faktori. Pirmkārt, pats jūnija rādītājs bija par 6,8 % zemāks nekā maija (2599 līgumi pret 2789). Otrkārt – gaidot Imigrācijas likuma grozījumus, daudzi pircēji un pārdevēji «piebremzēja» darījumu reģistrācijas procesu līdz vasaras vidum. Ja analizējam ikmēneša pirkuma darījumu reģistrācijas dinamiku, varam noskaņoties uz optimisma viļņa. Pirmajos šā gada 7 mēnešos Zemesgrāmatā reģistrēto pirkuma līgumu skaits ir pieaudzis vidēji par 6% mēnesī. Tas nozīmē, ka pozitīvais noskaņojums sabiedrībā pakāpeniski aug,» vērtēja kompānijas NIRA fonds valdes locekle Jevgenija Markova.

Dzīvokļi jaunceltnēs Rīgas mikrorajonos pašlaik tiek piedāvāti par 800 – 1000 eiro/m2. Jauno dzīvokļu cena ir atkarīgs no projekta popularitātes, tā atrašanās vietas un kvalitātes, vēstī NIRA fonds.

Piemēram, mājokli projektā Panorama Plaza varētu iegūt par 1000 eiro/m2, dzīvokļus Purvciemā var iegādāties par 800 – 850 eiro/m2. Taču, lai pircējs iegādātos dzīvokli Iļģuciemā, tā cenai ir jābūt vēl zemākai. Pēc NIRA Fonds rīcībā esošās informācijas, galvaspilsētā ir projekti, kuru attīstītāji pārrunu gaitā ar pircējiem piekrīt cenu pazeminājumam līdz 700 – 750 eiro/m2.

NIRA fonds akcentē, ka pašlaik Rīgā jauno projektu tirgū esošās cenas, pat ņemot vērā celtniecības izmaksu samazināšanos, ir zemākas par pašizmaksu. Tas pircējiem būtu jāsaprot. Tik lēti kā pašlaik diez vai kaut kad nākotnē izdosies iegādāties jaunu mājokli, lēš kompānija.

Arī šā gada martā un aprīlī sērijveida dzīvokļu cenas ir palielinājušās par 1 – 2%, neskatoties uz pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru, ziņo NIRA fonds.

Ir palielinājusies cenu apakšējā robeža. Pēc kompānijas speciālistu novērojumiem, februārī – martā vairums darījumu sērijveida mājokļu tirgū notikuši cenu robežās no 570 līdz 650 eiro/m2, bet aprīlī – 600 līdz 650 eiro/m2.

Īpašumi, kas pārdošanā ir jau vairākus mēnešus, ir vai nu dzīvokļi māju sērijās, kuras tiek uzskatītas par mazāk veiksmīgām (Mazģimeņu projekts, Lietuviešu projekts, Hruščova laiku projekts), vai arī tie atrodas māju pirmajos un pēdējos stāvos, vai arī dzīvokļu cenas ir ievērojami augstākas par pašreizējām tirgus cenu.

Savukārt, ja remontēts dzīvoklis atrodas pieprasītā Rīgas mikrorajonā un labā mājā, cenas šādos darījumos var sasniegt vai pat pārsniegt 700 eiro/m2. To apliecina Zemesgrāmatā reģistrēto darījumu statistika par 2010. gada pirmo ceturksni.

Marts sakustinājis ledu ne tikai Latvijas ūdenstilpēs, bet arī nekustamo īpašumu tirgū – rosība notiek, taču saukt to par atkusni būtu pāragri.

Mājokļu segmentā, īpaši Rīgā un Pierīgā, parādījusies aktivitāte. Potenciālie pircēji kļuvuši elastīgāki savos nosacījumos, apsverot arī otrreizējā tirgus piedāvājumu, turpretī pārdevēji cenas šūpot negrib, tādējādi paildzinot objekta pārdošanai nepieciešamo dienu skaitu. Salīdzinot ar 2022. gada nogali, sērijveida dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par 15%, bet īrei pieejamo dzīvokļu skaits sarucis par 6%. Vairumā gadījumu pircēji lūkojas pēc kvalitatīva, dzīvošanai gatava mājokļa – par šādiem īpašumiem pircēji gatavi pacīnīties, turklāt 31% darījumu notiek bez kredīta piesaistes, secināts nekustamo īpašumu aģentūras "Latio" jaunākajā "Mājokļu pircēju pārliecības indeksā".

Nekustamo īpašumu tirgus aktivitāte šā gada sākumā bijusi par 30 – 40% zemāka nekā tā varētu būt, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, spriež kompānija NIRA Fonds.

Tomēr, salīdzinot ar šā gada janvāra datiem, februārī konstatēts darījumu skaita pieaugums. Februāra pirmajās trīs ar pusi nedēļās Zemesgrāmatā Rīgā bija reģistrēti 706 nekustamā īpašumu pirkšanas un pārdošanas līgumi. Janvārī reģistrēti vien 405 darījumi — pēdējos gados viszemākais rādītājs. NIRA Fonds jau iepriekš brīdinājis, ka janvārī iesāktie darījumi ievelkas uz 2 – 3 nedēļām. Tā iemesls ir nepieciešamība pārdevējam iesniegt izziņu par nomaksātu nekustamā īpašuma (mājokļa) nodokli. Šobrīd nepilnības esot novērstas — nodokļa apmēru uzzināt un to samaksāt var, izmantojot interneta portālu epakalpojumi.lv, informē kompānija.

Aptuveni 20 jauno daudzdzīvokļu ēku projektu ir «iesaldēti» līdz labākiem laikiem, izpētījusi kompānija Nira fonds.

Šajās mājās dzīvokļi netiek tirgoti. Šo projektu attīstītājiem kredītsaistības krietni pārsniedz to ienākumu līmeni, ko teorētiski varētu iegūt pašreizējā tirgus situācijā. Šādi projekti parasti pāriet banku bilancē un tiek iesaldēti līdz labākiem laikiem, spriež Nira fonds.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB) Kompānijas rīcībā esošie dati liecina, ka ievērojami ir samazinājusies cenu starpība jaunbūvēm. 2006. gadā par jauniem dzīvokļiem mikrorajonos attīstītāji prasīja no 1 600 līdz 3 100 eiro kvadrātmetrā, tagad — no 1 000 līdz 1 200 eiro kvadrātmetrā.

Rīgas populārākajās ielās — teritorijā, ko veido Brīvības, Elizabetes, Čaka un Bruņinieku iela — neaizpildīti ir 10 – 15 % telpu, novērojusi kompānija NIRA fonds.

Bez grūtībām varot iznomāt nelielas telpas aptuveni 50 m2 platībā, savukārt piedāvājumā galvenokārt ir 150 – 200 m2 lielas telpas. Parasti tās ir telpas divos stāvos (pirmais un otrais stāvs vai pirmais stāvs un pagrabs). Nomas likmes tirdzniecības platībām centrā ir 6 – 16 eiro/m2.

Jauna nomnieka meklējumi ir ilgstošs process. Uzņēmēji no tirdzniecības sfēras baidās riskēt. Nomas likmei nav izšķirošā nozīme lēmuma pieņemšanā. Kā ziņo NIRA fonds, maksa par telpām Tērbatas ielas sākumā pašlaik nepārsniedz divu pārdevēju mēneša algas apmēru.

Kompānijas speciālisti norāda, ka viņuprāt, šobrīd ir piemērots brīdis jaunu tirdzniecības vietu atklāšanai labākajās Rīgas vietās. Iepriekšējo krīžu, tostarp 1996.gada krīzes, prakse ir apliecinājusi, ka tirdzniecība ir viena no tām sfērām, kura atdzimst pirmā. Šobrīd uzņēmēji varētu iegūt zemu nomas maksas likmi ilgākam laika posmam. Tik zemas tās nav bijušas jau 15 – 16 gadus.

Kopš šā gada jūlija 85 – 90 % interesentu, kas vēlētos iegādāties dzīvokli Rīgas Klusajā centrā, Vecrīgā un Jūrmalas jaunceltnēs (no Lielupes līdz Bulduriem), ir ārzemnieki, apgalvo kompānijas NIRA Fonds speciālisti.

Pateicoties viņu aktivitātei, septembrī Zemesgrāmatā figurēja dzīvokļu pirkumi Jūrmalā par 2 700 – 3 200 eiro/m² (Jaunceltne Madonas ielā 5), kā arī Rīgas Klusajā Centrā un Vecrīgā par 2 500 – 2 900 eiro/m².

Pēc NIRA Fonds valdes locekle Jevgeņijas Markovas teiktā, pēdējos mēnešos tikai šī kompānija katru dienu saņem 2–3 telefona zvanus no ārzemniekiem, kas jautā, vai tā var palīdzēt saņemt uzturēšanās atļauju. Parasti viņus interesējot dzīvoklis par 150 – 180 tūkst. eiro Jūrmalā vai Rīgas centrā, kam ir 2–3 guļamistabas. Vasarā šī attiecība bija 70% par labu Jūrmalai un 30% – Rīgai. Rudens pusē proporcija sāk mainīties.

Pozitīvi ekonomikas signāli ietekmē arī nekustamā īpašuma tirgu, piemēram, samazinājusies ir veikalu telpu nomnieku rotācija, novērojusi kompānija Nira fonds.

Pie pozitīvajiem faktoriem kompānija piemin to, ka bezdarba līmenis strauji neaug, toties palielinās eksporta apjomi. Lai arī niecīgs, tomēr pieaugums novērots arī mazumtirdzniecībā.

Vēl pirms pusgada uzņēmēji vēlējās nomas maksas atlaides vai saņemt kādus papildus «bonusus», taču šobrīd viņi esot sapratuši, ka tam vairs nav objektīva pamatojuma, norāda kompānijas speciālisti. Arī tirdzniecības platību īpašnieki, īpaši Rīgas aktīvākajās tirdzniecības vietās, vairs īpaši nedod atlaides. Tāpēc ievērojami samazinājusies nomnieku rotācija. Un ir audzis pieprasījums pēc nelielām platībām. Pieprasījumu veido jauni uzņēmumi. Nira fonds akcentē, ka šobrīd uzsākt jaunu biznesu ir lētāk nekā pēdējos 4 – 5 gados.

Noturīgajam ārējam pieprasījumam pēc Latvijas nekustamā īpašuma objektiem var kaitēt nevis politiskās kolīzijas, bet gan dārgo īpašumu saimnieku uzvedības īpatnības, liecina Latvijas konkurētspējas attīstības fonda sadarbībā ar nekustamā īpašuma uzņēmumiem Baltic Sotheby`s International Realty, Real Estate Jurmala un Nira fonds veiktā pētījuma rezultāti.

Ekspertu lēmumu veikt šo pētījumu rosināja fakts, ka pieaudzis tādu gadījumu skaits, kad potenciālie pircēji ir spiesti atteikties no darījumiem.

Neskatoties uz lielo piedāvājumu skaitu, nekustamā īpašuma meklējumi aizņem samērā ilgu laiku. Tādēļ, kad pircējs ir beidzot izvēlējies objektu, ir ļoti nepatīkami, ja darījuma noslēgšanai traucē dažādi juridiska rakstura sīkumi.

«Īrnieki ar spēkā esošu īres līgumu rokās ir tikai viens no daudzajiem piemēriem. Bieži sastopami ir arī citi šķēršļi - objekts nav nodots ekspluatācijā, īpašnieks ir šķiršanās procesā, nav sastādīts pirmslaulību līgums, otra puse nesniedz piekrišanu pārdot, ir vēlēšanās pārdodot saņemt nodokļu atvieglojumus, taču nav vēlēšanās ņemt vērā nianses deklarēto personu jautājumos. Pēdējā laikā samērā izplatīts gadījums ir pārdošanas cenas nesaskaņošana ar banku. Pārdevējs un pircējs ir vienojušies, taču objekts ir ieķīlāts bankā un banka par šādu cenu pārdot neļauj,» norāda Baltic Sotheby`s International Realty līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs.

Morāli novecojušās piecdesmito gadu un sešdesmito gadu sākuma mājas un t.s. hruščovkas maksātspējīgi pircēji pat skatīties negrib. Šādus dzīvokļus pārdot kļūst arvien grūtāk, komentē kompānijas NIRA fonds valdes locekle Jevgenija Markova.

Potenciālie pircēji tos negribot aplūkot pat tad, ja šādi dzīvokļi tiek piedāvāti par 450 – 500 eiro par kvadrātmetru.

Sērijveida dzīvokļu potenciālajiem pircējiem interesantākie Rīgas mikrorajoni pašlaik esot Purvciems, Zolitūde, Pļavnieki, Teika, Imanta. Lielāka interese ir par dzīvokļiem 119. sērijas mājās, t.s. specprojektos, 104., 103. un 602. sēriju mājās.

Liela nozīme cenu formēšanās procesā ir mikrorajona attālumam no centra, infrastruktūras attīstības līmenim. Tādos rajonos kā Bolderāja un Daugavgrīva cenas vidēji ir par 20% zemākas kā citos pilsētas rajonos. Dzīvokļi ēku pirmajos un pēdējos stāvos, neskatoties uz mikrorajonu, maksā aptuveni par 10% lētāk par dzīvokļi tās pašas mājas citos stāvos.

Pirms gada aptaujātie nekustamā īpašuma speciālisti, prognozējot 2010. gadu, teica: sliktāk nebūs! Un nebija arī.

Taču arī būtiskas izmaiņas tirgū 2010. gadā nav notikušas, pārsteigumi izpalikuši, bet situācija ir stabilizējusies.

Tāpat kā tautsaimniecībā kopumā, arī nekustamā īpašuma jomā būtisks bija vēlēšanu faktors un turpmākie lēmumi, izmaiņas likumos, kas var ietekmēt investīciju projektu realizāciju. Izmaiņas skars nekustamā īpašuma nodokļa likmi, un tas nozarei nav pluss, pauda Baltic Sotheby’s International Realty valdes priekšsēdētājs, Immostate valdes loceklis Vestards Rozenbergs. 2010. gadā bankas no nekustamā īpašuma struktūras kļuva par diezgan nozīmīgiem tirgus dalībniekiem. Taču joprojām nav skaidra to turpmākā stratēģija. To rīcība noteikti var gan pozitīvi, gan negatīvi ietekmēt tirgu arī nākotnē, viņš bilda.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Sērijveida dzīvokļu tirgū Rīgā oktobrī novērota piedāvājumā esošo mājokļu cenu neliels pieaugums, ziņo Nira fonds.

Septembrī pārdevēji dzīvokļus piedāvājuši vidēji par 480 eiro/m2, bet oktobrī reti kurš labs dzīvoklis tika piedāvāts lētāk par 520 – 550 eiro/m2. Kaulēšanās procesā pircēji aizvien cenšas saņemt vismaz 10 % atlaidi. Augstāko cenu pārdevējs var cerēt saņemt tikai par objektu ar zināmām konkurences priekšrocībām – ja dzīvoklī ir veikts patiesi labs remonts, ir iebūvēta virtuve un sadzīves tehnika, ko iepriekšējie īpašnieki būtu gatavi atstāt pircējiem, kā arī svarīgs ir pašas mājas stāvoklis, tās atrašanās vieta utt.

Kā ziņo Nira fonds, pircēji labi reaģējot uz «karstajiem» piedāvājumiem — dzīvokļiem, kas tiek piedāvāti par cenu, kas zemāka par tirgus cenu. Taču, neraugoties uz cenu stabilizācijas iezīmēm, tipveida dzīvokļu tirgū īpaša aktivizēšanās pagaidām nav novērota. Statistikas dati liecina par to, ka darījumu skaits ar tipveida dzīvokļiem oktobrī palicis aptuveni tajā pašā līmenī, kāds bijis jūlijā – septembrī.

Jauno projektu tirgū no piedāvājuma ir izzuduši vislētākie dzīvokļi par 750 – 900 eiro/m2, un pašlaik par salīdzinoši lētiem tiekot uzskatīti mājokļi par 1000 – 1200 eiro/m2.

Par to savā novembra tirgus apskatā informē kompānija Nira fonds. Vasarā un rudens sākumā attīstītāji bija spiesti pazemināt cenas, lai atdzīvinātu tirgu, nodrošinātu sev vismaz kaut kādu naudas plūsmu un tādējādi samazinātu spriedzi attiecībās ar bankām. Tas nesis augļus, – un darījumi atsākās.

Taču rezultātā dzīvokļu cenas tā saucamās ekonomiskās klases jauno projektu tirgū ir būtiski mainījušās. Rudens sākumā piedāvājumā bija atrodami mājokļi par 750-900 eiro/m2 (dzīvokļi ar pilnu apdari), bet novembra beigās šādi dzīvokļi no piedāvājuma bija jau pilnībā izzuduši.

Interese par dzīvokļu un māju iegādi Jūrmalā ir bijusi vienmēr, taču iepriekš pircēji un pārdevēji nekādi nevarēja vienoties — vieniem cena likusies par augstu, otriem — par zemu.

Tā situāciju Jūrmalā novembra nekustamā īpašuma tirgus pārskatā raksturo kompānija Nira fonds.

Pārdevēji, lai arī bija atkāpušies no pirms pāris gadiem prasītājiem 3 500 – 5 000 eiro/m2, nebija un nav ar mieru atdot jaunus dzīvokļus kūrorta piekrastes pirmajā līnijā par 1 500 – 2 000 eiro/m2.

Kā apgalvo Nira fonds, pircēji ir aktivizējušies, vairs negaida būtisku cenu samazinājumu. Novembrī darījumi tika slēgti par 2 500 – 3 000 eiro/m2. Atlaides ir nebūtiskas un tiek piešķirtas tikai tādēļ, lai radītu pircējam pozitīvas emocijas.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Maksātnespējīgās a/s Liepājas metalurgs pamatražotnes pārdošanu starptautiskajā piedāvājumā organizēs uzņēmuma administratora izraudzīts konsultāciju uzņēmums, sacīja Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

«Pārdot uzņēmumu ir administratora uzdevums, bet šajā gadījumā uzskatu, ka ir nepieciešams pieaicināt arī konsultantu, kas nodrošinātu pašu starptautiskā piedāvājuma procesu, kuram ir pieredze uzņēmumu pārdošanā un kuram ir iestrādnes, kā apzināt potenciālos nozares uzņēmumus, kuriem Liepājas metalurgu varētu piedāvāt. Viena lieta ir tie potenciālie pircēji, kuri paši ir vērsušies pie manis, taču mērķis ir apzināt iespējami lielāku potenciālo pircēju loku,» sacīja H. Velmers.

Iespējami lielāka pircēju loka apzināšana būtu tieši konsultanta uzdevums. Tāpat konsultanta uzdevums būtu sniegt pircējam informāciju par uzņēmumu, kā arī izvērtēt pašu potenciālo pircēju un tā nākotnes plānus un to atbilstību valsts, Liepājas, uzņēmuma darbinieku un arī visu pārējo kreditoru interesēm, skaidroja administrators.

Investoriem pērn bijis samērā viegls gads, jo negatīvus rezultātus uzrādīja tikai divi sektori – fondi, kas iegulda Japānā, kritās par 2 %, savukārt tie, kas iegulda Lielbritānijā samazinājās par aptuveni 1.5 %.

Konsultanti norāda, ka būs daudz grūtāk šogad saņemt lielu atdevi, līdz ar to akcijas un fondi jāizvēlas ļoti rūpīgi.

Fondu pārvaldnieka Psigma investīciju stratēģis Tomass Bekets skaidro: «Ir mazticams, ka redzēsim tik ievērojamus kāpumus kā pērn, jo joprojām saglabājas daudzi riski.»

Maiks Lenhofs no Brewin Dolphin:

Fonds uzmanīgiem investoriem: Thames River Global Bond fonds iegulda valdības vērtspapīros, kuri novērtēti ar trīs A reitingu, ieskaitot ASV un Lielbritānijas parādzīmes (neskatoties uz nesen izskanējušajiem draudiem par samazinājumu). Šo parādzīmju rezultāti, visticamāk, būs labi pat, ja globālā ekonomika būs vājaka nekā gaidīts un procentu likmes saglabāsies zemas, kas fiksēta ienākuma vērtspapīrus padarīs vēl pievilcīgākus. M. Lenhovam patīk, ka 60 % fonda ieguldījumu tiek veikti dolāros, jo paredzams, ka šogad tā vērtība stiprināsies. «Tas ir ļoti uzmanīgs fonds, kuru menedžeri vienmēr ir aizsardzības pozīcijā,» viņš sacījis.

ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir ceļā uz 2000 punktu atzīmes iekarošanu

Lai gan janvāra otrajā pusē attīstīto valstu tirgos patiešām bija vērojams straujāks cenu kritums, tas nebija ilgstošs un kopumā šā gada pirmā puse pasaules lielākajiem akciju tirgiem ir bijusi visai veiksmīga. Piemēram, ASV akciju tirgus flagmaņa Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš šā gada sākuma palielinājusies jau par 6,2% – līdz 1960 punktu atzīmei. Jāpiebilst, ka gada skatījumā minētā indikatora vērtība ir pieaugusi par 22%, bet kopš 2013. gada sākuma – par 37,5%.

Vēl par 2%

Lai gan daudz tiek runāts par to, ka akciju cenas pašlaik jau ir pārāk augstas un uzņēmumu finanšu rādītāji varētu nebūt tik labi, lai attaisnotu tik dārgus vērtspapīrus, Volstrītas analītiķu šā gada otrā ceturkšņa beigās veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka kāpums tirgū, visticamāk, turpināsies. Tiesa gan, tas būšot visai lēzens. Piemēram, Thomson Reuters veiktās vairāku simtu pasaules vadošo investīciju kompāniju ekspertu aptaujas rezultāti liecina, ka šā gada beigās S&P 500 indeksa vērtība atradīsies nedaudz virs apaļās 2 tūkst. punktu atzīmes, kas no šā brīža līmeņiem būtu pieaugums par 2%. Savukārt 2015. gada vidū šī indeksa vērtība atradīšoties pie 2053 punktu atzīmes, kas būtu kāpums vēl par 2,7%. «Vispārīgi līdz 2000 punktiem ir nepieciešams pieaugums par diviem procentiem, kas ir maz. Kopumā mūsu ieguldījumu stratēģijā šobrīd joprojām esam pozitīvi par akcijām, saglabājam paaugstinātu īpatsvaru. Tāpēc 2000 punktu sasniegšana otrā pusgada laikā ir ļoti reāla,» uzskata arī Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Iespēju aizņemties dažādām ikdienas vajadzībām šogad apsver 21% iedzīvotāju, liecina Swedbank iedzīvotāju aptaujas dati.

Galvenie aizņēmuma mērķi ir mājokļa remonts un labiekārtošana (aktuāli 37% respondentu), lielāki pirkumi, piemēram, sadzīves tehnika vai elektronika (aktuāli 27% aptaujāto), kā arī veselības uzlabošana (aktuāli 16% aptaujāto).

13% no tiem, kuri šajā gadā plāno aizņemties savu vajadzību nodrošināšanai, norādījuši, ka aizņēmuma mērķis būtu jauna apģērba vai apavu iegāde, kā arī lielāku svētku sarīkošana. 12% plāno aizņemties ceļojumam, savukārt katrs desmitais (10%) izglītībai – lai veiktu studiju vai atsevišķu kursu apmaksu. Kas būtiski – 40% norādījuši, ka patēriņa vajadzībai plāno aizņemties savā bankā.