Japānas fondu tirgus indekss Nikkei 225 var uzkāpt līdz 10 000 punktu jau šonedēļ, atsaucoties uz Tachibana Securities tehnisko analīzi, raksta Bloomberg.

Šis līmenis ir par 4,5% augstāks nekā 9,572,49, kas bija Nikkei 225 vērtība pirmdien slegšanas brīdī. Indekss ir noslēdzies virs 25 dienu vidējā mainīgā jau deviņas dienas pēc kārtas, palīdzot indeksam sākt augšupeju. Kompāniju peļņas rādītāju uzlabošanās ceļ akciju cenas, un Nikkei varētu būt ceļā uz 10 tūkstošu punktu atzīmi, uzskata eksperti. Pedējoreiz šāds līmenis bija 22. jūnijā.

Aptuveni puse no kompānijām, kuras ietilpst Nikkei 225 un kas ir iesniegušas atskaites par ceturkšņa ieņēmumiem kopš 12. jūlija, ir parsniegušas analītiķu prognozes, bet 24% nav sasniegušas prognozētos rezultātus, liecina Bloomberg apkopotie dati.

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien strauji samazinājās, pastāvot bažām par iespējamu ASV ekonomikas recesiju.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 2% līdz 8008,23 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 1,4% līdz 7148,99 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 1,8% līdz 17 339,00 punktiem.

Āzijā pirmdien visstraujāk kritās Tokijas biržas indekss "Nikkei 225" - par 12,4% līdz 31 458,42 punktiem. Tas bija lielākais šī indeksa kritums kopš 1987.gada. Taču otrdienas rītā, atsākoties tirdzniecībai biržā, "Nikkei 225" atkal pieauga par 3,91% līdz 32 687,26 punktiem.

Volstrītā pirmdien tirdzniecībā "S&P 500" indekss samazinājās par 3% līdz 5186,33 punktiem, kas bija lielākais kritums gandrīz divu gadu laikā. "Dow Jones Industrial Average" vērtība samazinājās par 1033 punktiem jeb 2,6% līdz 38 703,27 punktiem, un "Nasdaq Composite" indekss noslīdēja par 3,4% līdz 16 200,08 punktiem.

Pērnā gada janvāra beigās Japānas vērtspapīru tirgus bija otrs straujāk augošākais attīstīto valstu akciju tirgus indekss, atpaliekot vien no Portugāles akciju tirgus izaugsmes, taču tagad situācija ir pilnīgi pretēja, raksta Bloomberg.

Patlaban Nikkei 225 Stock Average piedzīvo straujāko kritumu starp šiem indeksiem, pagājušajā mēnesī sarūkot par 8,5%, savukārt kopš 30. decembrī sasniegtās augstākās atzīmes līdz šodienai tas samazinājies par 14%.

Zaudējumiem Tokijā bija sniega bumbas efekts laikā, kad investori izņēma 2,9 triljonus dolāru no akciju tirgiem visā pasaulē, valdot bažām par Ķīnas izaugsmes bremzēšanos un ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmuma samazināt monetārās stimulēšanas programmas apjomus.

Japānas jena pērn zaudējusi 18% no savas vērtības, taču patlaban ir sākusi augt, kas potenciāli var mazināt kompāniju peļņu, norāda Coutts & Co eksperti. Savukārt Sumitomo Mitsui Asset Management Co. Analītiķi paredz, ka tirdzniecības nodokļa palielināšana aprīlī bremzēs patērētāju tēriņus.

Tokijas akciju biržas indekss Nikkei 225 otrdien pārtraucis ilgāko izaugsmes periodu kopš 1988. gada februāra saistībā ar Japānas jenas vērtības kāpumu un investoru vēlmi gūt peļņu no akciju cenu pieauguma.

Tokijas biržas indekss Nikkei 225 tirdzniecības sesijas noslēgumā samazinājās par 26,68 punktiem jeb 0,13% - līdz 20 543,19 punktiem.

Līdz otrdienai indekss kāpumu bija reģistrējis 12 tirdzniecības sesijas pēc kārtas, reģistrējot ilgāko izaugsmes periodu pēdējo vairāk nekā 25 gadu laikā.

Tikmēr Topix indekss otrdien samazinājies par 4,35 punktiem jeb 0,26%, tirdzniecību noslēdzot pie 1674,21 punkta atzīmes.

Analītiķi norāda, ka šis kritums nav nekāds pārsteigums, jo investori izvēlējušies gūt peļņu no šī ilgstošā akciju cenu pieauguma.

Tāpat akciju cenu kritums skaidrojams ar jenas vērtības palielināšanos attiecībā pret ASV dolāru.

Šodienas Japānas akciju tirgus raksturojošais Nikkei 225 indekss saruka par 10,55%. Jāpiebilst, ka pēdējo divu dienu laikā Nikkei 225 indeksa vērtība ir sarukusi jau par vairāk nekā 16%, kas ir straujākais divu dienu kritums kopš 1987. gada.

Straujo akciju cenu kritumu izraidījuši jauni sprāzieni un ugunsgrēks Japānas zemestrīces bojātajā Fukušimas atomelektrostacijā. Tāpat arī Japānas premjerministrs izteicis bažas, ka pieaudzis risks, ka palielināsies radiācijas noplūde. Db.lv jau rakstīja, ka Japānas premjers aicinājis tos cilvēkus, kuri dzīvo 30 kilometru rādiusā ap atomelektrostaciju, uzturēties telpās, vai arī pēc iespējas ātrāk pamest iespējamo radiācijas piesārņoto reģionu. Jāpiebilst, ka radiācijas līmenis palielinājies arī Japānas galvaspilsētā Tokijā (tiesa gan, pagaidām vēl līdz veselībai nekaitīgiem līmeņiem).

Kopumā šobrīd Japānas presē daudz tiek kritizētas atbildīgās Japānas amatpersonas, jo par radiācijas noplūdi netiekot saņemts pietiekami daudz informācijas, raksta Reuters. Tāpat īsti nav skaidrs, vai esošo radiācijas noplūdi cietušajos reaktoros izdosies apstādināt un tā nepāraugs plaša mēroga kodolkatastrofā.

Pēc divu dienu dramatiska krituma, kura laikā Japānas akciju tirgus raksturojošā Nikkei 225 indeksa vērtība samazinājās par vairāk nekā 16%, valsts fondu tirgus atkal spējis uzrādīt pieaugumu.

Turklāt jāsaka, ka pieaugums bijis samērā straujš un Nikkei 225 indeksa vērtība trešdien palielinājās par 5,68% (Japānas tirdzniecības sesija jau ir slēgta). Reuters raksta, ka šodien Japānas akciju tirgū esot bijusi novērojama vairāku ārvalstu institucionālo investoru interese, kas domā, ka kritums Japānas akciju tirgū esot bijis pārspīlēts. Tiesa gan, tirgū noskaņojums paliek nervozs, jo Fukušimas atomelektrostacijā (AES) situācija paliek saspringta.

«Finanšu tirgus dalībnieki it kā saprot to, ka Japānas uzņēmumu akcijas pēdējo dienu laikā ir «pārpārdotas», tomēr neskaidrība par radiācijas noplūdi un Fukušimas AES stabilitāti investorus dara nervozus,» skaidro Daiwa Securities Capital Markets analītiķis Kazuhiro Takahaši.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgum pozitīvi reaģējot uz ziņām, ka bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitam ASV reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, bet biržās Āzijā un Eiropā galvenie indeksi piedzīvoja lejupslīdi vai tikai nelielu pieaugumu.

ASV Nodarbinātības ministrijas publiskotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ASV saņemti 233 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā saruks tikai līdz 240 000.

Šie dati palīdzējuši kliedēt bažas par ASV ekonomikas recesiju, kas pirmdien izraisīja strauju akciju cenu kritumu. Galvenie Volstrītas indeksi pirmdien samazinājās par vairāk nekā 2,5%. Šīs bažas izraisīja nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas tika publiskoti aizvadītās darba nedēļas izskaņā.

Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

#Atgādinājums, ka akciju tirgū aktuālā cenu aina var mainīties ļoti strauji.

Pašas janvāra beigas un februāra sākums pasaules finanšu tirgos visai pēkšņi atnesis mierīgo laiku beigas, kas pēc ilgāka pārtraukuma «beidzot» atgādinājis, ka tajos situācija var mainīties visai ātri.

Lielākie akciju tirgi jau gandrīz divus gadus bija iztikuši bez straujākas volatilitātes uzplūdiem, un varēja runāt par svārstību ziņā ļoti netipiski klusu periodu - akciju vērtības pakāpeniski gandrīz tikai ceļoja augstāk. Savukārt nu, piemēram, pagājušās piektdienas tirdzniecības sesijas laikā ASV akciju tirgus cenu raksturojošais Standard&Poor’s 500 indekss saruka vairāk nekā par 2%, un visai strauji zemāk ceļoja arī daudzu citu pasaules svarīgāko akciju indeksu vērtības. Kopš savām 26. janvāra virsotnēm līdz šai pirmdienai S&P 500 indeksa vērtība bija sarukusi jau par 4%. Jānorāda, ka ASV S&P 500 indeksa vērtība jau vairāk nekā 400 tirdzniecības sesijas no savām iepriekšējām augstienēm nav piedzīvojusi atkāpšanos par 5%, kas ir ilgākais šāds periods vēsturē. Par 5,3% tā atkāpās dažu tirdzniecības sesiju laikā 2016. gadā pēc britu Brexit balsojuma. Faktiski uzreiz pēc tam gan aizsākās straujš akciju cenu pieaugums, kur šie zaudējumi tika ātri ar uzviju atgūti. Tikmēr, piemēram, Ķīnas Shenzhen Composite vērtība kopš savām nesenajām augstienēm ir sarukusi gandrīz par 8%, Japānas Nikkei 225 – par 6% un vecā kontinenta akciju Stoxx Europe 600 – par 3,7%.

Ziņas no atsevišķām lielākajām centrālām bankām par to, ka līdzšinējie kvantitatīvās stimulēšanas pasākumi ekonomikā varētu tikt samazināti izraisījušas investoru vēlmi atbrīvoties no akcijām, tādējādi veicinot strauju biržas indeksu kritumu, Japānas indeksam Nikkei 225 nogāžoties straujākos tempos nekā pēc traģiskā cunami 2011. gada pavasarī.

Par to ka, naudas iepludināšanas apjomu mazināšana finanšu sektorā varētu būt tuvāko sapulču jautājums akciju tirgus nopratis no ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja Bena Bernankes teiktā. Tiesa, ASV monetārās sistēmas uzrauga vadītājs arī pieminēja, ka lēmumu pieņemšanai par tādu vai citādu rīcību nepieciešami papildu signāli ekonomikā.

Uzstājoties ASV Kongresā B. Bernanke sacīja, ka tuvākajās valsts centrālās bankas pārstāvju sapulcēs varētu tikt pieņemts lēmums samazināt parādzīmju pirkšanas apmērus, ja valsts ekonomika uzrādīs labus rezultātus. Patlaban Federālā rezervju sistēma šai programmai katru mēnesi tērē 85 miljardus dolāru mēnesī.

Nākamo sešu gadu laikā Japānas uzņēmumu akciju cenas pieaugs, jo ekonomikas izaugsme veicinās kompāniju peļņas kāpumu, uzskata Nomura Holdings vadītājs Koji Nagai.

Viņš uzskata, ka Nikkei 225 Stock Average indekss līdz 2020.gadam palielināsies līdz aptuveni 25 tūkstošiem punktu, kas ir par aptuveni 57% vairāk nekā patlaban, raksta Bloomberg. Viņš norāda, ka Japānas ekonomikas izaugsme tiek lēsta līdz pat 2020.gadam, jo tā iegūs no Āzijas attīstības.

Šī prognoze gan kontrastē ar Japānas akciju tirgus līdzšinējiem datiem. Nikkei 225 šogad ir sarucis par 2,5%. Pērno gadu gan tas noslēdza pie sešu gadu augstākās atzīmes, jo tirgus dalībnieki prognozēja, ka premjerministra Šinzo Abe monetārās mīkstināšanas, fiskālo tēriņu un strukturālo reformu programmas veicinās ekonomikas izaugsmi.

Japānas akciju tirgu raksturojošais Nikkei 225 indekss šo gadu noslēgs pie 9300 punktu atzīmes, kas ir par 3,4% zemāk nekā minētā indeksa vērtība pašreiz, liecina Reuters analītiķu aptauja.

Jāpiebilst, ka vairums analītiķu norādījuši, ka Japānas ekonomikai draud lēna atveseļošanās, turklāt situāciju pasliktināšot dārga Japānas jena. Tomēr uz nākamā gada Japānas akciju tirgus perspektīvām aptaujātie eksperti raugās samērā pozitīvi un prognozē, ka nākamā gada vidū Japānas Nikkei 225 indekss atradīsies pie 10350 punktu atzīmes.

Jāpiebilst, ka Japānas akciju tirgus pēdējo trīs dienu laikā piedzīvo izaugsmi pēc tam, kad Japānas valdība lēma veikt intervences valūtu tirgū ar mērķi samazināt savas valūtas cenu.

Otrdien Āzijas akciju tirgi piedzīvoja kāpumu, Japānas biržas indeksam Nikkei 225 pieaugot līdz trīs mēnešu augstākajai atzīmei.

Akciju tirgus pieaugumu veicināja Japānas jenas vērtības pavājināšanās, kas deva cerību eksportētājiem un kas veicināja Japānas kompāniju tirdzniecības apgrozījuma vērtības pieaugumu ārvalstīs, konvērtējot uz vietējo valūtu.

Tā, piemēram, Japānas trešā lielākā autoražotāja Nissan Motor akcijas cena pieauga par 6.1 %, jo 65 % no kompānijas ienākumiem tiek iegūti ārvalstīs. Savukārt Toyota, kas 31 % ienākumu gūst Ziemeļamerikā, akcijas cena pieauga par 2.2 %.

Nikkei 225 indekss pieauga par 1.9 % līdz 10 378 punktiem, kas ir augstākais līmenis kopš septembra beigām.

Akciju cenu kāpumu izraisīja Japānas Bankas vadītāja Masaki Širakava izteicieni, ka banka pastāvīgi turēšot procentu likmes tuvu nulles līmenim.

Japānas Nikkei 225 akciju indekss līdz nākamā gada februārim var pieaugt par 20%, liecina Mitsubishi UFJ Morgan Stanley Securities Co tehniskā analīze.

Šogad indekss samazinājies par 9,6%. Tomēr tas varētu uzkāpt līdz 11 408 punktiem, kas ir tirdzniecības sesijas laikā sasniegtā gada augstākā atzīme, kuru tas sasniedza 5. aprīlī, raksta Bloomberg.

„Dienu pēc dienas mēs redzam arvien vairāk pazīmju, ka indekss ir sasniedzis savu zemāko punktu,” norādījis Mitsubishi UFJ Morgan Stanley Securities Co galvenais tehniskais stratēģis Naohiko Mijata. „Ir ļoti iespējams, ka Nikkei sāks testēt aprīlī sasniegtos augstumus.”

Indekss kopš pērnā gada martā sasniegtā zemākā līmeņa līdz šā gada augstākajam līmenim pieauga par 62%. Savukārt 1. septembrī tas sasniedza gada zemāko atzīmi – 8796,45 punktus.

Šobrīd, kad daudzu pasaules investoru riska apetīte ir kļuvusi piezemētāka, atsevišķi ekonomisti pauž viedokli, ka arī nākotnē ieguldītājiem, iespējams, būtu jārēķinās ar zināmu ekonomisko priekšnosacījumu maiņu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Proti, industriāli attīstītajām valstīm, neskatoties uz centrālo banku bezprecedenta aktivitāti, vēl ilgi varētu nākties sadzīvot ar ļoti zemas inflācijas (arī zemas ekonomiskās izaugsmes) laikiem. Turklāt The Wall Street Journal aptaujātie eksperti norāda, ka šī problēma aktuāla būs arī ASV (pašlaik gan izskatās, ka ASV tautsaimniecībā tendences ir pozitīvākas).

Tiek vērsta uzmanība uz augsto valsts un privāto parādu līmeni gan ASV, gan Eiropā, gan Japānā. Milzīgs privāto parādu pieaugums pēdējo gadu laikā vērojams arī Ķīnā, kas ir otra lielākā pasaules tautsaimniecība. Uz deflācijas vai ļoti zemas inflācijas fona agrākos parādu kalnus atdot kļūst arvien grūtāk. Situāciju daudzos reģionos var saasināt arī neizteiksmīgas demogrāfiskās tendences (tas, piem., noved pie lielāka sloga valstu budžetiem). Turklāt deflācijas laikus Rietumvalstīs var paildzināt attīstības valstu valūtu straujāka devalvācija (padara to preces lētākas Rietumvalstu pircējiem).

Pasaules biržu indeksi trešdien turpināja krist, ko veicina tirgus dalībnieku bažas, ka pasaules ekonomikas atveseļošanās kavēsies.

Investorus uztrauc, ka ekonomikas izaugsme attīstīsies lēnāk pēc tam, kad ASV Federālo Rezervju sistēma un Eiropas centrālā banka ierobežos stimulēšanas pasākumus un ekonomisti paredz, ka tādu valstu kā Ķīnas, Indijas, Brazīlijas un Austrālijas centrālās bankas palielinās aizņemšanās maksu, raksta Bloomberg.

«Cilvēki par šo gadu domāja pārāk optimistiski, un tagad viņi par to saņem sodu,» sacījis HSBC Investment Management Absolute Return Fund vadītājs Čārlzs Moriss. «Šāda korekcija ir veselīga.»

Trešdien DJStoxx 600 indekss krities par 0.46 %, Londonas biržas indekss FTSE 100 – par 0.62 %, Vācijas Dax 30 – par 0.27 % un Francijas CAC 40 – par 0.72 %. Japānas Nikkei 225 samazinājies par 0.71 %.

Šodien Eiropas vadošo akciju tirgus indeksi piedzīvoja nelielu vērtības lejupslīdi

Akciju indeksu kritumu stimulēja vāji eirozonas ražošanas sektora dati. Tie atklāja, ka jaunu rūpniecības sektora pasūtījumu apjoms martā sarucis 10 mēnesi pēc kārtas. Tāpat dati atklāja, ka martā Eiropā sarucis pat Vācijas rūpniecības sektora iepirkumu menedžeru indekss. Līdz ar to pastiprinājās bažas, ka uz ātrāku ekonomikas atveseļošanos Eiropā diez vai ir vērts likt cerības. Investoru noskaņojumu vēl vairāk pabojāja baumas, ka Vācijas centrālā banka varētu atteikties pieņemt Eiropas perifēro valstu vērtspapīrus. To gan oficiālās amatpersonas noliedza.

Valdot šādam fonam, FTSEUROFIRST 300 indeksa vērtība saruka par 0,1%. Lielbritānijas FTSE 100 un Vācijas DAX indeksu vērtība salīdzinājumā ar piektdienas līmeni faktiski nemanījās. Savukārt Francijas CAC 40 indeksa vērtība saruka par 0,3%. Nedaudz investoru noskaņojumu šodien uzlaboja Ķīnas ražošanas sektora dati (šis valsts ražošanas sektora iepirkumu menedžeru indekss martā negaidīti pieaudzis līdz augtākajam līmenim pēdējo 11 mēnešu laikā). Šobrīd tiek gaidīta Ķīnas ekonomikas bremzēšanās, taču ne sāpīga šīs ekonomikas piezemēšanās.

Spekulācijas ap kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu ierobežošanu šorīt izraisīja lavīnveida akciju izpārdošanu Japānas fondu tirgū, vietējā biržas indeksa Nikkei 225 vērtībai samazinoties par 6,35%.

Pārdevēju spiedienam ir pakļauti arī citi Āzijas akciju tirgi, indeksam Shanghai Composite šorīt sarūkot par vairāk nekā trim procentiem, savukārt Honkongas akciju tirgus barometra Hang Seng skala ir sarukusi vairāk nekā par 2,5%.

Tiesa nekādi būtiski jaunumi akciju tirgu nav satricinājuši. Tirgus negatīvā reakcija ir ap neseno Japānas centrālās bankas sanāksmi, kuras ietvaros biržu investori nesaskatīja nekādas pazīmes par to, ka finanšu sistēmas uzraugs varētu nākt klajā ar kādiem jauniem monetārās mīkstināšanas pasākumiem, kuri novestu pie augošas investoru aktivitātes akciju tirgū.

Par to, ka dāsnā finanšu sistēmas stimulēšana varētu tikt piebremzēta, dzirdams arī no ASV Federālās rezervju sistēmas, tomēr pagaidām tam nekāda apstiprinājuma nav, taču jau pati doma par kvantitatīvo pasākumu ierobežošanu izraisījusi negatīvu investoru reakciju pasaules akciju un preču biržās.

Kamēr cenu kritums visam, sākot no benzīna līdz pat kafijai ir laba ziņa patērētājam, inflācijas samazinājums padara grūtāku parādu atmaksu un peļņas palielināšanu, raksta Bloomberg.

Vēl bīstamāka situācija kļūst tad, kad inflācijas samazinājums kļūst par deflāciju, kas veicina mājsaimniecības atlikt iepirkumus, gaidot vēl zemākas cenas, savukārt kompānijas – atlikt investīcijas un jaunu darbinieku pieņemšanu darbā, jo sarūk pieprasījums pēc to produkcijas.

ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Bens Bernanke un viņa kolēģi, kas pārstāv citas centrālās bankas, cenšas mazināt deflācijas risku, iepludinot tirgū papildus naudu un samazinot procentu likmes. Tādējādi viņi ir veicinājuši strauju pieaugumu akciju tirgos un mājokļu cenu kāpumu, kas varētu uzlabot patērētāju un uzņēmumu noskaņojumu, tādējādi paātrinot izaugsmi un palielinot inflāciju. Tomēr patlaban viņiem ir šis temps jāuztur vai jāpaātrina, tādējādi arī palielinot risku, ka šie pasākumi tirgum vairāk kaitē, nekā dara labu, jo dzen akciju un nekustamā īpašuma cenas pārlieku augstu.

Trešdien Japānas akciju tirgus indekss pieauga par 7,7%, kas ir straujākais kāpums gandrīz septiņu gadu laikā, un palielinājās arī citu Āzijas indeksu vērtība, tirgus dalībniekiem reaģējot uz amatpersonu centieniem slāpēt pesimismu saistībā ar tupmāko tirgus un ekonomikas izaugsmi, raksta Associated Press.

Japānas akciju tirgus indekss Nikkei 225 palielinājās par 7,7% līdz 18770,51 punktam, kas ir straujākais vienas dienas kāpums kopš 2008. gada oktobra. Savukārt Ķīnas indekss Shanghai Composite pieauga par 1,6% līdz 3221,71 punktam.

Vēl nupat indekss saruka līdz zemākajam līmenim kopš februāra, taču atguvās pēc Japānas premjerministra Šinzo Abes izteikumiem, kas veicināja runas tirgus dalībnieku vidū, ka viņa tā saucamās Abenomikas stimulēšanas programmas ietvaros tiks ieviesti jauni pasākumi, lai balstītu ekonomikas izaugsmi.

Tāpat noskaņojumu uzlaboja Ķīnas Finanšu ministrijas paziņojums par jaunu pasākumu ieviešanu, kas varētu veicināt ekonomikas izaugsmi.

Otrdien pasaules akciju tirgi krita, ko veicināja kompāniju rezultāti, kas neattaisnoja analītiķu cerības, radot bažas, ka gadu ilgs akciju cenu kāpums nav uzturams, raksta Bloomberg.

Kompānija European Aeronautic, Defence & Space Co publicēja sliktākus gada rezultātus nekā prognozēts un atlika dividenžu izmaksu pirmo reizi desmit gadu vēsturē. Vara ražotāja Antofagasta Plc gada peļņa samazinājās par 61% zemāku cenu un izlaides dēļ.

«Pasaules ekonomika ir tālu no līdzsvara,» skaidro UniCredit SpA kredītu stratēģis Tims Bruns. «Riskantos aktīvus atbalsta lielā likviditāte un zemās procentu likmes.»

Tā DJStoxx 600 indekss otrdien nokritis par 0,76%, Londonas FTSE 100 – par 0,73%, Vācijas DAX 30 – par 0,62%, Francijas CAC 40 – par 0,65%, Japānas Nikkei 225 – par 0,17%. Tāpat samazinājies Krievijas biržas indekss RTS – par 0,93% un MMVB – par 0,76%.

Pēc straujā krituma akciju cenas pasaules biržās otrdien atkal pieauga, un Volstrītā atgriezās nosacīts miers, lai gan analītiķi brīdina, ka iespējami jauni satricinājumi.

Āzijā visstraujāk kāpa Tokijas biržas indekss "Nikkei 225". Indekss, kas pirmdien piedzīvoja lielāko kritumu kopš 1987.gada, pieauga par 10,2% līdz 34 675,46 punktiem.

Arī galvenie ASV indeksi pēc pirmdienas lejupslīdes otrdien kāpa. ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien palielinājās par 0,8% līdz 38 997,66 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 1% līdz 5240,03 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1% līdz 16 366,85 punktiem.

"Es ceru, ka mēs atgūsim zināmu stabilitāti," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Eblins, piebilstot, ka lejupslīdes riski vēl pastāv.

Tikmēr Eiropā akciju cenu kāpums biržās nebija tik izteikts. Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,2% līdz 8026,69 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,3% līdz 7130,04 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par nepilniem 0,1% līdz 17 354,32 punktiem.

Šodien samērā strauju vērtības lejupslīdi piedzīvoja lielākā daļa Eiropas vadošo akciju tirgu indeksi.

Pamātā investoru noskaņojumu negatīvi ietekmēja vakardienas ASV Federālo rezervju (FRS) marta sanāksmes protokola publicēšana. Tas apstiprināja, ka ASV FRS tūlītēji darāmo darbu saraksta augšgalā vairs nav ekonomikas izaugsmes stimulēšana ar kādiem papildu monetārajiem stimuliem. Līdz ar to vēl vairāk mazinājušās cerības, ka ASV FRS varētu realizēt trešo kvantitatīvās mīkstināšanas kārtu, kas pirms tam akciju tirgos rezultējušās ar ievērojamu kāpumu.

Valdot šādam fonam, Euro Stoxx 50 indeksa vērtība samazinājās par 0,95%. Lielbritānijas FTSE 100, Vācijas DAX un Francijas CAC 40 indeksu vērtība samazinājās attiecīgi par 1,1%, 1,65% un 1,2%.

Pēc vētrainās akciju izpārdošanas, ko šorīt piedzīvoja Āzijas biržas, noskaņojums Eiropā šobrīd nav tik bezcerīgs un biržas indeksu vērtības patlaban atrodas augstāk nekā no rīta.

Eiropas ekonomikas lokomotīves – Vācijas akciju tirgus indekss DAX ap plkst. 15 pēc Latvijas laika salīdzinājumā ar vakardienu bija sarucis par 1,28% līdz 8039 punktiem. Tā ir dienas augstākā vērtība, savukārt rīta pusē indekss bija nokrities līdz pat 7968,13 punktiem.

Pēc līdzīga scenārija attīstījusies situācija arī citos Eiropas lielajos fondu tirgos. Londonas fondu biržas barometrs FTSE 100 līdz aptuveni plkst. 15 bija zaudējis 0,79% savas iepriekšējās dienas vērtības un atradās pie 6250 punktu robežas, bet dienas gaitā bija samazinājies līdz 6205,71 punktam.

Savukārt Francijas indeksa CAC 40 vērtība bija samazinājusies aptuveni par pusprocentu līdz 3770 punktiem, tomēr tas bija aptuveni par 40 punktiem augstāk nekā dienas zemākajā punktā.

Gan Eiropas, gan Āzijas akciju tirgos pirmdien bija vērojams kāpums.

Tirgus indeksi pakāpās, jo Irāna piekrita ierobežot savu kodolprogrammu. Investori gaida ASV mājokļu tirgus datus, kas varētu dot kārtējo signālu par ASV ekonomikas situācijas uzlabošanos. Eksperti paredz, ka mājokļu pārdošanas dati varētu uzrādīt kāpumu oktobrī.

Rezultātā Stoxx Europe 600 pieauga par 0,5%, savukārt Vācijas DAX 30 – par 0,6%, Francijas CAC 40 un Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,5%.

MSCI Asia Pacific Index pieauga par 0,3%. Japānas Topix palielinājās par 0,9%, bet Nikkei 225 – par 1,5%. Savukārt Ķīnas Shanghai Composite indekss saruka par 0,5%.