Latvija plāno aicināt pasaulē vienu no lielākajiem straumēšanas servisiem "Netflix" veidot reģionālo biroju Rīgā, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Plānojam uzrunāt "Netflix" par reģionālā biroja izveidi šeit Baltijā, Rīgā, lai mums saikne būtu daudz ciešāka," teica Valainis, piebilstot, ka šobrīd "Netflix" ir šāds birojs Vācijā.

Viņš arī uzsvēra, ka tādējādi darbs ar "Netflix" turpinās.

"Mēs nekādā gadījumā neplānojam pārtraukt sadarbību ar "Netflix". Tieši otrādi, mēs mēģināsim strādāt arvien ciešāk un radīt nepieciešamo pārliecību, ka šeit Latvijā ir filmu nozare, kas jau ir ļoti labi sevi pierādījusi, un, ka arī no valsts puses viņi var rēķināties, ka finansējums tajā brīdī, kad to vajadzēs, tiks piešķirts," sacīja ekonomikas ministrs.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Latvija nav spējusi nodrošināt skaidrus spēles noteikumus producentiem, kas sadarbojās ar "Netflix", un tādējādi "Netflix", visticamāk, Latvijā neīstenos 20 miljonus eiro vērtu projektu.

Filmu un seriālu straumēšanas platfoma "Netflix" nopietni plāno paplašināt darbību interaktīvo spēļu jomā, atsaucoties uz kompānijas 2021.gada otrā ceturkšņa atskaiti, informē tehnoloģiju resurss "TechCrunch".

Kompānija spēļu jomu uzskata par jaunu kategoriju, līdzīgi kā uzņēmums uzsāka darbību oriģinālo filmu un multiplikācijas filmu jomā. "Netflix" aktivitātes tiks primāri vērstas uz mobilo ierīču lietotājiem, paplašinot tādus interaktīvās izklaides projektus kā "Black Mirror Bandersnatch" un "Stranger Things".

2020.gadā, kad Covid-19 pandēmijas dēļ liela daļa iedzīvotāju tika faktiski ieslodzīti savos mājokļos un kinoteātri bija slēgti," Netflix" piedzīvoja milzīgu klientu pieplūdumu, piesaistot 16 miljonus jaunu lietotāju pirmajos gada trijos mēnešos. Līdz ar to 2021.gadā jauno klientu pieplūdums dramatiski pazeminājās, ko kompānija arī paredzēja un iestrādāja 2021.gada plānos. Uzņēmuma atskaitēs minēts, ka 2021. gada otrajā ceturksnī kompānija piesaistījusi 1,5 miljonus jaunu abonentu, un tas ir divreiz mazāk nekā gada pirmajā ceturksnī.

ASV filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platformai "Netflix" šī gada otrajā ceturksnī būtiski pieaudzis abonentu skaits, skatītājus piesaistot tādiem seriāliem kā "The Crown" un "Bridgerton", liecina "Nerflix" ceturtdien publicētais finanšu pārskats, kas pārspēj analītiķu prognozētos rezultātus.

"Netflix" jūnija beigās bija 277,7 miljoni abonentu. Ceturkšņa laikā abonentu skaits pieaudzis par astoņiem miljoniem, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūnija beigām to skaits palielinājies par 37%.

Lai gan platformas apgrozījums otrajā ceturksnī pieauga par 16,7% līdz 9,6 miljardiem ASV dolāru (8,8 miljardi eiro), tīrā peļņa pieauga par 44% līdz 2,1 miljardam dolāru.

Pēc sarežģītā 2022.gada "Netflix" sāka ieviest piedāvājumus, kurus līdzfinansē reklāmdevēji, ierobežoja abonentu dalīšanos ar parolēm, atteicās no lētākā abonēšanas plāna bez reklāmām Lielbritānijā un Kanādā.

ASV kompānija sāka piedāvāt atsevišķus plānus kopā ar konkurentiem, nodrošinot kopīgus abonementus ar "Peacock" un "Apple TV".

ASV filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platformai "Netflix" šī gada trešajā ceturksnī pieaudzis abonentu skaits, lai gan šis kāpums bijis mazāks nekā iepriekšējos trīs mēnešos, liecina "Netflix" ceturtdien publicētais finanšu pārskats.

"Netflix" septembra beigās bija 282,7 miljoni abonentu. Ceturkšņa laikā abonentu skaits pieaudzis par 5,1 miljonu, kas seko kāpumam par 8,8 miljoniem otrajā ceturksnī.

Vienlaikus platformas apgrozījums trešajā ceturksnī pieauga par 15% līdz 9,8 miljardiem dolāru, bet tīrā peļņa palielinājās līdz 2,36 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 1,68 miljardiem dolāru pirms gada.

Pēc sarežģītā 2022.gada "Netflix" sāka ieviest piedāvājumus, kurus līdzfinansē reklāmdevēji, ierobežoja abonentu dalīšanos ar parolēm, atteicās no lētākā abonēšanas plāna bez reklāmām Lielbritānijā un Kanādā.

ASV kompānija sāka piedāvāt atsevišķus plānus kopā ar konkurentiem, nodrošinot kopīgus abonementus ar "Peacock" un "Apple TV".

Kinostudijas "Warner Bros.", "Walt Disney Company" un "Sony Pictures" atlikušas savu filmu izplatīšanu Krievijā, pirmdien paziņojuši ietekmīgie mediju un izklaides industrijas uzņēmumi.

Kinostudijas šādu lēmumu pieņēmušas pirmdien, reaģējot uz Krievijas sākto karu pret Ukrainu.

Visām trim studijām gaidāmas svarīgas pirmizrādes, tostarp "Warner Bros." filmai "The Batman", kas ir viena no šī gada gaidītākajām filmām.

"Ņemot vērā humāno krīzi Ukrainā, "WarnerMedia" aptur savas filmas "The Batman" iznākšanu Krievijā," teikts studijas pārstāvja paziņojumā.

"Mēs turpināsim sekot līdzi situācijas attīstībai. Mēs ceram uz ātru un miermīlīgu šīs traģēdijas atrisinājumu," paziņoja uzņēmums.

"Walt Disney Company" paziņoja, ka uz laiku atliek "Pixar" filmas "Turning Red" izplatīšanu Krievijā.

"Ņemot vērā neprovocētu iebrukumu Ukrainā un traģisko humāno krīzi, mēs apturam filmu izlaišanu Krievijā, tostarp gaidāmo filmu "Turning Red"," paziņoja uzņēmuma preses pārstāvis, piebilstot, ka turpmākie biznesa lēmumi tiks pieņemti atkarībā no situācijas, bet tikmēr uzņēmums sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, lai sniegtu humāno palīdzību bēgļiem.

ASV filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platformas "Netflix" maksas lietotāju skaits pārsniedzis 200 miljonus, pateicoties koronavīrusa ierobežošanai paredzētajiem pasākumiem, kuru dēļ cilvēki spiesti vairāk laika pavadīt mājās.

"Netflix" norāda, ka maksas abonentu skaits pagājušajā ceturksnī pieaudzis par aptuveni 8,5 miljoniem, sasniedzot 203 miljonus.

Tikmēr pērn kopumā platformas maksas abonentu skaits pieaudzis par 37 miljoniem, kas ir rekordaugsts līmenis.

Lai arī "Netflix" pagājušajā gadā nedaudz paaugstināja pakalpojumu maksu ASV, aptuveni 83% no jaunajiem abonentiem bijuši ārpus Ziemeļamerikas.

Vienlaikus uzņēmums skaidro, ka naudas plūsma tagad ir tik spēcīga, ka darbības nodrošināšanai tas vairs neaizņemsies finanšu līdzekļus un apsver iespēju sākt atpirkt akcijas.

Neskatoties uz globālo pandēmiju, cenas vadošajos pasaules akciju tirgos pēdējo nedēļu laikā pieaugušas.

Par to, cik noturīgs varētu būt šis kāpums, pārliecība gan ne vienmēr ir tā pati lielākā. Neskatoties uz to, notiekošais liek domāt, ka pēc šīs krīzes pat vēl pārliecinošākas varētu kļūt jau tā gigantisko interneta un tehnoloģiju līderu pozīcijas.

Tieši šādu uzņēmumu vērtspapīri lielā mērā bijuši atbildīgi par kopējo tirgus cenu palielināšanos. Piemēram, tikai pieci uzņēmumi - "Microsoft", "Apple", "Amazon", "Alphabet" ("Google") un "Facebook" – šobrīd veido jau piekto daļu no kopējās ASV akciju tirgus "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības (to veido 500 lielākās ASV publiski kotētās kompānijas).

Koronvīruss "Covid-19" pēdējo pāris nedēļu laikā ieviesis būtiskas pārmaiņas arī kino industrijas aizkulisēs. Visplašāk pazīstamā straumēšanas platforma "Netflix" steidz palīgā kino nozarei ar 100 miljoniem ASV dolāru.

Ar šādu paziņojumu klajā nāca kompānijas satura veidošanas biroja vadītājs Teds Sarandos, norādot, ka lielākā daļa līdzekļu tiks izlietoti smagāk skarto darbinieku atbalstam, kas veikuši tiešos pienākumus "Netflix" oriģinālsatura veidošanā. Pērn "Netflix" satura veidošanai patērēja 15 miljardus ASV dolāru.

Arī Latvijas valdība kinofilmu producēšanu, izplatīšanu un demonstrēšanu apstiprinājusi par nozari, kurā strādājiošie var saņemt algas vīrusa izraisītās dīkstāves periodā. Ar dīkstāves pabalstu paredzēts kompensēt neizmaksātās darba algas, sākot ar šā gada 14.martu.

LASI: Nozares, kurām pieejams pabalsts darbiniekiem uzņēmuma dīkstāves periodā

ASV filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platformas "Netflix" maksas lietotāju skaits šī gada otrajā ceturksnī samazinājies otro ceturksni pēc kārtas, ņemot vērā sīvo konkurenci un pieprasījuma samazināšanos, teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

"Netflix" norāda, ka maksas abonentu skaits pagājušajā ceturksnī samazinājies par 970 000, tam veidojot mazliet zem 221 miljona.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos platformas maksas abonentu skaits saruka par 200 000.

Reaģējot uz šiem datiem, "Netflix" paziņoja, ka platformā tiks ieviestas reklāmas, lai iegūtu investīcijām nepieciešamo finansējumu. Tāpat uzņēmums skaidri norādījis, ka pastiprinās cīņu ar lietotājvārdu un paroļu koplietošanu, kas ļauj lielai daļai cilvēku nemaksāt par piekļuvi platformas saturam.

Pa īsteniem amerikāņu kalniņiem šogad līdz šim braukājusi ASV elektroauto ražotāja "Tesla" vērtība.

Straujš minētā uzņēmuma akcijas cenas kāpums ASV biržā aizsākās pagājušā gada oktobrī. Kopš tā brīža līdz šā gada februāra otrajai pusei "Tesla" akcijas cena bija palielinājusies gandrīz par 300%. Tiesa gan, tad atnāca globālās pandēmijas bažas, kas "Tesla" akcijai no saviem rekordiem līdz 19. martam lika sarukt par 60%.

Kopš tā brīža gan uzņēmuma akcijas cena atkal strauji aug, un tie investori, kas "Tesla" akcijas būtu iegādājušies šā gada sākuma, šobrīd tās varētu nopārdot ar 80% lielu peļņu. Jācer, ka šāds akciju sniegums priekšzīmi sniegs arī kopējam ASV akciju tirgum ilgtermiņā. Katrā ziņā pēdējās nedēļās lielākie pasaules fondu tirgi jau ir bijuši visai optimistiski. Galu galā viens no pamata pieņēmumiem, kādēļ nauda tiek plūdināta akciju virzienā, ir tas, ka šie tirgi ilgākā termiņā, neskatoties uz dažkārt asām īstermiņa vēdergraizēm, ir tendēti uz pieaugumu.

Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.

Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.

Pamatīgi atpaliek

Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.

ASV filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platforma un kompānija otrdien ziņoja par peļņas pieaugumu, ko nodrošinājusi maksas abonentu skaita palielināšanās par 15,7 miljoniem gada pirmajā ceturksnī, kad daudzviet tika noteikta sociālā distancēšanās jaunā koronavīrusa pandēmijas ierobežošanai.

"Pēc rekordliela abonentu skaita papildinājuma "Netfix" ir un turpinās būt mediju kompānija, kuru vismazāk ir ietekmējusi Covid-19," pavēstīja "eMarketer" prognožu analītiķis Ēriks Hagstroms. "Viņu bizness ir gandrīz perfekti piemērots iedzīvotājiem, kas pēkšņi ir piesaistīti mājām."

"Netflix" gada pirmajos trīs mēnešos guva 5,8 miljardus ASV dolāru lielus ieņēmumus un 709 miljonus dolāru lielu peļņu, kamēr abonentu skaits pieauga par 15,7 miljoniem, sasniedzot gandrīz 183 miljonus.

"Mēs skaidri apzināmies, ka mums ir paveicies sniegt pakalpojumu, kas ir vēl nozīmīgāks cilvēkiem, kuri piesaistīti mājām, un kuru mēs varam nodrošināt attālināti ar minimāliem traucējumiem no īstermiņa līdz vidējam termiņam," uzņēmuma vadītāji rakstīja vēstulē investoriem.

Ar agrākajiem uzvarētājiem vairs nepelnīsi; jābūt izvēlīgākiem.

Ja šā mēneša pirmajā trešdaļā sāka likties, ka pasaules lielākajos akciju tirgos cenas pēc ļoti neveiksmīgā oktobra tomēr ātri atgūsies, tad tagad šādas cerības, šķiet, pagaisušas. Kopš savām novembra virsotnēm ASV Standard & Poor’s 500 (S&P 500) akciju indeksa vērtība atkal ir sarukusi par 4,4%. Akciju vērtības zemāk ceļo arī Eiropā un Āzijā.Investoru uzmanība pievērsta ziņām, kas runā par labu pasaules ekonomikas izaugsmes bremzēšanās stāstam. Rezultātā straujāk tiek pārdotas vairāku agrāko uzvarētāju akcijas. Investori atbrīvojas no tā saucamās FAANG grupas (Facebook, Apple, Amazon, Netflix, Google (Alphabet)) vērtspapīriem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

ASV interneta tirdzniecības gigants "Amazon" ved sarunas par iespējām iegādāties ASV kinokompāniju "Metro-Goldwyn-Mayer Inc." (MGM), lai paplašinātu savus straumēšanas pakalpojumu piedāvājumus, vēsta mediji.

Laikraksts "New York Times" un citi mediji norāda, ka šis darījums MGM varētu novērtēt 5-10 miljardu dolāru (1,2-8,2 miljardu eiro) apmērā.

"Amazon", kura video straumēšanas platformu "Prime Video" izmanto aptuveni 175 miljoni cilvēku pasaulē, iegādātos MGM 4000 filmu katalogu un vairākas televīzijas programmas.

Šīs sarunas tiek veiktas laikā ar straujām izmaiņām mediju nozarēm, kurā aizvien vairāk dominē straumēšanas giganti, tostarp "Netflix".

Nedz "Amazon", nedz MGM komentārus šajā jautājumā pagaidām nesniedz.

Jau ziņots, ka ASV telekomunikācijas kompānija AT&T apvienos struktūrvienību "WarnerMedia" ar uzņēmumu "Discovery", izveidojot straumēšanas gigantu, kas varētu konkurēt ar "Netflix" un "Disney+".

Valstij būtu vairāk jāatbalsta komercmediji kvalitatīva vietējā satura veidošanā, jo tas ir vienīgais veids, kā nacionālie mediji spēj konkurēt ar globāliem tirgus spēlētājiem.

To intervijā DB norāda TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs Mindaugs Rakausks (Mindaugas Rakauskas). Viņš uzsver, ka pasaules līmeņa medijiem satura veidošanai pieejams milzīgs budžets, ar kuru finansiāli nespēj konkurēt neviens Baltijas medijs.

Tajā pašā laikā jāsaprot, ka globālie uzņēmumi nepievērsīsies latviešu satura veidošanai un nerunās par mūsu valstij nozīmīgām tēmām, tāpēc vietējo mediju saglabāšana ir nacionālās identitātes jautājums.

Fragments no intervijas

Mediju lietošanas paradumi pēdējos gados ir būtiski mainījušies. Ko tas nozīmē satura veidotājiem?

Patērētāju paradumi mainās, taču tas tā ir bijis vienmēr. Kad tikko parādījās televīzija, tika uzskatīts, ka radio ar laiku izzudīs, taču, kā redzam, tas nav noticis. Pēdējos gados satura veidotāju lielākie izaicinājumi saistās ar konkurences paplašināšanos – šobrīd mums jākonkurē ne tikai ar vietējiem medijiem, bet arī ar pasaules līmeņa spēlētājiem. Pieejamo platformu loks ir ļoti plašs – pasaules tirgū nemitīgi ienāk gan jaunas straumēšanas platformas, gan internacionāli sociālie tīkli. Dabiski, ka cilvēki, sevišķi jaunā paaudze, bieži izvēlas patērēt arī ārzemju saturu, taču es neteiktu, ka šī iemesla dēļ mūsu auditorija ir sarukusi. Ir daudz izmaiņu, bet mūsu mediju lietotāju skaits nav dramatiski samazinājies.

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Kamēr Holivudas projekti tiek filmēti kaimiņvalstīs, nozīmīga apjoma līdzekļu ieplūšana arī Latvijas ekonomikā būtu iespējama, ja vien tiktu pieņemts lēmums veicināt nozares izaugsmi.

"Dienas Biznesa" izdevējs Jānis Maršāns video intervijā sarunājās ar amerikāņu producentu Džefu Moustu (Jeff Most), kurš reiz jau ir

strādājis Latvijā un labprāt to darītu atkal. Producents uzskata, ka Latvijai ir lielisks potenciāls kļūt par Holivudas filmu uzņemšanas laukumu, tādējādi veicinot ekonomisko attīstību visā valstī, jo, attīstoties filmu nozarei, pienesums ir arī transportam, tūrismam, viesmīlības biznesam, celtniecībai un citu pakalpojumu sniedzējiem.

Attīstību kavē fakts, ka pretimnākšana industrijai no valsts puses ir viena no zemākajām Eiropā.

Neizmantotas peļņas iespējas

Laikā, kad Latvijas finanšu sektors, kā arī tranzīta un loģistikas nozares ir gana cietušas, valstij būtiski būtu apsvērt jaunas peļņas iespējas. Kino industrija varētu būt viena no tām, jo pirms gada spēkā stājušās izmaiņas Eiropas Savienības (ES) likumdošanā paredz, ka straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem Eiropas valstīs būs jāatstāj krietni lielāka naudas summa nekā līdz šim.

ASV filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platforma "Netflix" ceturtdien paziņoja, ka šī gada pirmajā ceturksnī būtiski pieaugusi gan peļņa, gan abonentu skaits.

"Netflix" abonentu skaits pirmajā ceturksnī palielinājies par 9,3 miljoniem un sasniedzis 269,6 miljonus.

Vienlaikus uzņēmuma peļņa šī gada pirmajos trīs mēnešos pieaugusi līdz 2,3 miljardiem eiro, salīdzinot ar 1,3 miljardiem eiro attiecīgajā laika periodā pirms gada.

Abonentu skaita un peļņas pieaugums tiek skaidrots ne tikai ar abonementu cenu pieaugumu, bet arī ar uzņēmuma ieviestajiem pasākumiem, lai novērstu lietotāju dalīšanos ar parolēm.

Kopš pērnā gada maija kompānija vairāk nekā simt valstīs ir ieviesusi pasākumus, lai ierobežotu lietotāju dalīšanos ar paroli ārpus savas mājsaimniecības.

"Covid-19" pandēmijas laikā cilvēkiem savu ikdienas dzīvi lielākā mērā vadot no mājām, aug interneta patēriņš. Pagaidām gan kādi brīdinājumi par to, ka datu pārvades infrastruktūra zem šādas lielās slodzes fona faktiski "sakusīs", Eiropā un ASV nav izrādījušies taisnība.

Tādējādi var arī spriest, ka nosacīti labāk šos laikus var izdoties pārdzīvot dažādiem pasaules telekomunikāciju uzņēmumiem un citām kompānijām, kas savu darbību izvērsušas tiešsaistē.

Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka Spānijā iedzīvotāju aktivitāte tiešasites kazino iepriekšējā nedēļa palielinājusies gandrīz trīs reizes.

Mobilās aplikācijas "WhatsApp", kas pieder "Facebook", lietošanas apmēri pat septiņkāršojušies.

Tikmēr "Amazon.com" Itālijas lietotāju aktivitāte, cilvēkiem nu pastiprināti nododoties e-komercijas priekiem, naktīs šobrīd esot četrkāršojusies. Rezultātā "Telecom Italia" ziņo, ka fiksētajās līnijās datu lietošana augusi pat par 90% un mobilo datu lietošana - par 30%. Apvienotās Karalistes telekomunikāciju uzņēmuma "BT Group" teiktais savukārt liecina, ka interneta lietošana šajā valstī dienā uz brīdī bija pieaugusi pat par 60%.

Par digitālā nodokļa ieviešanu, ar kuru apliktu starptautiskās interneta kompānijas, vislabāk būtu panākt starptautiska līmeņa vienošanos, taču, ja tā nenotiks, Eiropas Savienība (ES) nāks klajā ar iniciatīvu par šāda nodokļa ieviešanu visas savienības līmenī, intervijā sacīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka patlaban notiek ekonomikas digitālā transformācija, un digitālās ekonomikas īpatsvars kopējā tautsaimniecībā pieaug.

"Taču efektīvā nodokļu likme, kuru maksā digitālie uzņēmumi, veido tikai aptuveni vienu trešo daļu no tā nodokļu apmēra, kuru maksā tradicionālie uzņēmumi. Jo digitālās ekonomikas īpatsvars kļūst lielāks, jo lielāka šī problēma kļūst gan no nodokļu ieņēmumu, gan godīgas konkurences viedokļa," uzsvēra Dombrovskis.

EK viceprezidents norādīja, ka visbiežāk digitālie uzņēmumi strādā pārrobežu līmenī, tādēļ ideālā gadījumā būtu jāpanāk starptautiska vienošanās.

"Pie šiem iespējamajiem risinājumiem notiek darbs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). No ES puses mēs skaidri esam pateikuši, ka šo starptautisko darbu pilnīgi atbalstām. Taču, ja šāda starptautiskā vienošanās netiks panākta, mēs virzīsimies uz priekšu ES līmenī, un tādēļ ir EK priekšlikums par digitālo nodokli," stāstīja Dombrovskis.

ASV un Eiropas akciju cenas trešdien pieauga pēc gludi noritējušas ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācijas, un tirgu dalībniekus iepriecināja viņa plāni injicēt vēl vairāk līdzekļu ASV ekonomikas atveseļošanai, ko smagi skārusi Covid-19 pandēmija.

Volstrītas indeksi sasniedza jaunus rekordus, un indeksa "Nasdaq Composite" kāpumu daļēji nodrošināja "Netflix" akcijas cenas palielināšanās pēc lieliska ceturkšņa peļņas ziņojuma.

Investori bija atviegloti, ka jaunais ASV prezidents droši pārņēmis amatu, un tagad rūpīgi sekoja Kongresa rīcībai attiecībā uz Baidena ierosināto ASV ekonomikas stimulu paketi 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā.

Baidens kļūst par 46.ASV prezidentu 

Džo Baidens trešdien devis amata zvērestu, kļūstot par 46.Savienoto valstu prezidentu....

"Vispār šajā tirgū pieaug optimisms, ka palielināti fiskālie izdevumi veicinās ekonomiku un novedīs pie peļņas pieauguma," sacīja "National Securities" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

"Eiropas tirgi (..) skatās uz priekšu ar optimismu, Džo Baidena inaugurācijai iezīmējot beigas četru gadu periodam, kurā breksits apvienojās ar globālu tirdzniecības neskaidrību," komentēja IG analītiķis Džošua Mahonijs.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,8% līdz 31 188,38 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,4% līdz 3851,85 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,0% līdz 13 457,25 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien pieauga par 0,4% līdz 6740,39 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,8% līdz 13 921,37 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,5% līdz 5628,44 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien pieauga par 0,6% līdz 53,28 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kritās par 0,1% līdz 55,82 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien kritās no 1,2129 līdz 1,2104 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru palielinājās no 1,3630 līdz 1,3657 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu saruka no 103,90 līdz 103,53 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 88,99 līdz 88,64 pensiem par eiro.

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Foto: Pexels.com

Moderno tehnoloģiju laikmetā stabils un ātrs interneta savienojums ir gluži vai zelta vērtē. Kā liecina DataReportal pieejamā informācija, internetu visā pasaulē izmanto 5,35 miljardi iedzīvotāji jeb 66,2 % no kopējās populācijas. Salīdzinot ar 2023. gadu, interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 1,8 % jeb 97 miljoniem cilvēku. Raksta turpinājumā noskaidro, cik nozīmīgs ir uzticams un drošs internets ne tikai ikdienas saziņai un personīgajām vajadzībām, bet arī ekonomiskās attīstības veicināšanai.

ASV biržu indeksi pirmdien kritās, turpinoties investoru bažām par peļņas pieauguma palēnināšanos un gaidāmajām ASV Kongresa starpvēlēšanām.

Eiropas biržu indeksi pieauga, ko daļēji noteica atvieglojums par to, ka Itālija pagājušonedēļ izvairījās no S&P kredītreitinga pazemināšanas.

ASV uzņēmumu akcijas visu mēnesi ir bijušas pakļautas spiedienam, daļēji sakarā ar bažām, ka ASV iziet no peļņas maksimumu perioda, ekonomikai izjūtot Federālās rezervju sistēmas (FRS) paaugstināto procentlikmju slogu.

Analītiķi arī norādīja uz «Bloomberg News» pirmdienas ziņu, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija plāno noteikt jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm, ja novembrī paredzētās sarunas starp Trampu un Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu būs neveiksmīgas.

«Tirgus nespēja saglabāt kāpumu attur cilvēkus no tirgus,» konstatēja LBBW analītiķis Karls Heilings, kurš sacīja, ka tramīgumu pastiprinājusi neziņa par drīzajām Kongresa starpvēlēšanām.