Latvijā ir augsts kiberapdraudējuma līmenis, tomēr patlaban tas nav tik augsts, kā tas bija 2022.gadā, intervijā aģentūrai LETA atzina informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina.

Viņa akcentēja, ka 2022.gadā kiberapdraudējuma līmenis daudzas reizes pārsniedza iepriekš redzēto līmeni.

"Šobrīd draudu līmenis nav samazinājies visās jomās, bet tomēr esam iemācījušies daudz labāk ar to tikt galā, liela daļa uzbrukumu tiek atvairīti automatizēti, līdz ar to slodze gan mums, gan citām institūcijām pašlaik ir mazāka, bet turpinām intensīvi strādāt," intervijā sacīja Kaškina.

Tāpat viņa norādīja, ka Latvija ir demonstrējusi pārliecinošu kibernoturību, un līdz šim fiksētie uzbrukumi nav radījuši ne būtisku, ne paliekošu ietekmi uz sabiedrību.

Runājot par līdz šim kritiskākajiem periodiem Latvijas kibertelpā, Kaškina sacīja, ka 2022.gada pirmā puse un gads kopumā ir bija viens no kritiskākajiem periodiem.

Krievijas Valsts domē otrajam lasījumam nodots pretkorupcijas likums, kas paredz liegt valsts amatpersonām ārvalstu aktīvus – kontus un dažādus īpašumus. Dmitrija Medvedeva valdība devusi atzinumu, ka to «kopumā atbalsta», kaut norāda uz nepieciešamību «kardināli piestrādāt», pirms likumdevēji pie tā ķeras nākamajā parlamentārajā piegājienā.

Īpatnējais ir tas, ka pašlaik kaimiņvalsts parlamenta darba kārtībā ir veseli divi likumprojekti par korupcijas apkarošanu – viens ir premjera D. Medvedeva pretkorupcijas labojumu pakete, bet otrs nāk no pašas Valsts domes. Proti, to iniciējis Vienotās Krievijas deputāts Vjačeslavs Lisakovs, kas reizē ir arī Viskrievijas Tautas frontes vadītājs, bet aiz tās viegli aizplīvurots jau stāv pašreizējais prezidents Vladimirs Putins. Situācija delikāta – divas varas vertikāles spēkojas ar administratīvo resursu palīdzību.

Politologs Ivars Ijabs komentē, ka šī rosība jāskata kontekstā ar V. Putina atgriešanos valsts augstākajā politiskajā postenī. Vispirms bija vēršanās pret Krievijas sabiedriskajām organizācijām, kas saņem ārvalstu finansējumu, lai tās reģistrējas kā «ārvalstu aģenti» un līdz ar to tiek pakļautas pastiprinātai varas iestāžu uzraudzībai. Nākamais bija jau personalizēts demaršs pret Kremļa oponentu no partijas Taisnīgā Krievija Genādiju Gudkovu, kuram septembrī Valsts dome vienkārši balsošanas kārtībā atņēma deputāta mandātu, un i gailis pakaļ nedziedāja.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Transportlīdzekļu apdrošinātāji saskaras ar kļūdām saskaņotā paziņojuma lietošanā, kas apgrūtina ceļu satiksmes negadījuma apstākļu izvērtēšanu un zaudējumu atlīdzību izmaksāšanu cietušajam par negadījumā bojāto transportlīdzekli.

Tādēļ Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) uzsāk informatīvu kampaņu, kuras laikā izglītos autovadītājus par saskaņotā paziņojuma pareizu lietošanu.

Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs: «Ar saskaņoto paziņojumu tiek fiksēta apmēram puse ceļu satiksmes negadījumu. Pateicoties šai kārtībai, autovadītāji ietaupa laiku, jo nav jāizsauc un jāgaida Ceļu policija. Līdz ar to cietušais salīdzinoši ātrāk var saņemt zaudējumu atlīdzību, jo apdrošinātājam nav vajadzīgs saņemt Ceļu policijas izziņu, savukārt vainīgajam netiek piemēroti soda punkti. Tai pat laikā saskaņoto paziņojumu drīkst aizpildīt tikai noteiktos gadījumos, jo pretējā gadījumā apdrošinātājs saskaņā ar likumu var atteikt zaudējumu kompensāciju. Lai samazinātu nepareizi aizpildīto saskaņoto paziņojumu skaitu, uzsākta izglītojoša kampaņa.»

Lai samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem iesniedzamo pārskatu un paziņojumu daudzumu, pirmdien, 25. augustā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus par IIN paziņojumiem. Noteikumi sagatavoti, lai ar jaunajiem paziņojumu veidlapu paraugiem aizstātu iepriekšējos paziņojumu un pārskatu veidlapu paraugus.

Līdz šim spēkā esošā MK noteikumu redakcija paredzēja sešus pārskatu un paziņojumu veidlapu paraugus, kuru izmantojums bija atkarīgs no izmaksātā ienākuma veida un nodokļa maksātāja statusa. Jaunā MK noteikumu redakcija paredz šo skaitu būtiski samazināt. MK noteikumi reglamentē divu veidu IIN paziņojumu veidlapu paraugus:

• paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām;

• paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām (kopsavilkums).

Iepriekšējie paziņojumu un pārskatu veidlapu paraugi nesniedza pietiekamu informāciju par nodokļa maksātāju gūtajiem ienākumiem sadalījumā pa ienākumu veidiem ne nodokļa maksātājam, ne nodokļu administrācijai. Ar jaunajiem MK noteikumiem paredzēts samazināt iesniedzamo paziņojumu un pārskatu daudzveidību, tādējādi mazinot administratīvos šķēršļus ienākuma izmaksātājam.

Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs pieņēmis programmu, kurai vajadzētu spodrināt valsts kā kosmosa lielvalsts apsūbējušo slavu. D. Medvedeva apstiprinātajā programmā laika posmā no 2013. līdz 2020. gadam Krievijas kosmosa nozarei paredzētas investīcijas 68,7 miljardu ASV dolāru apmērā.

«Programma ļaus mūsu valstij efektīvi piedalīties tādos kosmosa apgūšanas projektos, kā piemēram Starptautiskā kosmosa stacija, Mēness, Marsa un citu Saules sistēmas planētu pētniecība,» D. Medvedeva sacīto citē ziņu aģentūra RIA Novosti.

Neskatoties uz to, ka 1957. gadā PSRS bija pirmā valsts pasaulē, kura palaida zemes mākslīgo pavadoni, mūsdienu Krievijas kosmosa apguves programma ir piedzīvojusi dažādas neveiksmes un to vajā finanšu trūkums.

Aizvadītajos gados neveiksmīgi bijuši vairāku Krievijas satelītu starti, nodarot miljoniem lielus zaudējumus. Tā, piemēram, augustā neveiksmīgs bija raķetes starts, kurai orbītā bija jānogādā Indonēzijas satelīts. Neveiksme izmaksāja vairākus desmitus miljonu dolāru.

Hakeru grupa, kas sevi dēvē par Indonēzijas hakeriem, uzlauzusi un izķēmojusi vairākus desmitus interneta mājaslapu Latvijā, liecina informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv informācija.

Cietušas gan pašvaldību mājaslapas, gan privātas un komercdarbībai paredzētas lapas. Kā norāda Cert.lv, kopš Ziemassvētkiem notiek masveida uzbrukumi mājaslapām, kas tiek uzturētas uz Joomla platformas.

Uzlauzēji izmanto Joomla ievainojamību, kas atklāta vecākām tās versijām. Lai nodrošinātos pret hakeru uzbrukumu, Cert.lv aicina Joomla lietotājus veikt platformas atjaunināšanu, nodrošinoties ar jaunāko 2.5.8. versiju, kā arī pārliecināties, ka visi papildu funkcionalitātes moduļi tiek atjaunināti. Joomla platforma pasaulē ir plaši pazīstama, to savās lapās izmanto dažādas kompānijas un daudzas valsts iestādes.

Īsi pirms Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva, kurš ir samērā maza auguma, vizītes kāds teātris Krievijā novācis plakātu ar uzrakstu «Mēs gaidam Tevi, jautrais rūķi », vēsta Reuters.

Patiesībā plakāti reklamēja teātra izrādi bērniem, bet tie tikuši noņemti no ielas, pa kuru, kā bija paredzēts, prezidents pārvietosies vizītes laikā Omskā šā gada 12.februārī.

Krievijas prezidenta augums ir no 162-168 cm.

Prezidenta Dmitrija Medvedeva administrācija nolēmusi, ka Maskavas mērs Jurijs Lužkovs ir jānomaina, un devusi viņam vienu nedēļu laika, lai viņš no šī amata atkāptos pats labprātīgi, atsaucoties uz Vedomosti, ziņo Bloomberg.

Krievijas laikraksts, citējot kādu neidentificētu Kremļa pārstāvi, vēsta, ka premjerministra Vladimira Putina valdība esot izteikusi J. Lužkovam piedāvājumu divu līdz trīs nedēļu laikā izlemt, kādu jaunu amatu viņš vēlētos ieņemt.

Gan D. Medvedeva, gan J. Lužkova pārstāvji laikraksta Vedomosti publikāciju atteikušies komentēt.

Pēdējo nedēļu laikā Krievijas nacionālie mediji veltījuši vairākas nosodošas publikācijas pret J. Lužkovu un viņa sievu – miljardieri Jeļenu Baturinu, apsūdzot Maskavas mēru korupcijā un savas sievas interešu lobēšanā.

J. Baturinai pieder būvniecības kompānija Inteko.

Krievijas nespēja pārtraukt korupciju un diversificēt ekonomiku nozīmē, ka tai nepieciešama naftas cena 200 ASV dolāri par barelu, lai atbilstu Ķīnas un Indijas ekonomiku izaugsmei, sacījis Mihails Hodorkovskis, bijušais miljardieris, kurš cietumā atrodas kopš 2003.gada, vēsta Bloomberg.

Hodorkovskis, kurš apgalvo, ka pret viņu izvirzītajām apsūdzībām ir politiska motivācija, teicis, ka viņa gadījumam vajadzētu atgādināt pasaules biznesa līderiem Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā, kas sākas šodien, ka neviens nav pasargāts no šāda likteņa.

«Ekonomikas reformas prasa simts procentu garantijas privātajam īpašumam un efektīvu, tiesisku valstu,» norādījis 47 gadus vecais Hodorkovskis. «Saskaņā ar pašreizējo politisko un ekonomisko modeli, lai Krievijas ekonomikā sasniegtu desmit procentu izaugsmes līmeni, naftas cenai būtu jāpaliek stingri virs 200 ASV dolāriem par barelu,» viņš teicis.

Krievu lācis, pat ja nāk ar dāvaniņām, nav nekāds dāvinātais zirgs, kam mutē neskatās, tāpēc jo sevišķi šeit, Krievijas tiešā tuvumā, ir vērts paanalizēt pēdējā laikā presē lasāmos oficiālos un pusoficiālos viedokļus.

Rietumu plašsaziņā ar atzinību tika uzņemta un pat kā pavēršanās uz rietumiem traktēta Dmitrija Medvedeva intervijā Izvestija izteiktā Staļina un pēckara padomijas totalitārisma kritika. Tomēr nopietnāka iedziļināšanās šajā intervijā, nevis dažu spārnoto frāžu izraušana no konteksta, ir krietni atvēsinošāka. Medvedevs, pasperot vienu retorisku solīti it kā pretī rietumiem, par to no Eiropas prasa pavisam konkrētu un platu soli pretī Krievijai. Labi, Staļins ir sliktais, ja gribat, tomēr pēckara Eiropa krievu tautai ir pateicību parādā par savu labklājību, tāpēc tai ar Krieviju jāslēdz jauns drošības līgums. Ka mums jau ir EDSO un NATO, saprotams, neskaitās, jo šīs organizācijas Maskava pietiekami nekontrolē.

Ilgtermiņa investoriem slikta ziņa – Maskava draud atcelt garantijas ieguldījumiem.

Krievijas premjers paziņojis par nepieciešamību tuvākajā laikā atcelt likuma pantu, kas paredz ārvalstu investīciju projektus aizsargāt pret valsts patvaļu. Tā Dmitrijs Medvedevs teicis Sanktpēterburgas starptautiskajā juristu forumā. Premjera negaidītais paziņojums ir par likuma «Par ārvalstu investīcijām Krievijas Federācijā» 9. paragrāfu, ko augstā amatpersona nosaukusi par anahronismu, ziņo laikraksts Kommersant.

Latvijas‒Krievijas Biznesa kluba prezidents Olafs Slūtiņš DB komentē, ka Latvijas uzņēmumu investīciujas galvenokārt izvietotas Pleskavas apgabalā. «Mētāšanās ar investīciju aizsardzības likumiem ir globālā milžu cīņa, kur latvieši var tikai stāvēt, skatīties un grozīt galvas, bet izdarīt neko nevar,» viņš komentē. Lai kāda arī būtu turpmākā D. Medvedeva izteiktās iniciatīvas attīstība, O. Slūtiņš neuzskata, ka tas sevišķi ietekmēs Latvijas uzņēmējus Krievijā.

Krievija ir oficiāli informējusi Latviju, ka Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs ir gatavs divpusēji tikties ar Latvijas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), šodien žurnālistiem pēc piedalīšanās Saeimas Ārlietu komisijas sēdē sacīja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Krievijas puse, atbildot uz Latvijas izteikto vēlmi, ir apliecinājusi, ka Medvedevs ir gatavs piedalīties dialoga veidošanā ar Latvijas valdības vadītāju, skaidroja Vešņakovs.

Viņš prognozēja, ka Dombrovska vizītes laikā Sanktpēterburgā ar Krievijas premjeru tiks apspriesti ekonomiskie jautājumi, lai attīstītu sadarbību šajā jomā. Līdz ar to runa nebūs tikai par ekoloģisko jautājumu apspriešanu, kas gan arī ir svarīgi.

Kā ziņots, iepriekš izskanēja informācija, ka aprīļa sākumā Sanktpēterburgā ir iespējama premjerministra Dombrovska un Medvedeva divpusējā tikšanās.

Jau ziņots, ka Dombrovskis aprīļa sākumā Sanktpēterburgā piedalīsies ikgadējā Baltijas jūras reģiona valdību vadītāju samitā. Dombrovskis ir saņēmis Medvedeva ielūgumu piedalīties samitā - šogad tas notiek Sanktpēterburgā, jo Krievija šogad ir prezidējošā valsts Baltijas jūras reģiona valstu padomē.

Latvijas mediju publiskajā telpā pāris nedēļas plosījās strīds par nepieciešamību atklāt vai neatklāt patiesā labuma guvējus. Ar pārsteidzošu vienprātību Saeima nolēma, ka patiesā labuma guvēji ir jāatklāj un atliek vairs tikai saprast, kādas sekas ir ieviestajam Komerclikuma 17.1 pantam.

Esmu iecerējis šo bloga ierakstu sadalīt divās daļās. Pirmajā daļā apskatīšu principus, kuri tagad regulēs patiesā labuma guvēju atklāšanu. Otrajā daļā pieskaršos problēmjautājumiem, kurus jau tagad sāk uzdot komersanti.

Jaunais regulējums ir attiecināms uz kapitālsabiedrību dalībniekiem (akcionāriem) un personālsabiedrību biedriem. Ērtības labad tālāk tekstā tiks lietots «kapitālsabiedrības» un «dalībnieki». Pirmais jautājums, uz kuru ir jāatbild, lai noteiktu iespējamās juridiskās un praktiskās sekas, ir, vai dalībnieks ir fiziska vai juridiska persona?

Dalībnieks - fiziska persona

2017. gadā epasta pakalpojuma sniedzējs Inbox.lv saskāries ar diviem lieliem DDoS uzbrukumiem un daudziem mazākiem šāda tipa kiberuzbrukumiem, kas operatīvi novērsti, jo portālā izstrādātā drošības sistēma neitralizē trešo pušu piekļuvi, informē pašmāju tehnoloģiju uzņēmumā.

Tāpat pērn esot bijuši mēģinājumi uzlauzt lietotāju pastkastes, izplatītas vīrusu un pikšķerēšanas vēstules, tāpēc ieviesta «reCaptcha» programma, palielinot lietotāju aizsardzības līmeni.

SIA INBOKSS apkopotie dati par aizvadīto gadu liecina, ka DDoS uzbrukuma veids bijis viens no izplatītākajiem, ko apliecina arī nesenie uzbrukumi e-veselības sistēmai un nacionālajai informācijas aģentūrai LETA.

Viedierīču izmantošanas pieaugums un lietu interneta (IoT) straujā attīstība radot vēl plašākas kiberuzbrukumu iespējas, tāpēc arvien būtiskāka kļūstot ārvalstu notikumu padziļināta analīze. Piesardzības nolūkos nesen daļai Inbox.lv lietotāju lūgts nomainīt paroles, jo pasaulē tika nopludinātas paroles no tādām vietnēm kā LinkedIn, Yahoo u.c. Lietotāji, kas reģistrējušies gan šajos portālos, gan Inbox.lv ar vienādu paroli, bija nokļuvuši riska grupā.

Pirmdien, reaģējot uz brīvdienās notikušajiem dronu uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas atradnēm, naftas cena pieauga par 20%, raksta Business Insider.

Bloomberg aplēses liecina, ka mērķētie dronu uzbrukumi ietekmējuši aptuveni 6 miljonus barelu naftas jeb aptuveni 5% no kopējā pasaules naftas tirgus. ASV amatpersonas paziņojušas, ka uzbrukumi visdrīzāk bijuši no Irānas puses, kaut arī sākotnēji kā uzbrukumu iniciators pieteikusies Yemeni Houthi group. Šis solis seko laikā, kad Saūda Arābijai piederošais naftas gigants Saudi Aramco plāno pasaulē lielāko akciju sākotnējo publisko piedāvājumu. Pēc uzbrukuma Saūda Arābijas naftas piegādes apjomi saruka uz pusi.

Pēc sākotnēji straujā pieauguma, Brent cena atslāba un bija par 8,4% augstāka nekā iepriekšējā dienā, sasniedzot 65 dolārus par barela, bet WTI pieaugums sasniedza 7,6%.

Šorīt notikuši uzbrukumi Briseles lidostai un metro sistēmai, kuros bojā gājušo cilvēku skaits pārsniedz 30, ziņo Reuters. Notikušais izraisījis satraukumu par drošību visā Eiropā.

Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels (Charles Michel) preses konferencē sacījis: «Ir noticis tas, no kā mēs baidījāmies.» Uzbrukumus viņš nodēvējis par «akliem, vardarbīgiem un gļēviem».

Divi sprādzieni notikuši Zaventemas lidostas izlidošanas zonā īsi pēc 08:00 pēc vietējā laika.

Vēlāk uzbrukums noticis arī metro netālu no Eiropas Savienības iestādēm. Sprādzienā skartais vilciens devies uz pilsētas centru.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips izsūtījis vēstuli visiem ministriem, norādot, ka aizvien vairāk viņu satrauc opozīcijā esošās Centristu partijas uzbrukumi, kuru mērķis ir valdības gāšana.

Šie uzbrukumi notiek uz ekonomiskās krīzes mazināšanās, gaidāmās budžeta pieņemšanas un pārejas uz eiro fona, A.Ansipa vēstulē teikto atstāsta portāls dv.ee. A.Ansips raksta, ka Igaunijas ekonomikā iestāsies labāki laiki, taču centristu uzbrukumi nemazinās. «Draugi, mēs nedrīkstam pieļaut, ka politiskie spēlmaņi sasniegtu savu mērķi, jo pašreizējā parlamentā es neredzu nevienu citu koalīciju, kas varētu vai gribētu īstenot atbildīgu finanšu un ekonomikas politiku Igaunijas interesēs. Es neredzu nevienu citu spēku, kas varētu atnest Igaunijai eiro, neapdraudot sociālo stabilitāti un ekonomikas vidi. Mums jāsaliedējas vēl vairāk un jāturpina cīņa par eiro!» mudinājis A.Ansips.

Domājot par to, kā uzņēmumi darbojas šobrīd, kļūst skaidrs, ka digitālā drošība ir izvirzījusies priekšplānā visās nozarēs, arī tajās, kuras līdz šim IT pakalpojumiem un risinājumiem ir pievērsušas mazāku uzmanību. Palielinātās datu plūsmas ir atklājušas dažādas nepilnības sistēmās, kas kibernoziedzniekiem paver iespējas ļaunprātīgi iegūt vērtīgus un sensitīvus datus. Kā pasargāt sevi, lai justos pārliecināti gan par datu drošību, gan par spēju reaģēt jebkurā ārkārtas situācijā?

Kiberapdraudējumi var skart jebkuru uzņēmumu

Covid-19 pandēmijas rezultātā kibernoziegumu skaits ir dramatiski audzis, spiežot organizācijas ievērojami palielināt kiberdrošībā ieguldītos līdzekļus. Tā kā jaunā koronavīrusa uzliesmojuma rezultātā pilnīgi visu nozaru pārstāvjiem nācās pāriet uz attālinātu darba režīmu, arī veidi, kādos uzņēmējdarbība tiek organizēta, neizbēgami piedzīvoja paliekošas pārmaiņas. Pirms pandēmijas daudzos uzņēmumos atsevišķs IT speciālista amats nebija nepieciešams, savukārt šodien to klātbūtne un uzraudzība ir kļuvusi par neatliekamu vajadzību visās nozarēs.

Diemžēl steiga, ar kādu uzņēmumi ir ieviesuši jaunas, ne vienmēr atbilstošas tehnoloģijas, ir radījusi vairākas būtiskas nepilnības, kuru rezultātā hakeri var gūt pieeju to iekšējām sistēmām un tādējādi apdraudēt uzņēmumu ikdienas darbību vai pat pastāvēšanu kopumā. Tieši šī iemesla dēļ šobrīd galvenās prioritātes ir kiberdrošības apmācību nodrošināšana darbiniekiem, dalītas atbildības ieviešana par drošības uzturēšanas pasākumiem un nulles uzticības politikas īstenošana.

#Šāds kiberuzbrukums ir «primitīvs un brutāls», kas, visticamāk, ir nopirkts.

Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas «Cert.lv» vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Viņš pastāstīja, ka «Cert.lv» ir pieprasījis informāciju par īstenotajiem kiberuzbrukumiem datu salīdzināšanai un pirmie dati liecina, ka ir vairākas sakritības. «Ir dažas sakritības, piemēram, zināma daļa serveru ir iesaistīti abos uzbrukumos, bet vēl ir pāragri izdarīt kādus konkrētus secinājumus,» teica Teivāns.

Tāpat viņš norādīja, ka šāds kiberuzbrukums ir «primitīvs un brutāls», kas, visticamāk, ir nopirkts. «Komplekss uzbrukums, kas ir brīvi nopērkams melnajā tirgū. Nav nemaz tik dārgi,» piebilda «Cert.lv» vadītājas vietnieks.

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Šā gada deviņos mēnešos pirāti uzbrukuši rekordlielam skaitam kuģu, tiesa gan, nolaupīto kuģu skaits ir bijis mazāks, ziņo Reuters.

Šogad kopumā pasaulē reģistrēti 352 pirātu uzbrukumi, liecina Starptautiskā Jūrniecības biroja dati. Lielāko daļa uzbrukumu veikuši Somālijas pirāti. Attiecīgajā periodā pērn tika reģistrēti mazāk – 289 pirātu uzbrukumi.

Kopumā pirāti līdz šim šogad mēģinājuši nolaupīt 199 kuģus (tie ir tādi uzbrukumi, kuru mērķis ir tieši kuģu nolaupīšana). Tiesa gan, veiksmīgi tas viņiem izdevies tikai 24 gadījumos (pērn 35 gadījumos).

Starptautiskais Jūrniecības birojs ziņo, ka nolaupīto kuģu skaits samazinājies, jo tajās teritorijās, kur siro pirāti ieviesta pastiprināta kontrole. «Somālijas pirātiem ir grūtāk nolaupīt kuģus un dabūt izpirkuma naudu par tiem. Iesaistīto valstu jūras kara flotes ir pelnījušas lielākos komplimentus pirātu aktivitātes traucēšanā,» tā Starptautiskā Jūrniecības biroja pārstāvji.

Neseno Kaspersky programmatūras aizliegumu Lietuvas valdības iestādēs, kas notika līdztekus šādam aizliegumam ASV, kompānija skaidro ar politiķu apjukumu jaunajā kiberdraudu situācijā, kad neko nedarīt nevar, un vienkāršākais ir atrast grēkāzi.

Šī saruna ar Kaspersky Lab ģenerālmenedžeri Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifu Jensenu (Leif Jensen) notika kompānijas rīkotajā seminārā klientiem Rīgā.

Sāksim ar skandalozo. Kā jūs ir ietekmējis kompānijas produktu aizliegums ASV valdībā?

Tas mūs ietekmēja galvenokārt no PR un tēla puses. Amerika ir no Eiropas ļoti atšķirīga mentalitāte un politiskā sistēma. Piemēram, Teksasā ir likums, kas nosaka, kad lietum līt ir pretlikumīgi. Tas ir tik atšķirīgi no Eiropas, ka dažkārt mēs nemaz nevaram saprast, kas īsti tur notiek.

Tiešām?

Jā, varat pārbaudīt Google. Kalifornijā ir aizliegts no automašīnas medīt zivis, ja vien tas nav valis.

AS «Olainfarm» jaunā padome sadarbojoties ar uzņēmuma valdi ir atsākusi uzņēmuma attīstības un izaugsmes plāna izpildi, lai dzīvē realizētu Valērija Maligina vīziju par «Olainfarm» kā pastāvīgi augošu farmācijas nozares līderi reģionā, paziņojumā Nasdaq Riga norāda Irina Maligina, SIA «Olmafarm» valdes priekšsēdētāja un AS «Olainfarm» līdzīpašniece.

«Stabilitāte un prognozējamība ir divi ļoti svarīgi elementi, kas šādas izaugsmes nodrošināšanai ir vitāli nepieciešami, tādēļ divu mantinieču vēlme sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci ar tādiem dienas kārtības jautājumiem, kā padomes atcelšana un it kā nodarīto zaudējumu piedzīšana no uzņēmuma vadības var tikai negatīvi ietekmēt uzņēmuma attīstību,» viņa norāda

Irina Maligina: «Pēdējo nedēļu laikā varam novērot nemitīgus divu mazākuma akcionāru uzbrukumus AS Olainfarm un tā vadībai, ar vēlmi nomelnot uzņēmumu, kā arī traucēt tā padomes un valdes darbu. Objektīvi pārbaudāmie uzņēmuma darbības rezultāti gan liecina, ka teju visi būtiskākie uzņēmuma finanšu un citi rādītāji uzlabojas, ļoti īsā laikā jaunā padome ir atsākusi vairākus uzņēmuma atklātību un pārvaldību veicinošus pasākumus, ko iepriekšējā padome bija atstājusi novārtā. Es aicinu visus uzņēmuma akcionārus, kam rūp veiksmīga uzņēmuma attīstība, nākt klajā ar savām idejām un priekšlikumiem, jo labu ideju nekad nevar būt par daudz. Signei Balderei – Sildedzei, kā uzņēmuma padomes loceklei bija īpašas iespējas piedāvāt savu attīstības redzējumu, tomēr, diemžēl viņa ir izvēlējusies ietekmēt uzņēmuma darbu ar destruktīvām, nevis konstruktīvām metodēm. Tas viennozīmīgi nav tas uzņēmuma attīstības ceļš, kādu mūsu uzņēmumam novēlētu mans tēvs.»