ES komisāra Č. Makrīvija dienesta vēstulē Latvijai neprecīzi interpretētais EK lēmums dod ieroci cīņā par MVU interešu aizstāvību topošajā Konkurences likumā.
Tā Db norādīja starptautiski atzīts Eiropas tiesību eksperts, kurš vēlējās palikt anonīms. Pēc EK iesaistīšanas likumu labojumos veiktas dažādas izmaiņas, tuvinot iecerēto likumu ģenerāldirektorāta izpratnei par Latvijas parakstītajā Kopienu Līgumā garantētajām brīvībām. Tomēr, kā Db uzsvēra eksperts, kurš ir iepazinies ar EK iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta (DG MARKT) piesauktajā lietā pieņemto lēmumu, Latvijas valdībai nosūtītā interpretācija neatbilstot Eiropas Kopienu tiesas paustajam viedoklim. Interpretējot 1997. gada 5. jūnijā nolasīto Eiropas Kopienu tiesas (EKT) spriedumu izskatītajās lietās, DG MARKT pauda viedokli, ka saskaņā ar nodibināto tiesu praksi mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aizsardzība pret lielākiem uzņēmumiem nav uzskatāma par mērķi, kas attaisnotu Kopienu Līgumā iekļauto pamatbrīvību ierobežošanu. DG MARKT arī neidentificēja derīgus pamatojumus, kādēļ Latvijas likumdevēji uzskata, ka ir nepieciešams konkurences aizsardzības nolūkā ierobežot dibinājumbrīvību, jo konkurences noteikumi jau pastāvot, tie ir ar mazākiem sliekšņiem nekā citās Eiropas valstīs un to mērķis ir novērst dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Var atzīt par leģitīmu
Turpretī Db tiesību eksperts atzīmē, ka ne šajā, ne kādā citā lietā EKT nav pieņēmusi lēmumu, kas izslēgtu iespēju MVU aizstāvību atzīt par leģitīmu mērķi. Viņš norādīja, ka EKT panākot MVU aizstāvības atzīšanu par leģitīmu mērķi, tas nozīmētu to, ka nacionālajos normatīvajos aktos varētu tikt iestrādātas speciālas šī mērķa sasniegšanai izstrādātas normas, kas neizraisītu pretreakciju no EK puses. Līdz šim par leģitīmu mērķi pamatbrīvību ierobežošanai noteiktos gadījumos tiek atzīta, piemēram, runas brīvība, kuras nodrošināšanai var ierobežot tiesības sniegt pakalpojumus, piemēram, reklāmas. Arī sabiedrības veselība un patērētāju aizsardzība atzīta par šādu mērķi. Leģitīmo mērķu «saraksts» neesot slēgts un tam, ja vien kāda no strīdnieku pusēm spēj pārliecināt EKT, var pievienot jaunus. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) izpilddirektore Arlita Sedmale norādīja, ka jau līdz šim Ekonomikas ministrija un Konkurences padome skaidrojusi, ka MVU aizstāvēšana nav pretrunā ar EK nostādnēm, tagad atliek vien tehniskas dabas jautājums. «Viss atkarīgs no Saeimas sirdsapziņas un lobisma,» tā A. Sedmale.
Paredz tiesāšanos
Eiropas lietu speciālista pieredze ļāva prognozēt, ka strīdīgais jautājums par MVU tiesību aizsargāšanu patiešām varētu nonākt līdz EKT. Ja tā, tad ar priekšnosacījumu, ka Latvija jaunajam Konkurences likumam izstrādā filigrānu anotāciju, likums varētu darboties līdz brīdim, kad EKT šajā lietā pieņem lēmumu. Eksperts nevēlējās spekulēt par iespējamo EKT lēmumu šajā strīdā, taču piekrita, ka zināmu lomu tā taisīšanā varētu nospēlēt aizvien pieaugošais EK atbalsts tieši MVU. EK MVU atbalstam šajā plānošanas periodā (2007.-2012. gads) pievērsusi īpašu uzmanību. Šobrīd teju katrs EK pārstāvis arī uzskata par nepieciešamu savā runā iepīt MVU un to, cik nozīmīgi tie ir ES ekonomikai. Arī DG MARKT vēstule Latvijas valdībai pēc visiem uzskaitītajiem iebildumiem, ieskaitot nepareizi interpretēto EKT lēmumu, beigās tikai brīdina, ka iecerētie Konkurences likuma grozījumi pirms veiktajiem labojumiem varētu būt pretrunā ar Kopienu Līgumu, nevis apgalvo, ka konflikts jau pastāv. EK Iekšējā tirgus un pakalpojumu kabineta preses pārstāve Katrīna Bunjana Db norādīja, ka, pieņemot lēmumu par pārkāpumu procedūras uzsākšanu pret kādu valsti, komisāri gandrīz vienmēr pieņemot tādu pašu lēmumu kā atbildīgā ģenerāldirektorāta speciālisti. Šinī gadījumā tas varētu liecināt, ka arī komisāriem nebūtu skaidras nostājas par Latvijas Konkurences likuma atbilstību Kopienu Līgumā garantētajai dibinājumbrīvībai. Eksperts gan atzina, ka nu jau no likuma labojumiem izņemtais būtiskās ietekmes kritērijs - 70 milj. Ls liels apgrozījums, varētu Latvijai radīt liekas problēmas. Viņš arī atbalstīja DG MARKT pausto viedokli, kas kritizēja labojumos neiekļautās būtiskās ietekmes realizētājam liegtās darbības. Šīs nepilnības otrajam lasījumam Saeimā gatavotajos labojumos ir novērstas.
Darbs turpinās
Kā norāda Ekonomikas ministrijā, jau saņemot EK iebildumus, tikusi uzsvērta Latvijas mazumtirdzniecības tirgus situācija, kā rezultātā mazumtirgotāji var uzspiest piegādātājiem netaisnīgus līguma noteikumus. Ministrija atzina, ka labotas divas svarīgākās lietas, pret kurām iebilda ģenerāldirektorāts - skaidrāk uzskaitītas darbības, kas tiks atzītas par būtiskas ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu, un svītrots 70 milj. Ls apgrozījuma slieksnis, tomēr saglabāta 25% tirgus daļa kā pazīme, ka uzņēmumam ir būtiska ietekme tirgū. Ministrijas pārstāvji uzsver, ka precizētais variants vēl satur normas, kas palīdz mazināt uzņēmumu ar būtisku ietekmi tirgū iespējas uzspiest netaisnīgus līguma noteikumus vai citādi ļaunprātīgi izmantot savu ietekmi tirgū. Lai grozījumi būtu maksimāli efektīvi, darbs pie tiem turpinās.